Pirmo prezidentu pirmie 18.novembri

Kristīne Vasiļjeva, Paula Čurkste, Gita Račika, Studentu medijs Skaļāk

Valstsvīru runas svētkos ne tikai pauž runātāja uzskatus par to, kas sabiedrībai noteikti būtu jāpasaka, bet arī precīzi iezīmē vēsturisko kontekstu, tāpēc nolēmām paskatīties uz pirmo prezidentu runām vai svinīgo pasākumu aprakstiem tā laika periodikā. 

Politiķis ar vienkāršiem, bet cēliem ideāliem

Jānis Čakste bija tautā cienīts valstsvīrs, kurš vēsturē iegājis kā valsts veidotājs un prezidenta institūcas pamatlicējs. Viņš bija valsts prezidents no 1922. līdz 1927. gadam. Čakste bija tautā cienīts valstsvīrs, un viņa pirmā runa sakrita arī ar zvēresta nodošanu un stāšanos prezidenta amatā. Piedāvājam svinīgā pasākuma aprakstu no 1922.gada 20.novembra laikraksta Valdības Vēstnesis izdevuma. 

Latvijas dienas svinībām šogad bija divkārša nozīme: viņas neatkarības pasludināšana, kas notika priekš četriem gadiem, un pirmā Valsts Prezidenta amatā ievešana. Tādēļ tam bija šoreiz ievērojami kuplāks veids nekā iepriekšējus gadus, kaut gan laiks nebija izdevīgs, jo jaucās pa starpām lietus un sniegs. Bet tas nespēja traucēt svinību sajūsmu un kuplumu.

Pēc svinīgās Saeimas sēdes pulksten 1  svinīgā pavadībā jaunievēlētais Valsts Prezidents J. Čakste nobrauca uz  Esplanādes laukumu, kur notika liela  kareivju parade, diplomatiskā korpusa,  Saeimas locekļu, valdibas priekšstāvju un apsardzības ministrijas ielūgto viesu klātbūtnē. 

Pēc parādes gara rinda manifestantu ar muzīku un karogiem devās uz pili pie Valsts Prezidenta. [..] Valsts Prezidents pateicās  par apsveikumiem un solijumiem. Viņš ari uzsvēra to, ka Latvija tik īsā laikā panākuse jau tādu kārtību un mieru, kāda nav pat dažā vecā valstī. Ir vēl trūkumi un vājumi, bet šās dienas jūsmīgā manifestacija mani pārliecina, ka tauta ir cieši vienota ar valdību, kas ir drošākā ķīia, ka izzudis ari tie. Ja joprojam Latvijas pilsoņi bez tautības un ticības izšķirības vienprātīgi darbosies par Latvijas plaukšanu, tad viņa kļūs laimīgākā valsts, kur valdīs miers un labklājība. Šai vienprātībai jāpateicas, ka līdz šim Latvija bez kāda ievērojama pabalsta no ārienes atjaunojas un attīstās. Pēc runas nodziedāja: « Dievs, svēti Latviju!" Pēc tam Valsts Prezidents apsveica ari Saeimu, uz ko manifestanti nodziedāja: „Dievs dod tautas darbiniekiem!" 

Vakarā bija nacionālā operā svētku koncerts un pēc tam rauts pie Valsts Prezidenta. 

Visa pilsēta šai divkārši svinīgajā dienā bija flagām un visādiem pušķojumiem izgreznota un vakara laistījās visādās ilumināciju ugunīs. Daudzu veikalu logi bija sevišķi izgreznoti puķēm un vijumiem sarkanbaltās krāsas ap izlikto Valsts Prezidenta ģīmetni.

Demokrātijas cīnītājs

Gustavs Zemgals bija Latvijas prezidents no 1927. līdz 1930. gadam. Viņu dēvē par lielu demokrātijas un tiesiskuma aizstāvi. Viņš uzskatīja, ka viens no svarīgākajiem prezidenta pienākumiem ir iesaistīt visus sabiedrības slāņus valsts demokrātiskajos institūtos un valsts prestiža veidošanā. Izdevums Latvijas Kareivis 1927. gada 18. novembrī publicē valsts prezidenta Gustava Zemgala apsveikumu Latvijas armijai un flotei:
 

Apsveicot armiju un floti valsts gadasvētkos, ar prieku atzīmēju, ka mūsu bruņotie spēki sekmīgi veic savus uzdevumus. Modri viņi stāv savās sargu vietās. Netaupīdama pūles, armija un flote neatlaidīgi strādā pie savu spēku stiprināšanas, lai vajadzības bridi varētu aizstāvēt valsts neatkarību. Sargot mūsu satversmi, armija un flote arvienu ir stāvējusi un stāv pāri visām šķirām un partijām, radot ar to nepieciešamo balstu mūsu demokrātiskās valsts izveidošanai, saskaņā ar viņas likumiem.

Karavīri! Tas ir vienīgais pareizais ceļš. Jūsu darbs ir grūts. Jūsu pūles bruņoto spēku stiprināšanai ne arvienu izpaužas uz ārieni un pie tam prasa daudz pašaizliedzības. Politiskas cīnās, kas neizbēgamas demokrātiska valsti, rada Jums daudz kārdināšanas pieslieties vienai vai otrai partijai. To nevar darīt, jo tas neatvairāmi saskaldītu mūsu spēkus naidīgās grupās un Jūsu kareiviskā saimē mazinātu tās labās savstarpējās attiecības, kādas tagad pastāv. Tādēļ rodat sevī spēku izbēgt no tā! Apzinoties savus pienākumus pret valsti un tiem varoņiem, kuri savas dzīvības likuši mūsu valsts pamatos, sargait dārgi iegūto mantojumu. Tāpat kā līdz šim, vienoti stāviet par Latviju un viņas satversmi. Strādājiet mierīgi un droši savu atbildīga grūto darbu pārliecībā, ka ikviens no Jums, kurš pildīs savus pienākumus, atradīs manī, kā armijas un flotes augstākā vadonī, atbalstu. Vislabākās sekmes turpmākā darbā! 

Valsts prezidents G. Zemgals

Kaislīgs mūzikas un mākslas entuziasts 

Alberts Kviesis bija Latvijas prezidents no 1930. līdz 1936. gadam, lai gan viņa prezidentūra beidzās jau daudz ātrāk, ar Kārļa Ulmaņa apvērsumu 1934. gada 15.maijā. Kviesim bijusi vispusīga personība, taču kā sava amata veicējs vērtēts pretrunīgi - viņš valdības darbā neiejaucās un prezidentūras laikā savus likumprojektus neizstrādāja, turklāt no šodienas skatupunkta viņu vērtē kā prezidentu, kurš nav pretojies Kārlim Ulmanim¹. Arī sabiedrībā vienota viedokļa par prezidentu nebija - bija daļa, kas uzskatīja, ka Kviesis nav izaudzis līdz nacionālai apziņai, ko prasa valsts prezidenta amats. Prezidents 1930. gada 11.novembrī laikrakstā Latvijas Kareivis sabiedrību uzrunāja ar šādiem vārdiem: 

Karavīri! 11 gadus atpakaļ, kad jauno Latvijas valsti no austrumiem un rietumiem plosīja ienaidnieki, kas centās nomākt tautas brīvību un pastāvību, pulcējās labākie un drošsirdīgākie mūsu dēli, lai atbrīvotu Latvijas valsti no svešas varas un raisītu gadu simteņos kaltās važas. Šis lielais darbs prasīja ārkārtīgus upurus un vienotus tautas spēkus. Tikai pateicoties šiem upuriem latvju tauta ir atsvabinājusies no simtiem gadu atkarības un pierādījusi, ka viņa var pati par sevi valdīt. Daudzi drošsirdīgi cīnītāji ir nolikuši savas galvas par Latviju un tagad atdusas brīvās Latvijas smiltīs: latvju tautas Svētnīcā — Brāļu kapos, tāpat citos kapu kalniņos. Šos varoņus lai pieminam šodien pirmajā vietā.

Lāčplēša ordeņa kavalieri! Šodien visa tauta, pieminot un cildinot savus atbrīvotājus pēc pabeigtā, lielus upurus prasījuša darba, noliec galvu Jūsu priekšā un izsaka dziļu pateicību Jums, kas bijāt gatavi upurēt savas dzīvības tēvijas laba. Apsveicot Latvijas atbrīvošanas cīņu varoņus, Lāčplēša ordeņa kavalierus, šinīs svētkos, kuri ir arī mūsu armijas gada svētki, novēlu visiem atbrīvošanas cīņu dalībniekiem, armijai un flotei joprojām stāvēt uzticīgi un droši valsts sargu vietās, neatlaidīgi strādāt pie savu spēku izveidošanas un stiprināšanas, lai vajadzības brīdī aizstāvētu valsts neatkarību, apzinoties savus pienākumus pret valsti un tiem varoņiem, kuri savas dzīvības likuši mūsu valsts pamatos. 

Valsts prezidents A. Kviesis. 

¹ Ar ko Latvijas prezidenti iegājuši vēsturē? Vērtē konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, lsm.lv https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-ko-latvijas-prez…