Mūzikas festivāls beidzies! Vai tas turpinās dabā?

Skaista Latvijas vasaru iezīme ir mūzikas festivāli, cits par citu skaļāki un populārāki. Cik skaļi tie ir dabas saudzēšanas jautājumos? Cik to organizatori ir gatavi runāt arī par savu atbildību? Intervējām trīs festivālu organizatorus: Gundegu Turneli no Laba Daba, Uldi Pabērzi no Summer Sound un Kasparu Lagzdiņu no Baldones Waterfest. Festivāla Positivus pārstāvji atteicās sniegt atbildes uz jautājumiem.

Elizabete Rublāne, Monta Megija Učelniece, Laura Jēkabsone, Inquisitio

Foto no Baldones Waterfest arhīva

Vai arī dabai labi?

Festivāla organizatore Gundega Turnele stāsta par pašvaldības noteikumiem, kas jāievēro, rīkojot festivālu: “Jāatstāj vide tikpat tīra, kāda tā bijusi."

Festivāla Laba Daba nosaukums jau visu pasaka priekšā. Tas notiek augustā, un tā filosofijā ietilpst dabas saudzēšanas ideja.
Festivāla organizatore Gundega Turnele stāsta par pašvaldības noteikumiem, kas jāievēro, rīkojot festivālu: “Jāatstāj vide tikpat tīra, kāda tā bijusi. Jāapsaimnieko atkritumi, maksimāli tos šķirojot. Ēdinātāji šķiro stiklu un kartonu. Visā teritorijā esam novietojuši šķirošanas konteinerus arī apmeklētājiem.” Viņa uzsver, ka festivālā ir izvietotas zīmes, aicinot atkritumus ievietot tam paredzētās vietās. “Ir pieejami mobili pelnu trauki, lai nemētātos izsmēķi. Pie skatuvēm izvietotas zīmes, ka tur smēķēt aizliegts. Festivāla programmā ir dažas vides tematikai veltītas radošas un izglītojošas aktivitātes. Pēc festivāla noslēguma teritorija tiek apsekota un sakopta, atkritumi izvesti. Galvenais ir depozīta glāžu lietošana. Tā ļoti samazina atkritumu apjomu.”

Laba Daba: Ir pieejami mobili pelnu trauki, lai nemētātos izsmēķi. Pie skatuvēm izvietotas zīmes, ka tur smēķēt aizliegts. Festivāla programmā ir dažas vides tematikai veltītas radošas un izglītojošas aktivitātes. Pēc festivāla noslēguma teritorija tiek apsekota un sakopta, atkritumi izvesti. Galvenais ir depozīta glāžu lietošana. Tā ļoti samazina atkritumu apjomu.

Festivāla organizatore stāsta, ka uz dzīvi festivāla telšu pilsētiņā attiecas dabas aizsardzības noteikumi, kuri nosaka liegumu kurināt ugunskurus un grilēt pie teltīm. Viņa uzsver, ka laika gaitā festivālā labprāt ieviestu dabai draudzīgākus energorisinājumus. “Pašlaik ir stacionārais elektrības pieslēgums un daži elektrības dīzeļģeneratori. Ja būs pieejami dabai draudzīgāki risinājumi, tos izmantosim.”

Gundega Turnele piebilst, ka festivāla organizatori domā arī par CO₂ izmešu samazināšanu un ūdens taupības pasākumiem. “Aicinām doties uz festivālu ar vilcienu vai izmantot mūsu organizēto autobusu no Siguldas stacijas uz festivālu un atpakaļ. Salīdzinoši nedaudz cilvēku atbrauc ar velosipēdiem, jo festivāls notiek ārpus pilsētas. Runājot par ūdeni, aukstās dušas un dzeramais ūdens pieejams bez maksas.” Festivāla apmeklētāji par visiem noteikumiem, kas saistīti ar dabas aizsardzības tēmu, tiek informēti caur dažādiem komunikācijas kanāliem.

Laba Daba domā arī par dabai draudzīgiem dzērienu un ēdienu iepakojumiem. “Aicinām ēdinātājus izmantot tikai papīra traukus un galda piederumus, kas bioloģiski sadalās. Pēdējos divus gadus dzērieniem ir depozīta glāzes.” Tiek nodrošināti taras depozītu punkti, apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja dzērienu vai ēdienu saņemt līdzi paņemtā traukā. Kopš 2022. gada ēdienu pārpalikumiem ieviesti bioatkritumu konteineri.

Uz jautājumu, vai tiek piedāvāti dabai bīstamo atkritumu punkti, piemēram, e-cigaretēm un baterijām, festivāla organizatore atbild, ka tāda iespēja līdz šim nav bijusi. Savukārt par skaņas piesārņojumu, ko var radīt festivāls, viņa saka šādi: “Neesam papildus par to domājuši.”

Galarezultāts – pozitīvs

Komentē Līgatnes apvienības pārvaldes saimniecības vadītājs Egils Kurpnieks.

“Runājot par Laba Daba norisi, no pašvaldības iesaistes ir ļoti maz kas atkarīgs. Kad festivāls bija Ratniekos, visa komunikācija un darbošanās notika kopā ar Ratnieku kompleksa apsaimniekotāju. Pašvaldība parasti rīko pāris sapulču, lai saprastu savas iespējas un plānotu līdzdalību, pieskatot satiksmi un kārtību, izsniedzot pasākuma rīkošanas un tirdzniecības atļaujas. Tie, kas brauc uz festivālu Laba Daba, pārsvarā pēc tam uzreiz dodas mājās, nevis apskata apkārtni, bauda vietējos ēdināšanas vai citus pakalpojumus. Mazākā daļa festivāla apmeklētāju izbrauc arī caur Līgatni un daļu dienas pavada citās aktivitātēs. Pašvaldībai šādi pasākumi ir nelieli kreņķi (drošība, satiksme, teritorijas uzturēšana), un tai ir jānodrošina normatīvās lietas (atļaujas, saskaņojumi), bet iedzīvotājiem tā viennozīmīgi ir jāuztver kā iespēja. Kopējā bilance ir pozitīva.”

Foto no Baldones Waterfest arhīva

Bezrūpīgi! Arī pret dabu?

Baldones Waterfest ir salīdzinoši jauns festivāls Latvijas mūzikas vasaras pašā plaukumā, pulcējot gan mūzikas mīļotājus, gan ūdens izpriecu baudītājus.

Tas ir jauki, bet rīkotāju izvairības dēļ paliek daudz neatbildētu jautājumu par dabas saudzēšanu.

Baldones Waterfest tiek dēvēts par bezrūpības festivālu. Tā mājaslapā informācija par festivāla ilgtspēju vai dabas aizsardzību nav atrodama. Festivāla nolikumā ar dabas aizsardzību saistīti noteikumi minēti vien pastarpināti. Telšu pilsētiņā aizliegts lietot atklātu uguni (tostarp sveces, grilus, eļļas lampas, lāpas un citus līdzīgus priekšmetus) un ievest jebkādus motorizētus pārvietošanās līdzekļus. No dabas saudzēšanas viedokļa diezgan amizants ir nolikumā teiktais par autostāvvietas izmantošanas noteikumiem: “Autostāvvietā ilgtermiņā drīkst uzturēties tikai ar derīgu festivāla biļeti,” ar piebildi: “Autostāvvieta ir izvietota pļavā, tādēļ brauciet uzmanīgi, lai nesabojātu savu automašīnu!”

Baldones Waterfest: Autostāvvietā ilgtermiņā drīkst uzturēties tikai ar derīgu festivāla biļeti. Autostāvvieta ir izvietota pļavā, tādēļ brauciet uzmanīgi, lai nesabojātu savu automašīnu!

Vairākkārt sazinoties ar Baldones Waterjump sociālo mediju menedžeri Rinaldu Rozenbergu, tomēr izdevās gūt kodolīgas atbildes no aktīvās atpūtas bāzes īpašnieka Kaspara Lagzdiņa. Runājot par festivāla organizētāju vispārējo atbildību pret vidi pasākuma laikā, saņēmām atbildi, ka, nevēloties, lai teritorija izskatītos pēc atkritumu izgāztuves, tā visu laiku tiek uzkopta, un atkritumi – savākti. Teritorijā tiek izvietotas aptuveni 100 atkritumu urnas, turklāt tiek uzsvērts, ka nekad neesot nācies saskarties ar negaidītu negatīvu ietekmi uz dabu.

“Ņemot vērā, ka Latvenergo nav ieinteresēts nodrošināt festivāla teritorijai nepieciešamo elektrības pieslēgumu, elektrības nodrošināšanai tiek izmantoti ģeneratori. Ēdinātāji izmanto mūsu nodrošināto energotīklu un ēdiena gatavošanai izmanto savu izvēlēto enerģijas veidu – elektrību, gāzes plītis, malku vai ogles,” par izmantotajiem enerģijas avotiem stāsta Kaspars Lagzdiņš. Vaicāts par enerģijas taupīšanas pasākumiem, viņš atzīmē, ka izmantotajiem ģeneratoriem esot gan DPF filtri (diesel particulate filter – dīzeļdegvielas cieto daļiņu filtrs), gan automātika to noslodzes regulēšanai, kas ierobežojot ne tikai kaitīgo izmešu daudzumu, bet arī krietni samazinot patērētās degvielas daudzumu.

Viss festivāla vajadzībām nepieciešamais ūdens tiek iegūts no vietējā dziļurbuma. Kā uzsver Kaspars Lagzdiņš, tā patēriņš netiekot strikti regulēts, aizbildinoties ar ģeogrāfisko novietojumu un to, ka Latvijā neesot problēmu ar dzeramā ūdens daudzumu. “Par dušām īpaši netiek domāts, cilvēki tajās mazgājas, un neviens ar taimeri blakus nestāv.” Tiesa, ja par iespējamām nākotnes problēmām netiek domāts tagad, vai var runāt par ilgtspēju? Runājot par festivāla apmeklētāju izglītošanu saistībā ar vides aizsardzību, pasākuma laikā tam netiek pievērsta sevišķa uzmanība, jo tas nesakrītot ar festivāla programmu un apmeklētāju interesi, taču “telšu pilsētiņā tiek dalīti atkritumu maisi savu atkritumu savākšanai”. Tāpat katru gadu tiek uzturēta sadarbība ar e-cigarešu izplatītājiem, kuri nodrošina speciālus nodošanas punktus.

“Ēdiens un dzērieni tiek pasniegti tikai iepakojumos, kas ir dabīgi un ātri sadalās, tātad papīra traukos, ar bioloģiski noārdāmas plastmasas dakšiņām, papīra salmiņiem. Šie iepakojumi ir ilgtspējīgi un dabai draudzīgi,” izceļ K. Lagzdiņš. Festivāla laikā ēdinātāji nodrošinot savu depozīta iepakojumu savākšanu un nodošanu. Tāpat ēdinātājiem noteikumos esot paredzēts, ka jāpiedāvā arī vegānās un veģetārās maltītes.

Vaicāts par apmeklētāju ieejas aprocēm, K. Lagzdiņš saka: “Tās tiek gatavotas no auduma un ir ar alumīnija aizdari, kas ir dabai draudzīgākā ieejas aproču opcija.” Jāatzīmē, ka arī šajā festivālā netiek izmantoti izdales materiāli un “ir tikai lielformāta drukāti informācijas avoti, kas tiek novietoti pie ieejas un pāris citās vietās”.

Waterfest katru gadu apmeklē tūkstoš cilvēku, līdz ar to tas nav nemaz tik mazs. Uzrunātais Ķekavas novada pašvaldības kultūras darba koordinators Ēriks Laime-Babris skaidro, ka pašvaldības rīcībā nav informācijas par festivāla negatīvo ietekmi uz vidi, jo festivāla teritorija ir privāta. Pašvaldības atbildība ir izsniegt atļauju rīkot publisku pasākumu. To saņemot, rīkotāji un zemes īpašnieki uzņemas pilnu atbildību par teritoriju un vidi, un pašvaldībai finanšu līdzekļus privātu teritoriju sakopšanā nav atļauts izmantot.

Foto no Baldones Waterfest arhīva

Paši piesārņo, paši uzkopj

Par centieniem mazināt piesārņojumu, konkurentu sniegto iedvesmu un festivāla uzlabošanu stāsta tā organizators Uldis Pabērzis.

Festivāls Summer Sound notiek Liepājas pludmalē. Pieaugot festivāla popularitātei, ir jāpieaug arī rūpēm par apkārtējo vidi.

“Mūsu sadarbība ar pašvaldību ir tikai pasākuma organizēšanas ietvaros. Mums nav nekādu atsevišķu atrunu par ietekmi uz vidi. Vienmēr apņemamies atstāt teritoriju tādā pašā kārtībā, kāda tā bija pirms festivāla. Mums jāievēro visi, gan valsts, gan pašvaldības, saistošie noteikumi, kas attiecas uz vidi,” stāsta Summer Sound festivāla organizators. “Mums ir uzkopšanas dienests. Visi apkalpojošie uzņēmumi, kas piegādā dažādas iekārtas vai sniedz pakalpojumus, savāc aiz sevis. Papildus tiek nodrošināti konteineri. Pērn telšu pilsētiņā bija arī depozīta punkts, kur festivāla apmeklētāji varēja nodot tukšo taru, un nauda tika ziedota Ukrainai. Telšu pilsētiņā izsniedzām arī atkritumu maisus un cilvēki varēja savākt savus atkritumus, svētdienas rītā tos nodot un saņemt aukstu dzērienu. Turpināsim to arī šogad.”

Summer Sound: Atkritumi festivālā tiek šķiroti ļoti maz un to vajadzētu uzlabot, arī piedāvājot dabai bīstamo atkritumu punktus. Runājot par skaņas piesārņojumu, viņš atklāj, ka tiek izplānots tā, lai skaņa neietu pilsētas virzienā, tāpēc visas skatuves ir vērstas pret pludmali vai jūru.

Festivāla organizators stāsta, ka elektrību festivālam ražo neatjaunojamās enerģijas dīzeļģeneratori. Par ilgtspēju runājot, viņš uzsver, ka vairākus gadus festivāls ir atteicies no papīra bukletiem. “Arī sadarbības partneriem neļaujam drukāt nekādus papīra izdales materiālus, jo tie labākajā gadījumā nonāk atkritumos.” Skaidrojot, kāds ir elektrības patēriņš apgaismojumam, U. Pabērzis atzīst, ka festivāls uz to netaupa: “Video ekrāni naktī darbojas ar daudz mazāku gaismas intensitāti, tāpēc naktī ir mazāks enerģijas patēriņš. Dienā nav tik daudz koncertu, tas arī samazina patēriņu. Par apgaismojumu – mūsu primārā funkcija ir, lai pasākums būtu drošs, otrkārt, arī izklaidējošs. Apgaismojums ir drošības jautājums. Uz to nevaram taupīt.”

Uz jautājumu par CO₂ izmešu samazināšanu viņš atbild: “Šo neesam rēķinājuši. Zinu no citiem pasākumiem, ka lielāko “nospiedumu” uz dabu rada ārzemnieki, kuri lido uz Latviju. Esam daudz zaļāki, jo mums ir ļoti maz ārzemju mākslinieku. Protams, arī apmeklētāji, ierodoties uz festivālu no tālākām vietām, rada izmešus. Citādi visu pēc iespējas cenšamies digitalizēt un radīt pēc iespējas mazāk fizisko atkritumu.” Runājot par ūdens taupības pasākumiem, festivāla organizators atklāj, ka ūdens tiek tērēts pārāk maz, jo ar to ir problēmas. “Ūdens mums trūkst. Ļoti maz tērējam ūdeni dušās un izlietnēs. Parastās tualetes ir pieejamas tikai VIP zonās, tām ūdens tiek atvests no rezervuāra. Telšu pilsētiņā gan ir pievads no blakusesošā uzņēmuma “Kursa”. Šajā gadā plānojam atvest ūdens mucu, jo pašlaik pilsēta nevar mums nodrošināt dzeramo ūdeni.”

U. Pabērzis stāsta, ka festivāla rīkotāji arvien vairāk domā par dabai draudzīgu ēdienu un dzērienu iepakojuma materiālu. “Ir plastmasa ar speciālo marķējumu – biodegradējamā. Tika veicināta papīra salmiņu, trauku un ēdamrīku izmantošana. Pašlaik mums vēl nav tādas depozīta sistēmas kā festivālā Laba Daba, bet mēs pie tā strādājam, jo vislielāko piesārņojumu rada vienreizlietojamās glāzes. Labā Dabā bija tā – cilvēks veic pirmo pirkumu un samaksā par depozītu, un tad ir iespēja to glāzi izmantot atkārtoti vai mainīt, nododot un saņemot tīru vietā. Tas ir atkārtoti izmantojams trauks.”

Festivāla organizators atzīst, ka atkritumi festivālā tiek šķiroti ļoti maz un to vajadzētu uzlabot, arī piedāvājot dabai bīstamo atkritumu punktus. Runājot par skaņas piesārņojumu, viņš atklāj, ka tiek izplānots tā, lai skaņa neietu pilsētas virzienā, tāpēc visas skatuves ir vērstas pret pludmali vai jūru.

Lai mazinātu gan skaņas, gan CO₂ piesārņojumu, pēdējos gados festivālā vairs nav salūta. “Šogad bija divi varianti – vai nu ņemam biodegradējamo konfeti, kas izšķīst ūdenī, ko izmantojām arī citus gadus, vai arī tādas liela izmēra lentes, kuras pēc tam iespējams savākt, lai nepaliek dabā. Skatuves dūmu pamatā, man šķiet, ir slāpeklis, kas nav tik kaitīgs. Par baloniem – paši neizmantojam un arī neļaujam sadarbības partneriem izmantot neko tādu.” Savukārt par festivāla ieejas biļetēm, aprocēm un ilgtspēju šajā jautājumā U. Pabērzis saka šādi: “Biļetes jau tagad ir digitālas, taču ir grūti aizliegt cilvēkiem tās drukāt papīra formā. Tāpēc veidojam biļeti ļoti krāsainu, lai to būtu dārgāk izdrukāt. Runājot par aprocēm, tās ir no kokvilnas, kas sadalās. Aproces tiek saspiestas ar alumīnija gredzentiņiem, no kuru izmantošanas pagaidām nevar izvairīties. Tas ir drošības jautājums.”

"Kontrolēsim stingrāk!"

Par Liepājas pašvaldības sadarbību ar Summer Sound festivāla organizatoru Uldi Pabērzi dabas aizsardzības un vides ilgtspējas jautājumos stāsta Dace Liepniece, Liepājas pilsētas pašvaldības Vides nodaļas vadītāja.

“Publiska pasākuma organizatoram pasākuma rīkošanai ir jāsaņem pašvaldības izdota atļauja. Viens no organizatora pienākumiem ir nodrošināt vides aizsardzības prasību ievērošanu,” stāsta D. Liepniece, uzverot, ka Liepājas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošajos noteikumos ir noteiktas prasības publisko pasākumu organizētājiem. “Jāslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par pasākuma laikā un vietā radušos atkritumu savākšanu no izvietotajiem atkritumu konteineriem vai urnām. Iespēju robežās ir jānodrošina atkritumu konteineri dalītai atkritumu vākšanai. Teritorija jāsakopj četru stundu laikā pēc pasākuma beigām, ja pasākuma atļaujā nav norādīts cits laiks. Lai festivāls būtu ne tikai baudāms apmeklētājiem, bet arī nenodarītu kaitējumu dabai, ir jāievēro šādi kritēriji: organizatoru un apmeklētāju rīcībai ir jābūt atbildīgai; teritorija jānorobežo, lai neradītu būtisku ietekmi apkārtējai videi; apmeklētāju plūsma ir jāorganizē; jānodrošina pietiekams publisko tualešu skaits un to tīrība visa pasākuma laikā.”

D. Liepniece norāda, ka pašvaldība plāno noteikt vēl stingrākus nosacījumus festivāla Summer Sound organizatoram, lai gan pēdējo gadu laikā tas jau ir darīts. “Noteiktas stingrākas prasības par pasākuma laikā radīto atkritumu apsaimniekošanu, teritorijas sakopšanu, sabiedrisko tualešu izvietošanu. Ir nodrošināta teritorijas sakopšanas kontrole. Jāatzīst, ka tā ir vēl vairāk jāpastiprina, kā arī jāveido detalizētāki nosacījumi teritorijas sakopšanai pēc pasākuma.” D. Liepniece atzīst, ka pašvaldībai pēc publiskā pasākuma nebūtu nekas jādara, ja organizators godprātīgi izpildītu visas prasības. “Realitāte mēdz atšķirties no plānotā, īpaši pēc pludmales festivāla, jo sīkie atkritumi tiek ierakti smiltīs un pēc neilga laika tie pludmalē atkal parādās, līdz ar to pašvaldībai ir jāveic teritorijas papildu sakopšanas darbi.”

Žurnāls Inquisitio augstskolas paspārnē iznāk jau kopš 2015. gada. Kā norādījusi tā galvenā redaktore, RSU Komunikācijas fakultātes dekāne prof. Anda Rožukalne, Inquisitio ir kā treniņpoligons jaunajiem žurnālistikas censoņiem, kuru vārdus kādudien redzēsim Latvijas rakstošajos un raidošajos medijos. Žurnāla dizainu un maketu veidojis Egils Turss. Vāka foto: depositphotos.com