Skip to main content

Vai mēs varam būt mākslinieki savās dzīvēs?

vizuāli stāsti

Harijs Stradiņš ir kokapstrādes meistars, kuram svarīgi ir radīt, nevis ražot. Viņam nozīmīgs ir pats process - darbs ar materiālu, pieskāriens, klātbūtne un pievienotā vērtība.

Koks nav tikai izejmatreriāls - tā ir daļa no pasaules. Meistara darbs ir tam piešķirt citādu izskatu un funkciju. Darbā ar koku, svarīga ir ne tikai tā forma un materiāls, bet arī cilvēka iekšējā pasaule, kas ir neatņemama sastāvdaļa no gala rezultāta. Svarīgi ir saprast to, kur beidzas ‘’es’’ un sākas pasaule, bet varbūt mēs arī esam tā pasaule?

Nereti cilvēku atšķirīgais skatījums uz dzīvi un uzskati kļūst par iemeslu, kas liedz dzīvei noritēt dabiski. Šis multimediālais stāsts atklāj meistara skatījumu uz dzīvi kā nepārtrauktu procesu, kurā cilvēks, daba, darbs un domas nav nošķiramas.

Alma Andersone, Marta Aire, Nika Semjonova un Lelde Agate Šamarova, Studentu medijs Skaļāk

makslinieks.01.JPGHarijs Stradiņš savās mājās.makslinieks.02.JPGmakslinieks.03.jpgmakslinieks.04.JPGmakslinieks.05.jpgVargāna vibrācijas ievibrē šūnas un palīdz atbrīvot ķermeņa “blokus”. Katrā ķermenī tas darbojas citādāk.makslinieks.06.JPGKokapstrādes meistars spēlē vargānu. Harijs bieži muzicē un savus darbus mēdz arī publicēt plašākai auditorijai.makslinieks.07.jpgHarija Stradiņa meistardarbnīca, kas atrodas tur pat mājās - aiz sienas.makslinieks.08.JPGmakslinieks.10.JPGmakslinieks.09.JPGKoka tekstūras stāsts. Harijam ir svarīgi izjust materiālu, darboties ar pieskārienu, piedēvēt tam vērtību. makslinieks.11.JPGHarijs neražo, viņš tikai piedalās radošajā procesā un palīdz izcelt to, kas ir veidojies jau dabiski.makslinieks.12.JPGmakslinieks.13.jpgHarijs spēlē arī zvangu. Tas ir veids, kā sevi pārskaņot un katrs pats to var izdarīt ar reālu skaņu. Sitot ātru ritmu, var uzmundrināt sevi, savukārt, zvangu spēlējot lēni, apzināti var nomierināt savu sirds ritmu.