Kultūras leģenda. Valodas bruņinieks Valdis Bisenieks

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ar konferenci un koncertu “Kultūras stihija – Valdis Bisenieks” tika atzīmēta Latvijas kultūras darbinieka Valda Bisenieka 90 gadu jubileja.

Pasākuma laikā notika akadēmiski lasījumi un koncertuzvedums, godinot pagājušajā gadā aizgājušo dzejnieku un viņa padarīto darbu visas dzīves garumā. Savu dzimšanas dienu viņš bija iecerējis bibliotēkā svinēt vēl dzīvs būdams un jau paguvis savākt tik daudz literatūras, ka sarīkojums varētu notikt veselu nedēļu. Šajā dienā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā norisinājās arī Dantes Aligjēri biedrības mākslinieku darbu izstādes “Vita Nuova/Jaunā dzīve” atklāšana. Izstāde veltīta V. Biseniekam un Itālijai, un tajā var apskatīt dažādas gleznas, grafikas, medaļas un fotogrāfijas.

Publicitātes foto

Tulkotājs, filozofijas doktors, dzejnieks, atdzejotājs un poliglots vienā personā jeb Valdis Bisenieks dzimis 1928.gada 2.oktobrī Rīgā. Sākumskolas pirmās klases viņam neesot patikušas, jo nebijis glīts rokraksts un mācības nav padevušās, bet līdz ar ceturto klasi, viņš ātri vien kļuvis par teicamnieku, jo beidzot no skolēniem esot prasīt, kas intelektuālāks par atdarināšanu. Pēcāk mācījies Latvijas Universitātes filologos un vēlāk arī strādājis Vācu filoloģijas nodaļā. Pēc mācībām Voroņežā viņš 1965.gadā sāka strādāt par Latvijas Universitātes mācībspēku. Studiju gados apprecējies ar savu pirmo sievu Dzidru Šmiti, ar kuru piedzimis dēls Armands Bisenieks, kurš vēlāk kļuvis par arhitektu. Otrreiz precējies 1968.gadā ar Ausmu Krēsliņu, laulībā dzimis otrs dēls Ingmārs, kas izmācījies par vēsturnieku.

Vācu valoda dzejniekam vienmēr bijusi īpaši tuva. 1963.gadā Bisenieks piedalījies latviešu-vācu valodas vārdnīcas sastādīšanā, savukārt 2007.gadā kļuvis par autoru jaunākai latviešu-vācu valodas vārdnīcai. Viņš publicējis arī vairākus zinātniskus rakstus  par vācu valodas sintaksi un intonāciju kā arī tulkojis vairākus vācu valodā rakstītus darbus uz latviešu valodu un otrādāk. Vācu lasītājiem tika dota iespēja lasīt Knuta Skujenieka, Raiņa un citu dzejnieku daiļradi savā dzimtajā valodā.

Johana Volfganga fon Gētes sarakstītā filozofiskā traģēdija “Fausts” un Dantes Aligjēri poēma “Dievišķā komēdija” ir tikai pāris zināmākie darbi no vairākos desmitos skaitāmiem tulkojumiem vācu, angļu, krievu, itāļu un sanskrita valodās. Izskanējuši pat apgalvojumi par to, ka Bisenieka tulkotais Aligjēri darbs esot bijis labāks par oriģinālu. Ievērojams ir arī senindiešu svētās dziesmas “Bhagavatgīta” tulkojums, austriešu dzejnieka Rainera Marijas Rilkes grāmatu tulkojumi un dažādu vācbaltiešu autoru darbu atdzejojumi. 2000.gadā Bisenieks saņēma Itālijas vēstniecības Latvijā apbalvojumu par “Dievišķās komēdijas” tulkojumu, savukārt 2008. gadā – Latvijas Literatūras Gada balvu par mūža ieguldījumu. 2009.gadā viņš saņēmis Atzinības krustu, ar kuru apbalvo tos, kas pret savu Tēvzemi izturējušies ar izteiktu mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Viņš darbojies arī rakstnieku savienībā, Latvijas Dantes un Gētes biedrībās.

2000.gadā Bisenieks saņēma Itālijas vēstniecības Latvijā apbalvojumu par “Dievišķās komēdijas” tulkojumu, savukārt 2008. gadā – Latvijas Literatūras Gada balvu par mūža ieguldījumu.

Autors dzīves laikā izdeva divus dzejas krājumus – Re(h)abilitācija (2004) un Dāvinājumi (2008), izmantojot savu pseidonīmu Valdis Biseniex. Interesanti, ka savos dzejoļos viņš līdzskaņu kopu ks aizstāja ar x un ar lielajiem burtiem izcēla burtus, uz kuriem būtu jāliek uzsvars, viņa dzeju lasot. Daudzus dzejoļus veltīja mīlestībai un draugiem, nereti pieminot Dieviņu kā visa noteicēju. Viņa izmantotā valoda sarakstījis arī dokumentālu romānu “la diVina comMedia” un 2014.gadā filmējies dokumentālajā filmā “Segvārds Vientulis”. Brīvajā laikā viņš esot regulāri skrējis un jau kopš jaunības nodarbojies ar sportu, tādējādi atbrīvojoties no astmas.

Ārpus kultūras jomas Bisenieks vēl zināms kā pirmais Latvijas Rotariešu kustības prezidents pēc neatkarības atjaunošanas. Rotari klubi, kuru aizsākumi meklējami 20.gs. sākumā Čikāgā, darbojas gandrīz visās pasaules valstīs. To mērķis ir padarīt pasauli par labāku vietu, īstenojot dažāda mēroga palīdzības projektus, kas parasti ir tendēti uz bērniem un jauniešiem, kā arī citiem sabiedrības locekļiem, kam vajadzīgs atbalsts. Arī Latvijā pašlaik darbojas nu jau 20 Rotari klubi dažādās pilsētās un tieši Valdis Bisenieks bija šīs kustības atjaunotājprezidents, kārtējo reizi atgādinot visiem par savu draudzīgo dabu un vēlmi mainīt pasauli uz labo pusi. Rotariešiem Bisenieks veltījis arī vairākus dzejoļus.

Mākslas zinātniece Laima Slava viņu nodēvējusi par valodas jeb vārdu bruņinieku. Man šķiet, ka šāda iesauka viņam bija itin labi piemērota, ņemot vērā viņa centienus izprast un pasargāt kā vācu, tā latviešu valodu. Iepazīstoties ar Valda Bisenieka biogrāfiju un noskatoties vairākas intervijas par šo vīru, top skaidrs, ka viņš ir bijis smaidošs un asprātīgs cilvēks, kas savas filozofiskās domas ietērpis skanīgās dzejas rindās un līdz pat pēdējai mūža dienai iepriecinājis apkārtējos ar savu aktīvo darbošanos un jauneklīgo skatu uz dzīvi.

Autore: Inga Dobrijana