8.marts – svētki vai pienākums?
Madara Iverta Orlova, Studentu medijs Skaļāk
Foto - Sara Fratini
Šajā nedēļas nogalē visā pasaulē svinēs Starptautisko sieviešu dienu. Vieniem svētki asociējas ar obligātu dāvanu un ziedu pasniegšanu sievietēm, citiem svētki ir vienaldzīgi, bet citi mēģina tos atdzīvināt, atgādinot par sieviešu solidaritāti un nevienlīdzību. Kāds ir sākotnējais 8. marta politiskais un sociālais konteksts, un ko darīt ar šiem svētkiem 2020. gadā?
Kas ir 8. marts?
Tieši par šo zīmīgo datumu ir jāpasakās sociālistiskai kustībai, kas 1909. gada februārī Ņujorkā gāja protestēt un pieprasīja vienlīdzīgu darba samaksu kā arī balss tiesību piešķiršanu sievietēm vēlēšanās. Apbrīnojami varētu šķist tas, ka vairāk nekā gadsimtu vēlāk jautājums par vienlīdzīgu darba samaksu vēl joprojām ir sāpīgi aktuāls. Vācu sociālistes un daudziem pazīstamā komuniste Klāra Zetkina kopā ar Rozu Luksemburgu nākamajā gadā sieviešu konferencē vienojās, ka ir nepieciešami svētki, kuros runāt par vienlīdzīgām tiesībām sievietēm. 1977. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā aicināja dalībvalstis katru gadu svinēt cīņu par sieviešu tiesībām un starptautisko miera dienu, ko noteica kā 8. martu. Latvijā šī diena tikai nesen ir kļuvusi par oficiāliem svētkiem. Līdz 2008. gadam Sieviešu dienu nesvinēja daudzu ideoloģisku apsvērumu dēļ. Šobrīd tā ir oficiālā svētku diena, bet ne brīvdiena.
Kādēļ tik daudz ziedu un konfekšu?
Kādēļ šo gadu garumā ir tik krasi mainījies svētku koncepts varētu paskaidrot ar to, ka 1966. gadā L.Brežņeva vadībā 8. marts tika pasludināts par brīvdienu. Svētku misija bija zaudējusi sākotnējo nozīmi un pārvērtusies par sekošanu tipiskiem sieviešu stereotipiem, kā arī lieku brīvdienu, kad pabūt kopā ar ģimeni. Pakāpeniski šī politiskā un sociālistiskā tematika izzuda pat no apsveikumu kartiņām. Akcentu sāka likt uz sievietes skaistumu, izskatu un mātes jūtām. Tas īpaši labi pamanāms, piemēram, dāvanās. Pārsvarā sievietēm dāvina ziedus, saldumus, smaržas un kosmētiku. Arī vēlējumi un apsveikumi pauž: "Turpini būt tikpat skaista un iedvesmo vīriešus!”. Tikai retais atceras, ka pirms simts gadiem sievietes cīnījās par to, lai no šiem stereotipiem atbrīvotos.
Kā ir ar Latviju?
Daudzos publicētajos pētījumos Latvija ierindojas pirmajās vietās starp valstīm, kurās sievietēm juridiski nodrošinātas tieši tādas pašas tiesības kā vīriešiem.[1] Bet, vai tas nozīmē, ka ir sasniegts viss iespējamais, un pret sievietēm ir līdzvērtīga attieksme? Nē, ne gluži. Tas mums tikai var likt aizdomāties par to, cik katastrofāla situācija ir citās valstīs. Latvijā vēl joprojām sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība ir 17%.[2] Vienā darba vietā un amatā sieviete saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis. Mūsu sabiedrībā ir ļoti izteikti stereotipi par sievietes pienākumiem, un 74% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sievietes nozīmīgākā loma ir rūpēties par mājām un ģimeni. Kas, protams, ļoti negatīvi ietekmē sievietes, kas vēlas dzīvot ārpus šīm normām.
Kā un kādēļ svinēt Sieviešu dienu?
8. marts laikam ritot ir ļoti mainījies, tomēr ir cilvēki, kas pieturas pie sākotnējās idejas. Daudzās pasaules valstīs un arī Latvijā rīko tematiskus pasākumus, diskusijas par emocionālo, fizisko un seksuālo vardarbību, par to, kā to atpazīt un sniegt palīdzību citiem. Par sociālo nevienlīdzību un stereotipiem, kā veicināt sevi un apkārtējos domāt plašāk. Ik gadu ANO izvēlas vienu prioritāro tēmu. Atalgojums, vardarbība, nabadzība, nevienlīdzība - šo tēmu ir daudz. 2020. gadā uzmanība ir pievērsta paaudžu vienlīdzībai.
Tad paliek jautājums – dāvināt ziedus, konfektes un citus niekos, vai tomēr nē? Katra sieviete redz to citādi, un viena pareiza lēmuma nav. Kamēr citas sievietes dalās 8. martā Instagramā un Facebookā ar bildēm, kur redzamas ar saņemtajiem ziediem, citas šo tradīciju neatbalsta. Es nepieņemu ziedus, saldumus un citas lietas, jo uzskatu, ka šīs dāvanas ir liekas un rada vēl lielāku nevienlīdzību starp dzimumiem un kultivē stereotipus. Manuprāt, labākā dāvana, ko var uzdāvināt sievietei 8. martā, ir līdzvērtīga attieksme un cieņa visu gadu.
[1]Pasaules bankas indeks “Sievietes, bizness un tiesības “ https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/aid_development_cooperation_fundamental_rights/equalpayday_factsheets_2018_country_files_latvia_en.pdf
[2]Eiropas komisijas apreiķins par atalgojuma un ienākumu atšķirību. https://openknowledge.worldbank.org/bitstream/handle/10986/31327/WBL2019.pdf