Kā filmā “Bārbija” tiek attēlotas sievietes?
Filma sākas ar ļoti interesantu ainu un aizkadra balss tekstu. Sākumā balss auditorijai pavēsta, ka mazām meitenēm spēlēties ar rotaļlietām, kuras imitē būšanu par māti un mājsaimnieci, ir vecmodīgi. Šajā ainā arī norādīts, ka bērnu rotaļlietas tiek veidotas, lai dzimumiem ieaudzinātu konkrētas prasmes, un sievietēm tā ir mājas kopšana un rūpes par citiem. Tieši Stereotipiskās Bārbijas statujiskā parādīšanās norāda uz jaunu laiku sākumu, kad jauna meitene un sieviete var būt jebkas - uzņēmēja, diplomāte, prezidente, sportiste. Bērna un sievietes svarīgākais sapnis nav par laulību, bērniem, ģimenes veidošanu un mājas kopšanu.
Anna Katrīna Elme, Studentu medijs Skaļāk
Jau filmas sākumā mēs iegūstam ideju par to, ka būt par māti neiederas ideālajā Bārbijzemes pasaulē. Par to liecina pirmā aina, kā arī filmas varone, kura tiek mazliet atstumta no ideālo leļļu sabiedrības. Filmā uz to norāda arī aina, kur skatītājs tiek iepazīstināts ar Bārbijzemes iedzīvotājiem un Bārbijas draudzeni Midžu. Aizkadra balss par Midžu saka, ka “lelle, kura ir stāvoklī, ir pārāk dīvaina”, tādā veidā akcentējot jau sākumā iezīmēto virzienu, ka mātišķība Bārbijzemē neiederas, tā ir komplicēta, neērta un dīvaina. Šai likumsakarībai uzmanību pievērsa arī recenzijas autore Rasa Jansone, sakot, ka filmā izteiktā domā par to, ka vari būt jebkas, neapstiprinās. Pretēji Rasas Jansones izteiktajam viedoklim autore Agra Lieģe-Doležko norāda, ka šajā filmā sievietes neattēlo mums ierastās stereotipiskās sievietes pozīciju – kā māti un mājsaimnieci –, bet fokuss tieši ir vērsts uz sieviešu izaugsmi un sava veida stereotipu laušanu.
Šajā Bārbijzemē sievietes ir pašpietiekamas, lellēm nav dzimumorgānu un romantisku attiecību, tādēļ arī bērna ieņemšana, ģimenes veidošana un attiecības ir abstrakts lielums. Šo dzimumorgānu neesamība norāda uz nepilnīgu sievietes ideālu, jo sievietei dabiski tiek piedēvēta mātišķība, bet šajā pasaulē tas nav iespējams. Var teikt, ka stājoties pretī ierastajiem sieviešu stereotipiem, apgriežot dzimuma lomas un ekspektācijas, filmā lielāks fokuss likts uz personīgo izaugsmi, pašpārliecību un karjeru. Savukārt, mātišķības izpausmes “Īstajā pasaulē”, kura simbolizē mūsdienu sabiedrību un patriarhālas sabiedrības modeli, mātisķības aspekts ir klātesošs. Glorija, kura ir saistīta ar Stereotipisko Bārbiju, strādā “Mattel” uzņēmumā par sekretāri. Šai varonei ir ambīcijas - viņai ir idejas, kā veicināt iekļaujošu leļļu ražošanu, viņai ir savas emocijas, no kurām viņa nebaidās, viņai ir darbs, autentiskums, un paralēli tam viņa ir māte un sieva. Tieši šī varone ir spēcīga, pašapzinīga, mainīga un ievērojami ietekmē filmas naratīvu. Viņa motivē citas Bārbijas nepadoties, un viņai nevienā mirklī nav vajadzīgs vīrietis kā fizisks vai morāls atbalsts. Neskatoties uz to, ka Glorija ir precējusies un ir māte, viņa ir patstāvīga un pati spēj parūpēties par savu dzīvi un pieņemt lēmumus. Glorijai piešķirtā daudzdimensionālā personība norāda uz to, ka būšana par māti un sievu nav viņas vienīgais pienākums un interese, viņa ir spēcīga un mērķtiecīga sieviete, kura lauž stereotipisko Holivudas standartu, ka, ja sievietei ir bērns, tad filmā viņas vienīgais uzdevums būs apstiprināt šo mātes būšanas faktu. Būšana par māti Bārbijfilmā nav saistīta ar dabiskumu, tas netiek pieņemts kā fakts, un uz to nav likts liels uzsvars. Glorija ir lepna par sevi un savu dzīves pozīciju, parādot, ka ģimenei nebūtu tevi jāierobežo.
Filmas varonei ir ambīcijas - viņai ir idejas, kā veicināt iekļaujošu leļļu ražošanu, viņai ir savas emocijas, no kurām viņa nebaidās, viņai ir darbs, autentiskums, un paralēli tam viņa ir māte un sieva.
Jau stāsta sākumā izteikti manāms režisores liktais akcents uz sieviešu varonēm, un to nozīmi filmas saturā un notikumu virzībā. Notikumi ir balstīti uz mūsdienu sieviešu pieredzēm. Galvenās varones ir sievietes, un tieši viņas ir atbildīgas par saturu un naratīva virzību. Viena no lielākajām filmā risinātajām problēmām ir stāšanās pretī patriarhālajam sabiedrības modelim, kuru var sastapt “Īstajā pasaulē” un vēlāk Kenu pārveidotajā Bārbijzemē. Bārbijas vēlas atgūt savu pasauli un ierastās lomas, kā arī lēnām veicināt dzimumu vienlīdzību un iekļaujošu sabiedrību. Šajā filmā nepastāv androcentrisks pasaules skatījums (uz vīriešiem centrēts), bet tieši otrādi – centrā ir sievietes, to stāsti, pieredzes un notikumi. Pretēji androcentriskajam skatienam, filmā viss tiek vērtēts pēc sieviešu perspektīvas un to vajadzībām, un vīriešu varoņiem Keniem ir jāpielāgojas un jācenšas atrast savu vietu izveidotajā sabiedrībā. Filmas veidotāji pret vīriešu varoņiem izturas objektivizējoši, un tiek norādīts, ka viņi nav svarīgi, Keni tiek apskatīti stereotipiskos un bieži vien nicinošos veidos, tos vērtējot pēc izskata un funkcionalitātes, kas ir bieži izmantots instruments klasiskajā Holivudas kino pret sievietēm. Protams, filmā parādās vīriešu varoņu stāsts, bet tas nav satura centrā. Bārbijas pašas var tikt ar visu galā, un nav nepieciešama vīriešu varoņu palīdzība. Ja lellēm ir vajadzīga palīdzība, tad tās to lūdz citām Bārbijām, veidojot savu atbalsta un uzticības grupu. Bārbijzemē visas Bārbijas ir vienlīdzīgas, tās tiek atšķirtas pēc viņu profesijas un nodarbošanās. Autors Rvīns Varde savā recenzijā norādīja, ka filmas varonēm nav individualitātes. Šim viedoklim nepiekrītu, jo katrai Bārbijai Bārbijzemē ir neaizstājama vieta. Protams, filmā detalizēti nav apskatīta katra Bārbija, tās sapņi un ambīcijas, bet tiek norādīts, ka viņas ir pašpietiekamas, gudras, spēcīgas un katra ar savu individuālo personību. Galvenajā lomā ir Stereotipiskā Bārbija, kura cenšas panākt, lai pēc Kenu apvērsuma Bārbijzemē tiktu atgūta ierastā kārtība un konstitūcija. Viņa necīnās viena, bet izmanto citu sieviešu varoņu palīdzību, lai kopīgiem spēkiem visu panāktu. Filmā arī tiek izteikta doma, ka katra diena ir meiteņu vakars, norādot, ka Bārbijām patīk pavadīt laiku sieviešu kompānijā. Ainā pēc deju ballītes Stereotipiskā Bārbija norāda, ka viņai pašlaik nav laika pievērst uzmanību Kenam, jo šis ir vakars ar draudzenēm. Šī aina norāda uz to, ka filmā sievietes neskrien pakaļ vīriešiem, bet, tieši otrādi, Keni cenšas iegūt Bārbiju uzmanību un laiku. Filmā sievietes viena otru iedvesmo un atbalsta, pretēji ierastiem scenārijiem, kuros sieviešu varonēm ir vajadzīgs vīrieša spēcīgais plecs un padoms sarežģītās situācijās. Svarīgi atzīmēt, ka vīriešu varoņi nekļūst par notikumu atrisinātājiem, glābējiem un saprāta balsīm. Tieši izmantojot vīriešu varoņus, tiek norādīts uz sabiedrības, vīrieša skatiena un objektivizēšanas mīnusiem ne tikai filmā, bet arī mūsdienu sabiedrībā. Bārbijzemē visu dara Bārbijas, viņas ir atšķirīgas un viņām ir vēlmes. Advokāte Bārbija saka: “Man nav grūtību vienlaikus izmantot gan loģiku, gan jūtas, un tas nemazina manus spēkus, bet tos papildina.” Šādā veidā bieži vien filmā tiek akcentēti mūsdienās pieņemtie stereotipi par sievietēm, piemēram, tas ka viņas ir pārāk emocionālas, un šie stereotipi pārvērsti pozitīvās un vajadzīgās īpašībās. Sievietes spēj pateikties sev, norādīt uz saviem panākumiem un par to nekaunēties, to savā kritikas rakstā pieminēja autors Rvīns Varde, norādot, ka Bārbijas ir pašapzinīgas un pašpārliecinātas, un šo sajūtu viņām nerada vīrieši.
Filmas veidotāji pret vīriešu varoņiem izturas objektivizējoši, un tiek norādīts, ka viņi nav svarīgi. Keni tiek apskatīti stereotipiskos un bieži vien nicinošos veidos, tos vērtējot pēc izskata un funkcionalitātes, kas ir bieži izmantots instruments klasiskajā Holivudas kino pret sievietēm.
Filmā “Bārbija” var redzēt, ka režisore un filmas scenārija autori ir ļoti strādājuši pie sieviešu varonēm, it īpaši galvenajām filmas varonēm – Stereotipiskās Bārbijas un Glorijas. Stereotipiskā Bārbija filmas sākumā dzīvo ideālajā leļļu pasaule, kur par neko nav jāsatraucas un viss ir vienādi katru dienu. Šajā pasaulē visi izturas viens pret otru jauki, un sievietes jūtas droši gan izveidotajā vidē, gan uzvedoties autentiski publiskās vietās. Filmas laikā Stereotipiskā Bārbija iepazīstas ar problēmām, ar kurām ļoti bieži sastopas mūsdienu sievietes, viņa stājas pretī Kenu izveidotajai patriarhālajai sabiedrībai, iepazīst sevi un atklāj, ka neviens cilvēks nav perfekts un arī sievietei nav jābūt ideālai vai atbilstošai sabiedrības uzliktajiem nereālistiskajiem skaistuma standartiem. Varone filmā redz, ka sievietes tiek objektivizētas, tām ir jāuztraucas par nereālistiskiem skaistuma standartiem, viņa pamana dzimumu nevienlīdzību un norāda uz nedrošu vidi sievietēm pilsētvidē. Varone Glorija, kura dzīvo “Īstajā pasaulē”, filmas sākumā ir redzama pārgurusi no dzīves un pienākiem, viņa zīmē depresīvas leļļu skices, kas izveido viņas starpdimensionālo saikni ar Stereotipisko Bārbiju. Filmas laikā šī varone iegūst sajūtu, ka viņa ir spēcīga, pietiekama, var sekot līdzi savām ambīcijām un būt laba mamma, pat ja viņa vēlas strādāt un sekot saviem sapņiem. Šī varone ir Latīņamerikas, bet viņas etniskā izcelsme netiek akcentēta un izmantota stereotipiski. Viņa nerunā ar mākslīgu akcentu, netēlo dumju un neģērbjas atkailinoši. Šajā filmā viņa portretēta kā pilnvērtīga sieviete, cilvēks, kas pārstāv ko vairāk par savu izcelsmi. Šī varone norāda uz to, ka jebkurā dzīves posmā sievietei ir iespēja sapņot par labāku dzīvi, karjeras izaugsmi, un būšana par mammu ir tikai viens aspekts, kas papildina viņas dzīvi un būtību. Filmas laikā ar galvenajām varonēm notiek izaugsme, viņu personīgās dzīves, emocijas, varoņu dažādie stāsti un to mijiedarbība ir filmas centrā – Stereotipiskā Bārbija no sapņu zemes iepazīstas ar mūsdienu sievietes atspoguļojumu Glorijā un izveido saikni, un iepazīst sevi tuvāk. Varones filmas laikā mainās, tām ir bijusi mainīga sižetiskā arka, kura ir tēmēta uz izaugsmi. Un gan galvenajām varonēm, gan citām Bārbijām nav vajadzīga vīriešu varoņu palīdzība, lai atrisinātu situācijas vai tiktu galā ar grūtībām. Svarīgi ir akcentēt to, ka šajā filmā varones simbolizē iekšējos un ārējos pārdzīvojumus, ar ko saskaras 21. gadsimta sievietes, un tas tiek izdarīts ar humoru, sarkastiski un viegli skatāmi. Tiek rādītas tādas problēmas, kā seksualizēšana, nevienlīdzība, tiekšanās pēc ideālā ķermeņa, nesasniedzami ideālās sievietes standarti sabiedrībā.
Pretēji klasiskajam Holivudas modelim šajā filmā sieviete nespēlē otrā plāna lomu un nav tikai iekāres objekts un fetišs vīrieša vēlmēm. Neskatoties uz to, filmā var pamanīt, ka ir ainas, kur vīrieša skatiens spēlē sava veida lomu ar mērķi to kritizēt vai atklāti norādīt uz šī skatiena esamību un to, kā tas tiek vērsts uz sievietēm. Tāpat var novērot ainas, kur vīrieša skatiens ir klātesošs bez ironijas vai sarkasma. Filmā ir novērojams ļoti mainīgs skatiens. Ir ainas, kur pret Kenu varoņiem ir vērsts objektivizējošs skatiens, kur tiek apskatīts viņa ķermenis, muskuļi un izskats, jo bieži vien filmas notikumos netiek ņemts vērā Kenu viedoklis, jo tas tiek uzskatīts par sekundāru un nepietiekami nozīmīgu. Ierodoties “Īstajā pasaulē”, Stereotipiskā Bārbija norāda, ka viņa jūtas nedroši un apkārtējās sabiedrības, jo īpaši vīriešu novērota. Šajā pasaulē vīrietis, kamēr Bārbija ar Kenu brauc ar skrituļslidām, atļaujas iesist galvenajai varonei pa dibenu, pēc tam smieties kopā ar draugiem, tikmēr Bārbija, aizstāvot sevi, iesit viņam pretī, kas rezultējas ar viņas un Kena nokļūšanu cietumā. Ar šādu vīrieša uzvedību filmā tiek norādīts, ka sabiedrībā ir esošs vīrieša skatījums, un uzsvērts, ka sieviete ir tikai objekts to vēlmēm, vīrieši var izturēties, kā vēlas pret sievietēm un to ķermeņiem, un nekāds sods par to nepienākas. Neskatoties uz to, ka filmas saturs ir centrēts uz sievietes stāstiem, var redzēt, kā sieviešu varones ir apģērbtas seksualizēti. Stereotipiskajai Bārbijai ierodoties “Īstajā pasaulē”, ir ļoti atšķirīgs tērps no Kena. Kenam mugurā ir plati, gari šorti, plata veste un krekls. Galvenajai varonei šajā ainā mugurā ir īsi, apspīlēti riteņbraucēju šorti un apspīlēts bodijs. Šajā tērpā tiek pievērsta uzmanība sievietes formai, akcentētas krūtis un dibens. Aktīvi izmantots vīrieša skatiens, it kā tas būtu filmas varonis, ir novērojams filmas ainās, kad Keni ir izveidojuši savu patriarhālo sabiedrību Bārbijzemē. Šajā laikā Bārbijas ir apģērbtas ļoti īsos karsējmeiteņu kostīmos vai seksualizētos apkopējas tērpos, akcentējot, ka tieši vīriešu varoņi ir izvelējušies šādus tērpus sievietēm. Kenu patriarhālās sabiedrības izpildījumā sievietēm mugurā ir drēbes, kuras atkailina viņu krūšu un vēdera daļas, svārki un šorti ir ļoti īsi, atrādot kājas un sieviešu dibenus. Kamēr lielākā daļa no Bārbijām tiek atkailinātas, tikmēr, piemēram, Advokāte Bārbija netiek atkailināti apģērbta, norādot uz to, ka, ja tu neatbilsti sievietes skaistuma stereotipiem, tad tavs ķermenis nav pietiekami labs vīrieša skatienam un objektivizācijai. Tāpat šajā laikā sievietes tiek parādītas kā vīriešu objekti gan vizuāli, gan apkalpojot tos, jo viss, kas Bārbijai jādara, ir japabaro vīriešu vēlmes un ekspektācijas. Bārbijas Kenus komplimentē, par tiem rūpējas un izskatās labi, tieši pēc Kenu ideālās dzīves standartiem un gaumes. Uz vīrieša skatiena esamību “Īstajā pasaulē” un mūsdienu sabiedrībā norāda varone Glorija, sakot, ka sievietēm vienmēr ir jācīnās ar dualitātēm savā dzīvē, un tām ir jābūt skaistām tieši vīriešu dēļ, lai viņiem būtu patīkami uz viņām skatīties. Uz sievietēm tiek izdarīts spiediens, un viens no tiem ir vīrieša skatiens, tā esamības novērošana gan fikcionālajā, gan īstajā pasaulē, kas iespaido veidu, kā sievietes sevi sajūt, tiek redzētas, uzvedas un ģērbjas.
Bārbijzemē visas sievietes savā veidā attēlo ideālās sievietes stereotipu, šo viedokli apstiprina arī kinorežisore un recenzijas autore Marta Martinsone, secinot, ka Bārbiju ķermeņi un vizuālais izskats ir izveidoti perfekti un ir novērsti visi “trūkumi”, ar kuriem var sastapties sievietes “Īstajā pasaulē”- novecošana, grumbas, liekais svars, celulīts, ķermeņa apmatojums. Kinokritiķe Kristīne Žalve savā rakstā norāda, ka Bārbijzemē sievietes neatbilst stereotipiskajam ideālam, jo tām nav dzimumorgānu. Šim autores viedoklim var daļēji piekrist, jo reproduktīvo orgānu neesamība neatbilst sievietes ideāla statusam, bet tieši Bārbijas vizuālais tērps norāda uz to, kādām būtu jāizskatās un kā jāuzvedas sievietēm, ja tās atbilstu sabiedrības izvirzītajiem stereotipiem un ekspektācijām, kuras bieži vien saista ar sievietes būtību.
Bārbijas, ar dažiem izņēmumiem, atbilst mūsdienu steretotipiskajam sievietes ideālam - tās ir slaidas, garas, ar pietiekami redzamām un izceltām krūtīm un dibenu. Šajā filmā ar augstpapēžu kurpēm tiek izceltas varoņu kājas, visām ir perfekti ieveidoti mati un skaists, perfekts grims. Bārbijas kustas ļoti mierīgi, eleganti, neaizņemot daudz vietas un norādot uz disciplinētu ķermeni. Lelles neveic liekas kustības, bieži vien tās kustas samāksloti un ļoti kokaini, kas savā veidā lieki atgādina, ka Bārbijzemē dzīvo lelles, nevis īsti cilvēki. Bārbijas ir izveidotas estētiski perfektas un atbilstoši sieviešu ideāla stereotipiem un sabiedrības normām. Filmas galvenā varone – Sterotipiskā Bārbija – atbilst Holivudas filmu standartiem. Aktrise ir slaida, gara, ar ideālu sejas un ķermeņa ādu, viņa ir izveidota un parādīta pēc iespējas atbilstošāk sabiedrībā pieņemtajiem standartiem par to, kādai ir jābūt sievietei - kāda ir viņas uzvedība un vizuālais izskats. Stereotipiskā Bārbija ir šokēta, kad viņai uz ķermeņa parādās celulīts un pēdas kļūst plakanas, viņa nespēj ar to sadzīvot un vēlas atgūt atpakaļ savu perfekto lelles izskatu. Tieši celulīts, plakanas pēdas, nesakārtoti mati neiederas Bārbijzemē un šo sieviešu dzīvēs, jo arī pārējās varones draudzenes ir šokētas, ka galvenajai varonei ir parādījušās šādas lietas jeb simptomi. Šie simptomi filmā tiek asociēti ar to, ka, ja tie netiks novērsti, tad šī lelle tiks atstumta no sabiedrības, jo tajā viņa vairs nespēs iederēties. Kā Holivudas kino industrijā ir pieņemts, varone, kura ir apaļīgāka - Advokāte Bārbija - ir tikai viena no Bārbijas draudzenēm. Filmā lielākā daļa no Bārbijām atbilst sievietes ideāla stereotipiem, un šī filma ir izvēlējusies klasisko ceļu, kur uzmanība tiek pievērsta “ideālajai” filmas varonei, kuras vārds jau nozīmē sabiedrībā pieņemto standartu vizualizāciju, un galvenajā lomā nav sieviete, kura ir īsāka un apaļīgāka. Jānorāda, ka filma cenšas sāvēt pāri stereotipiem par sieviešu dzīves pieredzēm, bet tik un tā tiek izmantotas ierastās Holivudas filmu taktikas, lai šo stāstu izstāstītu plašākai sabiedrībai.
Filmā visas Bārbijas ir izveidojušas sev iekļaujošu vidi, bet diemžēl, ja kāda no varonēm neatbilst stereotipiskajam sievietes ideālam, tad tā tiek atstumta un apsmieta. Viens izņēmums ir varone Advokāte Bārbija, šī sieviete netiek atstumta no sabiedrības, bet tās vizuālais tēls un apģērbs ir citādāks. Autore Rasa Jansone savā kritikas rakstā arī akcentēja, ka šajā filmā un Bārbijzemē ir tikai dažas varones, kuras neatbilst stereotipiskam Holivudas filmu standartam un skaistuma kritērijiem. Piemēram, Dīvainā Bārbija neiederas Bārbijzemes sabiedrībā tās izskata uz uzvedības dēļ. Viņai ir īsi, krāsaini mati, zīmējumi uz sejas, un viņa ģērbjas krāsainos treniņtērpos, kur netiek izcelts viņas ķermenis un tā formas. Dīvainā Bārbija, salīdzinājumā ar citām varonēm, arī izmanto savādāku ķermeņa valodu, viņas kustības ir ātras, izteiksmīgas. Galvenā varone, kad jutās slikti, norādīja Dīvainajai Bārbijai: “Tagad es esmu kā tu – neglīta un negribēta.” Secinot, ka, ja tu neatbilsti stereotipiskajam sievietes ideālam, tad tev sabiedrībā nav vietas. Neskatoties uz šo komentāru, Dīvainajai Bārbijai ir uzdevums palīdzēt Bārbijām, jo īpaši Stereotipiskajai Bārbijai - atveseļoties, kļūt ideālai, - pat ja viņu pašu no sabiedrības atstumj. Neskatoties uz to, ka filmā ļoti liela uzmanība tiek vērsta uz sieviešu atbalstīšanu, tik un tā ļoti liela uzmanībā tiek pievērsta sievietes ārējam izskatam un manierēm.
Vairākās kinokritiķu recenzijās tiek minēts, ka filmā tiek izmantotas apgrieztas dzimuma lomas, apgriezta patriarhālā sabiedrība un filmas centrā ir stāsts par sievieti. Autore Justīne Ulvinde izsakās kritiskāk par filmu, norādot, ka filmā vīrieši tiek atspoguļoti negatīvi un filmā izmantotais feminisms nav nolasāms pozitīvā gaismā. Autore norāda, ka sieviešu varones netiek atrādītas reālistiski. Savukārt autore Agra Lieģe-Doležko norādīja, ka ir interesanti redzēt komentārus, kuros vīrieši atklāj, ka nav pieraduši sevi redzēt lomās, kuras stereotipiski filmās attēlo sievietes. Atšķirībā no autores Justīnes Ulvindes teiktā, savā pētījumā atklāju, ka filmā ir ļoti komplicēti un padziļināti sieviešu stāsti. Varones ir dažādas un katra saskaras ar atšķirīgām problēmām. Sievietes šajā filmā patstāvīgi tiek galā ar grūtībām un sarežģītām situācijām, un ir ļoti redzami izveidota sieviešu atbalsta sistēma, kura arī tiek saturiski piedāvāta filmas auditorijai - ka sievietēm bieži vien ir vajadzīgs sieviešu, nevis vīriešu atbalsts, laužot stereotipu, ka tikai vīrieši spēj domāt racionāli un virzīt filmas naratīvu.
Protams, filmā var redzēt vīrieša skatienu, objektivizāciju, stereotipisku Holivudas aktieru izvēli, bet šīs tēmas bieži vien tiek izmantotas retoriski un, lai apgrieztā veidā parādītu nevienlīdzību un objektivizāciju, ar kādu saskaras sievietes mūsdienu sabiedrībā. Autore Dita Rietuma norāda, ka filmā tiek rādīts apgriezts Holivudas filmu ierastais naratīvs, ko var savienot arī ar apgrieztu patriarhālas sabiedrības atainojumu filmā. Tieši dzimuma lomu apgriešana un dzimuma nozīme naratīvā pastiprina filmā izteiktās domas par grūtībām, ar kurām sastopas sievietes. Kenu varoņi - objektivizēti, bez viedokļa un tiesībām – norāda uz klasisko sieviešu pozīciju Holivudas kino industrijā. Uz šo sievietes nonicināšanu norādīja varoņa citāts: “Es esmu vīrietis bez būtiskas pozīcijas, vai tas padara mani par sievieti?” Tas akcentē stereotipu, ka sieviešu loma sabiedrībā un darbā tiek asociēta ar zemāku statusu. Bārbijām šķiet, ka viņas ir izcīnījušas vienlīdzību, palīdzējušas sievietēm attīstīties darba vidē un viņas motivējušas, tieši uzskatot, ka Bārbijas ir sasniegušas visus feminisma kustību mērķus. “Īstās pasaules” varones un redzētās situācijas norāda, ka nekas nav tik ideāli un sievietes jūtas nedroši. Tās netiek uzklausītas, nav dzimuma vienlīdzības ieņemamos amatos, tās tiek objektivizētas un vērtētas pēc to izskata. Filmā ļoti interesantā veidā ir parādīta patriarhāla sabiedrībā, kā tā tiek apslēpta ikdienas dzīvē un kā sievietes iederas šādā sabiedrības modelī. Filmā tika teikts Stereotipiskajai Bārbijai: “Ej atpakaļ kastē!” Tas savā ziņā atspoguļo arī filmas tēmu. Kamēr citi cilvēki cenšas sievietes ierobežot, norādot uz to vērtību un ekspektācijām pret tām, sievietes stājas pretī sabiedrības uzstādītajiem standartiem un kopīgiem spēkiem cenšas izveidot jaunu sabiedrības modeli, kurā tās tiek pieņemtas un kurā nav dzimuma nevienlīdzības.
Filmas veidotāji ir izveidojuši filmu, kuras centrā ir sieviešu stāsti, to unikalitāte un dažādība. Neskatoties uz to, filmā var novērot vīrieša skatienu izmantojumu gan akcentējot to, gan nepamanāmi secinot, ka ir grūti izvairīties no Holivudas filmās esošā skatījuma, jo tas ietekmē ne tikai varoņu lomu, uzvedību, bet arī vizuālo izskatu. Filmā ir sastopami ļoti dažādi mātišķības aspekti, Bārbijzemē šis sieviešu dzīves posms neeksistē, šajā pasaulē tas ir komplicēts un neiederīgs, lielākoties tāpēc, ka Bārbijas stājas pretī sieviešu ideāla stereotipiem. Tikmēr “Īstajā pasaulē” mātišķības aspekts ir klātesošs, parādīts no dažādiem rakursiem, bet nav ticis saistīts ar dabiskumu un vienīgo sievietes interesi dzīvē. Filma beidzas ar Stereotipiskās Bārbijas kļūšanu par cilvēku un viņas ginekologa apmeklējumu, norādot uz sevis iepazīšanu un jaunas dzīves sākumu.
Feministisko filmas recenziju veidojusi Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas "Multimediju komunikācija" studente Anna Katrīna Elme, izstrādājot bakalaura darbu "Filmas “Bārbija” feministiska analīze Latvijas kino kritikas kontekstā".
