Ķermeniskās ainavas. Multimediāla izstāde

RSU Anatomijas muzejs uz brīdi kļūst par telpu, kur zinātne sastop mākslu, bet ķermenis – stāstu. Rīgas Stradiņa universitātes multimediju komunikācijas studenti vairākas stundas pavadīja starp preparātiem, rentgeniem, skeletiem un audiem, lēni un uzmanīgi mācoties skatīties citādi – ieraudzīt cilvēku nevis kā anatomisku objektu, bet kā dzīvu un pieredzējušu būtni.

Piedāvājam sešus ļoti atšķirīgus daudzdimensionālus darbus, kas savstarpēji mijiedarbojas un sarunājas. Tie stāsta par rētām un mātišķību, par ādas topogrāfiju, orgānu ziedošanu un dzīvības turpināšanos, par skatiena daudzveidību, par smadzenēm kā cilvēka iekšējā visuma centru un par vēlmi pacelt acis debesīs, lai visā uz zemes notiekošajā saskatītu jēgu.

Šajos darbos ķermenis nav mehāniska sistēma. Tas atklājas kā atmiņu, ievainojumu, kustību un izvēļu ainava, kurā līdzās pastāv bioloģija un personīgā pieredze.

Studentu veidotie stāsti pietuvojas cilvēka ķermenim ar empātiju un cieņu. Tie aicina tuvoties un caur detaļām saprast, kas mēs esam un kas mūs vieno.

Autori

Marta Bērziņa ir satura veidotāja un vizuālo mediju autore, kuras radošais fokuss vērsts uz foto, video un sociālo mediju komunikāciju. Viņa strādā ar sešiem dažādiem Latvijas uzņēmumiem – gan lieliem, gan maziem – un paralēli darbojas arī kā producente TV3 Life. Martas Bērziņas radošajā praksē nozīmīga loma ir spilgtām un košām krāsām, dinamiskam vizuālajam stilam un interesei par sociālo mediju  algoritmu ietekmi uz auditorijas uztveri. Radošajā procesā viņa dod priekšroku darbam vienatnē un klusumā, kur nepārtrauktā ideju plūsma var pārtapt vizuāli skaistos darbos.

Agate Brauere darbojas fotogrāfijā, radošajā vadībā, videogrāfijā un sociālo mediju komunikācijā. Viņa dod priekšroku atklātam stāstījumam – citādi saturam, pēc viņas domām, nav lielas jēgas. Analogo fotogrāfiju Agate izvēlas jau vairākus gadus; nav līdz galam skaidrs, vai tas ir ieprogrammēts trends vai dziļa ziņkāre, taču šis medijs ir kļuvis par viņas sirdslietu un radošo telpu. Personīgie darbi parasti atrodas starp realitāti un sapni; momentuzņēmumi dominē viņas fotogrāfijā un nereti kļūst par veidu, kā saglabāt klātbūtni situācijās, kas ātri zūd.

Kristena Cīrule-Gulbe darbojas mūzikas jomā un paralēli attīsta fotogrāfiju kā savu sirdslietu. Viņa ir mamma, un šī pieredze ir padziļinājusi attiecības ar laiku, klātbūtni un uzmanību pret detaļām. Viņas prakse nepakļaujas vienai formai – darbs notiek starp skaņu, attēlu un sajūtu, kur process ir svarīgāks par rezultātu. Fotogrāfijā viņu interesē telpa, gaisma un klusums kadrā, jo tieši tajos visprecīzāk atklājas pieredze kā domāšanas veids, nevis dekorācija.

Nauris Dorobļajs ir jaunās paaudzes vizuālais autors, kurš mērķtiecīgi attīsta militāro fotogrāfiju Latvijā. Viņa darbos militārā vide tiek attēlota ar kinematogrāfisku precizitāti un dokumentālu intensitāti, izceļot disciplīnu, dinamiku un cilvēku klātbūtni. Autors sadarbojas arī ar ārvalstu militārās fotogrāfijas kolēģiem, paplašinot profesionālo pieredzi un ienesot starptautisku skatījumu Latvijas militārajā vizuālajā kultūrā.

Pēteris Gertners darbojas fotogrāfijas, video un vizuālās komunikācijas laukā, īpašu uzmanību pievēršot videi, notikumam un cilvēka klātbūtnei tajā. Viņa radošā prakse sakņojas dokumentālā pieejā, kur ikdienas situācijas, ainava un detaļas kļūst par stāsta nesējiem. Pētera darbos būtiskas ir attiecības ar telpu un dabu – vide netiek izmantota tikai kā fons, bet kā aktīvs elements, kas veido noskaņu un emocionālo slāni. Paralēli personiskajai radošajai praksei Pēteris strādā arī vizuālās komunikācijas jomā, apvienojot tehnisko precizitāti ar jutīgu skatījumu uz mirkli. Viņu interesē klusie, nepamanītie momenti, kuros ikdienišķais atklājas kā nozīmīgs un vizuāli poētisks pieredzes fragments.

Jānis Kazulis gandrīz trīsdesmit gadu darbojas medijos, šobrīd viņš ir arī topošais multimediju komunikācijas bakaulaurs.

Anda Landsberga darbojas radošajā vidē starp vizuālo komunikāciju, ceļošanu un fotogrāfiju. Ikdienā viņa strādā ar sociālajiem medijiem un iepakojuma dizaina veidošanu, kur svarīga ir ne tikai estētika, bet arī skaidra sajūta par stāstu, ko nes zīmols. Fotogrāfija viņai ir veids, kā palēnināt tempu un fiksēt pieredzi — īpaši ceļojumos, kur uzmanība tiek vērsta uz vietas noskaņu, gaismu un detaļām, kas bieži paliek nepamanītas.

Aļina Lužnova ir kāzu un pasākumu organizatore, kurai patīk strādāt ar cilvēkiem un izprast viņu vēlmes, emocijas un gaidas. Fotogrāfiju un video viņa izbauda kā brīvāka formāta radošu lauku. Viņu interesē cilvēka iekšējā pasaule un tas, kā noskaņas un psiholoģiskie stāvokļi var atspoguļoties vizuālajā tēlā. Dažkārt pietiek ar vienu kadru, lai saprastu vairāk, nekā iespējams pateikt vārdos. Brīvajā laikā Aļina mēdz eksperimentēt ar fotografēšanu un novērojumiem, meklējot veidus, kā  ar attēlu palīdzību atklāt cilvēku dabiskumu un nolasāmās, klusās emocijas.

Anete Ozola interesējas par fotogrāfiju un video, īpaši par to, kā ar vizuāliem līdzekļiem var pastāstīt stāstu. Lai gan tā nav viņas profesionālā nodarbošanās, Anete šo jomu izbauda kā radošu procesu. Viņai patīk arī grafiskais dizains, īpaši UX/UI, un viņa cer ar laiku pilnveidot savas prasmes, lai labāk saprastu, kā veidot pārskatāmus un lietotājiem draudzīgus digitālos risinājumus.

Līva Pārupe ir mūziķe, kas piedalās dažādos kino projektos, darbojas pedagoģijā un žurnālistikā. Viņas prakse nepieder vienai disciplīnai un nepakļaujas vienai formai – viņasprāt, eksperimentēšana ar skaņu, attēlu un formu ļauj patiesi atspoguļot sajūtas, jo kino ir domāšanas forma. Mūzikā vienmēr ir aizrāvis klusums, bet mākslā – telpa. Darbs paliek atvērts procesam, nevis rezultātam.

Ilona Amanda Pētersone ir vizuālo mediju entuziaste, kuras radošais fokuss saistīts ar fotogrāfiju un emociju atspoguļošanu attēlos. Lai gan fotogrāfija nav viņas profesionālā nodarbošanās, Ilona Amanda tai pievēršas kā personiskai radošai praksei, kas ļauj iemūžināt noskaņas, sajūtas un mirkļu autentiskumu. Brīvajā laikā viņa labprāt eksperimentē ar dažādiem fotografēšanas procesiem un vizuālajiem risinājumiem, meklējot veidus, kā attēlos saglabāt patiesas emocijas un stāstu. Viņas pieeju raksturo jūtīgums pret detaļām, interese par cilvēku klātbūtni kadrā un vēlme radīt vizuāli sirsnīgus darbus, kas rezonē ar skatītāju.

Evija Pitkēviča strādā vizuālās komunikācijas un multimediju dizaina jomā, izmantojot fotogrāfiju un video kā galvenos izteiksmes rīkus. Portretu fotogrāfijā viņai ir svarīgi atrast cilvēka raksturu un ļaut būt pašam, savukārt kāzu un pasākumu fotogrāfijā viņa pievērš uzmanību nevis notikumam, bet sajūtai tajā. Eviju iedvesmo ikdienā nepamanītās detaļas, kas rosina ziņkārību un aicina skatītāju apstāties un pārdomāt ierasto.

Megija Platača ikdienā veido un uztur sociālo mediju komunikāciju uzņēmumā. Studējot multimediju komunikāciju, viņa ir iepazinusi fotogrāfiju un vēlas šajā radošajā procesā pilnveidoties, jo tajā var parādīt daudzkārt redzēto, bet ne vienmēr ieraudzīto. Megija pievēršas cilvēkstāstiem, cilvēka mijiedarbībai ar dabu un ikdienas estētikai. Šīs tēmas viņas darbos kļūst par veidu, kā runāt gan par personīgo pieredzi, gan plašākiem procesiem, kur dokumentāli novērojumi savijas ar poētisku noskaņu un sajūtām.

Aija Segruma ir māksliniece, kas darbojas fotogrāfijas, grafiskā dizaina un digitālās ilustrācijas jomā. Viņas vizuālo valodu veido kontrasti un faktūras, kas ļauj izcelt gan materialitāti, gan sajūtu intensitāti. Aija iedvesmu smeļ no apkārtējās vides. Sajūtas ir ne tikai radošā impulsa avots, bet arī galvenā darba vērtība – ar savām ilustrācijām un vizuālajiem risinājumiem viņa tiecas radīt skatītājā emocionālu pieredzi, kas atklājas ar kontrastu, kompozīciju un tīras formas skaidrību.

Izstādes “Ķermeniskās ainavas” idejas autore un kuratore ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) audiovizuālās komunikācijas lektore Marta Herca, tekstu redaktore ir valodniece un RSU lektore Dite Liepa. Izstādes izveide ir iespējama ar RSU Anatomijas muzeja vadītājas Ievas Lībietes un izglītības projektu vadītāja Kaspara Zaltāna dāsnu atbalstu un iedrošinājumu, izstādi finansē RSU Sociālo zinātņu fakultāte, drukas pakalpojumus nodrošina RSU Izdevniecības un poligrāfijas nodaļa un Tenis Nigulis.

Iepazīsties ar izstādes darbiem