Valoda kā tilts vai barjera? Ukraiņu integrācija Latvijā

Ko krievu valodas pilnīga izskaušana nozīmētu praktiski? Vai vēlamies riskēt ar to, ka Latvijas iedzīvotāji, kas vēl nepārvalda latviešu valodu, meklētu informāciju Krievijas medijos? Piedāvājot kvalitatīvu saturu krievu valodā, mēs sniedzam alternatīvu Krievijas propagandai, tādējādi noturot iedzīvotājus mūsu informatīvajā telpā – un kara kontekstā tas nav mazsvarīgi. Mums jāatceras, ka krievu valodas vieta sabiedrībā nav melnbalts jautājums, bet gan sarežģīta realitāte, kas prasa gudru un pārdomātu pieeju.

Evelīna Jansone, Studentu medijs Skaļāk

Foto: Thomas Hawk, Flickr.com, fotogrāfijā redzams Bruce Nauman darbs "Double Poke in the Eye II"

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, tūkstošiem ukraiņu devās bēgļu gaitās uz Eiropu, tai skaitā uz Latviju, meklējot patvērumu no kara. Pēc Providus pētījuma (Meilija u. c. b. g.) datiem kopējais ukraiņu bēgļu skaits, kas patiešām uzturas Latvijā, 2024. gada 1. janvārī bija 25 650, kas ir apmēram 1,2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Kopš kara sākuma Latvijā ir pievērsta pastiprināta uzmanība tam, lai pamazām izskaustu krievu valodu no publiskās telpas un atbrīvotos no padomju laika mantojuma paliekām, kas joprojām stipri jūtamas Latvijas sabiedrībā. Valsts mērogā aizliegti krievu TV kanāli, lai nepieļautu Krievijas propagandas izplatīšanos Latvijas teritorijā, ieviesti obligātie valsts valodas eksāmeni Krievijas pilsoņiem, notikusi pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Arī sabiedrības attieksme pret krievu tautības pārstāvjiem kļuvusi negatīvāka.

Krievu valoda kā stigmatizējošs faktors

Krievu valoda ir kļuvusi par zīmogu. Bieži vien tiek uzskatīts – ja runā krieviski, tātad neesi spējis iemācīties latviešu valodu, necieni valsti un tomēr izmanto iespējas, kas sniegtas Latvijas iedzīvotājiem. Protams, ja par savu zemi izvēlies kādu valsti, tad, lai integrētos sabiedrībā, ir jāapgūst tās valoda. Liela daļa ukraiņu to arī dara – ukraiņiem ir pieejami bezmaksas valodas kursi, kurus 2023. gadā apmeklēja 6049 (vecumā 18+) ukraiņu (Meilija u. c. b. g.). Taču valodas apguve nenotiek tik ātri. Ziedot.lv aptaujas (Anonīms 2024a) rezultāti norāda, ka bēgļi no Ukrainas visbiežāk latviešu valodu līdz šim apguvuši vien pamatlīmenī – ukraiņi, kuri plāno atgriezties Ukrainā, lielākoties (68%) valodu apguvuši vien A1 līmenī (pamata frāzes), taču bēgļi, kuri plāno palikt uz dzīvi Latvijā (47% no aptaujātajiem), zina arī A2 līmeni un augstāk.

Valodas apguves izaicinājumi bēgļiem

Patiešām – valodas apguve ir sarežģīts process, tam nepieciešams laiks un stingra motivācija. Pēdējais ukraiņiem noteikti netrūkst, jo valoda ir vajadzīga, lai spētu strādāt un uzturēt ģimeni Latvijā, taču atrast brīvu laiku nav nemaz tik vienkārši. Kāds no dalībniekiem Providus pētījumam (Meilija u. c. b. g.) norāda, ka “latviešu valodas kursi ir bez maksas, bet, lai tos apmeklētu, tev jābūt bez darba, bet bez darba Latvijā nav iespējams izdzīvot.”

Valodas apguve ir sarežģīts process, tam nepieciešams laiks un stingra motivācija.

Tādēļ bieži vien pagaidu risinājums saziņai ar Latvijas iedzīvotājiem ir krievu valoda – to saprot un pārvalda gan ukraiņi, gan arī daļa latviešu. 31% (Anonīms 2024a) ukraiņu izvēlējušies Latviju tieši tādēļ, ka šeit var komunicēt krieviski. Bet vai uz ilgu?

Krievu valodu ukraiņu ģimenēs – vēsturiskais fons

Jāpiemin, ka liela daļa ukraiņu savā ģimenē nemaz nesarunājas ukraiņu valodā. Arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzimtā valoda ir krievu, un ukraiņu valodu viņš ir apguvis vien vēlāk – intensīvāk kopš kļūšanas par Ukrainas prezidentu (Anonīms 2024b). Līdzīgi arī liela daļa pārējo ukraiņu ir dzimuši ģimenēs, kur sarunājas krieviski. Kā norādīts Ukrainas oficiālajā tīmekļa vietnē (veroni.lutska 2022), krievu valoda tika uzspiesta ar varu Krievijas impērijas un PSRS laikā – līdzīgi kā Latvijā. Ilgstošas dzīves krievvalodīgā vidē dēļ tā kļuva par sarunvalodu ģimenēs arī pēcāk, Ukrainas neatkarības periodā. Tāpat arī televīzijas un radio raidījumi bieži vien bija pieejami divās valodās – ukraiņu un krievu.

Vai mēs vienmēr izprotam situāciju?

Latvijas Radio 1 20. septembra raidījumā “Brīvais mikrofons” (Unāma un Jansone 2024) kāda no klausītājām izteica savas bažas par to, ka Latvijā sastapusies ar ukraini, kurš pārvalda tikai krievu valodu. “Tā sanāk, ka bez krievu valodas zināšanām ir grūti Latvijā atrast darbu, bet bez latviešu valodas zināšanām – nezinu, grūti vai viegli,” stāsta klausītāja. “Vakar saku Bolt taksometra vadītājam: “Labrīt!” Atbildes nav. Prasu, vai nevar atvērt logu? Klusums. Pēc kāda brītiņa viņš jautā, vai nevarētu runāt krieviski, viņš latviski nesaprotot. Es jautāju: “Vai tad jūs Latvijā nedzīvojat?” Viņš esot no Ukrainas. Jautāju, vai pārvalda ukraiņu valodu? Krieviski atbild: “Ukraiņu valodu es saprotu.” Ja viņš ir ukrainis, ko nozīmē saprotu? Viņš pārvalda vai nē?”

Un patiešām, ar to ir jārēķinās – ukrainis var nesaprast ukraiņu valodu, ja ģimenē iepriekš runājis krieviski. Iespējams, pārvācoties uz Latviju, nav bijis laika apgūt šo valodu, jo Latvijā ir taču vēl jāapgūst arī latviešu valoda.

Tādēļ krievu valoda daudziem ukraiņiem kļūst par vienīgo saziņas iespēju. Un tomēr latviešu izturēšanās pret krievvalodīgajiem kļūst arvien skarbāka. Nenoliedzami, tas ir pamatoti, taču ir reizes, kad krievvalodīgais var izrādīties ukrainis. Bet kā lai zina?

Šķietami risinām arī šo problēmu – arvien biežāk redzam uz darbinieku piespraudītēm, blakus vārdam, Ukrainas karogu. Tas tāpēc, lai saprastu, ka šis cilvēks drīkst runāt krieviski, tas viņam “ir atļauts”. Protams, nevienam nav aizliegts identificēties ar savu valsti un izrādīt savu piederību tai. Taču rodas jautājums – vai tādā gadījumā katram mazākumtautības iedzīvotājam būtu jānēsā piespraude, lai pārējie zina, “kas” viņš ir? Vai tā mēs veicinām viņu iekļaušanos sabiedrībā? Strādā un uzturas Latvijā, apgūst latviešu valodu, bērni mācās latviešu skolās – vai viņš tomēr daļēji nav arī latvietis?

Protams, pareizo atbilžu, kā rīkoties, nav. Ja šādu piespraudīšu nebūtu, visticamāk, daļa iedzīvotāju mestu “šķību aci”, tiklīdz saruna sāktu risināties krievu valodā. Tāpat ne vienmēr visiem šī piespraude liks izjust empātiju un sapratni pret darbinieku – kopš Ukrainas bēgļu ierašanās Latvijā pieredzēts ne viens vien gadījums, kad pret bēgļiem īstenota diskriminācija, piemēram, atsakoties viņus apkalpot vai bojājot privātīpašumu.

Valodas politikas maiņa – krievu valodas pakāpeniska izskaušana

Šobrīd ir pieņemti dažādi lēmumi attiecībā uz krievu valodu Latvijā – darbiniekiem nedrīkst pieprasīt svešvalodas zināšanas (ja vien tās nav objektīvi pamatotas), no 2026./2027. mācību gada skolās jāatsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas, Krievijas pilsoņiem, kas uzturas Latvijā, ir jāapgūst latviešu valoda un jākārto eksāmens, lai zināšanas apliecinātu, kā arī bankomātos vairs nebūs pieejama krievu valoda.

Tomēr jāapzinās arī tas, ka krievu valoda joprojām ir nepieciešama saziņā ar ukraiņiem un viņu integrēšanā mūsu valstī. Mēs tuvojamies krievu valodas izskaušanai no publiskās telpas un oficiālās komunikācijas, tomēr ir būtiski paturēt prātā, ka ikdienas saziņā krievu valoda joprojām ieņem nozīmīgu lomu. Kā minēts monogrāfijā “Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse”, joprojām atklāts ir jautājums, vai vispār sabiedrības apziņā ir iespējams nodalīt valodu no tās runātāju kolektīva vai valsts, kurā tā tiek lietota (Druviete un Liepa 2021). Taču šobrīd, gribot vai negribot, tas ir jādara. Daļa no ukraiņiem nemaz nepārvalda ukraiņu valodu, daļa vēl tikai mācās latviešu valodu, vēl daļa nemaz neplāno to darīt, jo vēlas drīzumā atgriezties mājās – Ukrainā. Mūsu valsts ilgstoši ir pierādījusi, ka esam gatavi atbalstīt, palīdzēt, uzņemt un iekļaut ukraiņus, tādēļ vērts pajautāt viņiem pašiem – vai krievu valodas pilnīga izskaušana šo atbalstu patiešām veicina?

Mēs tuvojamies krievu valodas izskaušanai no publiskās telpas un oficiālās komunikācijas, tomēr ir būtiski paturēt prātā, ka ikdienas saziņā krievu valoda joprojām ieņem nozīmīgu lomu.

Skaitliski lielākā mazākumtautība Latvijā ir krievi, tādēļ valodas politikas mērķim ir jābūt nevis pilnīgai krievu valodas izskaušanai, bet gan latviešu valodas nostiprināšanai. Jā, latviešu valoda ir jāaizsargā, bet vai, cenšoties tik krasi mazināt krievu valodas lomu, mēs neapzināti neveidojam plaisu sabiedrībā, kas var veicināt vēl lielāku atsvešinātību un sadalīšanos? Realitāte ir tāda, ka daļa Latvijas sabiedrības joprojām sazinās krievu valodā, un mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai visi iedzīvotāji – arī tie, kas vēl nav apguvuši latviešu valodu – paliktu Latvijas informatīvajā telpā.

Skaitliski lielākā mazākumtautība Latvijā ir krievi, tādēļ valodas politikas mērķim ir jābūt nevis pilnīgai krievu valodas izskaušanai, bet gan latviešu valodas nostiprināšanai. Jā, latviešu valoda ir jāaizsargā, bet vai, cenšoties tik krasi mazināt krievu valodas lomu, mēs neapzināti neveidojam plaisu sabiedrībā, kas var veicināt vēl lielāku atsvešinātību un sadalīšanos?

Ko krievu valodas pilnīga izskaušana nozīmētu praktiski? Vai vēlamies riskēt ar to, ka Latvijas iedzīvotāji, kas vēl nepārvalda latviešu valodu, meklētu informāciju Krievijas medijos? Piedāvājot kvalitatīvu saturu krievu valodā, mēs sniedzam alternatīvu Krievijas propagandai, tādējādi noturot iedzīvotājus mūsu informatīvajā telpā – un kara kontekstā tas nav mazsvarīgi.

Paaudžu maiņa jau tagad veicina krievu valodas lomas mazināšanos – arvien vairāk jauniešu kā otro svešvalodu apguvuši angļu, nevis krievu. Tomēr jāatceras, ka šis process ir ilgstošs. Mēs nevaram izskaust valodu vai piespiest to apgūt pāris mēnešos, bet mēs varam atzīt, ka krievu valodas vieta mūsu sabiedrībā nav melnbalts jautājums, bet gan sarežģīta realitāte, kas prasa gudru un pārdomātu pieeju.

Izmantotās literatūras saraksts

Anonīms. 2024a. “Ziedot.lv Bēgļu centra darbības atskaite: aptaujas dati par Ukrainas bēgļu dzīvi Latvijā, nākotnes plāniem un vajadzībām”. ziedot.lv. https://www.ziedot.lv/jaunumi/ziedot-lv-beglu-centra-darbib…. Pēdējo reizi skatīts: 2024. gada 25. septembrī.

Anonīms. 2024b. “Volodymyr Zelensky | Biography, Facts, Presidency, & Russian Invasion of Ukraine | Britannica”. https://www.britannica.com/biography/Volodymyr-Zelensky. Pēdējo reizi skatīts: 2024. gada 25. septembrī.

Druviete, Ina un Dite Liepa. 2021. “Latviešu etnosa un valodas pašraksturojums: pieņēmumi, mīti un stereotipi”. No Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse, 303. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Meilija, Dace, Dārta Pelse, Iveta Kažoka, Laima Bērziņa, Līga Stafecka un Natālija Soldatova. b. g. “Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, pieredze un sabiedrības attieksme”.

Unāma, Evija un Māra Jansone. 2024. “Krustpunktā Brīvais mikrofons ar podkāsta ‘Noliktava’ veidotāju Elīnu Geidu”. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/brivais-mikrofons/krustpunkta-…. Pēdējo reizi skatīts: 2024. gada 25. septembrī.

veroni.lutska. 2022. “Is Russian spoken in Ukraine?”. Russia’s war in Ukraine. https://war.ukraine.ua/articles/do-ukrainians-speak-russian/. Pēdējo reizi skatīts: 2024. gada 25. septembrī.