Dzīve bez dzimuma robežām

Kris vienu dienu izlēma vairs neidentificēties ar savu dzimto dzimumu un sāka identificēties kā nebinārs cilvēks. Pēkšņā izvēle deva viņam iespēju eksperimentēt ar savu izskatu, izvērtēt  attieksmi pret sevi un citiem, kā arī sākt iesaistīties sociālajā aktīvismā, lai varētu palīdzēt citiem.

Marta Holste, Studentu medijs Skaļāk

Lai arī identitātes saprašana pozitīvi ietekmēja Krisa dzīvi, parādījās dažādas problēmas. Ģimenes locekļa atteikšanās pieņemt viņa identitāti izraisīja vairākus strīdus. Valsts šajā gadījumā arī nevarēja palīdzēt, jo bez vairāku ārstu izrakstiem neko nevar darīt. Kā Kris stāstīja: “Nebināriem cilvēkiem vispār ir dažādas disforijas un disforijas līmeņi, un, ja tā ir ļoti, ļoti zema, tad ir iespēja, ka nevar dabūt to vēstuli. Lai varētu dabūt top surgery (krūšu operācija) vai hormonus, vārdu maiņu, man tas būtu praktiski neiespējami.” Krisa disforijai arī nepalīdz tas, ka pilnīgi svešinieki skaļi apspriež viņa dzimumu vai izsaka negatīvus komentārus par izskatu. Neatkarīgi no tā, cik bieza āda cilvēkam ir, ar laiku parādās nogurums no šādiem gadījumiem.

Nevēloties likt kādam justies tāpat, Kris ir mainījis to, kā viņš domā par svešiniekiem. Viņš uzrunā visus pēc iespējas neitrālākā veida, līdz noteiktais cilvēks pasaka, kurus vietniekvārdus lietot. “Jo mēs, kur mēs atrodamies? Mēs atrodamies uz milzīga zemes kluča, kas strauji lido cauri kosmosam. Reāli, kuru interesē dzimums? Kuru? Nevienu!”