Instagram kursiņi un tukšums sevī

Dirty Deal Teatro piedāvā Martas Elīnas Martinsones izrādi “Raganas”, kurā ar smalku humora palīdzību piedāvā pareflektēt par sievietes pārdzīvojumiem pēc sāpīgās šķiršanās. Izrāde ir tapusi pēc Dainas Tabūnas romāna “Raganas”, kas bija nominēts Eiropas Savienības Literatūras balvai, un iekļauts 2024. gada LALIGABA nominēto darbu sarakstā.

Diāna Višņevska, Studentu medijs Skaļāk

Galvenā varone Alma ir izšķīrusies no sava drauga un pārdzīvo sarežģītu dzīves posmu, kurā atrast sevi un saprast, kas patiesi sagādā prieku, vairs nav vienkārši. Izrādes sižets norisinās mūsdienās — laikā, kad atbildes uz gandrīz visiem jautājumiem šķietami iespējams atrast sociālajos tīklos. Tieši tāpēc Alma vēršas pie ezotēriskiem “kursiņiem” un Instagram dziednieces. Viņa sāk apmeklēt sesijas, kurās tiek solīta sievietes sievišķības atklāšana, rituālu veikšana mājas apstākļos un iekšējā līdzsvara atgūšana. Taču patiesībā šie procesi kļūst par veidu, kā pakāpeniski izvairīties no savām neatrisinātajām sāpēm. Visintensīvākie Almas iekšējie pārdzīvojumi atklājas viņas zemapziņā — sapņos, kuros metaforiskā veidā tiek atspoguļotas gan zaudējuma sajūtas, gan emocionālais apjukums.

Foto autors: Aivars Ivbulis

Šī izrāde nav pirmā režisores Martas Elīnas Martinsones sadarbība ar izrādē iesaistītajiem aktieriem. Alises Dzenes un Riharda Zeļezņeva duets jau iepriekš bijis redzams seriālā “Pansija pilī”, savukārt ar aktrisi Sandiju Dovgāni režisore ir strādājusi filmā “Vecāku sapulce”. Sandija Dovgāne atveido galveno lomu izrādē, un viņas varone Alma ir romantiska, sapņaina sieviete, kura atrodas sava mūža krīzes posmā – sevis meklējumos. Raksturojot Almas personību, būtiska nozīme ir sapņiem, jo tie darbojas kā zemapziņas ceļojumi un pārdzīvojumi, kas palīdz skatītājam dziļāk izprast viņas iekšējās sāpes. Brīžiem varones rīcība un domas šķiet kaitinošas un pārspīlētas, tomēr izrādes noslēgumā rodas patiesa līdzpārdzīvojuma un lepnuma sajūta par to, ka Alma spēj savas sāpes izdzīvot un atstāt pagātnē.

Uz skatuves spilgti izceļas Alises Dzenes un Riharda Zeļezņeva veidotais duets, kas ienes izrādē humoru un izraisa smieklus skatītāju zālē, kontrastējot ar Almas mierīgo un plūstošo dzīves uztveri. Sižeta ietvaros viņi ir ne tikai Almas māsīcasmāsas, bet arī viņas sapņu dalībnieki – bailes, palīgi un iekšējie impulsi. Alise Dzene šajā izrādē ir tik kairinoša, jo viņas varoņu pārspīlētais klišejiskums padara tēlus īpaši pievilcīgus un simpatizējoši komiskus. Savukārt Rihards Zeļezņevs atveido izteikti kontrastējošus tēlus – sākot no aukstasinīga, nopietna kunga līdz vienai no “kursiņu” dalībniecēm, kura jau pirmajā kursiņu tikšanās reizē izjūt šķietamas iekšējās pārmaiņas.

Foto autors: Aivars Ivbulis

Sākotnēji izrādes vizuālais noformējums šķiet askētisks un pat garlaicīgs – skatuves centrā atrodas vien milzīga balta sega, galds un daži krēsli. Taču priekšstats par scenogrāfijas vienkāršību izzūd ļoti ātri. Sega no statiska balta laukuma veiksmīgi pārtop par daudzfunkcionālu rīku, kas nepārtraukti tiek deformēts, pielāgojoties varones sapņu daudzveidīgajiem sižetiem un dažādajiem dzīves posmiem. Tā kļūst par Almas drošības saliņu, kurā viņa cenšas aizmirsties no savām sāpēm un apjukuma.

Īpaši izceļams ir gaismas mākslinieces Jūlijas Bondarenko paveiktais darbs, kas būtiski paplašina izrādes telpu un padara to daudzdimensionālu. Gaisma veiksmīgi sadarbojas ar Keitijas Bārbales radīto mūziku, kas ne tikai pastiprina izrādes mistisko noskaņu, bet arī palielina spriedzi un rada dramaturģisku intrigu. Spilgtā apgaismojumā Alma atrodas realitātē, kur problēmas un pārdzīvojumi ir bīstami tuvu – tos šķietami var ne tikai saskatīt, bet arī fiziski sajust. Savukārt ēnām šajā izrādē ir nozīmīga dramaturģiska funkcija, jo tās pārceļ skatītāju varones sapņu un zemapziņas pasaulē, kur Alma meklē atbildes uz sev svarīgajiem jautājumiem. Izrādē jūtama iedvesma no Roberta Egersa filmas “Nosferatu”, īpaši varones fināla sapņa ainā, kurā līdzīgi kā Bremas Stokera Drakulas tēls Nosferatu, kas pilsētu ieved mūžīgā tumsā, arī Almas ēnu roka pakāpeniski izsmeļ viņas pēdējos spēkus.

Foto autors: Aivars Ivbulis

“Raganas” ir izrāde, kurā sāpīgas problēmas tiek pārklātas ar ironijas slāni, ļaujot skatītājam brīžiem pasmieties arī pašam par sevi, atpazīstot situācijas, kurās cilvēki nereti dara visu iespējamo, lai sevi “izglābtu”. Izrāde nesniedz konkrētas atbildes uz jautājumiem par to, kā pārvarēt sāpes un atrast sevi, bet gan parāda, ka katram cilvēkam ir savs ceļš, kā šos pārdzīvojumus izdzīvot.