Influenceri iekaro radiostacijas

Līdz ar sociālo tīklu attīstību ir novērojamas izmaiņas dažādu mediju vidē, tostarp radio žurnālistikā. Visticamāk, daudzi būs pamanījuši, ka radiostacijas palēnām sāk pārņemt sabiedrībā zināmi influenceri. Visbiežāk influencerus pieņem darbā, lai paplašinātu auditoriju un ar viņu palīdzību iegūtu popularitāti, palielinātu reitingus savai radiostacijai. Vai praksē tas tiešām strādā? Kāds labums no darba radio influencerim, un pēc kādiem kritērijiem viņa darbs tiek izvērtēts? Kā tiek nošķirta reklāma no žurnālistikas, un ko par šo tēmu domā paši influenceri? Šie un vēl citi jautājumi nelika man mieru, un es tos vēlējos noskaidrot. Savā rakstā pētu trīs radiostacijas un trīs influencerus, kas tajās strādā: Radio SWH un Betu Beidz (Beāti Bērziņu), Latvijas Radio 5 – Pieci.lv un Lotu Ulmani, kā arī Radio Tev un Lauri Zalānu.

Elizabete Rublāne, Inquisitio

Fragments no Inquisitio vāka. 

Darbs, kas nelauž kaulus

Influencere Beta Beidz savu darbu Radio SWH sāka 2022. gada 17. jūnijā. Viņa veido iknedēļas raidījumu “Beta Beidz nedēļu”, vada radio tiešraides no pasākumiem, piemēram, Summer Sound, un reizēm arī aizvieto kolēģus. “Man vislabāk padodas no nekā atrast kaut ko, par ko parunāties, un spēlēt inčīgu mūziku,” tā par savu darbu Radio SWH saka Beta.

“Janvārī mani uzaicināja divas nedēļas aizvietot Kasparu Breidaku rīta šovā “Tik Tik Tik” kopā ar Sandu Dejus. Tajā laikā Kaspars bija prom vairākus mēnešus, un SWH izdomāja “piemērīt” sev visdažādākos cilvēkus no tautas. Jau tad sajutu, ka mani gatavo kam lielākam. Vasarā saņēmu piedāvājumu veidot savuraidījumu. Viss forši! Tas ir darbs, kas nelauž kaulus, brīva atmosfēra, jautrs kolektīvs.” Beta sevi neuzskata par radio žurnālisti, bet gan tikai par izklaidētāju. “Esmu izklaidētāja. Nopietnās žurnālistikas tēmas nemaz neaiztieku, jo tam mums ir ziņu cilvēki vai piesaistītie eksperti. Jūtos ērti savā šovbiznesa lauciņā. Labprāt iemācītos pavisam patstāvīgi darboties ar pultīm un sastādīt ētera programmu, bet tas ir tikai laika jautājums.”

Līdz kodolam pārliecināta

Beta atzīst, ka viņai nav augstākās izglītības komunikācijas jomā un tuvāko gadu laikā to neplāno iegūt. “Domāju par filozofijas studijām, bet tīri gara bagātināšanai. Mani apmierina mana karjera un virziens, kurā tā dodas. Subjektīvi izklaidējoša satura veidošana internetā, televīzijas un radio šovu vadīšana, pasākumu vadīšana vai moderēšana, reklāmu veidošana sociālajos tīklos – tie ir virzieni, kuros jau esmu iekšā. Šobrīd ļauju savam portfolio runāt pašam par sevi. Esmu līdz kodolam pārliecināta, ka visu daru pareizi. Kad iestāšos universitātē, tas būs prieka pēc, nevis labākas maizes meklējumos.” Beta uzskata, ka kopumā augstākā izglītība žurnālistikas jomā ir ļoti svarīga. “Jo vairāk izglītotu cilvēku, jo gaišākā pasaulē mēs dzīvosim.”

Jaunas vēsmas

Taujāta par to, kā viņa nošķir influencera darbu, kas cieši saistīts ar reklāmu, no darba radio, Beta atzīst, ka neredz iemeslu vienu no otra nošķirt. “Mans darbs necik nav radio žurnālistika, esmu ētera balss. Mans uzdevums ir pavadīt klausītāju viņa dienas gaitās un, ja izdodas, tad arī izklaidēt. Man ir paveicies, jo mans darbs ir būt man pašai neatkarīgi no tā, vai tas ir sociālajos tīklos vai radio, tāpēc neredzu iemeslu nošķirt vienu no otra.” Pēc Betas domām, darbā radio tiek pieņemti abi, gan influenceri, gan žurnālisti, taču katrs savam nolūkam. “SWH klausītāji var būt droši, ka radio nekad darbā nepieņems influenceri, lai darītu žurnālista darbu, vai otrādi. Radio viss ir balansā, arī izglītojošs un izklaidējošs saturs. Vajag abas puses un katrai no tām savu cilvēku. Jaunas vēsmas nekad nenāk par ļaunu.”

Novecojusi sistēma

Influencere atzīst, ka par Radio SWH reitingiem viņa neinteresējas. “Neatkarīgi no reitingiem Radio SWH ir vienīgais radio, kurā redzu sevi strādājam.” Uz jautājumu par to, kā Radio SWH klausījumu reitingi ir pieauguši vai mazinājušies, kopš Beta sāka vadīt savu raidījumu, viņa atbild šādi: “Tas nevienam nav zināms, jo radio reitingus pēta ar novecojušu un maz kam derīgu sistēmu, kura nespēj apkopot visus klausījumus.” Savukārt Betas personīgā auditorija kopš darba uzsākšanas Radio SWH esot palikusi nemainīga. Viņa uzskata, ka tā ir simbioze, kurā abi ir ieguvēji. “Radio ar to, ka pierāda sevi dzīvojam līdzi laikam, un influenceris ar to, ka ielaužas sev jaunā medijā ar stabilu auditoriju.”

“Mēs uzrunājām Betu Beidz un sadarbojāmies, jo sapratām, ka mums ir nepieciešams kaut kas jaunu sieviešu auditorijai. Atsauksmes ir labas,” tā Betas Beidz darbu Radio SWH komentē tā komercdirektors Filips Rubenis.

Pieņem atpazīstamus cilvēkus

“Definējot auditorijas vajadzības, mēs skatāmies, kuri Latvijā populāri cilvēki varētu šos robus aizpildīt. Lielākā daļa cilvēku, kas pie mums darbojas ēterā, ir mūsu aicināti.” Pieņemot darbā cilvēku ētera amatam Radio SWH, augstākā izglītība komunikācijas jomā nav svarīga. “Skaidrs, ka cilvēkam ir jāmāk rakstīt un lasīt, bet citādi augstākā izglītība nav kritērijs. Mums drīzāk ir svarīgi, ka cilvēkam ir viedoklis un viņš ir ar savu personību. Svarīgi, kā viņš sevi ir kaut kur parādījis, pozicionējis vai viņam ir kaut kāda lojāla auditorija sociālajos tīklos,” atzīst Filips Rubenis.

Par reitingiem grūti spriest

Radio SWH komercdirektors stāsta, ka datus par klausījumu reitingiem pētījumu kompānija Kantar piegādā katru ceturksni, ik pēc trīs mēnešiem. “Mēs tos analizējam, bet mums ir arī pašu veiktas aptaujas. To darām reizi vai divas gadā, lai saprastu auditorijas vajadzības. Visu laiku ir jāmainās līdzi klausītāju auditorijai, jārunā par to, kas viņiem svarīgs. Citādi tās auditorijas vairs nav.” Datus par to, kā mainījušies klausījumu reitingi, kopš Radio SWH sāka strādāt influencere Beta Beidz, Filips Rubenis komentē izvairīgi, jo vēl esot pāragri spriest. “Šobrīd ir pagājis pārāk mazs laiks, lai varētu objektīvi šos datus izvērtēt. Auditorija tiek sasniegta, bet par pienesumu, reitingiem šobrīd ir pāragri spriest.”

Ieguvums abiem

Filips Rubenis atklāj: lai strādātu šajā radio, influencerim nav jābūt ar konkrētu sekotāju skaitu sociālajos tīklos. “Ir forši, ja viņi ir, bet, piemēram, ja mums kāds cilvēks liekas interesants un vajadzīgs, sociālo tīklu sekotāju skaits jebkurā platformā drīzāk ir kā tāds bonusiņš, nevis kā pamata arguments.” Uz jautājumu par to, kurai pusei ir lielāks labums – radiostacijai vai pašam influencerim, strādājot radio, – viņš atbild šādi: “Normāli būtu, ka iegūst abas puses. Gan influenceris iegūst savam privātajam kontam, gan arī viņš spēj ieinteresēt savu esošo auditoriju radio kā medijā un tēmās, kas pie mums skan.”

Uz radio – pavisam spontāni

“Tas notika ļoti spontāni. Viņi vēlējās nomainīt trīs rīta raidījuma vadītājus un nāca klajā ar ideju, ka viena no tiem varētu būt es. Mana darbošanās sociālajos tīklos bija galvenais iemesls, kāpēc mani tur piesaistīja,” tā par savu darbu Latvijas Radio 5 – Pieci.lv stāsta influencere Lota Ulmane. Darbu šajā radiostacijā viņa uzsāka 2021. gada 23. septembrī.

Lota Ulmane vada rubrikas “Rīta radio” un “Saskarsmes problēmas”. “Strādāju vienā komandā ar Elīnu Baltskaru un Magnusu Eriņu. Ir jāvada ēters, jādomā paralēli visādas tēmas, jāaicina viesi.” Viņa atklāj, ka ne tikai vada, bet līdztekus arī pati producē rubriku “Saskarsmes problēmas”, kā arī veido saturu Pieci.lv sociālo tīklu kontiem. ““Saskarsmes problēmas” pašlaik ir visejošākā rubrika visā Pieci.lv, balstoties uz sociālo tīklu apskatiem. Papildus tam veidoju arī saturu vai piedalos dažādos videoklipos, kas ir Pieci.lv sociālajos tīklos.” Influencere apzinās savus pienākumus un atbildību, strādājot sabiedriskajā medijā, taču līdz galam sevi par radio žurnālisti neuzskata: “Cik zinu, tad kaut kur manā amatā parādās tas, ka esmu radio žurnāliste. Es noteikti piedomāju, ko saku gan sociālajos tīklos, gan ēterā, taču sevi par žurnālisti gluži neuzskatu. Tas nenozīmē, ka šo darbu neuzskatu par nozīmīgu, bet es vienkārši nejūtos kā radio žurnāliste.”

Ieguvums no tēva

Pašlaik Lotai Ulmanei nav augstākās izglītības komunikācijas jomā, taču viņa ir ceļā uz to, jo Latvijas Universitātē studē studiju programmā “Komunikācijas zinātne” ar ievirzi reklāmā. “Visvairāk esmu ieguvusi no sava tēva [mūziķis Ingus Ulmanis], kas man jau no agra vecuma teicis, ka man ir jāpiestrādā pie tā, kā runāju un izklausos. Daudz esmu ieguvusi, arī strādājot radio. Par universitāti man ir grūti spriest – tikai tā iemesla dēļ, ka praktiskās zināšanas tur netiek dotas tik daudz. Man ir ļoti grūti nošķirt to, ko esmu ieguvusi kā influencere, kā radio žurnāliste vai kā studente, jo man ir visas trīs šīs prakses. Ja man uzdotu jautājumu, vai es uzticētos cilvēkam, kurš ir tikko iznācis no vidusskolas, kaut ko izdarījis radio žurnālistikā vai Instagram, vai arī man būtu jāizvēlas students, kurš neko vēl nav darījis žurnālistikā, bet ir nostudējis trīs gadus, tad es, visticamāk, vairāk uzticētos šim cilvēkam ar diplomu,” atzīst Lota Ulmane.

Iespēja atsvaidzināt saturu

Influencere atklāj, ka darbu sociālajos tīklos no darba radio viņa cenšas nošķirt. “Protams, dažreiz savā Instagram vai TikTok profilā minu to, ka strādāju radio, jo tā ir daļa no manas ikdienas.” Par influenceru darbu radio jomā Lota Ulmane domā tikai pozitīvi. “Medijiem tiek dota iespēja atsvaidzināt savu saturu. Influenceriem tas ir ļoti noderīgi, jo viņi var sākt daudz nopietnāk uztvert savu darbu gan kā influenceri, gan arī kā kaut kas cits, piemēram, žurnālisti. Tas, kas ir jāpatur prātā darba devējiem – ir jāpieņem influenceri, kuri ir spējīgi uz šīm lietām. Skaitļi un influencera popularitāte nenozīmē, ka viņi spēs šo darbu veikt un nest augļus medijam.” Lota Ulmane uzskata, ka no influencera radiostacija gūst popularitāti. “Cilvēki diezgan maz patērē tradicionālos medijus – radio, televīziju un laikrakstus. Ja influenceris piedalās radio veidotajā profilā, kas ir TikTok, Instagram vai Facebook, tas iedod vēl lielāku atpazīstamību.”

Izdevīgāk radiostacijai

Lota Ulmane atklāj, ka viņai ir svarīgi Latvijas Radio 5 – Pieci.lv reitingi un viņa tiem seko līdzi. “Tos gan katru dienu var just, jo klausītājiem ir iespēja mums rakstīt SMS jeb īsziņas. Var just, kad klausītāji pievienojušies mazāk, kad vairāk. Man ir ļoti, ļoti svarīgi arī skatījumi un laiki sociālajos tīklos. Jebkura veida saturs, ko es esmu producējusi vai pārstāvējusi.” Influencere atzīst – viņa zina, ka rīta raidījuma reitingi, kopš viņa sāka strādāt, ir manāmi mazinājušies. “Ņemot vērā, ka iepriekš bija ļoti spēcīgi rīta raidījuma vadītāji, ja es nemaldos, astoņus gadus, tad, protams, reitingi kritīs.”

Personīgā auditorija sociālajos tīklos influencerei esot samazinājusies. “Iespējams, tas nav saistībā ar Pieci.lv, bet ar to, ka vispār šis sociālais tīkls – Instagram – ir krities. Pieci.lv maniem sociālajiem tīkliem neko nav devis.” Viņa uzskata, ka beigās lielāks ieguvums no influencera darba radio ir pašai radiostacijai. “Šī būs nedaudz skandaloza atbilde, bet, manuprāt, radiostacijai šis tomēr ir izdevīgāk. Tas veido viņiem lielāku atpazīstamību. Nav runa tikai par tādiem influenceriem kā es, bet arī influenceriem, kas nāk kā viesi uz intervijām.”

Vai influencera piesaistīšana strādā?

Par influenceres Lotas Ulmanes darbu Latvijas Radio 5 – Pieci.lv, influencera darba apvienošanu ar darbu sabiedriskajā medijā, kā arī klausījumu reitingu izmaiņām savu skatījumu sniedz Latvijas Radio 5 – Pieci.lv galvenais redaktors Kārlis Kazāks.

“Latvijas Radio 5 – Pieci.lv īsti nav nepieciešamības pēc žurnālistiem, jo interesējošu saturu varam saņemt no ziņu dienesta kolēģiem. Žurnālista izglītība vai pieredze tiktu izvērtēts kā pluss, izvēloties darbinieku producenta vai satura redaktora amatam.” 2022. gadā Latvijas Radio tika apstiprināts jauns Rīcības un ētikas kodekss, kurā ir strikti noteikts, ka darbs sabiedriskajā medijā nav apvienojams ar influencēšanas darbībām. “Šobrīd tiek risināts, kā tas skar darbā pieņemtos influencerus. Šāda atteikšanās no sadarbības ar influenceriem var radīt problēmas jaunākās auditorijas uzrunāšanā. Komercmediju izvēle strādāt ar influenceriem ir labi saprotama no ekonomiskā aspekta. Laikā, kad Lota Ulmane tika pieņemta darbā Latvijas Radio 5 – Pieci.lv, vēl nebija jaunā Rīcības un ētikas kodeksa. Tā brīža kanāla vadība ticēja, ka influencera piesaiste lineārajam ēteram uzlabos reitingus un ļaus sasniegt gados jaunāku auditoriju, taču netika ņemts vērā, ka jauniešu auditorija vienkārši nepatērē lineārās apraides radio saturu. Influenceru iesaiste būtu izskatāma saistībā ar multimediālā satura veidošanu.”

Augstākā izglītība kā pluss

Kārlis Kazāks uzskata, ka izglītībai komunikācijas jomā ir liela nozīme, ja ir vēlme strādāt žurnālistikā, tieši ziņu dienestos vai informatīvi analītisko raidījumu veidošanā. Latvijas Radio 5 – Pieci.lv no ētera personībām augstākā izglītība žurnālistikā ir diviem darbiniekiem un satura redaktoram. Izglītība ir būtiska, ja ir vēlme izprast mediju nozīmi un attīstīt karjeru mediju vidē tālāk par vienkāršu ētera moderatoru.” Kārlis Kazāks uzskata, ka cilvēkam, kurš vēlas strādāt ēterā vai veidot multimediālu saturu, ir jāpiemīt dažādām prasmēm. “Kā būtiskāko varētu izcelt valodas prasmi, atraktivitāti, pieredzi darbā mediju vidē, izpratni par mediju un sabiedrisko mediju lomu, radošumu un ieinteresētību. Ņemot vērā, ka Latvijas Radio 5 – Pieci.lv veido saturu jauniešu auditorijai, tad ir saprotams, ka par darbiniekiem tiek uzrunāti arī gados jauni cilvēki. Projekts “DJ skola” ļauj mums atklāt jaunus, talantīgus cilvēkus, kas vēlas strādāt.”

Apšaubāma influenceru spēja

“Šobrīd teju visos lielākajos Eiropas sabiedriskajos medijos tiek spriests, kā rīkoties ar influenceru jautājumu, jo bez tiem zūd sabiedrības interese par mediju veidoto saturu. Ir skaidrs, ka mediju vidē uzturētā atpazīstamība ļauj darbiniekam kļūt pieprasītākam influenceru tirgū. Influenceru spēja attīstīt mediju zīmolu plašākā izpratnē ir apšaubāma,” atzīst Kārlis Kazāks. Viņš stāsta, ka radio vadība seko līdzi reitingiem un skatās, kā tie mainījušies, kopš Pieci.lv strādā influencere Lota Ulmane. “Kopējais Latvijas Radio 5 – Pieci.lv reitings ir mazliet palielinājies, bet konkrētās rīta programmas reitings, kurā darbojas influencere, ir dramatiski sarucis. Tas saistāms ar faktu, ka influenceres auditorija neklausās radio.” Komentāru par to, kam influencera darbs radiostacijā beigās ir izdevīgāks – radiostacijai vai pašam influencerim –, Kārlis Kazāks nesniedz.

Problēma nav influencera statuss, bet komercdarbība
 

Rīcības un ētikas kodekss tika pieņemts 2022. gada vasarā. Savu komentāru sniedz Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna, norādot, ka šajā gadījumā runa ir konkrēti par diviem Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksa pantiem. “Nav specifiska regulējuma par influenceriem, bet kodekss nosaka, ka Latvijas Radio žurnālisti un raidījumu vadītāji savu profesionālo darbību nevar savienot ar reklāmas pakalpojumu sniegšanu, kā arī Latvijas Radio žurnālisti un raidījumu vadītāji nedrīkst izmantot savu sabiedriskajā medijā iegūto publisko tēlu komerciāliem nolūkiem, tostarp nedrīkst izvietot uzņēmumu logotipus, zīmolus vai citādi tos reklamēt savos sociālo mediju profilos un šādā veidā gūt ienākumus. Šāda regulējuma agrāk nebija, tāpēc radio ir atsevišķi darbinieki, kuri turpina influencēt, jo darba attiecību uzsākšanas sākumā šādu normu nebija un viņi tām nepiekrīt. Radio vadība uz šo skatās kā pārejas periodu, kam būs jābeidzas 2023. gada laikā.”

Komunikācijas eksperta, Vidzemes Augstskolas asociētā profesora Jāņa Buholca komentārs par pieņemto Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksu: “Influencera profesija tik tiešām ir saistīta ar reklāmu. Viņš faktiski ir reklāmas stabs. Līdz ar to no medijiem, kam ir augsti žurnālistikas profesionālie standarti, mēs varam sagaidīt šāda veida politiku, un es gribētu, ka to dara ne tikai sabiedriskie mediji, bet arī citi žurnālistikas mediji, kuri cenšas uzturēt augstus profesionālos standartus.”

Laužu un pārkāpju

“Es perfekti atceros to dienu. Darbu Radio Tev sāku 2020. gada 5. maijā. Šis radio ir mana dzīve. Esmu dikti iemīlējis dažādu šovu, raidījumu un pasākumu vadīšanu. Šeit apvienojas viss, kas mani paceļ dažus metrus virs zemes,” par savu darbu un pieredzi Radio Tev stāsta influenceris Lauris Zalāns.

“Šajā darbā man patīk iespēja būt sev pašam un klausītāja atgriezeniskā saite. Šīs lietas ļoti motivē! Par mācīšanos runājot, varu pieminēt laika menedžmentu. Mazliet jāpieliek roka, lai kārtīgāk un precīzāk plānotu laiku.” Influenceris atzīst, ka sevi neuzskata par radio žurnālistu, atklājot arī to, ka reiz studējis žurnālistiku, taču studijas nav pabeidzis. “Žurnālistikas elementi manā izpaušanās veidā ir, bet visu pārējo, kas saistās ar to, šķiet, ka laužu un pārkāpju maksimāli, tāpēc nebūtu godīgi pret citiem, ja es sevi sauktu par žurnālistu. Noteikti studiju laikā esmu ieguvis žurnālistikas pamatzināšanas un sapratis, ko un kā gribu darīt nākotnē šajā sfērā.”

Izglītība nav primārā, tas nav nekas jauns

Lauris Zalāns atklāj, ka tuvāko gadu laikā augstāko izglītību komunikācijas jomā neplāno iegūt. “Manā gadījumā tā varētu būt noderīga, lai paplašinātu redzesloku, iegūtu kādus augstākus amatus vai prestižāk kotētos konkrētā sabiedrībā, bet tas nav mans mērķis. Vismaz pagaidām.” Viņš uzskata, ka primāri ir jāizvērtē, kāds ir mērķis darbā radiostacijā, kura īstenošanai ir nepieciešama augstākā izglītība komunikācijas jomā. “Jāsaprot, kas ir tas, ko radio gribi darīt. Ja būt konkrēta raidlaika, ētera vadītājs, kas katru dienu darbojas un “runā par visu”, tad uzskatu, ka augstākā izglītība nav nepieciešama. Protams, jābūt kompetentam un jāsaprot, ko dari. Augstākā izglītība par ļaunu nenāktu, taču vēl joprojām saglabāju nostāju, ka tā nav primārā. Ja tu “rubī fišku”, tad esi spējīgs veidot kvalitatīvu materiālu arī bez tās.”

Tas nav nekas jauns

Lauris Zalāns stāsta, ka influencēšanu no darba radiostacijā nenošķir. “Tie iet roku rokā un viens otru papildina. Esmu izmantojis radio darbā influencera iemaņas, kā arī otrādi. Tas gan neattiecas uz reklāmu. Tas ir cits stāsts.” Viņš uzskata, ka darbā radio jau sen strādājuši šovbiznesa cilvēki un tas nav nekas jauns. “Te viss ir atkarīgs no tā, kāds ir amats vai darba pienākumi, tā, ko tu meklē un kas radio ir nepieciešams. Nenoliegšu, ka ne pirmo reizi dzirdu, ka radio strādā cilvēki, kuri darbojas arī sociālajos tīklos. Tiešajā ēterā, kas vairāk saistās ar izklaidi, vienmēr ir strādājuši cilvēki, kas ir no šovbiznesa. Tie ir aktieri, mūziķi, pasākumu vadītāji, sabiedrībā pazīstami cilvēki un influenceri. Vēl viens zars, kas nācis klāt tam, kas patiesībā noticis jau sen.”

Pieaug personīgā auditorija

Lauris Zalāns stāsta, ka interesējas par to, kādi ir Radio Tev reitingi. “Mums ir ļoti svarīgi zināt, kā esam darbojušies līdz šim un kā gribam darboties tālāk.” Uz jautājumu, kā mainījušies klausījumu reitingi, kopš influenceris strādā šajā radiostacijā, viņš atbild izvairīgi. “Nāksies atvainoties, bet šī ir informācija, kuru nedrīkstu izpaust, bet varu teikt, ka tā ir mainījusies abos virzienus. Tas noteikti nav tikai manis atnākšanas faktors, bet ļoti daudzu citu apstākļu, sakritību ietekme, situācija Latvijā un pasaulē.” Influenceris atzīst, ka viņa personīgā auditorija sociālajos tīklos ir pieaugusi. “Grūti novērtēt, cik daudz šajā sakarā ir ietekmējis radio. Es noteikti varu teikt, ka kopumā radio ir ieguvis jaunu auditoriju. Noteikti uzskatu un uzskatīšu, kas šis strādā abos virzienos.”

“Jebkurš medijs – televīzija, radio, rakstošie mediji, interneta portāli – cīnās par divām lietām: lietotāju uzmanību un uzticamību. Izvēloties jaunus kolēģus, tiek vērtēts, vai jaunais radio dīdžejs ir uzticams, vai ir laba reputācija un spēja pievērst klausītāju uzmanību,” par darbu Radio Tev stāsta tā vadītājs un ētera balss Kristaps Tālbergs.

Izglītība nevar būt vienīgais noteicošais faktors

“Komercradio izvēlas darbā pieņemt influencerus, jo aktīvā konkurence neļauj ilgi ēterā “auklēt” jaunu ētera personību. Īpaši uzmanīgi jāizvēlas radio dīdžeji, kas ēterā būs dzirdami diendienā. Izglītība ir ļoti svarīga, bet ne noteicoša radio dīdžeja atlasē.” Kristaps Tālbergs atklāj, ka Lauris Zalāns darbam ēterā izvēlēts tāpēc, ka viņam bijusi attiecīga pieredze un prasmes. “Viņš bija guvis vērtīgu pieredzi publiskajā runā, vadot Ghetto Games pasākumus, piedalījies arī radio dīdžeja kursos. Redzējām, ka viņš lieliski jūtas un realizē sevi arī sociālo tīklu vidē.”

Kristaps Tālbergs uzsver, ka cilvēkam, kurš vēlas strādāt par radio ētera balsi, augstākā izglītība nevar būt vienīgais, ko piedāvāt darba devējam. “Žurnālistikas izglītība nenozīmē, ka esi pietiekami komunikabls un labs žurnālists. Absolventam var nebūt atbilstoša balss, tīkama sevis pasniegšanas maniere, spēja jokot, kritiski domāt vai publiski izteikties.” Kristaps Tālbergs atklāj, ka seko līdzi radio reitingiem. Ir zināms, ka tie turpina augt. “Kopš 2020. gada, kad tika veiktas lielākās izmaiņas ētera personību ziņā, reitingi ir auguši no 178 tūkstošiem klausītāju nedēļā līdz 198 tūkstošiem.

Pieaugums noteikti ir saistīts ar ētera personību spēju uzrunāt, informēt un izklaidēt klausītājus.”

“Komercradio izvēlas darbā pieņemt influencerus, jo aktīvā konkurence neļauj ilgi ēterā “auklēt” jaunu ētera personību. Īpaši uzmanīgi jāizvēlas radio dīdžeji, kas ēterā būs dzirdami diendienā. Izglītība ir ļoti svarīga, bet ne noteicoša radio dīdžeja atlasē.” Kristaps Tālbergs atklāj, ka Lauris Zalāns darbam ēterā izvēlēts tāpēc, ka viņam bijusi attiecīga pieredze un prasmes. “Viņš bija guvis vērtīgu pieredzi publiskajā runā, vadot Ghetto Games pasākumus, piedalījies arī radio dīdžeja kursos. Redzējām, ka viņš lieliski jūtas un realizē sevi arī sociālo tīklu vidē.”

Kristaps Tālbergs uzsver, ka cilvēkam, kurš vēlas strādāt par radio ētera balsi, augstākā izglītība nevar būt vienīgais, ko piedāvāt darba devējam. “Žurnālistikas izglītība nenozīmē, ka esi pietiekami komunikabls un labs žurnālists. Absolventam var nebūt atbilstoša balss, tīkama sevis pasniegšanas maniere, spēja jokot, kritiski domāt vai publiski izteikties.” Kristaps Tālbergs atklāj, ka seko līdzi radio reitingiem. Ir zināms, ka tie turpina augt. “Kopš 2020. gada, kad tika veiktas lielākās izmaiņas ētera personību ziņā, reitingi ir auguši no 178 tūkstošiem klausītāju nedēļā līdz 198 tūkstošiem.

Pieaugums noteikti ir saistīts ar ētera personību spēju uzrunāt, informēt un izklaidēt klausītājus.”

Personīgā slava un popularitāte

Galvenais, kas jāievēro influencerim, strādājot radio, ir atbildība par visu, kas notiek ēterā. “Jāseko līdzi mūzikas rotācijai, reklāmu izvietojumam atbilstošos reklāmas blokos, un jānodrošina informatīvs un izklaidējošs ētera saturs klausītājiem.” Pašam medijam jāievēro Latvijā spēkā esošais Reklāmas likums. “Tas arī nosaka, kas ir žurnālistika un kurā brīdī jau sākas reklāma. Tā ievērošanu uzmana atbilstošās institūcijas – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.” Kristaps Tālbergs atklāj, ka nav pētījis Laura Zalāna personīgās auditorijas izmaiņas, taču zina, ka tā ir pieaugusi. “Ikviens sabiedrībā zināms cilvēks, kas strādā mediju jomā, ar savu darbu veicina gan attiecīgā medija atpazīstamību, gan neizbēgami arī savu personīgo slavu.”

“Žurnālists nevar būt influenceris. Pirmā un, var teikt, vienīgā žurnālista lojalitāte ir pret viņa auditoriju. Žurnālists nedrīkst reklamēt preces un pakalpojumus, nedrīkst būt sabiedrisko attiecību cilvēks, nedrīkst apkalpot citas intereses kā tikai savas auditorijas intereses,” stāsta komunikācijas eksperts, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs, atklājot savu redzējumu par šo tēmu.

Tiek jauktas definīcijas

Jānis Buholcs radio žurnālistiku raksturo šādi: “Tā ir satura ievākšana, apstrāde un izplatīšana, izmantojot radio formātu, un pēc šādas definīcijas, protams, tajā ietilpst visdažādākie žanri. Žurnālists, nenoliedzami, ir satura veidotājs. Cilvēks, kas ievāc informāciju, veido sižetus, veic intervijas un nodarbojas ar lietām, kuras ir saistītas ar žurnālistiku.” Viņaprāt, cilvēki bieži vien mēdz jaukt, neatbilstoši lietot vai arī uzskatīt par atšķirīgām definīcijas, kas attiecas uz cilvēku, kurš strādā radio žurnālistikā. “Par radio dīdžeju un radio ētera balsi runājot, man tās šķiet diezgan līdzīgas lietas, bet tas noteikti ir jautājums par to, ko viņi dara. Radio balss izklausās pēc cilvēka, kas vienkārši runā. Dīdžejam pamatfunkcija ir likt mūziku, pašam to izvēlēties. Ir jāskatās ne tikai uz tiem vārdiem, ko cilvēki lieto, bet arī uz tām nozīmēm, ko viņi tur ieliek, jo es pieļauju, ka ir situācijas, kurās cilvēki saka kaut ko vienu, bet domā ko citu.”

Nāves grēks žurnālistikā

Augstākā izglītība, jo sevišķi komunikācijas nozarē, palīdz, ja cilvēks strādā radio žurnālistikas jomā. “Tā palīdz attīstīt redzesloku, zināt svarīgas lietas par profesiju, par profesionālajiem standartiem, bet tas nenozīmē, ka cilvēki, kuriem augstākās izglītības šajā jomā nav, šīs zināšanas nevar atrast citā veidā. Profesiju var iemācīties arī darot. Augstākā izglītība nav pats nozīmīgākais, kas mums ļauj raksturot to, vai konkrētais cilvēks, kurš strādā profesijā, ir labs profesionālis.” Jānis Buholcs norāda, ka influenceru darbība radio žurnālistikā rada interešu konfliktu. “Interešu konflikts šajā gadījumā izpaužas tā, ka satura veidotājam ir divējādas intereses. Viņam, no vienas puses, ir interese izdarīt kaut ko labu savai auditorijai, pastāstīt kaut ko, kas tai interesē. No otras puses, viņam ir šis te uzdevums, kuru devis reklāmdevējs, – sacīt noteiktas lietas noteiktā veidā, lai šīs lietas padarītu pievilcīgas pirkšanai. Žurnālistikā tas ir nāves grēks, jo žurnālists nedrīkst žonglēt ar dažādām lojalitātēm.”

Pārmaiņas mediju vidē

Jānis Buholcs uzskata, ka influenceru darbība radio žurnālistikā Latvijā būtu jāvērtē viņu profesionālo standartu kontekstā. “Ja viņi spēj radīt saturu, kas atbilst žurnālistikas profesionālajiem standartiem, tad viss puslīdz ir kārtībā. Ja tur ir problēmas ar profesionālajiem standartiem, tad viņu vietā šajā darbā vajadzētu strādāt cilvēkiem, kuriem ir izglītība un pieredze īstā žurnālistikā.” Viņš komentē, ka radiostacijai ir konkrētas gaidas par to, ko vēlas sagaidīt no influencera, kurš tur strādās, taču ir grūti spriest, vai tās vienmēr piepildās. “Ja medijam šāda izvēle ir nākusi par labu, auditorija ir pieaugusi, tad varam sacīt, ka tas ir viņiem izdevīgi. Skaidrs, ka influencerim pašam tas nenoliedzami palīdz iegūt vairāk auditorijas. Vairumā gadījumu ieguvēji varētu būt abi divi.”

Radio pasaules durvis vaļā tikai izredzētajiem?

Influenceri sevi neuzskata par radio žurnālistiem, tomēr komunikācijas eksperta definīcija par to, ka radio žurnālistika ietver dažādus žanrus, arī kultūras un izklaides, pierāda to, ka varam tos par tādiem uzskatīt. Intervētie influenceri vada kultūras vai izklaides raidījumus un rubrikas, kas būtībā ir radio žurnālistika, ietverot intervēšanu, informācijas vākšanu, apstrādi un izplatīšanu. Šajā brīdī rodas problēma, jo, kā minēja eksperts, influenceris nevar būt arī žurnālists, un otrādi. Reklāma no žurnālistikas ir jānošķir. Influencēšana un žurnālistika ir divas dažādas jomas, un tās ir jānodala, tomēr ne visas radiostacijas, dzenoties pēc klausījumu reitingiem un slavas, to ņem vērā. Man pašai ļoti interesanta šķiet Latvijas Radio 5 – Pieci.lv situācija, kur jaunais Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodekss paredz, ka influencerim, kas strādā radio, būs jāizvēlas – influencēšana vai darbs radio, jo apvienot abus vairs nevarēs.

Intervējot gan influencerus, gan cilvēkus radiostaciju vadībā, mani pārsteidza, ka vienādiem vai ļoti līdzīgiem radio žurnālistikas amatiem tiek jaukti vai nepareizi lietoti dažādi amatu nosaukumi. To apstiprināja arī komunikācijas eksperts. Tādi ir, piemēram, radio dīdžejs, radio ētera balss, radio personība, kas ietver ļoti līdzīgus aspektus un ir savienojamas arī ar radio žurnālista amata nosaukumu un definīciju. Savukārt radio žurnālista definīciju visi liek atsevišķā “kastītē”, lai gan pēc intervijas ar ekspertu uzskatu, ka tā nevajadzētu būt.

Vēl viens secinājums – radiostacijas, ņemot darbā cilvēku radio žurnālistikas un ētera amatam, neņem vērā ne augstākās izglītības, ne arī komunikācijas darba pieredzes faktoru, bet gan to, vai šis cilvēks ir Latvijā atpazīstams un vai tam ir sava auditorija sociālajos tīklos. Kopumā tas nozīmē bēdīgas ziņas tiem, kas ir ieguvuši augstāko izglītību un darba pieredzi žurnālistikā, jo durvis uz darbu radio pasaulē, visdrīzāk, nebūs vaļā. Kopumā šajā situācijā ieguvēji izskatās ir abi – gan radiostacija, gan influenceris, bet kā ir ar auditoriju? Vai pie tās nonāk pietiekami kvalitatīvs radio žurnālistikas saturs?

Žurnāls Inquisitio augstskolas paspārnē iznāk jau kopš 2015. gada. Kā norādījusi tā galvenā redaktore, RSU Komunikācijas fakultātes dekāne prof. Anda Rožukalne, Inquisitio ir kā treniņpoligons jaunajiem žurnālistikas censoņiem, kuru vārdus kādudien redzēsim Latvijas rakstošajos un raidošajos medijos. Žurnāla dizainu un maketu veidojis Egils Turss. Vāka foto: depositphotos.com