TV recenzija. Par interesanto seriālu un nemieru baciļiem

Nav noslēpums, ka Latvijas valdībā un arī valstī šobrīd iestājies apjukuma periods, kas, protams, ir ļoti nopietna problēma.

Kad kādā uzņēmumā, organizācijā vai arī cilvēka dzīvē rodas kādas problēmas un apjukums, tad problēmas skartās personas, visticamāk, to visu uztvers pēc iespējas nopietnāk, lai viss tiktu efektīvi atrisināts. Pavērojot informatīvos TV ziņu raidījumus, rodas iespaids, ka uzskats par problēmām un to risināšanu ir tendēts nevis uz atrisināšanu vai risinājumu alternatīvu, bet uz šo problēmu izskaistināšanu, intrigas palielināšanu un pat ironizēšanu, kas kopā tikai pasliktina skatītāja priekšstatu par mūsu valsts iekārtu.

Šoreiz mani tiešām pat mazliet aizskāra jaunākā epizode raidījumam “Nekā personīga”, kas, manuprāt, pat bija pēdējā laika nepatīkamākais informatīvais raidījums, ko esmu redzējis. Jau pēc pirmās raidījuma minūtes viens no vadītājiem, pielīdzina notiekošo valdībā seriālam, kurš esot gana interesants. Kas tad viņu uzskatos ir sabiedrība, ja tās valdība, kuru problēmas ir pietiekami nopietnas nacionālā mērogā, tiek pielīdzināta seriālam? Vai tā vietā, lai izceltu un ironizētu par šīm nekārtībām, raidījumam labāk vajadzētu informēt sabiedrību par ierosinājumiem un iespējamajiem risinājumiem, nevis par to visu pasmieties un šo savu personīgo ironiju vairot sabiedrības uzskatos? Ja sākumā domāju, ka tās ir tikai manas personīgās iedomas par viņu teiktā nozīmi un ka viņi paši neapzinās, cik spēcīgs ir tas, ko saka, tad pēc pāris minūtēm notiek kaut kas vēl briesmīgāks. Vadītājs sāk runāt par Francijā notiekošajām nekārtībām, kas it kā ir tīri normāls sižets ziņu raidījumam, kas informē par pasaulē notiekošo, taču šo sižetu noslēdz ar tekstu – vai Francijas nemieru baciļi neinficēs arī citas Eiropas valstis. Tad nu rodas jautājums – ko šis vadītājs domā ar vārdu baciļi? Vai baciļi ir šie Francijas iedzīvotāji, kas cenšas pastāvēt paši par sevi, nevis pakļauties valdības manipulācijām? Tādā gadījumā visas sabiedrības daļas, kas cenšas pastāvēt pašas par sevi, ietekmēt valdības lēmumus un neiekļauties klusējošajās masās ir baciļi. Manuprāt, šie raidījumu veidotāji īsti nedomā, ko paši runā un kā to varētu saprast citādāk domājošās sabiedrības daļas.

Pats Gobzems arī kopumā tiek attēlots samērā neadekvāti, iekļaujot komisku mūzikas pavadījumu un piefilmējumu, kur Gobzems grauž nagus

Raidījuma turpinājums nebeidz pārsteigt, taču šoreiz vilties liek ne tikai paši raidījuma vadītāji, jo, runājot par notiekošo valdībā un Gobzemu, sāk rasties domas par to, ka mūsu valsti cenšas vadīt bars neizlēmīgu veču, kas ir tik spītīgi, ka pat nevar kopīgi pieņemt lēmumus. Pats Gobzems arī kopumā tiek attēlots samērā neadekvāti, iekļaujot komisku mūzikas pavadījumu un piefilmējumu, kur Gobzems grauž nagus. Vai tiešām sabiedrībai ir tik uzspīlēti jāparāda, ka šie onkuļi īsti nezin, ko paši grib? Varbūt tas ir kā mediju sauciens pēc sabiedrības iejaukšanās, taču ņemot vērā raidījuma sākumu, ja sabiedrība sāks iejaukties, tā kļūs par bacili.  Tāpat sāk rasties šaubas par to, vai valdībā vispār kāds kaut ko saprot – ja jau Gobzems ir tik neizlēmīgs un bērnišķīgs, jo tā to attēlo šis raidījums, tad kāpēc viņš vispār ir kļuvis par šo svarīgā amata kandidātu? Dzirdot Gobzemu sakām: “Tas būs nevis eksperiments ar valsti, bet gan eksperiments ar patiesību”, ir skaidri saprotams, ka viņš jūt to, ka visas partijas nav pietiekami atklātas un ka viņš nespēj saprast, kurš melo un kurš nē. Taču raidījums šo teicienu pozicionē citādāk, jo fonā skan rotaļīgā mūzika. Turpinājumā tiek noreklamēts Šlesers, kā arī parādīti citu deputātu viedokļi, tiek intervēts arī Artuss Kaimiņš, kurš saka, ka partija ir līdzīgās domās par valdības veidošanu. Taču uzreiz seko telefonintervija ar Kaimiņu, kur viņš saka, ka neatbalsta šādu valdības veidošanas modeli – šeit, manuprāt, atkal ir uzdarbojušies raidījuma veidotāji, jo, pirmkārt, fonā skan lēna un detektīvu filmai cienīga mūzika, otrkārt, šī telefonintervija izklausās samontēta, jo starp Artusa teiktajiem vārdiem ir dzirdamas skaņas, kas veidojas nekvalitatīvas audio montāžas rezultātā. Sižets noslēdzas ar vienkāršu kāda deputāta teikto: “Politiskā krīze ir, tas ir nenoliedzami”. Tad nu atkal rodas jautājums – ko mums, sabiedrībai, pēc šāda sižeta domāt? Uz visu šo raudzīties no malas un justies vēl bezspēcīgākiem? Izskatās, ka raidījuma veidotāji cenšas aizdzīt uz ārzemēm pilnībā visus Latvijas iedzīvotājus.

Ar to viss nebeidzas, jo raidījums ir tikai gandrīz pusē, turpinājumā seko saruna turpat studijā ar JKP locekli, deputātu Juri Jurašu. Sākumā viss it kā notiek samērā labi, jo tiek apspriest šā deputāta viedoklis par notiekošo, JKP nostājā esošajā situācijā un arī tas, ko varētu darīt lietas labā. Taču sarunas otrajā pusē vadītāji sāk samērā uzspiesti izvilkt informāciju no šī deputāta par to, vai viņš kaut ko zin par to, ka Meroni likumīgi vai nelikumīgi finansē kādu no partijām vai partiju locekļiem. Juris atbild, ka viņam šādas informācijas nav, un, manuprāt, ir redzams, ka viņš izskatās pārsteigts, taču joprojām mierīgs un kontrolēts, pēc kā var secināt to, ka viņš, visticamāk, nemelo. Tad vadītāja, pat mazliet piedraud ar to, ka parasti pat īpaši slepena informācija arī tiek uzzināta un atklāta sabiedrībai, tāpēc šobrīd būtu īstais laiks, kaut ko pastāstīt, taču deputāts joprojām atbild, ka nav tādas informācijas. Šo sarunu noslēdz ar to, ka drīz noslēgsies kriminālprocess pret šo deputātu. Viņš esot darījis zināmu sabiedrībai, ka viņam ir ticis piedāvāts miljonu liels kukulis, ko varot pielīdzināt kā valsts noslēpuma izpaušanu. Šāda fakta izcelšana jau no vadītāju puses ir absurds, jo kā valsts noslēpums var būt tas, ka deputāts atklāj, noliedzošu naudas kukuļa piedāvājumu. Viņam vajadzēja pieņemt šo naudu? Arī pats Juris atbild, ka tas ir absurds un ka likums par valsts noslēpumu nenosaka neko, kas saistīts ar korupciju un noziedzību. Viņu pārsteidz, ka izmeklēšana tuvojoties noslēgumam, jo reālas izmeklēšanas darbības un procesi nemaz nav bijuši un lieta jau vienreiz izbeigta nozieguma neesamības dēļ. Tā pat vadītāji diezgan subjektīvi viņam uzdod jautājumus par to, ja viņš tiks uzskatīts kā vainīgs - vai viņš atkāpsies un vai viņa politiķa karjera būs beigusies, uz ko viņš atbild pozitīvi. Diez gan smieklīgi ir tas, ka pat nepaklausoties viņa paskaidrojumu, vadītāja uzreiz pasaka “Skaidrs!” tā, it kā viņš būtu vainīgs un sodāms pie tā, ka atklājis sabiedrībai iekšējo valdības korupciju. Vai tas vispār ir loģiski?

Diez gan smieklīgi ir tas, ka, pat nepaklausoties viņa paskaidrojumu, vadītāja uzreiz pasaka “Skaidrs!” tā, it kā viņš būtu vainīgs un sodāms, ka atklājis sabiedrībai iekšējo valdības korupciju. Vai tas vispār ir loģiski?

Raidījums turpinās ar kāda atgadījuma analizēšanu – prokurore Diāna Bebre - Kondrāte pirms kāda laiciņa iekļuva auto avārijā, kur tiek uzskatīts, ka viņa bija vainīgā auto vadītāja, un vēl bijusi alkohola reibumā. Viņa pati pēc notikuma visu noliedz un nekādas konkrētības lietas atrisināšanā nav devusi. Tā pat tiek parādīts video materiāls no notikuma vietas, kur šī prokurore bļaustās un, ir skaidri redzams, ka viņa bija dzērusi. Sižets apskata to, kāpēc šī prokurore netiek pieņemta atpakaļ amatā, jo pēc notikuma tika atstādināta reputācijas zaudēšanas un izvairīšanās no atbildības dēļ. Manuprāt, ir ļoti interesanti, ka šāds cilvēks vispār ir bijis prokurora amatā, jo, ja cilvēks spēj sēsties pie auto stūres dzērumā, kopā ar visu ģimeni, tajā skaitā arī bērniem, tad kā šis cilvēks ir spējīgs godprātīgi piedalīties tiesas procesos? Šis atkal parāda to, cik nekārtīga ir mūsu valsts iekārta, ko raidījums laikam cenšas izcelt vēl vairāk. Raidījums noslēdzas ar sižetu par to, ka ir neskaidrības konkursā par to, kura firma uzstādīs gaismas spožumu mainīgās laternas uz Latvijas ceļiem, taču, laikā, kad valdība ir vislielākajā apjukumā kā jebkad, nākamā gada budžets vēl nav noteikts, kam pievienojas arī citādas nekārtības - vai tiešām mainīgā spožuma ceļa apgaismojums ir prioritāte? No sākuma, iespējams, vajadzētu sakārtot valsti un tikai pēc tam domāt par luksusa precēm uz valsts ceļiem.

No sākuma, iespējams, vajadzētu sakārtot valsti un tikai pēc tam domāt par luksusa precēm uz valsts ceļiem

Noskatoties šo raidījumu, sāk veidoties ļoti smaga vilšanās attiecībā gan uz pašu raidījumu, gan uz mūsu valsts vadību. Rodas priekšstats, ka mūsu valsts ar vien dziļāk slīkst pati savās problēmās un korupcijā. Es ļoti ceru, ka šīs nekārtības netiek veidotas un uzspīlētas ar kādu noteiktu mērķi, jo, tādā gadījumā, tā nav laba zīme. Ir diezgan dīvaini, ka šo raidījumu raida svētdienas vakarā, kad parasti samērā daudz cilvēku skatās televīziju – tuvojas pirmdiena un pirms gulēšanas rodas vēlme kaut ko paskatīties, taču piedāvāts tiek valsts nekārtību uzspīlējums. Ir samērā interesanti tas, ka šie žurnālisti tomēr cenšas meklēt svarīgu un nozīmīgu informāciju un it kā risināt problēmas vai atklāt pārkāpumu, jo reizēm var uzzināt arī kaut ko konkrētu un interesantu, taču ne vienmēr nepieciešams uzspiest savu personīgo skatījumu uz notiekošo, jo uzskati katram ir citādāki – ne vienmēr raidījuma viedoklis būs patiesais.

Lauris Arhinovičs