Skip to main content

Ko žurnālists var iemācīties ielās?

viedokļi

Ielās darbojas ielu likumi, tā ir vide, kurā gandrīz visi ir svešinieki. Katrs no mums zina, ka uzsākt sarunu ar nepazīstamu cilvēku ir visai neērti, turpretī žurnālistam ielu intervijās šī neveiklā sajūta jāpiedzīvo desmitiem reižu. Burvība slēpjas pilnīgā nespējā prognozēt nākamo soli. Tas ir perfekcionista ļaunākais murgs, bet žurnālistam - uguns kristības.

Estere Kristiāna Ozoliņa, Studentu medijs Skaļāk, prakse Latvijas Radio 5

41157794961_47bce8350c_k.jpgFoto: Wuipdesign, Flickr.com

Šajā pavasarī ar Latvijas Radio 5 komandu sākās jaunā projekta "Paaudžu jautājums" filmēšana. Tā ir podkāsta Kā ir būt daļa. Ideja ir noskaidrot, kā uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem atbild trīs dažādas paaudzes. Mēs devāmies ielās, lai to noskaidrotu, tomēr guvām ne tikai atbildes, bet arī norūdījumu.

Piemērota diena ielu intervijām ir saulaina. Labu laikapstākļu iespaidā cilvēku sejās pazūd īgnums, tāpēc ir lielāka iespēja saņemt vairāk atbilžu. Nevienu neinteresē tavs pieredzes trūkums, vai bailes uzdot jautājumus svešiniekiem. Caur Vērmaņdārzu skrienošais cilvēks dzird teikumu: “Labdien, mēs esam no Latvijas Radio un veicam ielu intervijas, vai atbildēsiet uz dažiem jautājumiem?” Šajā brīdī intervētājs pārvēršas par mednieku. Jāķer rokā jebkurš, uz kuru apstājas skatiens.

Mans un filmētāja skatiens šoreiz apstājās pie parasta paskata seniores - klasiska berete, somiņa un pasteļtoņu krāsas mētelis. Apturam, iepazīstinām, ka jautāsim par karu. Kamēr es ievelku elpu, lai uzdotu pirmo jautājumu, viņa pārtrauc mani ar veselu teātra izrādi. Seniore uzdeva mums jautājumu: "Kāpēc Ukrainas karogu vietā nekarājas Krievijas karogi?" Apgalvoja, ka esam rusofobi un nelieši. Uzreiz sapratām, ka dialogu ar viņu turpināt neizdosies, noklausījāmies sakāmo un devāmies tālāk. Tomēr no izrādes viņa mūs tik viegli neatlaida. Seniore, mums nemanot, bija paspējusi nozagt mikrofonu un, kad bijām jau sākuši iet prom, lidināja to mūsu virzienā. Lepnums par žurnālistu pazemošanu izslējās viņas smaidā visā krāšņumā.

Kritiskos gadījumos ir svarīgi atcerēties par savu vietu, lomu un uzdevumu, nedrīkst ļauties provokācijām.

Šī bija viena no nepatīkamākajām pieredzēm prakses laikā, tomēr stiprinošākā. Tā sagrauj ilūziju par to, ka pret žurnālistiem vienmēr ir pozitīva attieksme un ka cilvēki ir patiesi atsaucīgi. Šādos kritiskos gadījumos ir svarīgi atcerēties par savu vietu, lomu un uzdevumu, nedrīkst ļauties provokācijām. Jāatceras, ka uzsākt diskusiju var tikai ar cilvēku, kas ir gatavs diskutēt, tāpēc profesionālisms kritiskos gadījumos ir žurnālistikas kvalitātes rādītājs. Kad sākām producēt mums uzticēto projektu, nebiju iedomājusies, ka iegūšu tik paliekošu norūdījumu, jo iemācīties ielās var daudz, īpaši ar cietu smaidu sejā.

 

Ik gadu Rīgas Stradiņa universitāte nosūta vairākus Komunikācijas fakultātes studentus uz praksi Latvijas Radio 5. Par to, kā studentiem tur klājas, vislabāk var uzzināt, sekojot RSU Studentu medija Skaļāk IG kontam

 

Jaunākais saturs