Četras mātes. Četras rētas

Katrai sievietei ir savs stāsts – vienai bērniņš piedzimis pavisam nesen, citai – pirms vairākiem gadiem. Katra pieredze ir atšķirīga, tomēr viņas vieno kas ļoti būtisks: ķeizargrieziena rēta kā liecība par to, kā viņu bērni nāca pasaulē.

Ilona Amanda Pētersone, Nauris Dorobļajs, Anete Ozola, Marta Bērziņa, Studentu medijs Skaļāk 

Neviena no sievietēm neizvēlējās šo ceļu – ķeizargrieziens bija nepieciešamība, lai neapdraudētu dzīvību. Mīts, ka tā saucamais ķeizars ir vieglākais ceļš, joprojām pastāv, taču realitāte ir cita. Ķeizargriezienā tiek veikti septiņi dažādi iegriezumi, un atveseļošanās periods nereti ir smags un bieži nozīmē to, ka mamma nedrīkst celt smagumus – arī savu mazulīti.

Evita (29 gadi) ir divu dēlu mamma, šobrīd atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un savu ikdienu velta mājai un ģimenei. Viņas pirmā dzemdību pieredze pirms septiņiem gadiem noslēdzās ar steidzamu ķeizargriezienu, jo bērns neierotēja pareizajā pozīcijā, tāpēc sirds tonīši kļuva sliktāki. Otrais ķeizars pirms deviņiem mēnešiem bija plānveida, jo dzemdības nesākās pašas no sevis. "Šī rēta man nozīmē manus divus dēlus un bezgalīgu mīlestību," viņa saka.

Sintija (29 gadi) ir pārtikas inženiere un meitas mamma. Sintija ķeizargriezienu piedzīvoja pirms četriem gadiem, jo dzemdību laikā mazulītei ap kaklu bija aptinusies nabassaite. Viņa atzīst: "Man ir love and hate [no angļu val. – mīlestības un naida] attiecības ar manu rētu. Lai gan tas ir atgādinājums, ka dabiskās dzemdības nesanāca, tomēr tas ir veids, kā pasaulē nāca mana meita."

Sigita (45 gadi) ir starptautisko attiecību nodaļas vadītāja Ogres tehnikumā un divu meitu mamma. Abas dzemdības – pirms 18 un 13 gadiem – noslēdzās ar ķeizargriezienu, jo dzemdes kakls neatvērās. Tā nebija viņas izvēle, bet medicīniska nepieciešamība. "Man rēta ir klusā lieciniece par sāpēm, mīlestību un manām meitām," viņa saka.

Katrīna (31 gads) ir divu dēlu mamma un fotogrāfe, kas specializējas cilvēku portretos. Viņa vēlējās piedzīvot dabīgas dzemdības ūdenī, tomēr ārsti uzskatīja, ka viņas ķermenis tam nav piemērots. Dzemdību dienā, skanot fonā džezam, ķeizargrieziens noritēja mierīgi, bet sajūtas bija neparastas. "Bez šīs rētas nebūtu manu divu, kā es viņus saucu, eņģelīšu," viņa saka.

Šīs rētas nav tikai ķirurģiski iegriezumi. Tās ir liecības par dzīvības uzvaru, par mātes spēku, drosmi un beznosacījuma mīlestību.

Fotogrāfijās rētas izdaiļotas ar ziediem un krāsām – tās nav jāslēpj, tās ir jāatzīmē. Ziedi simbolizē jaunu sākumu, augšanu un dzīvību, kas dzimusi caur sāpēm un cerību. Attēlus pavada sieviešu balsis – viņu stāsti ielūdz klausīties, just un izprast. Tā ir iespēja aplūkot rētas nevis kā trūkumu, bet kā skaistuma un dzīvības simbolu – godinot mātes ķermeni tādu, kāds tas ir: patiess, spēcīgs un mīlestības pilns.

Šis darbs ir veltījums visām māmiņām, kuru ķermeni rotā dzīvības zīmes – tik dziļi skaistas un patiesi nozīmīgas.

Par autoriem

Marta Bērziņa ir satura veidotāja un vizuālo mediju autore, kuras radošais fokuss vērsts uz foto, video un sociālo mediju komunikāciju. Viņa strādā ar sešiem dažādiem Latvijas uzņēmumiem – gan lieliem, gan maziem – un paralēli darbojas arī kā producente TV3 Life. Martas Bērziņas radošajā praksē nozīmīga loma ir spilgtām un košām krāsām, dinamiskam vizuālajam stilam un interesei par sociālo mediju  algoritmu ietekmi uz auditorijas uztveri. Radošajā procesā viņa dod priekšroku darbam vienatnē un klusumā, kur nepārtrauktā ideju plūsma var pārtapt vizuāli skaistos darbos.

Nauris Dorobļajs ir jaunās paaudzes vizuālais autors, kurš mērķtiecīgi attīsta militāro fotogrāfiju Latvijā. Viņa darbos militārā vide tiek attēlota ar kinematogrāfisku precizitāti un dokumentālu intensitāti, izceļot disciplīnu, dinamiku un cilvēku klātbūtni. Autors sadarbojas arī ar ārvalstu militārās fotogrāfijas kolēģiem, paplašinot profesionālo pieredzi un ienesot starptautisku skatījumu Latvijas militārajā vizuālajā kultūrā.

Anete Ozola interesējas par fotogrāfiju un video, īpaši par to, kā ar vizuāliem līdzekļiem var pastāstīt stāstu. Lai gan tā nav viņas profesionālā nodarbošanās, Anete šo jomu izbauda kā radošu procesu. Viņai patīk arī grafiskais dizains, īpaši UX/UI, un viņa cer ar laiku pilnveidot savas prasmes, lai labāk saprastu, kā veidot pārskatāmus un lietotājiem draudzīgus digitālos risinājumus.

Ilona Amanda Pētersone ir vizuālo mediju entuziaste, kuras radošais fokuss saistīts ar fotogrāfiju un emociju atspoguļošanu attēlos. Lai gan fotogrāfija nav viņas profesionālā nodarbošanās, Ilona Amanda tai pievēršas kā personiskai radošai praksei, kas ļauj iemūžināt noskaņas, sajūtas un mirkļu autentiskumu. Brīvajā laikā viņa labprāt eksperimentē ar dažādiem fotografēšanas procesiem un vizuālajiem risinājumiem, meklējot veidus, kā attēlos saglabāt patiesas emocijas un stāstu. Viņas pieeju raksturo jūtīgums pret detaļām, interese par cilvēku klātbūtni kadrā un vēlme radīt vizuāli sirsnīgus darbus, kas rezonē ar skatītāju.

Skatīt citus izstādes Ķermeniskās ainavas darbus