Skip to main content

Alkohols un psihodēliskas vielas. Naktskluba aizkadri

viedokļi

Nekad neesmu izpratusi naktsklubu sistēmu. Agrāk likās, ka nemaz nav tik traki. Laikam skaļa mūzika un liels cilvēku pūlis būs skaisti slēpis to, kādos apstākļos darbinieki strādā. Alkohola un psihodēlisko vielu regulāra lietošana jauniešu vidū nav nekāds noslēpums. Esmu saskārusies ar dažādām situācijām, kur vielu lietošana naktsklubā pārtop par normālu parādību ne tikai no klientu puses, bet arī darbinieku.

Zibela Gines, Studentu medijs Skaļāk

32311652310_65d7ba26e8_k.jpg

Martin Fisch, flickr.com

Bijusī naktskluba viesmīle Anna (vārds mainīts) dalījās ar savu darba pieredzi. Pirmie divi mēneši sākās ļoti mierīgi. "Tu apgūsti dažādas prasmes, iepazīsti kolēģus. Taču laika gaitā novēro, kādā apziņas stāvoklī darbinieki veic savus pienākumus", stāsta Anna. "Ar laiku arī pats sāc domāt, ka, ja citi ir pilnīgā alkohola reibumā, tad viens "šots” neko nemainīs", turpina Anna. Vēlāk seko jau divi. Pat nemanot, piefiksē, ka esi piedzēries. Anna atzīst, ka tam ir savi plusi. Maiņas šķiet īsākas, vieglāk komunicēt ar kluba apmeklētājiem, jautrāks garastāvoklis veikt pienākumus. Bet ir arī ēnas puses - daži no vīriešiem uzskata, ja ir iedevuši lielu dzeramnaudu, viņi ir tiesīgi pieskarties un izteikt dažādas replikas, piemēram, izskanējuši šādi teksti:“Kad tev beigsies maiņa, atradīšu tevi un izvarošu.” Anna stāsta, ka esot alkohola ietekmē, ir vieglāk sagremot šādas nepatīkamas situācijas. Taču esot konstantā reibumā, rodas vēlme pamēģināt kādu citu psihodēlisko vielu. Darbs kļūst par izklaidi, nebeidzamu ballīti, par kuras apmeklējumu saņem algu. Pēc maiņām ir “afterparties”, kur ar tiem pašiem koleģiem turpinās nakts izklaides. Rodas sajūta, ka tiec ievilkts melnajā caurumā. Nespēj vairāk aiziet no darba, jo nav vēlmes atteikties no šāda dzīvesstila.

Ar laiku arī pats sāc domāt, ka, ja citi ir pilnīgā alkohola reibumā, tad viens “šots” neko nemainīs.

Redzu ne tikai Annu šajā apburtājā lokā, bet arī citus, kas pārnāk mājās dzērumā, dažas stundas guļ, pamostas paģirās un dodas atpakaļ uz darbu. Pat savas brīvdienas darbinieki izvēlas pavadīt attiecīgajos klubos, it kā pati darba vide radītu viņos atkarību. Nebeidzama alkohola lietošana padara cilvēkus pelēkus. Paliek tikai čaulas no personības, kurus pazinu. Uzskatu, ka nav problēma dažkārt iedzert, pavadīt labi laiku. Reizēm ir patīkami aizmirst par ikdienas pienākumiem, bet, kad tas kļūst par standartu, to vairs nevarētu definēt kā normu.

Nesaprotu arī šādas darba vietas, kuras tīši degradē savus darbiniekus tikai, lai viņiem nebūtu iemesla iet prom. Vai tiešām peļņa ir svarīgāka par darbinieku mentālo un fizisko veselību? LSM rakstā “Latvijā joprojām gūst nopietnas traumas, pildot darba pienākumus alkohola reibumā"1 minēts, ka Rīgas Satiksmes transporta vadītājiem, medicīnas darbiniekiem un citiem regulāri jāveic alkohola pārbaudes. Kāpēc naktsklubos, kur ir nepārtraukts stimuls lietot grādīgos dzērienus, netiek veiktas šādas procedūras? Vairāk uzmanības vajadzētu pievērst bārmeņiem un viesmīļiem, kuri var saņemt alkoholu bez maksas un publiski “sadzert” ar kluba apmeklētājiem. Latvijā darbadevējam ir tiesības pārtraukt darba attiecības, ja darbinieks ir apreibinošo vielu ietekmē darba laikā (101. pants 4. punkts)2. Pēc Annas stāstītā, nereti arī maiņas vadītāji lieto apreibinošās vielas kopā ar citiem kolēģiem. Nešķiet visai pareizi, ka atbildību par naktsklubā notiekošo uzņemas cilvēki, kas paši ir reibumā. Anna minēja, ka ir situācijas, kur kolēģi ir tik “piedzērušies”, ka viņi pamet darbu ātrāk, jo nespēj vairs funkcionēt. Pavadot piektdienas vakaru klubā, ir nācies komunicēt ar visai nepatīkamām personām, viņa stāsta “Esmu saņēmusi dažādus jautājumus un piedāvājumus - vai nevaru atrast kādu, kas var pārdot psihodēliskas vielas, vai nevēlos kopā ar viņiem tās lietot?” Narkotikas nav grūti ienest naktsklubos, atzīst Anna. Par vielu pārdošanu un lietošanu darbinieki pārsvarā ir informēti. Taču par to netiek ziņots, jo personas pašas izvēlas izmantot narkotikas.

Pēc Annas stāstītā, nereti arī maiņas vadītāji lieto apreibinošās vielas kopā ar citiem kolēģiem. Nešķiet visai pareizi, ka atbildību par naktsklubā notiekošo uzņemas cilvēki, kas paši ir reibumā.

LSM rakstā “Alkohola popularitāti jauniešu vidū lēni nomaina narkotikas – kāpēc daudzi uzsāk atkarību ceļu?”3 skaidrots, ka alkohols jauniešu vidū jau ir kā “noiets etaps”. Tāpēc lielāku interesi iemanto narkotikas. Eksperti skaidro, ka mūsdienās ir ļoti viegli nepilngadīgai personai iegādāties alkoholu vai psihodēliskas vielas, piemēram, tādā vietnē kā “Telegram”. Turklāt, jaunietim, kuram nav pastāvīgu ienākumu, lētāk ir iegādāties kādu no narkotiskajām vielām. Piedzerties ir grūtāk un dārgāk, it sevišķi, ja cilvēks dzer vismaz reizi nedēļā. Pamēģinot kaut ko jaunu, “efekts” ir ilgāks un daudz intensīvāks. Rodas arī dažādas blakusparādības, kuras nevarētu iegūt citādi, piemēram, halucinācijas.

Kā panākt izmaiņas, ja alkoholisms un narkotiku lietošana jau ilgstoši ir mūsu sabiedrības problēma?

Katram ir savi attaisnojumi, kāpēc apreibinošas vielas pārtop par ikdienas sastāvdaļu. Kā to ietekmēt un padarīt darba vididrošāku? Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2021.gada dati rāda4, ka Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš visu OECD valstu vidū. Latvijā alkohola patēriņš uz vienu personu gadā sasniedz 12,9 litrus. Kā panākt izmaiņas, ja alkoholisms un narkotiku lietošana jau ilgstoši ir mūsu sabiedrības problēma?

 


1 Runce, Baiba. Latvijā joprojām gūst nopietnas traumas, pildot darba pienākumus alkohola reibumā (LSM.lv). 29.03. 2022. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-joprojam-gu… (Sk. 12.01.2023.)

2 Darba likums. https://likumi.lv/ta/id/26019-darba-likums (Sk. 12.01.2023.)

3 Dēvica, Paula. Alkohola popularitāti jauniešu vidū lēni nomaina narkotikas – kāpēc daudzi uzsāk atkarību ceļu? 20.05.2022. (LSM.lv) https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/alkohola-popularitati-… (Sk. 12.01.2023.)

4 Pētījums: Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš OECD valstu vidū (LSM.lv) https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petijums-latvija-ir-augstakais-alkohola-paterins-oecd-valstu-vidu.a430928/ (Sk. 12.01.2023.)

 

Jaunākais saturs