Bohemian Rhapsody - kādas emocijas filma nespēja īstenot?

Bohemian Rhapsody ir elektrisks, sarežģīts, patiess un vislieliskākajā veidā veselo saprātu zaudējis stāsts, kas apstiprina, kāpēc grupa Queen un tās solists Fredijs Merkūrijs tiek dēvēts par leģendāru. Taču tas viss raksturo muzikālo skaņdarbu, ne filmu.

Signe Solovjeva, Studentu medijs Skaļāk

Diemžēl jāatzīst, ka filma Bohemian Rhapsody nevar tikt raksturota ar tiem pašiem vārdiem kā skaņdarbs. Filma ir lielisks atspoguļojums Queen un Fredija Merkūrija (Rami Malek) muzikālajai karjerai, tās lielākajiem spožuma mirkļiem un grūtākajiem pārdzīvojumiem. Lai gan, to skatoties, ir padziļināti jāmeklē mazākās epizodes, kas raksturotu pašu Frediju un grupu, neskatoties uz karjeras panākumiem.

Publicitātes foto

Biogrāfiskā 2018. gada muzikālā drāma, kuras režisors ir Braiens Singers (viņu vēlāk nomainīja režisors Deksters Flečers) seko plaši pazīstamās grupas Queen panākumiem, liekot lielāko daļu uzmanības uz grupas solistu un filmas galveno varoni Frediju Merkūriju. Stāsts sākas ar grupas izveidi, pirmajām dziesmām un noslēdzas ar populāro grupas priekšnesumu Live Aid koncertā. Pēc IMDb datiem, kino darbs ir gan bijis nominēts dažādām balvām, gan saņēmis apbalvojumus dažādās kategorijās.¹ Jāatzīst, ka Braiena Meja (Gwilym Lee), Rodžera Teilora (Ben Hardy) un Džona Dīkona (Joseph Mazzello) lomu atveidotāji ir tiešām labi izvēlēti. Varbūt maģija slēpjas parūkās, jo ir redzama liela līdzība starp aktieriem un reālajiem grupas dalībniekiem, arī Rami Malekam ir izdevies atveidot Fredija īpašo raksturu, kas ir izcili redzams viņa kustībās. The New Yorker raksta: “Skumji, bet Bohemian Rhapsody ir burtiski domājošs, konvencionāls notikums, par spīti Maleka mēģinājumam atdarināt Merkūrija satriecošo teatralitāti uz skatuves un viņa operas noskaņojumu ikdienas dzīvē.”²

Muzikālie priekšnesumi ir visas filmas aizraujošākā daļa.

Pirmo reizi skatoties šo filmu, es biju mūzikas aizrauta. Nevaru sevi nepieskaitīt Queen fanu lokam. Šo filmu esmu skatījusies vairākas reizes, taču tas, ko izjutu arī pirmajā reizē, bija kontrasts starp šo filmu un starp grupas veidoto mūziku. “Is this the real life? Is this just fantasy?” vārdi no dziesmas, kas raksturo kontrasta sajūtu. Salīdzinot ar mūziku, filmas naratīvs šķita nedaudz vienmērīgs un pārāk stabils, kur tikai epizodes ar mūziku bija īsta kulminācija. Šajā filmā mūzika ir pirmajā vietā, tomēr epizodes, kas sekoja pēc dziesmām, ievilka emociju vienmērīgumā. Līdz ar to, muzikālie priekšnesumi ir visas filmas aizraujošākā daļa.

Publicitātes foto

Tas kas, manuprāt, raksturo Queen , Frediju un viņu mūziku, ir drosme veidot ko jaunu, nebaidīties būt citādiem, ticēt sev un tam, ko viņi dara. “Filma nav ne tuvu Queen krāšņuma un esošās samākslotības atspoguļojums [..] Bohemian Rhapsody atgādina, ka grupa pastāvēja, taču filma sniedz virspusēju un aizdomīgu sajūtu par to, kas šī grupa bija,”2raksta The New Yorker. Queen muzikālā daiļrade vienmēr ir bijusi kā eksplozija, kas tāds, kas tik vienkārši galvu nepamet. Tomēr filmā trūka šo saviļņojumu. Taču nevaru piekrist tam, ka filma nesniedz nekādu vēstījumu par to, kas ir Queen un, kas ir Fredijs Merkūrijs, jo filmā atveidotie muzikālie priekšnesumi ir tas, ko es uzskatītu par Queen . Tie ir skaļi, ekspresīvi un noteikti izceļas visvairāk. Tādējādi, es teiktu, ka, filmas centrā tiek likta karjeras izaugsme, ne cilvēku būtība, bet filmu atsvaidzina muzikālie priekšnesumi. Jāatzīst, ka filmas pēdējais priekšnesums Live Aid koncertā ir milimetrs milimetrā izstrādāts tā, kā tas bija 1985. gadā.

Jāatzīst, ka filmas pēdējais priekšnesums Live Aid koncertā ir milimetrs milimetrā izstrādāts tā, kā tas bija 1985. gadā.

“I’m just a poor boy, nobody loves me” ir tas, kā brīžiem Fredija attēlojums parādās filmā. Epizodē kurā notiek dziesmas “I want to break free” video klipa veidošana, tālumā ir redzams Braiens, Džons un Rodžers kopā izklaidējamies, bet tuvplānā parādās Fredijs. Viņš nav kopā ar savu grupu un izskatās nomākts. Filmā ir vairāki momenti, kas parāda Frediju ne kā daļu no grupas, bet vairāk kā izstumto. Domāju, ka filmas veidotāji ir centušies šādi Fredija tēlu izcelt no pārējiem, pārliecināt, ka viņš ir filmas galvenais varonis. Taču, tas rada nevēlamu iespaidu par to, ka Fredija tēls ir vientuļš un pamests. Šie momenti atspēko epizodes, kur grupa ir kopā un vienota. Fredija atsvešināšanās no grupas ir parādīta kā vēlme pēc solokarjeras. “Bohemian Rhapsody nav [..] Merkūrija pilna spektra apskats – tas ir skaidri un rūpīgi orientēts viņa karjeras redzējums,”³ raksta The New Yorker. “Viņi sasniedz nepārspējamus panākumus, taču negaidītā pavērsienā Fredijs [..] izvairās no Queen , tiecoties pēc savas solokarjeras,”⁴ vēsta IMDb. Tas nozīmē, ka filma nav veidota kā atcere vai veltījums grupai un mūzikas leģendai, kas ir Fredijs Merkūrijs, bet gan, lai pavēstītu, kā viņi piedzīvoja lielu slavu. Filma nav stāstījums par grupu un tās mūziķiem, bet par sasniegumiem mūzikas industrijā, tādā veidā laupot skatītājam iespēju iepazīt unikālu, revolucionāru un mūzikā nozīmīgu stāstu.

Filma nav stāstījums par grupu un tās mūziķiem, bet par sasniegumiem mūzikas industrijā, tādā veidā laupot skatītājam iespēju iepazīt unikālu, revolucionāru un mūzikā nozīmīgu stāstu.

“So you think you can stone me and spit in my eye?” ir teksts no dziesmas, kurā jūtamais cīņasspars ir tas, ko no filmas gaidīju vairāk. Gan Queen , gan Fredija nepadošanos un grupas saliedētību pret visu pārējo. Grupas skaņdarbi ir kā protests pret ierasto un ikdienišķo, tie paver jaunu redzesloku, taču to maz izjutu skatoties filmu.

Filmas sekojošie notikumi ir jau iepriekš paredzami, kas neliek skatītājam pilnībā fokusēties uz ekrānu, jeb kā to dēvē angliski on the edge of your seat. Kā The New Yorker raksta: “Naratīvs filmai Bohemian Rhapsody ir kā Lego klišeju pils.”2 Neapšaubāmi filma nerada tādu pašu spēcīga, patīkama satraukuma un lieliskas neparedzamas kņadas sajūtu kā klausoties Bohemian Rhapsody skaņdarbu pirmo reizi. “Grupa virzās uz augšu un izgaršo veiksmes saldās un skābās garšas, neizprasts ģēnijs cieš savas mākslas dēļ, atsvešina tos, kas par viņu visvairāk rūpējas [..],”2 raksta The New Yorker. Šie notikumi, lai gan balstīti uz patiesiem faktiem, ir ļoti virspusēji attēloti un veras plašumā nevis dziļumā. Tiek apskatīts notikums, bet emocijas, notikumu cēloņi un sekas ir izgaisušas no stāsta.

Publicitātes foto

Atkārtoti skatoties, visvairāk ievēroju tās epizodes, kurās Queen ir kopā nevis kā grupa, kas pelna naudu, veidojot dziesmas, bet gan kā ģimene, kas mīl kopā radīt mūziku. Viena no šīm epizodēm ir, kad grupa ieraksta dziesmu “Another one bites the dust”. Šajā filmas daļā parādās strīdi, nesaprašanās un visbeidzot arī kompromisi un saliedētība. Šī epizode atspoguļo to, ka vēlme radīt mūziku ir tas, kas satur grupu kopā, nevis panākumi karjerā. Šie brīži parāda stāšanos pretī citu negatīvajiem viedokļiem, kopību mūzikas radīšanā, ne slavas un tās radīto problēmu dēļ. Ir skumji, ka šo epizožu ir maz un tās šķietami pārceltas filmas otrajā plānā.

Publicitātes foto

Epizode, kurā grupa ieraksta dziesmu “Another one bites the dust”, atspoguļo to, ka vēlme radīt mūziku ir tas, kas satur grupu kopā, nevis panākumi karjerā. Ir skumji, ka šādu epizožu ir maz un tās šķietami pārceltas filmas otrajā plānā.

Filmas aizraujošie momenti, īstais Queen un Fredija Merkūrija atveidojums, ir meklējams priekšnesumos un epizodēs, kurās grupa ir dziesmas veidošanas sākumpunktā. Neskatoties uz aktieru labo atveidojumu, uz ekrāna redzamais Queen nav salīdzināms ar Queen , kas dzirdams audio materiālos. Dziesma Bohemian Rhapsody ir daudzpusīgs, radošs, emocionāls stāstījums par to, kas ir Queen un, kas ir Fredijs. Dziesma sniedz šo stāstījumu, līdzi nesot saviļņojošas emocijas, ko filma nespēja pilnībā īstenot.

Recenziju rakstu sērijā par biogrāfiskām filmām, kas veltītas slaveniem mūziķiem pēdējo sešu gadu laikā, turpinājumā sekos raksts par filmu Rocketman un Elvis.

Rakstu veidojusi Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmas “Multimediju komunikācija” studente Signe Solovjeva, izstrādājot 1. kursa noslēguma darbu “Radošais darbs. Mūzikas leģendu ekranizējums: Recenziju sērija par filmām “Rocketman”, “Elvis” un “Bohemian Rhapsody””.

1 https://www.imdb.com/title/tt1727824/awards/

2 https://www.nytimes.com/2018/10/30/movies/bohemian-rhapsody-review.html

3 https://www.newyorker.com/culture/the-front-row/review-in-bohemian-rhapsody-freddie-mercury-is-more-interesting-than-his-music

4 https://www.imdb.com/title/tt1727824/