Stambulas konvencijas protests

2025. gada 29. oktobrī aptuveni 5000 cilvēku pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret Latvijas ieceri denonsēt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju - starptautisku dokumentu, kura mērķis ir vardarbības novēršana un apkarošana pret sievieti un ģimeni. Protests pulcēja cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi, taču kopīgu pārliecību, ka aizsardzība pret vardarbību nedrīkst būt politiska izvēle.

Multimediālais stāsts apvieno vizuālus un audio fragmentus no protesta dienas - pūļa trokšņus, saukļus un klātbūtnes sajūtu pilsētvidē - ar anonīmu jaunas sievietes liecību par fizisku vardarbību un kontroli attiecībās grūtniecības laikā. Stāsts izgaismo sabiedrības nostāju laikā, kad lēmumi par drošību skar reālus cilvēku stāstus.

Madara Veckalniņa, Elīna Konova, Agnese Kotova un Odrija Tīna Kļaviņa, Studentu medijs Skaļāk

"Kad vardarbība kļūst par diskusiju, drošība kļūst par kompromisu. Un kompromiss vienmēr notiek uz upuru rēķina."  

- Madara

Aptuveni 5000 cilvēku  pulcējās piketā pret Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības novēršanu un apkarošanu pret sievietēm un ģimeni. 

2025. gada gada 29. oktobrī Rīgas centrā pulcējās tūkstošiem cilvēku. Šis nebija tikai protests - tā bija nepieciešamība būt klātesošiem.

"Manā tuvumā vardarbība nav bijusi abstrakta. Tā ir mainījusi manu skatījumu uz klusēšanu un drošību."

 - Agnese

Šis nebija tikai protests. Tā bija klātbūtne. Balsis, kas atteicās pazust tumsā. Lēmumi, kas tiek pieņemti politiskos kabinetos, vienmēr skar cilvēku ikdienu. Šajā vakarā iela kļuva par vietu, kur šīs sekas tika pateiktas skaļi.

Stambulas konvencija ir starptautisks dokuments, kura mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Latvijas lēmums izstāties no tās izraisīja plašu sabiedrības reakciju.

"Apkārt ir vairāk vardarbības, nekā mēs apzināmies. Mūsu pašu rokās ir radīt drošību vienam otram." 

- Odrija

Saukļi atklāja ne tikai protestu pret konkrētu politisku lēmumu, bet arī bailes par valsts spēju pasargāt savus iedzīvotājus.

Šī tēma nav nejauša. Tā ir saistīta ar personīgām pieredzēm, kuras ietekmējušas mūsu skatījumu uz vardarbību, drošību un klusēšanu. Šis darbs ir mēģinājums runāt tur, kur pārāk ilgi ir klusēts.