Karantīna nav nemaz tik īsa, filmas nav nemaz tik garas

Kad pandēmija sākās, man bija 19 gadu, un pēc nepilniem trim mēnešiem man būs 21. Mani māc aizdomas, ka karantīna nav nemaz tik īsa, un filmas nav nemaz tik garas. Varbūt jāķeras klāt seriāliem? Neesmu cienītāja, un, visticamāk, kad kāds man jautās, vai esmu redzējusi to vai citu seriālu, teikšu – nē. Tomēr Covid krīze ir būtiski ietekmējusi mūsu kino skatīšanās paradumus. Gadu desmitu laikā kinoteātri ir pārdzīvojuši vairākas konkurējošas tehnoloģijas, kas apdraudēja to pastāvēšanu, un nu teju katram jebkurā vietā un laikā ir ērti pieejamas straumēšanas platformas. Neskatoties uz to, mēs tik un tā devāmies uz kinoteātriem, lai baudītu filmas uz lielajiem ekrāniem. Tomēr kovids ir paveicis to, ko nav spējuši pat divi pasaules kari – slēdzis kinoteātru durvis. Nespēju vien nociesties, kad atkal varēšu ieslīgt Splendida lielās zāles sestās rindas vienpadsmitajā sārtajā, mīkstajā krēslā. Filmu straumēšanas platformas nu var plaukt un zelt! Turklāt ceru šo tēmu veiksmīgi izpētīt savā bakalaura darbā, kuram, protams, vēl neesmu ķērusies klāt.

Jā, Netflix nav nekāds jaunums, taču spītu pret to es pārvarēju vien nesen. Vēljoprojām uzskatu, ka Latvijas teritorijā pieejamais filmu klāsts tur nudien ir skumjš. Taču, kad rudenī, pārvarēdama savu nepamatoto pretošanos, piekritu profila izveidei, nācās lūkot, kas tur atrodams. Drīz vien nonācu pie secinājuma, ka lielākoties pieejamās filmas, kas man būtu pa prātam, esmu jau redzējusi, taču šad tad kādu interesantu ražojumu piedāvā pats Netflix. Tāpēc pandēmijas rudens cēlienā nolēmu mazliet pabindžot Netflix oriģinālā satura seriālus. Te būs trīs salīdzinoši īsi un studiju darbiem nekaitīgi bindži.

Martina Vaivode, Studentu medijs Skaļāk

Unorthodox, Maria Schrader, 2020

Publicitātes foto

Jesaja Berlins uzskatīja, ka cilvēka būtības galvenais elements ir izvēles brīvība. Ja cilvēkam nav tiesību pašam noteikt savas dzīves kursu, tas ir, pieņemt lēmumus par sevi, tad šī cilvēka cilvēcība tiek degradēta un noliegta. Unorthodox ir vien četru sēriju garš, taču emocionāli piepildīts, dumpiniecisks stāsts par izvēles brīvību un uzdrošināšanos to veikt.

Deviņpadsmitgadīgā Estere, aizbāzusi aiz jostasvietas dokumentus un iekrātu naudu, iekāpj lidmašīnā uz Berlīni, bēgot no savas hasīdiskās kopienas Bruklinā. Estija jau tā tiek uzskatīta par aizdomīgu gan viņas vecāku dēļ, gan tāpēc, ka viņa ne pārāk labi bilda savus sievas pienākumus, tādēļ ortodoksālajā kopienā viņas pazušana izraisa skandālu. Vīra vecāki sūta Jankiju (viņas vīru) un viņa brālēnu meiteni sameklēt un atgriezt. Tikmēr Berlīnē viņa sadraudzējas ar dažiem mūzikas studentiem, kas viņai atver multikulturālo, moderno un progresīvo pasauli, un atbalsta viņu sava sapņa īstenošanā – iestāties mūzikas konservatorijā. Skaidrojot saviem jauniegūtajiem draugiem, kāpēc viņa atbēga uz Berlīni, Estija saka: “Dievs sagaidīja no manis pārāk daudz. Tagad man pašai ir jāatrod savs ceļš.” Spriedze un patiess prieks mijas no pirmās līdz pēdējai sērijai.

4 nepilnu stundu bindžs

The Queen's Gambit, Skott Frank, 2020

Publicitātes foto

Balstīts Voltera Tevisa romānā ar tādu pašu nosaukumu, Netflix oriģinālās sērijas Dāmas gambīts piesaka matu uzskatam, ka šahs ir domāts pensionētiem onkuļiem, kas savas dienas aizvada parkos uz soliņiem, vai izredzētiem bērniem ģēnijiem. Sērijas par Betu Harmonu, kura no bērnu nama bārenes kļuva par pasaules šaha čempioni, radīja milzīgu šaha bumu – cilvēki sāka gūglēt spēles noteikumus, pirka šaha galdus un pieprasīja tiešsaistes šaha nodarbības. Šaha vilnis pāršalca pasauli vien desmit dienas pēc seriāla izlaišanas. Tostarp arī V. Tevisa romāns atkārtoti kļuva par bestselleru.

Ja pēc seriāla nepārņems vēlme apgūt šahu vai atrast kompanjonu, ar ko uzspēlēt kādu partiju, tad noteikti tas dos ambiciozus impulsus un vēlmi nodoties savai kaismei ar visu sirdi.

6,5 stundu bindžs

Ratched, Ryan Murphy, Evan Romansky 2020

Publicitātes foto

Raiena Mērfija un Evana Romanska pagaidām astoņu sēriju seriāls Ratched kalpo kā retrospekcija pirms notikumiem, kas aprakstīti Kena Kīzija 1962. gada romānā Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, un pēcāk iedvesmoja Miloša Formana 1975. gada filmas adaptāciju ar tādu pašu nosaukumu.

Pirmās sezonas notikumi norisinās Ziemeļkalifornijā, Lūcijas štata psihiatriskajā slimnīcā. Seriāla galvenā varone ir klīnikas medmāsa Mildreda Ratčeda (Sāra Polsone), kas, par spīti savam aukstumam – kā zinām no līdzšinējiem darbiem, - tiek dēvēta par žēlsirdības eņģeli. Ar mērķtiecīgumu un pārliecinošu aktierspēli medmāsa, kas nemaz nav medmāsa, ir izcīnījusi klīnikas galvenā ārsta uzticību un ir pieņemta darbā. Drīzumā uz psihiatrisko klīniku tiek nogādāts sērijveida slepkava Edmunds Tollesons (Fins Vitroks), lai pirms notiesāšanas izvērtētu viņa psihisko līdzsvarotību vai drīzāk nelīdzsvarotību. Spoiler alert – Edmunds ir Mildredas brālis, un viņi abi bērnībā ir cietuši no audžuvecāku seksuāla rakstura pazemojumiem. Kamēr Mildreda paslepus rūpējas par savu brāli, viņa satuvinās ar sievieti vārdā Gvendolīna Brigsa (Sintija Niksone), ar kuru iespējams veidot romantiskas attiecības un nevairīties no savas patiesās seksualitātes.

Ratched ir ieturēts Mērfija lolotās American Horror Story antoloģijas sapņainā, reizē nervus kutinošā manierē – kā estetizēts sirreāls un drudžains sapnis, kur šķietami katrs tēls dzīvo savā iedomu pasaulē. Stils pāri saturam – jā, iespējams, taču, kas par stilu! Seriāls tiek kritizēts par tēlu un stāsta seklumu, tomēr formālistam tas sagādās vizuālu četrdesmito gadu izskaņas un krāsu rotaļas baudījumu.

8 stundu bindžs

Starp citu, tuvojas Valentīndiena! Ja ir kaut viena lieta, par ko varam pateikties kovidam, tad par to, ka tas mums aiztaupījis plīša lācīšu un siržu vājprātu ik uz stūra. Paliec labāk mājās un skaties kaut to Netfliksā - salkanības tur kā reiz netrūkst! Bet galvenais - atceries, ka jāmīl katru dienu, un šokolādi veikalā var nopirkt vienmēr!