Vai Latvijā saprotam Irānas protestu nozīmi?

2022. gada 16. septembris Irānas sabiedrībai paliks atmiņā kā diena, kas izraisīja vēl vienu protesta vilni un atgādināja sabiedrībai, ka politiskās varas visatļautība nav pieņemama. Todien jauna sieviete Mahsa Amini gāja bojā morāles policijas apcietinājumā pēc tam, kad viņa tika aizturēta par “neislāmiska” apģērba nēsāšanu. Šis notikums izraisīja plašus protestus ne tikai Irānā, bet arī visā pasaulē. Ko par to varējām uzzināt Latvijā?

Linda Siliņa, Inquisitio

Foto: Linda Siliņa

Kas notika? Īss situācijas apraksts

2022. gada 13. septembrī Teherānā jaunu sievieti vārdā Mahsa Amini apcietināja morāles policija par “neislāmiska” apģērba nēsāšanu. Morāles policija ir speciāla policijas vienība, kuras uzdevums ir nodrošināt islāma morāles normu ievērošanu, kas visbiežāk izpaužas kā “neatbilstoši” ģērbušos sieviešu apcietināšana. Ģimenei tika apsolīts, ka jauno sievieti atbrīvos no apcietinājuma, tomēr trīs dienas pēc apcietināšanas jaunā sieviete nomira slimnīcā. Nāves cēlonis joprojām nav droši zināms. Aculiecinieki un Mahsas Amini ģimene apgalvo, ka sieviete tikusi piekauta viņas apģērba dēļ. Policija un varasiestādes apgalvo, ka jaunā sieviete mirusi sirdslēkmes dēļ, tomēr ģimene noraida šo apgalvojumu, norādot, ka viņai nav bijušas problēmas ar veselību.

Pēc jaunās sievietes nāves Irānā un citviet pasaulē ir sākušies plaši protesti. To mērķis ir vērsties pret Irānā pastāvošo varu un reliģisko ideoloģiju, kas tiek uzspiesta sievietēm, nosakot viņu apģērbu un uzvedību. Irānas valdība šos protestus mēģina apturēt, protestētājiem piespriežot bargus sodus. Apcietinājumā nonākuši daudzi protestētāji, daļa gājusi bojā protestu laikā. Sievietes sociālās tīklošanās vietnēs dalījās ar video, kuros redzams, kā tika dedzināti hidžābi un nogriezti mati, solidarizējoties ar šo kustību un protestētājiem. Irānas sievietes tika atbalstītas arī citās valstīs, piemēram, Norvēģijā, ASV, Afganistānā, Francijā.

Irānas situācijas atspoguļojums internetā ziņu portālos Latvijā

Pēc Gemius pētījumu datiem, vislielākā auditorija ir ziņu portāliem Delfi.lv (1. vieta), TVNET.lv (4. vieta) un LSM.lv (6. vieta).

Lai saprastu Latvijas iedzīvotāju iespējas uzzināt par Irānas notikumiem, tika izpētītas portālu publikācijas par Irānas notikumiem no 2022. gada 16. septembra līdz 1. decembrim. Kopumā analizētas 46 publikācijas: 21 Delfi.lv publikācija, 14 LSM.lv un 11 TVNET.lv publikācijas.

Biežākais temats portālos Delfi.lv un LSM.lv ir protestu gaita, ziņas par tajos aizturētajiem un mirušajiem. Lasāmas arī publikācijas par Irānai piespriestajām sankcijām, Irānas atbildi un lēmumiem saistībā ar protestiem, jaunās sievietes nāves apstākļiem. Atšķiras TVNET.lv publikāciju tēmas. Tajās ir lielāka daudzveidība, atsevišķos rakstos procesi tiek sīkāk izskaidroti. Vairākās publikācijās aptverti vairāki temati, tiek skaidroti Irānas valdības lēmumi un viedoklis, arī publisku personu skatījums.

Visbiežāk publikācijās ir nevis viedokļi par notikumiem, bet gan neitrāla informācija. Brīžiem lasāms tikai vienas puses viedoklis, daudzos rakstos ir redzama viedokļu daudzveidība. Publikāciju kopējā noskaņa visbiežāk liecina, ka publikācijas tikai bezkaislīgi informē.

Multimedialitāte izpaužas kā fotogrāfijas un hipersaites. Izceļas TVNET.lv publikācijas, kurās izmantotas spilgtas un medijos mazāk redzētas fotogrāfijas. Tās netika pārpublicētas vairākas reizes, kā to varēja novērot Delfi.lv un LSM.lv.

Publikācijās pārstāvēto viedokļu avoti visbiežāk ir oficiāli pārstāvji, organizācijas, amatpersonas, ziņu aģentūras un ārvalstu mediji.

Jāuzsver, ka ziņu aģentūra LETA ir avots gandrīz pusei portālos Delfi.lv un LSM.lv publicētā materiāla par Irānu. TVNET izmanto arī no ārvalstu ziņu aģentūrām gūto informāciju. Oriģināla satura par Irānas situāciju Latvijas medijos ir ļoti maz, jo, sniedzot aktuālo informāciju, mediji atsaucas uz ārzemju medijiem vai aģentūrām. Visu aplūkoto publikāciju virsraksti ir neitrāli, informatīvi un pilda savu funkciju – pavēstīt galveno ideju.

Raksti par Irānu nav īpaši populāri, un tas, iespējams, norāda, kāda ir sabiedrības interese par šo tematu.

Portālos ir plaši atspoguļota tieši protestu norise, upuru skaits un valdības lēmumi, kas saistīti ar protestiem. Sākoties protestiem, parādījās arī ziņas par Mahsas Amini nāves apstākļiem. Atspoguļojums ir pietiekami plašs, lai sniegtu ieskatu Irānas politiskajos notikumos, bet nepietiekami daudzveidīgs, lai tos padziļināti varētu izprast. Kā tālāk piedāvātajā intervijā min Toms Rātfelders – pietrūkst analīzes. Šādu secinājumu varēja izdarīt, arī analizējot publikācijas, – Latvijas medijos nav rakstu, kuros tiktu padziļināti skaidroti procesi, notikumi un sniegta to analīze. Tā kā sabiedrības interese par šiem notikumiem nav liela, tad arī izpratne par politisko situāciju būs vājāka, tādēļ būtu svarīgi iedziļināties nozīmēs, cēloņos un sekās.

Foto: usnplash.com

Irānai pievērš Facebook feministu forums

Facebook Feministu forumā ziņas par Irānu galvenokārt pārpublicētas no citiem avotiem. Piemēram, jauniešu organizācijas “Protests” publikācija par plakātu darbnīcu Irānas sieviešu atbalsta gājienam. Pateicoties šim avotam, uzzināju, ka 2022. gada 22. oktobrī šāds pasākums organizēts Latvijā (Rīgā, Vērmanes dārzā), taču Latvijas medijos par to nekas netika ziņots.

Feministu forumā parādās arī pārdomas par notiekošo dzejas formātā: “It’s easier for them to believe that something is wrong with you than it is for them to believe that something wrong happened to you”* (Najwa Zebian). Uz šo citātu, kas liecina par atbalstu Irānas sievietēm, reaģēja 14 grupas dalībnieces. Grupa dalījās ar vēl divām publikācijām. Viena no tām bija intervija ar CNN žurnālisti, kurai bija paredzēta intervija ar Irānas prezidentu, bet prezidents atteicās runāt ar žurnālisti, jo viņai nebija apsegta galva. Grupā tika publicēti arī ekrānuzņēmumi no kāda Instagram profila, kurā tika aprakstīta situācija un runāts par feminisma nozīmi Irānas kontekstā.

Šobrīd Latvijas medijos prioritāte tiek dota ziņām par karadarbību Ukrainā. Šīs ziņas ir novērsušas lasītāju un mediju uzmanību no Irānā notiekošajiem protestiem un cīņas par dzimumu līdztiesību. Mediji un auditorija savā starpā mijiedarbojas – mediji diktē aktualitāšu dienaskārtību un nosaka notikumu nozīmīgumu, savukārt sabiedrības interese par konkrētiem tematiem ietekmē mediju darbu un lēmumus par to, kas interesē sabiedrību. To komentē portālu redaktori.

* Tulkojums latviešu val.: “Viņiem ir vieglāk noticēt tam, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā, nekā tam, ka ar tevi ir noticis kaut kas slikts.”

Irānas notikumi un Ukrainas kara ēnā

LSM.lv redaktora Ģirta Kasparāna komentārs:
“Iedzīvotāju protesti pret Irānas valdību ir bijis viens no galvenajiem starptautisko ziņu

stāstiem 2022. gadā. Tomēr tas palicis Ukrainas kara ēnā, vismaz Latvijā. Starptautisko ziņu sadaļā dominē ziņas, kas saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un kara sekām. Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, un Krievijā valdošais Vladimira Putina režīms īsteno imperiālistisku politiku, kuras mērķis ir atjaunot Maskavas ietekmes zonu, vismaz bijušās PSRS teritorijā. Tāpēc notikumi Ukrainā ļoti lielā mērā attiecas arī uz Latviju, jo gadījumā, ja Krievijai izdotos pakļaut Ukrainu savai kontrolei, Putins varētu mēģināt atkārtot šādas darbības arī Baltijas valstīs.

Arī no lasītāju un portāla LSM.lv lietotāju viedokļa var redzēt, ka ziņas par notikumiem Ukrainā lasītājus interesē daudz vairāk nekā notikumi Irānā un citos pasaules reģionos.

Irāna no mums ir ģeogrāfiski tālāk, un Latvijai ar to nav ciešas politiskās vai ekonomiskās saites. Šī valsts mūs vairāk interesē kopējā Tuvo Austrumu reģiona politikas kontekstā. Tādēļ es kā LSM.lv ārzemju ziņu redaktors par notikumiem Irānā ziņoju mazāk nekā par notikumiem Ukrainā. Domāju, ka arī citi Latvijas mediji vadās pēc līdzīgiem apsvērumiem.

Latvijas iedzīvotāji, kam ir padziļināta interese par notikumiem Irānā, visticamāk, tiem seko ar citu starptautisko mediju palīdzību. LSM.lv portālā ziņas par notikumiem Irānā tiek lasītas mazāk nekā par notikumiem Ukrainā, bet uz citu ārzemju ziņu fona tās īpaši neizceļas kā vairāk vai mazāk interesantas auditorijai.

Irānas militārais atbalsts Krievijas iebrukumam Ukrainā – kaujas dronu piegādes – tiek atspoguļots vairāk, jo tas ietekmē kara gaitu Ukrainā.”

Irāna ir ļoti svarīga, Ukraina prasa lielus resursus
Savu viedokli izsaka Delfi.lv redaktors Ansis Īvāns:

“Ziņas izvēlamies atbilstoši to vērtībām, piemēram, tuvums, aktualitāte. Irāna, protams, ir aktuāla. Ukraina izvirzās priekšplānā, jo tā ir tuvāk un tur notiek gadsimta lielākais karš, kas ietekmē mūs visus. Irāna ir tālāk, tās notikumi cilvēkiem mazāk saprotami. Vēl viens faktors – mūsu resursi. Kad mēs izvēlamies, kā tos izmantot, priekšroku dodam Ukrainai. Bet, protams, Irānu mēs pamanām, īpaši saistībā ar ieroču piegādi Krievijai. Mums ir arī diskusiju raidījums “Spried ar Delfi” un raidījums par notikumiem ārzemēs “Komandcentrs”, kuros bija tikai Irānai veltīts sižets. Tāpat arī “Spried ar Delfi” ir sižeti, kuros stāstām par Irānu.

Nevarētu teikt, ka arī pirms kara mūsu lasītājiem Irāna bija mīļākais temats, tāpat kā pirms dažiem gadiem Sīrijas karš. Notikumi Irānā kopumā pasaulē ir svarīgi, ņemot vērā Teherānas ambīcijas iegūt kodolieročus un destabilizēt reģionu. Otrs temats – cīņa par cilvēktiesībām – ir nozīmīgs mums visiem, jo pasaule ir vienota. Jo sliktāk kaut kur klājas, jo vairāk cilvēku no turienes brauc prom un meklē labākus apstākļus citur. Ne velti bagātās valstis daudz iegulda trešo valstu attīstībā, lai uzlabotu cilvēku dzīvi un mazinātu migrāciju.

Ne mazāk svarīgs faktors – empātija. Latvija ir pieredzējusi totalitāru režīmu, un Krievijas agresija atkal atgādina par tādu režīmu nesto postu. Cilvēkiem ir līdzjūtība un saprotama vēlme cīnīties pret nejaukiem režīmiem. Tomēr tālums, ikdienas problēmas un karš Ukrainā daudziem Latvijā liedz saskatīt Irānas tēmas aktualitāti.”

Foto: unsplash.com

Mazāk darbinieku, mazāk ziņu

TVNET.lv redaktores Annijas Vīnkalnas komentārs:
“Pētot šo jautājumu, jāņem vērā tas, cik lielas ir Latvijas mediju redakciju ārvalstu ziņu nodaļas. Portālā TVNET tie ir 2,5 cilvēki – divi pilnas slodzes darbinieki, kuri nodarbojas gan ar brīvpieejas ziņu saturu, gan arī veido materiālus tiešsaistes žurnālam Klik, kā arī viens pusslodzes darbinieks, kurš galvenokārt veido ārpolitikas raidījumu “Pasaule kabatā”. Protams, tik nelielā sastāvā nav iespējams aplūkot visus aktuālos notikumus un reģionus, un īpaši smagi tas jūtams pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Ziņu atlasē balstāmies uz ziņu vērtību principiem, no kuriem nozīmīgākie ir aktualitāte, ģeogrāfiskais tuvums un tas, cik liels iespaids notikumam ir uz lasītājiem. Šobrīd notiekošais karš Ukrainā šajos kritērijos ieņem ļoti augstu vietu. Tāpēc Ukrainai tiek atvēlēta lielākā daļa redakcijas resursu. Kara sākumā un vēlākajos periodos, kad intensificējās karadarbība, bija brīži, kad ar ārvalstu jautājumiem strādājošie vispār nevarēja pievērsties citiem tematiem un viņiem palīgā nāca kolēģi, kuri ikdienā nodarbojas ar nacionālajām ziņām un pētniecisko žurnālistiku.

Ārvalstu nodaļai būtisks atspaids ir LETA sagatavotās ziņas par svarīgākajiem ārvalstu notikumiem. No darbinieku noslodzes ir atkarīgs, vai sagatavosim TVNET papildu oriģinālmateriālus. Kopumā ziņas un materiāli par protestiem Irānā nav piesaistījuši lielu lasītāju uzmanību, informācija par Irānas droniem lasītājus interesē daudz vairāk. Tās ir ziņas par karu Ukrainā, nevis par Irānu.”

Irānas problēma nav feminisms, bet ekonomiskās grūtības

Kāds ir jūsu skatījums uz šobrīd notiekošo Irānā?

Irānā redzam to, kas jau ir briedis ilgāku laiku. Es šobrīd nepateikšu precīzu laika līniju, bet iesaku aplūkot 2008. gada protestus, 2018. gada strādnieku protestus Irānā, 2020. gada protestus. Sabiedrības neapmierinātība ar reliģisko režīmu tur bijusi jau ilgu laiku. Tagad tas viss ir aizgājis daudz lielākā mērogā un piesaista daudz lielāku mediju uzmanību.

Vai Latvijas mediji tiek galā ar uzdevumu atspoguļot Irānas protestus?

Tuvo Austrumu reģions ir mana akadēmiskā specialitāte. Mani, protams, arī interesē, kas Latvijas mediju telpā tiek par to rakstīts, runāts. Šķiet, ka mūsu mediju kapacitātes dēļ tam nevelta tik lielu uzmanību, kā varētu veltīt. Pietrūkst analīzes. Kad sākās protesti, daudzi, arī mani bijušie kolēģi TVNET.lv un LSM.lv, minēja, ka milzīgā fokusa uz Ukrainu dēļ ir nepieciešami cilvēki, kas varētu rakstīt par Irānas protestiem. Tie nolikti otrajā plānā, lai gan visa pasaule par tiem runā. Mazas mediju kompānijas nevar atļauties veltīt vienlīdz lielu uzmanību vairākiem pasaules reģioniem vienlaikus. Domāju, ka Irānas protesti varētu tikt atspoguļoti daudz labāk, daudz vairāk. Tomēr ar pamatuzdevumiem Latvijas mediji tiek galā.

Kāpēc Latvijas sabiedrības interese par Irānas notikumiem nav tik liela, kā varbūt gribētos?

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, politika kā tāda. Tā nav tikai Latvijā. Tas nav pats aizraujošākais temats. Par politiku cilvēki vairāk interesējas mūža otrajā pusē un mazāk mūža pirmajā pusē.

Irānā:

13. septembris – morāles policija arestē Mahsu Amini par “neislāmiska” apģērba nēsāšanu.

16. septembris – Mahsa Amini slimnīcā nomirst. Irānas iedzīvotāji izsaka savu neapmierinātību par morāles policijas eksistenci un jaunās sievietes nāvi.

17. septembris – Mahsas Amini bēres. Sievietes, protestējot pret režīmu, bērēs noņem galvassegu.

20. septembris – sievietes, protestējot pret režīmu, dedzina hidžābus Irānas pilsētā Sari. Kopš protestu sākuma ir nogalināti vismaz septiņi cilvēki, to skaitā jauna meitene vārdā Nika Šakarami, kura kļūst par vēl vienu protestu simbolu.

22. septembris – protestu septītā diena, nogalināti aptuveni 30 cilvēki. Protesti izplatījušies jau 80 pilsētās.

Irānas iedzīvotāju atbalsta pasākumi citās valstīs:

1. oktobris – Irānas cilvēku atbalsta mītiņi Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Čehijā, Spānijā, Polijā, Austrijā, Austrālijā, ASV un Slovākijā..

22. oktobris – Latvijā (Rīgā, Vērmanes dārzā) notika protesta pasākums, ko organizēja jaunatnes organizācija “Protests”, tādējādi atbalstot Irānas sievietes.

23. oktobris – protesti Berlīnē, solidarizējoties ar protestētājiem Irānā.

Represijas pret protestētājiem Irānā:

28. septembris – vienpadsmitā protestu diena, vismaz 76 protestētāji nogalināti, simtiem cilvēku arestēti.

31. oktobris – saistībā ar protestiem tiek notiesāti aptuveni 1000 cilvēki.

14. novembris – vienam no protestētājiem tiek piespriests nāvessods.

16. novembris – par dalību protestos četri cilvēki tiek notiesāti uz nāvi.

8. decembris – tiek izpildīts pirmais nāvessods.

26. decembris – simts dienas kopš protestu sākuma. Nogalināti vairāk nekā 500 protestētāji, to skaitā 69 bērni.

Žurnāls Inquisitio augstskolas paspārnē iznāk jau kopš 2015. gada. Kā norādījusi tā galvenā redaktore, RSU Komunikācijas fakultātes dekāne prof. Anda Rožukalne, Inquisitio ir kā treniņpoligons jaunajiem žurnālistikas censoņiem, kuru vārdus kādudien redzēsim Latvijas rakstošajos un raidošajos medijos. Žurnāla dizainu un maketu veidojis Egils Turss. Vāka foto: depositphotos.com