Dzīvot bez atkritumiem pandēmijas laikā

Vai jūs šķirojat atkritumus? Vai iepērkoties veikalā, ņemat maisiņu līdzi? Jums ir stikla pudele vai vienreizlietojamā plastmasas? Dažreiz mazas lietas var arī globāli ietekmēt pasauli.

Sandra Aleksandra Lode, Studentu medijs Skaļāk

Foto: Sandra Aleksandra Lode

Pēc Eurostat (ES statistikas pārvalde) datiem 2019. gadā viens iedzīvotājs Eiropā vidēji saražoja 502 kg  sadzīves atkritumu. Ne visus atkritumus var pārstrādāt, tāpēc tos dedzina. Tas ietekmē apkārtējo vidi. Zero Waste (nulles atkritumu) dzīvesstils ir viena no iespējām, kā samazināt savu atkritumu skaitu. Tomēr cik tas ir efektīvs un kā to ietekmē Covid-19 pandēmija?

Kāpēc man tas ir svarīgi?

Katru reizi, kad eju izmest atkritumus, redzu, kā pie konteineriem mētājas maisiņi, iepakojumi vai citas lietas. Kaut kur stūrī ir noliktas mēbeles, koka durvis, matracis un vecais televizors – kādam bija remonts. Tā ir tikai maza daļa no tiem atkritumiem, kurus cilvēki ražo.

Pirmais, ar ko es sāku, bija šķirošana, un ne vienmēr tas izdevās. To ietekmē gan slinkums, gan arī nezināšana, ko var un nevar šķirot. Lai būtu mazāk atkritumu, sāku pārdomāt savus iepirkšanās paradumus un pamanīju, ka gadās nopirkt pavisam nevajadzīgas lietas, bez kurām var iztikt. Tāpēc sāku plānot, ko pirkt, bet ar ēdiena pagatavošanu tas ir grūtāk.  

Pirms trim gadiem biju Londonā. Man gribējās atvest ne tikai magnētu, bet arī kaut ko īpašu, un, staigājot pa vienu tirdziņu, atradu zīmolu, kas ražo lietas no pārstrādātajiem materiāliem. Tur nopirku auduma somu ar Londonas tematiku. Tā man atgādina šo pilsētu, un, ejot uz veikalu, izmantoju to vēl līdz šai dienai.

Man mājās ir ūdens filtrs, un gandrīz nepērkam plastmasu pudelēs, jo ir savas daudzreizlietojamās pudeles un termokrūzes. Diemžēl manā pilsētā nav beziepakojuma veikala, bet esmu nopirkusi dažas saimniecības preces internetveikalā. Tagad mājās smūtijus dzeru ar tērauda salmiņiem un mazgāšu matus ar cieto šampūni. Tādas lietas ne tikai veido mazāk atkritumu, bet arī palīdz ietaupīt.

Klimata izmaiņu laikā vēl vairāk sākam aizdomāties par dabu un kā to saglabāt, un Zero Waste varētu palīdzēt. Pievērsties šim dzīvesstilam nav tik grūti, bet tieši uzturēt to ir sarežģītāk. Ir cilvēki, kuru mēneša atkritumu daudzums ietilpst tikai vienā burciņā. Taču viens no bezatkritumu idejas mērķiem ir samazināt negatīvu ietekmi uz dabu, un tas ir iespējams, sākot ar mazām izmaiņām savā dzīvē.
 

Nemaz vai mazāk atkritumu?

“Mēs Indonēzijā nonācām vienā vietā, kur tūristi parasti nenāk. Tur kādā mājas pagalmā ieraudzījām bedri, kur cilvēki met visus atkritumus, un, kad tā piepildās, bedri aprok vai tās saturu sadedzina. Atbraucot mājās, sāku domāt, kā mēs varētu kļūt draudzīgāki dabai” – tā Zero Waste Latvija valdes priekšsēdētāja Anna Doškina stāsta par pieredzi, kas pamudināja pievērsties šim dzīvesveidam.

Zero Waste jeb bezatkritumu dzīvošanas veids ir sistēma, kur cilvēks pēc iespējas mazāk ražo atkritumu, līdz ar to dažādas lietas tiek lietotas atkārtoti, pārstrādātas vai labotas. Šī dzīvesveida pamāta ir pieci principi:

1. Atteikties no tā, bez kā var iztikt.
2. Samazināt iepakojumu daudzumu, ko var panākt, ja iepērcies ar savu maisiņu vai traukiem.
3. Izmantot lietas atkārtoti.
4. Nepirkt jaunas lietas, bet pēc iespējas tās salabot.
5. Šķirot.

Pirmo beziepakojuma veikalu Rīgā atvēra 2018. gadā, un tagad Latvijā ir jau vairāki, kur var iegādāties pārtikas produktus bez iepakojuma,  kā arī dažādas saimnieciskās vai higiēnas preces, izmantojot savus traukus.

Covid-19 laikā veikalos var pamanīt, ka daudzi produkti tiek fasēti atsevišķās kastītēs vai iepakoti maisiņos, katra bulciņa ir ietīta plēvē, un cilvēki sākuši vairāk izmantot vienreizlietojamas sejas maskas. Tas rada vairāk atkritumu, un dažos gadījumos citas alternatīvas nav. Jaunie noteikumi ietekmē arī beziepakojuma veikalu darbību.

Veikala “Burka” vadītāja Marija Sološenko stāsta, ka no atvēršanas brīža klientu skaits pastāvīgi palielinājās. Ja pirms ierobežojumu ieviešanas, veikalu varēja apmeklēt 130-150 cilvēku, tad tagad tikai 50-80.

Cilvēki, kas iepriekš brauca pie mums, tagad var pasūtīt pārtikas piegādi uz mājām, un skaidrs, ka viņu atkritumu skaits ir palielinājies. Pandēmijās laikā ir grūtāk īstenot  Zero Waste filosofiju un integrēt to savā dzīvesveidā. 

Arī Anna atzīstas, ka dažreiz pasūta pārtiku ar piegādi, lai lieku reizi neapmeklētu veikalus, bet beramos produktus pērk beziepakojuma veikalos. Anna stāsta, ka viņa ar vīru iepirkās pēc saraksta septiņām dienām uz priekšu. Viņi iegādājās tikai to, kas ir vajadzīgs un gandrīz nekas nepaliek pāri. Plānošana pasargā no spontāniem pirkumiem, kas rada vairāk atkritumu, un ne vienmēr pirktais ir vajadzīgs.

Līga Spule strādā par veterinārārsti un interesējas par Zero Waste. Viņa pievērsās šim dzīvesveidam, redzot sevis saražoto atkritumu daudzumu: “Es neievēroju bezatkritumu principu ļoti, bet cenšos, cik varu.” Savā ikdienā Līga piekopj minimālistisku stilu - pērk, tikai to, kas ir vajadzīgs,  izmanto savus maisiņus augļiem un dārzeņiem. Līga būtu arī priecīga, ja viņas dzīvesvietā būtu beziepakojuma veikali. 

Lai mazāk būtu atkritumu, var mazāk pirkt vai izmantot citu pieeju – vienreizlietojamas lietas aizvietot ar daudzreizlietojamām, un nepirkt jaunu, ja var iegādāties jau lietotu. Veikala Burka vadītāja Marija min, ka bieži vien var nopirkt kādu lietotu lietu, kas ir labā stāvokli, un pēc tam pārdot, piemēram, bērnu ratiņus. Var izmantot nevis plastmasas skuvekļus, bet metāla. “Jā, ir dārgāk, kad pērc, bet tas ātri atmaksājas, jo tu nopērc skuvekli par 15-20 eiro, un pēc tam pērc tikai žiletes, kas piecas kopā maksā 70 centu. Tā arī ir finanšu ekonomija.”

Anna ikdienā vates diskus aizvieto ar daudzreizlietojamiem, kurus pēc tam mazgā, lieto auduma sejas maskas un viņas roku krēms ir vaska veidā kā riņķītis, kas izkūst rokās.  Kad Annas ģimenē parādījās bērns, sākumā viņa izmantoja vienreizlietojamos pamperus, bet pēc tām pārgāja uz mazgājamajiem. 

Arī ēdienreižu plānošana pasargā no nevajadzīgām pirkšanām un palīdz samazināt atkritumu daudzumu, bet sasniegt tieši Zero (nulles) Waste nav iespējams. Anna un Marija bieži vien arī izmanto vārdu savienojumu Less (mazāk) Waste, jo šis dzīvesveids ir vērsts uz to, lai cilvēki mazāk radītu atkritumu, vairāk šķirotu vai pārstrādātu tos dabai draudzīgā veidā.

Vai šķirošana atrisinātu atkritumu problēmu?

Ja šķirojam, mazāk atkritumu nonāk poligonos, tādā veidā mēs saudzējam dabu. Šķirošana arī samazina cenu par atkritumu izvešanu. Latvijā sadzīves atkritumu daudzums kopš 2010. gada palielinājies apmēram par 20%. Šogad Ministru kabinets pieņēmis  “Atkritumu apsaimniekošanas plānu 2021. - 2028. gadam”. Viens no šī plāna un arī Eiropas Savienības kopīgajiem mērķiem ir samazināt apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaru līdz 10% no kopējā radītā daudzuma. Svarīgi arī atzīmēt, ka 40% no kopējā atkritumu daudzuma Latvijā ir bioloģiski noārdāmie atkritumi, tāpēc tieši šāda veida atkritumu šķirošana ieviestu būtiskus uzlabojumus. Pie citiem uzlabojumiem ir pieskaitāmi lēmumi par depozītsistēmas izveidi un vienreizlietojamo trauku tirdzniecību.

Annas pirmais Zero Waste solis bija tieši šķirošana: “Tikai tad tu saproti, cik patiesībā daudz atkritumu radi.” Savukārt Līga atzīstas, ka viņas dzīvesvietā šķirošanas iespēju nav.

Bieži vien sabiedrībai ir grūti mainīt savus paradums, uzskata Anna: “Tas ir arī tāpēc, ka cilvēkiem nav redzams personīgs ieguvums. Par tādu varētu kļūt apsaimniekošanas cenas samazināšana, ja cilvēki šķiro.”

Paradumu maiņa nav grūta, vissarežģītākais ir mainīt prātā pieeju - domā pirms pērc.

Anna un Līga stāsta, ka viņu dzīvesveids īpaši neietekmēja paziņu paradumus, bet tomēr atstāja iespaidu. “Daži domā, ka eju pie citiem cilvēkiem mājās, ieraugu šampūnu pudeles un aizrādu. Tā nav, bet foršā lieta ir tāda, ka tu neuzspiežot vienkārši dalies ar savu pieredzi un citi iedvesmojas,” stāsta Anna. Viņas mamma tagad, braucot uz Rīgu, apmeklē beziepakojuma veikalus, lai piepildītu mazgājamos līdzekļus.

Pandēmijas laikā ir grūtāk uzsākt un uzturēt Zero Waste dzīvesveidu, bet arī tas ir iespējams, sākot ar mazām lietām. Iet uz veikalu ar savu maisiņu vai ņemt ūdeni daudzreizlietojamā pudelē. Arī lielveikalos var pamanīt izmaiņas, piemēram, Rimi var nopirkt mazus daudzreizlietojamos auduma maisiņus, kuros likt dārzeņus vai augļus. Kā vēl vienu labo piemēru varu minēt Rimi tirdzniecības centrā Spice, kas ieviesuši beziepakojuma produkcijas tirdzniecību.

Dati rāda, ka ražojam arvien vairāk atkritumu. Šķirošana palīdz pārstrādāt atkritumu daudzumu, bet tā nesamazina kopīgo atkritumu skaitu. Mazāk atkritumu mums būs tikai tad, kad ražošanā un sadzīvē mēs tos radīsim mazāk.

Atsauces:

Eurostat. 2021. “Municipal waste statistics”. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.ph… 

Likumi.lv. “Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/320476-par-atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-planu-2021-2028-gadam