Telegram – maģiskās domāšanas, dezinformācijas un nelegālā satura vietne?
Būt informētam vai dezinformētam? Tāds ir jautājums. Ja skatāmies uz vietni Telegram, tajā tomēr vairāk rodami dažādu politiķu, vakcīnskeptiķu un antivakseru spriedelējumi, aicinājumi un pamācības, kā, piemēram, izvairīties no vakcinācijas vai “atlajst sajmu”. Tā ir kā sazvērestību teoriju krātuve, kur paralēli var nopirkt kādu nelegālu vielu. Viss atkarīgs no tā, kādā grupā trāpies.
Margarita Sēkliņa un Rūta Reinsone, Inquisitio
| Žurnāla pilnā versija pieejama šeit! Inquisitio Nr.8 rakstu autori ir RSU studiju programmas “Žurnālistika” studenti – Rūta Reinsone, Margarita Sēkliņa, Evita Januškeviča, Megija Neimane, Kerija Broka, Ieva Cepliša, Elizabete Ronija Dreimane; RSU Studentu medijs “Skaļāk” -Šarlote Ivanova, Madara Iverta, Una Eglīte; Eiropas Žurnālistikas observatorija (RSU Komunikācijas fakultāte, EJO pārstāve Latvijā) un Olīvija Samnika. |  |
Kas ir Telegram, un kur tā radusies? Kādēļ tieši Telegram ir šobrīd populārākā platforma jau iepriekš minētajām darbībām? Vai Telegram vispār ir droša? Uz šiem jautājumiem centāmies rast atbildes.
Kas ir Telegram?
Telegram ir saziņas platforma, kurā vienā mēnesī aktīvi sazinās aptuveni 550 miljoni lietotāju. Lietotne sākusi darboties 2013. gada augustā, un kopš 2014. gada tās aktīvo lietotāju skaits ir palielinājies 15 reižu. Telegram 2021. gadā bija piektā visvairāk lejupielādētā lietotne iOS un Android.
Ziņojumapmaiņas programmas Telegram dibinātājs un īpašnieks ir Pāvels Durovs, un viņu mēdz dēvēt par Krievijas Zakerbergu. Divdesmit gadu vecumā viņš kopā ar brāli Nikolaju izveidoja Krievijas lielāko sociālās tīklošanās vietni VKontakte, kuras vērtība sasniedz trīs miljardus dolāru. Drīz pēc tam, kad Durovs atteicās sadarboties ar Krievijas slepenajiem dienestiem, jo nebloķēja opozīcijas līdera Aleksandra Navaļnija lapu un atteicās izpaust VKontakte lietotāju datus, viņš pameta darbu paša radītajā platformā un pārcēlās uz Dubaiju, kur 2013. gadā radīja Telegram. Jautāts par to, kas ir Telegram veiksmes noslēpums, Durovs atbildējis – respektēt savus lietotājus. 2022. gada sākumā Pāvelam Durovam piederēja 17,2 miljardi dolāru.
Novērojums. Trīs mēneši antivakseru grupu melnajā caurumā
Kad medijos un lielākajās sociālās tīklošanās vietnēs antivakseri tika noklusināti, bet to ziņas – pārbaudītas vai izdzēstas, viņus varēja atrast Telegram. Atliek vien ierakstīt dažus ar Covid-19 saistītus atslēgvārdus un izdosies nokļūt līdz Latvijas populārākajiem antivakseru kanāliem. Raksta autores 2021. gada beigās nolēma novērot aktīvākās no šīm grupām, lai uzzinātu galvenās teorijas, izpētītu cilvēku noskaņojumu un noskaidrotu dezinformācijas avotus.
Galvenie Latvijas dezinformācijas ražošanas kanāli
#MaināmPasauliNews –7000sekotāju. Kanāls mājaslapas mainampasauli.news ziņu pārraidīšanai. Vairākās sadaļās – Ziņas, Vīrusa afēra un Par brīvību – tiek publicēti strīdīgi un skaļi raksti, zem kuriem lielākoties ir parakstījies Aivis Vasiļevskis. Mājaslapā tiek popularizēts arī vakcīnnoliedzēju raidījums Brīvvalsts TV, kā arī redzamas vairākas Jānim Pļaviņam piederošā Memory Water reklāmas. Abi šie vīrieši ir dezinformatori, tā liecina arī Re:Baltica jaunākais pētījums “Dezinformācija”. Par mājaslapas veidotājiem ziņas nav atrodamas, bet ir iespējams ziedot.
AivisVasilevskisinfo – 2000 sekotāju. Kanāls mājaslapai aivisvasilevskis.info. Atverot mājaslapu, lasāmi šādi vārdi: “Patiesība ir visapkārt – atver acis. Mediji esam mēs paši.” Šis ir Aivja Vasiļevska blogs, kurā viņš publicē savas pārdomas, ko pats dēvē par ārpus sistēmas publicistiku. Savas teorijas viņš pamato ar ārzemju interneta portālu virsrakstiem un fragmentiem no pētījumiem. Vasiļevskim ir raksturīga maģiskā domāšana, un viņš ir viens no Latvijas lielākajiem sazvērestības teoriju veidotājiem. Popularitāti viņš ieguva jau pandēmijas sākumā, kad ar savām pārdomām aktīvi sāka dalīties arī Facebook. Vasiļevska raksti tiek publicēti arī mainampasauli.news, pietiek.com, vatastan.com, brivibasplatforma.lv.
Vakcīnrealitāte – 4000 sekotāju. Tās radītāji ir Kristīna un Grigorijs Duņeci. Arī šis ir kanāls mājaslapai vakcinrealitate.org. Šajā lapā atrodamas ziņas par alternatīvo medicīnu un vakcinācijas šausmu stāsti. 2021. gada nogalē lapa Vakcīnrealitāte tika izdzēsta no vietnes Facebook.
BrīvvalstsTV – 3000 sekotāju.
Brīvvalsts TV sauc sevi par Satversmes aizsargātājiem, brīvības atjaunotājiem un patiesības meklētājiem. Raidījumi vizuāli tiek veidoti tā, lai izskatītos kā televīzijas ziņas. Šādā veidā tiek radīts ticamības efekts, lai skatītājam šķistu, ka sniegtā informācija balstās uz patiesiem un pārbaudītiem faktiem.
Raidījumu temati, interviju dalībnieki un kopējā raidījumu noskaņa skaidri pauž attieksmi un mērķi: pirmkārt, vērsties pret esošo valdību saistībā ar Covid-19 pieņemtajiem likumiem, vērsties pret sabiedrības vakcinēšanu pret Covid-19 vīrusu un noliegt tā radīto apdraudējumu sabiedrībai, otrkārt, aicināt sabiedrību nevakcinēties un cīnīties par savu “brīvību”. Šos raidījumus veido Āgenskalna klīnikas homeopāts Edgars Mednis, jau pieminētais sazvērestības teoriju radītājs Aivis Vasiļevskis, kā arī Māris Pīlācis, Madara Gobziņa un Anita Mitriķe. Raidījumu producente ir Baiba Zvaigznīte, kurai vienīgajai ir pieredze TV, vadot, piemēram, populāro raidījumu Mājokļa jautājums.
 |  |  |
Ārzemju kanāli un dezinformācijas avoti
Lai arī gana daudz dezinformācijas tiek radīts tepat Latvijā, ļoti bieži kanālos tiek pārsūtītas ziņas no lielākajiem globālajiem antivakseru Telegram kanāliem – visbiežāk no Krievijas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Vācijas.
Šie kanāli publicē vairākus desmitus un pat simtus dažādu dezinformācijas interneta vietņu, kuras, tuvāk izpētot, šķiet uz masu produkciju vērstas, tostarp interneta troļļu fermas, kuru galvenais mērķis ir pēc iespējas vairāk un tālāk izplatīt dezinformāciju.
Visas šīs mājaslapas vieno nenoteikts un pat savārstīts domēna vārds jeb mājaslapas nosaukums (piemēram, Kla.tv, Rmx.news, Ncbi.nlm.nih.gov, Rbc.ru, Tmbw.ru u. c.), kas neatklāj šo lapu saturu. Tas ir veids, kā dezinformatori var brīvi vadīt saturu no vienas ierīces uz otru, no viena cilvēka uz citu, jo tādējādi pārkāpumus ir daudz grūtāk pamanīt. Šādā veidā tiek šifrēti un pārveidoti arī attēli, kas tiek pārsūtīti Telegram. Veidotājiem ir zināms, kādu saturu Telegram monitorē un izdzēš, tādēļ ar īpašu tehnoloģiju palīdzību tiek aizkrāsoti vai izmainīti vārdi un attēli, lai tie neatbilstu nelegālā satura parametriem.
Telegram - vislabākā dezinformācijas izplatīšanas vietne?
Šobrīd Telegram ir galvenā vieta, kur meklēt Covid-19 sazvērestības teorijas, brīnumlīdzekļus, aicinājumus uz cīņu, padomus un ieteikumus, kā pareizāk apkarot koronavīrusu un cīnīties pret vakcināciju. Telegram ir kā melnais caurums, kur pat vakcīnticīgais var kļūt par vakcīnskeptiķi.
Vakcīnskeptiķi un dezinformatori ir tik pārliecinoši savā stāstījumā, domāšanā un runāšanā, ka tādu cilvēku klātbūtnē jebkurš sāk šaubīties par savu viedokli.
Vietnē Telegram pulcējas desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem sekotāju, kas var kļūt par tavu un tavas izplatītās informācijas viskvēlāko atbalstītāju. Viena no galvenajām informācijas pārraidīšanas platformām, ko izmanto šādi aktīvisti, ir Telegram kanāli, kuros var pievienoties neierobežoti liels skaits cilvēku. Drošības profesionālis, vietnes Par drošību! līdzdibinātājs un redaktors Kārlis Apalups pauž, ka Telegram ir šķietami droša vietne šāda satura izplatīšanai, jo informācija netiek nodota trešajām pusēm. Tomēr drošība ir relatīva ilūzija, jo tā drīzāk ir monitorēšanas funkciju neesamība. Tiesa, vietne Telegram pati ar mašīnredzes palīdzību skenē un reportē saturu, kas tai ir “iemācīts” kā neatbilstošs vai nelegāls, piemēram, pornogrāfija (arī bērnu), narkotikas, vardarbība. Tomēr Telegram ir kāda fundamentāla atšķirība no citām saziņas platformām – mašīnredze skenē tikai publiskos čatus. Slēgtās grupas Telegram nepārbauda (lai tām pievienotos, vajadzīgs uzaicinājums, un tās nevar atrast, izmantojot meklētāju). Ja grupas dalībnieks neziņo par iespējamu nelegālu saturu vai dezinformāciju, Telegram šo saturu nemoderē. Tā ir būtiska problēma, jo tieši šādos slēgtos kanālos komunikācija notiek visvairāk un nelegālais saturs tajās ir atrodams visbiežāk.
Latviešu ētiskais hakeris Nils Putniņš no Digital Security Alliance pauž, ka mūsdienās šāda satura kontrolēšana kļūst arvien sarežģītāka. Ir radies Telegram, Signal, Wire un citas komunikācijas platformas. “Ir arī pavisam skaidrs, kādēļ lietotāji izvēlas par labu Telegram. Šai saziņas platformai īsti nav nekādas moderēšanas, jo saturs tiek šifrēts, un šāda satura izskaušana būtībā ir diezgan neiespējama. Tur atbildību nes attiecīgo grupu vai kanālu īpašnieki, kuri regulē saturu. Tā arī mūsdienās politiski personāži izmanto grupas komunikāciju ar potenciālajiem vēlētājiem. Viņi izmanto šo saziņas kanālu tieši tā iemesla dēļ, ka tas nav regulējams. Teiksim, Facebook piederošais WhatsApp kaut kādā veidolā regulē un bloķē šādu ziņu izplatību, savukārt Telegram tas nav novērots,” viņš skaidro.
Kāda ir atšķirība starp, piemēram, WhatsApp un Telegram? Pavisam vienkārša. WhatsApp izmanto starppersonu šifrēšanu (angl. end-to-end encryption). “Ja es kaut ko tev nosūtu, tad tikai mūsu abām ierīcēm ir atslēgas kods, lai atvērtu vaļā ziņu, un neviens starpposmā to nevar redzēt. Problēma ir tajā, ka WhatsApp apgalvo, ka neko neredz, tomēr viņu serveros glabājas šī informācija,” skaidro drošības speciālists Kārlis Apalups. Tas pats attiecināms uz saziņas vietnēm Signalun Viber, kur arī tiek izmantota starppersonu šifrēšana. K. Apalups piebilst: “Neviena tehnoloģija nav radīta ar nolūku darīt kaut ko ļaunu, bet to var izmantot ļauni. Tā tas brīžiem gadās arī ar Telegram.”
Divu vadošo Latvijas Telegram kanālu priekšgalā ir Latvijā zināmi politiķi. Alda Gobzema auditorija ir latvieši, un viņam ir 10 000 sekotāju, savukārt 8500 krievvalodīgos uzrunā kādreizējais Rīgas domes deputāts un no “Saskaņas” izslēgtais Aleksejs Rosļikovs. Viņi abi pagājušā gada sākumā nodibināja jaunas partijas – vien nedēļu pēc Gobzema “Likums un kārtība” tapa arī Rosļikova “Stabilitātei!”. Šādās lapās pulcējas cilvēki ar sliktām zināšanām kritiskajā domāšanā, kuri notic pseidoziņām vai vienkārši meklē mierinošu skaidrojumu pašreiz notiekošajam. Ja daļa iedzīvotāju vakcīnām netic, tad var izveidot partiju, lai vakcinācija būtu brīvprātīga. Savākt “patīk” savai lapai vai piekritējus politiskajai partijai būs salīdzinoši viegli – it īpaši tādēļ, ka vadošās partijas un valdība pauž stingru nostāju ar Covid-19 saistītos jautājumos. “Krievijas specdienesti tīši izplata šādas ziņas, lai panāktu šķelšanos sabiedrībā. Pseidoinformācijas izplatīšanai ir pasenas saknes, un nepatiesas informācijas izplatītāji var būt cilvēki, kas paši nav antivakseri, bet tīši melo,” saka Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, psihiatrs un psihoterapeits Artūrs Utināns.
Abi politiķi savos kontos būvē diezgan līdzīgu tēlu – tas ir patiesības un brīvības cīnītājs, kas kādreiz bijis valdības posteņos, bet nu ir nokāpis pie viņiem, parastajiem cilvēkiem, un cīnīsies par to brīvību. Šajos kanālos ziņas publicēt var tikai kanāla īpašnieki, sekotāji tās var vien komentēt, līdz ar to komunikācija izvēršas par tādu kā elka un fanu mijiedarbību. Visbiežāk komentāri ir slavinoši un fanātiski. Pietuvinātības efektu Gobzems un Rosļikovs panāk ar video un fotogrāfiju palīdzību. Bieži tiek publicētas uzrunas, pārdomas un kareivīgi izteicieni. Brīžiem šķiet, ka sacīts tiek tas, ko lasītāji gaida. Neiztikt arī bez politiskiem solījumiem.
Nils Putniņš norāda, ka šāda tipa kanāli un saziņas vietas ir pastāvējušas vienmēr. “Runājot par apdraudējumu – tas ir ļoti atkarīgs no tā, kas tiek komunicēts. Ir skaidrs, ka šādām platformām ir kaut kādi konkrētie atslēgas vārdi vai nianses, kas uztver, ka runa ir par kādu konkrētu apdraudējumu, piemēram terorismu, kas šos datus tad ļauj saņemt kādām otrajām vai trešajām pusēm un analizēt. Tomēr pastāv visādi scenāriji, kāda varētu būt Telegram attīstība vai nākotne,” viņš piebilst.
Vai antivakseri domā maģiski?
Psihoterapeits un psihiatrs Artūrs Utināns norāda, ka antivakseru Telegram grupās var novērot dažādas domāšanas kļūdas vai iracionālas pārliecības, kas raksturīgas neobjektīvai domāšanai. Tā ļoti atšķiras no objektīvās domāšanas, kas ir kritiska un zinātnē balstīta.
Maģiskā domāšana ir ticība tādām cēloņsakarībām, kas dabā nepastāv, balstoties uz kādu maģisku enerģiju, starojumu vai spēku, ko neapstiprina vai noliedz fizika. Arī antivakseru maģiskā domāšana nozīmē fizikas likumu ignorēšanu. “Viņi vakcīnas saista ar 5G internetu, kaut fiziķi stāsta, ka tas nav jonizējošs starojums, kas kaitētu mūsu veselībai. Antivakseri ne vienmēr izdomā, bet gan dažādas īpašības pieliek klāt. Tāpat līdzīgi ir ar izdomājumu, ka ar vakcīnas injekciju var ievadīt čipu. Nav tā, ka čipi nepastāv, bet, lai čips, kas ir elektroniska ierīce, darbotos, tam vajag elektriskās strāvas avotu, lai tas varētu raidīt starus, ko kāds varētu pārtvert un tad mūs ietekmēt. Čipu uz ķīmiskas vielas neuzsēdināsi. Kur tad ņemt šo elektrisko strāvu? Uz tādiem jautājumiem antivakseri neatbild,” skaidro psihiatrs. Neirobioloģiskos pētījumos ir pat noskaidrots, ka cilvēkiem ar kritisko domāšanu un maģiskajiem domātājiem ir atšķirīga smadzeņu struktūra, tādēļ maģiskos domātājus ir grūtāk pārliecināt ieklausīties pretējā viedoklī.
Ja cilvēka domāšanā dominē redukcijas kļūda, viņš sarežģītus procesus, piemēram, veselību, skaidro tikai ar vienu faktoru. “Ja cilvēkam paliek slikti vai viņš nomirst, vainīga ir tikai vakcīna. Patiesībā jebkuru procesu ietekmē vairāki faktori,” saka Artūrs Utināns. Apstiprināšanas kļūda (angl. confirmation bias) ir cilvēku tieksme uztvert tikai tos gadījumus, kas apstiprina viņu teoriju, bet ignorēt tos, kas viņu uzskatiem neatbilst.
Arī sazvērestības teorijas ir domāšanas kļūdas, kuru pamatā parasti ir aizdomas pret valdošo eliti. Sazvērestības teoriju piekritēji uzskata, ka viss, ko izdomā un dara valdība, ir kāds augstākstāvošo ļaunais plāns. A. Utināns to sauc par lielā zirnekļa fobiju: “Pasaulē eksistē milzīgs zirneklis – galva ir Bils Geitss, Džordžs Soross un vēl 300 komiteju, kas tur savās rokās visu pasauļu valdības, lai tās savā starpā konfliktētu. Zirnekļa kājas ir policija, armija, birokrātija, lielie farmācijas uzņēmumi, lielākādaļa ārstu. Tad ir tīkls – žurnālisti un 4,5 miljardi vakcinēto – tās ir mušas, pamuļķi, kas noķerti tīklā.”
Dzīves laikā izgulsnējas, kam ticam un kam ne. Valdība, bagātnieki, oligarhi tiek ievietoti krāpnieku kategorijā, un pamazām rodas pārliecība, ka pilnīgi viss, ko viņi saka, ir meli.
Piemēram, antivakseris var noticēt divām gluži pretējām idejām – ka kovids eksistē un to izveidoja slepenā laboratorijā, tajā pašā laikā izplatot ziņas, ka kovids ir izdomāts un ir tikai parasta gripa. Divas pilnīgi pretējas idejas, bet cilvēki tic, jo abas ir pretējas tam, ko saka valdība.
Visbiežāk sazvērestību teorijās izpaužas vēl viena domāšanas kļūda – teleoloģiskā domāšana. Tas nozīmē visā saskatīt slēptu gribu, nejaušos procesos saskatot tīšu nolūku. Ir grūti pieņemt, ka ir nedzīvās dabas faktori, kas ietekmē pasaulē notiekošos procesus. Piemēram, mākoņi un zibens veidojas fizikālu procesu rezultātā, bet cilvēki pieliek tīšo domāšanu, ka debesīs kāds dusmojas. Savukārt viena no zināmākajām teorijām par Covid-19 – tā ir tīši radīta slimība, kuras mērķis ir samazināt cilvēku populāciju pasaulē. “Loģiskās domāšanas šeit nav. Kāda jēga Bilam Geitsam nogalināt, ja viņam tad būs mazāk ienākumu? Tāpat lielie farmācijas uzņēmumi – ja nebūs cilvēku, tie zaudēs ienākumus,” saka A. Utināns.
Zināšanu ilūzija jeb Danninga–Krīgera efekts ir kļūdains cilvēka spēju novērtējums, kad jomas nespeciālistam šķiet – viņš visu pārzina. Šobrīd liela sabiedrības daļa izsakās par sabiedrības veselības jautājumiem. Izrādās, ka daudzi ir eksperti medicīnā, mikrobioloģijā, virusoloģijā, epidemioloģijā un nespēj kritiski novērtēt savas zināšanas vai nav izglītoti medijpratībā. Šai domāšanas kļūdai līdzīga ir arī vienkārši iedomība par savu gudrību. “Es zinu labāk, un mani neviens nepārliecinās. Pat zinātne ne,” saka Artūrs Utināns.
Cilvēki, kas rada sazvērestības teorijas un dezinformāciju, var būt traumēti un pat slimi. Pie vainas var būt gan ģenētiskie faktori, gan nelabvēlīga sociālā vide bērnībā, kas neiemāca uzticēties. “Viņš pārsvarā visai pasaulei netic. Aktivizējas dziļš neticības līmenis – vecākiem, skolotājiem, draugiem. Agrāk mānīja mamma, tagad – valdība. Tā ir paranoja. Trāpās arī tādi cilvēki, kuriem ir sliktas zināšanas kritiskajā domāšanā,” skaidro Artūrs Utināns.
Vārda brīvība un dezinformācija – kur tai ir sākums un gals?
Tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka cilvēka vārda brīvība beidzas tajā brīdī, kad viņš pārkāpj cita cilvēka tiesības. Iekšlietu ministres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Linda Curika saka: “Tas īstenībā ir, kā mēdz teikt, million dollar question [miljons dolāru vērts jautājums]. Piemēram, kur beidzas lapas Vakcīnrealitāte vārda brīvība un sākas sabiedrības veselības apdraudējums, – tas teorētiski būtu jānosaka policijai. To ir tik grūti regulēt tieši tādēļ, ka ir sarežģīti noteikt to robežu.”
Var teikt, ka vārda brīvība beidzas tajā brīdī, kad kāds ar saviem izteikumiem apdraud vai liek justies apdraudētam. “Šis ir interesants temats, par ko runāt un domāt, jo tā līnija nav tik viegli nosakāma, it sevišķi tur, kur ir politiskais līmenis un cilvēki kritizē valdību. Līdz ko tiek ierobežotas iespējas kritizēt valdību, tad ir jautājums, kurā brīdī tu kļūsti, piemēram, par Baltkrieviju, kur cilvēki par valdību nedrīkst teikt itin neko,” stāsta Linda Curika. Viņa saka, ka mums, sabiedrībai, kopumā ir lielas vēlmes un gaidas, ka valsts šīs problēmas atrisinās. Tādos brīžos jāskatās uz Lielbritāniju un ASV – ja viņi nevar atrisināt naida runas un dezinformācijas problēmu šādos kanālos un sociālās tīklošanās vietnēs, tas nozīmē, ka tas nav tik vienkārši. Tā ir globāla problēma.
Līdzko radikālām grupām vai viedokļu paudējiem tiek liegta pieeja kādai tīklošanās vietnei, tie meklē un atrod jaunas iespējas, kā izplatīt informāciju.
Līdzko šādām radikālām grupām vai viedokļu paudējiem tiek liegta pieeja kādai tīklošanās vietnei, tie meklē un atrod jaunas iespējas un vietas, kurās tīkloties un izplatīt informāciju. “Brīžos, kad šiem radikālajiem viedokļiem un grupām nav vietas klasiskajās saziņas platformās, viņi nekur nepazūd. Tie vienmēr atrod citus tīklus, nekad nepazūd un kā kopiena vienmēr pastāv. Piemēram, tas notiek Telegram, dažādās WhatsApp grupās, slēgtās Facebook grupās, kuras ir grūti monitorēt. Šādā slēgto grupu monitorēšanā ļoti bieži vajadzīga tiesībsargājošo iestāžu iesaiste, jo tikai tie cilvēki, kas ir iekšā šajās grupās, var ziņot par tās saturu,” skaidro eksperte.
Linda Curika pastāsta, ka Iekšlietu ministrijā bija izveidota darba grupa, lai apzinātu naida noziegumu problemātiku, mēģinātu saprast, kur ir problēma un kādus risinājumus var rast. “Secinājumi bija tādi, ka ļoti maz cilvēku ziņo par naida runu un citām dažādajām izpausmēm, tāpēc policijai ir samērā maz informācijas, ar ko strādāt,” saka eksperte.
Secinām, ka varam tikai gaidīt, kad Eiropas Savienības līmenī tiks izstrādāts sociālās tīklošanās vietņu regulējums naida runas un dezinformācijas apkarošanai. Tomēr neviens cits to nevar apkarot kā vien pati sabiedrība. “Ir jāziņo par naidīgiem un maldinošiem komentāriem, ierakstiem un lapām. Protams, tiesībsargājošās iestādes monitorē un uzrauga šos tīklus, bet viņi nevar ielīst katrā mazajā Telegram grupā, kur, piemēram, 15 cilvēki runā par valsts apvērsumu,” piebilst Linda Curika.
Vai Telegram var pašiznīcināties?
Latviešu ētiskais hakeris Nils Putniņš uzskata, ka pastāv Telegram pašiznīcināšanās iespēja: “Ja Telegram notiktu kāda informācijas noplūde, šifrēšanas algoritms izrādītos nedrošs vai būtu norādes par kādu sadarbību un informācijas noplūdi uz kādu konkrētu valdību, tad noteikti tās popularitāte drastiski samazinātos. Scenāriji ir visādi.”
To, kāda nākotne sagaida Telegram, iespējams, uzzināsim pēc pandēmijas.
Žurnāls Inquisitio augstskolas paspārnē iznāk jau kopš 2015. gada. Kā norādījusi tā galvenā redaktore, RSU Komunikācijas fakultātes dekāne prof. Anda Rožukalne, Inquisitio ir kā treniņpoligons jaunajiem žurnālistikas censoņiem, kuru vārdus kādudien redzēsim Latvijas rakstošajos un raidošajos medijos. Žurnāla dizainu un maketu veidojis Egils Turss. Vāka foto: depositphotos.com
