Sirds likums - apvilkts ar varavīksnes krāsu sietiņu un ietīts siltā, maigā šallē
Rozes Stiebras jaunākā animācijas filma ir kā nostalģisks elpas vilciens, kurš atgriež tevi bērnībā – laikā, kurā tavas bērna acis ar naivumu un maigumu meklē interesantas un unikālas animācijas filmas Pasakas.net. Tās, man nezinot, bija tieši Rozes Stiebras radīti mākslas darbi. Šis elpas vilciens sasilda sirdi: tēmas par mīlestību un to, cik dažādi var būt cilvēka sirdsapziņas un pasaules skatījumi caur empātijas stiklu. Varbūt tas ir tas sirds likums, par ko vēsta filmas autore.
Patrīcija Samoška, Studentu medijs Skaļāk
Ekrānšāviņš no Rozes Stiebras animācijas filmas “Sirds likums” treilera
Roza Stiebra ir režisore, scenāriste un producente, kura kopā ar savu dzīvesbiedru Ansi Bērziņu atklājusi un izveidojusi divdimensiju jeb tradicionālo animāciju Latvijā. Viņas lielākais sasniegums animācijas jomā ir labi zināmās animācijas studijas “Dauka” izveide, kura aktīvi darbojās līdz 2010. gadam. Studijas radošais rokraksts saistījās ar iepriekš neredzētu animācijas apakšžanru - muzikālas filmas, kuru pamatā ir Latviešu dzeja un mūzika. Viņas darbi ir atpazīstami vēl šobaltdien. Viņas atklātās studijas animācijas pat tiek rādītas Latviešu literatūras stundās!
Animācijas filma “Sirds likums” stāsta par karaļvalsti, kurā ir aizliegta sirds. Pēc karaļa pavēles, šis likums tiek iesaukts par “Sirds likumu”. Ir viena vienīga problēma: karaļa meita iet pret izdoto likumu. Viņā atrodas sirds – metafora, kas ir nevis kā cilvēka ķermeņa orgāns, bet gan kā cilvēka sirdsapziņas un dziļas emocionālās saiknes simbols. Tā pati metafora ir redzama arī filmas klauna tēlā, kurš vēlāk parādās kā siržu pārdevējs.
Diemžēl, dažkārt cilvēkos novērojams tas, ka emocijas, asaras, pārmērīgs prieks un entuziasms ir “kaitinošs” , “apkaunojošs” vai pat “vājības izpausme”.
Filmas laikā princesei ir uzveltas cerības, ka viņa tiks izprecināta princim no citas karaļvalsts. Tas ir pretrunā ar princeses iekšējām vērtībām un sirdi. Redzot princeses raksturu, izjutu viņas domu lidojumu un būtību: viņa ir emocionāli jūtīgs cilvēks, kas uzskatīja, ka sirds ir svarīga cilvēka sastāvdaļa. Diemžēl, dažkārt cilvēkos novērojams tas, ka emocijas, asaras, pārmērīgs prieks un entuziasms ir “kaitinošs” , “apkaunojošs” vai pat “vājības izpausme”. Šīs mentalitātes izpausme visvairāk filmā iezīmēta tieši paša karaļa tēlā: viņš stūrgalvīgi pretojas pret siržu esamību, iepriekš pat apcietinot dziednieku, kurš mēģinājis reiz glābt viņa sievu. Karaļa neuzticība un nespējā ieklausīties otrā cilvēkā veicināja nepareizās izvēles, kas noveda līdz viņa sievas un princeses mātes nāvei.
Filmas krāsu shēma ir ļoti bagāta, krāšņa un daudzveidīga. Bet mani ļoti ieinteresēja krāsu attēlojums. Filmas izjūta un sižeta plūsma bija viegla. Filmas krāsas, manuprāt, izceļ sirds būtību: cilvēka iekšējā pasaule var būt tik spilgta un krāsaina, dažādās tonalitātēs un toņos! Katra cilvēka sirds ir atšķirīga, un stilistiskās izvēles ir filmas idejai komplimentāras.
Ekrānšāviņi no Rozes Stiebras animācijas filmas “Sirds likums” treilera
Manas pirmās atmiņas par filmu ir pirms diviem gadiem saņemtais ielūgums kļūt par krāsotāju. Kā jau ikdienas rutīnas viesulim pakļauts cilvēks, ik dienas es skatos cauri veselai kaudzei e-pastu, reklāmu, eju cauri sarakstēm un paziņojumiem no pasniedzējiem. No rīta līdz vakaram telefons rokās, lai nepalaistu garām topošos jaunumus. Bet šis viens paziņojums izskanēja caur manu “MyKoob” kontu: brīvprātīgais darbs studijā “Lokomotīve” krāsotāja darbā.
Diemžēl, šis darbs ilga tikai divas nedēļas. Bet studija par manu īslaicīgo devumu neaizmirsa, jo pēc diviem gadiem, atkal pētot savus paziņojumus e-pasta vietnēs, ieraudzīju biļeti uz filmas “Sirds likums” pirmizrādi.
Ja filma būtu izjūta, tad tā būtu kā saulains kadrs, kas apvilkts varavīksnes krāsu sietiņu un ietīts siltā un maigā šallē.
Manas pirmās izjūtas, skatoties filmu bija mīļas, siltas, atpazīstamas. Ja filma būtu izjūta, tad tā būtu kā saulains kadrs, kas apvilkts ar varavīksnes krāsu sietiņu un ietīts siltā un maigā šallē. Es pie sevis domāju: kāpēc tā jūtos? Nostalģiskas jūtas iepriekš nav bijušas tik izteiktas kā līdz šim! Un tad es sapratu: tā jau ir Rozes Stiebras filma!
