Vai Spotify ir mainījis mūzikas industriju?

Vai mūzikas aplikācija Spotify ir ieviesusi pārmaiņas mūzikas pasaulē, klausītāju paradumos un dziesmu rakstīšanas procesā? Par to savus uzskatus pauž mūzikas producenti - Dj Rudd un Dj Monsta, mūzikas žurnāliste un apskatniece Aiga Leitholde, kā arī dziedātāja un dziesmu autore Elizabete Gaile.*

Kristiāna Beāte Žīle, Studentu medijs Skaļāk

Foto: fr4dd, flickr.com

Kā producenti un mūziķi ir mainījuši paradumus veidojot un izplatot dziesmas kopš laika, kad Spotify ienācis mūzikas industrijas tirgū?

DJ Monsta: Mainījies ir tas, ka nav obligātas ierakstu jeb izdevēju kompānijas. Mūziku var izdot pats, kad vien to vēlies. Līdz ar to vairāk uzzinu par mūzikas biznesa pusēm - autoratlīdzību, licencēšanu un izdošanu.

Aiga Leitholde: Mūzikas digitālie straumētāji vismaz popmūziku ir pacēluši līmeni. Ja agrāk albumā bija trīs singli, tagad, līdz ar digitalizācijas attīstīšanos, visas dziesmas vairāk vai mazāk ir ar singla potenciālu.

Elizabete Gaile:  21. gadsimtā gan mūziķu darba pienākumi, gan klausītāja skatījums uz to, kā mūzika tiek pasniegta, šodien ir ļoti krasi mainījusies. Mūziķiem jāmāk orientēties plašā spektrā jautājumu, kas saistīti gan ar straumēšanu, gan mūzikas ievietošanu, gan autoratlīdzībām.  Kādreiz bija ļoti nozīmīgi tas, ar kādu izdevniecību mūziķis paraksta līgumu, tad šodien tam vairs nav tik liela nozīme. Straumēšanas vietnes ir ļoti ietekmējušas to, kā mūzika tiek pasniegta klausītājam un to, kā tiek veidots mūzikas industrijas bizness. Straumēšana ir pieprasījusi mūziķim daudz vairāk orientēties tehnoloģijās un pētīt, kā strādā šīs vietnes, kā pievienot mūziku un kā sasniegt pēc iespējas lielāku auditoriju, jo katrai no straumēšanas vietnēm ir savi paradumi. Tas liek mūziķim iedziļināties tendencēs, kas attīstās katru brīdi. Jebkuram māksliniekam, kurš sāk savu darbību, ir svarīgi saprast savas tiesības un juridisko pusi. Par to netiek runāts bieži, tāpēc daudzi mūziķi paliek zaudētājos. Respektīvi, ir svarīgi reģistrēt savus darbus, kas ļauj tiem būt oficiāliem un novērtētiem. Latvijā Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) palīdz nodrošināt izpildītājiem un fonogrammu producentiem taisnīgu atlīdzību.

DJ Rudd: Kopsummā ņemot, darba paradumi ir līdzīgi visās valstīs. Atšķiras tikai nianses - tie ir studijas lielumi, piesaistītie mūziķi. Ārzemēs ir studijas mūziķi, kas ir vistehniskākie un precīzākie. Viņus izmanto, lai ietaupītu laiku un līdz ar to naudu par studijas izmaksām. Popmūzikā cilvēki skatās uz dziesmu, kā uz produktu. Viņi īsti neromantizē dziesmu rakstīšanu. Dziesmas tiek radītas, ņemot vērā šī brīža trendus, kas skan radio vai sasniedz lielu klausītāju skaitu Spotify. Radošajiem cilvēkiem ir daudz vairāk uz biznesu orientēta domāšana.

Kā ir mainījies 21.gadsimta mūzikas klausītājs? Kā ir mainījušies mūzikas klausītāju paradumi saistībā ar mūzikas digitalizāciju?

Elizabete Gaile: Arī klausītāju ir ļoti ietekmējušas straumēšanas vietnes, jo mūzika ir daudz pieejamāka. Tagad ir mazinājies prieks, kad mūziķim iznāk albums, jo tas viss ir tik ātri iegūstams. Nav tas patīkamais satraukums, kad tu ej uz veikalu, pērc disku, nāc mājās un to klausies. Ar straumēšanas vietnēm ir iespēja atklāt jaunus žanrus un jaunu mūziku. Spotify piedāvā Discover Weekly un pleilistes (dziesmu saraksti), kas ļauj klausītājam atklāt jaunus māksliniekus. Manuprāt, tā ir viena no labākajām lietām, jo klausītājs nav iestrēdzis komforta zonā. Man kā mūziķei tas ļoti palīdz iedvesmoties no jauniem izpildītājiem. Ir nācis klāt daudz jaunu žanru, elektriskā mūzika. Bet, skatoties uz negatīvajām pusēm, mūzika nepieder klausītājam, jo viņš nav nopircis disku un tas nav viņa īpašums. Variācijas, ko var klausīties, ir milzīgas, bet vērtība un tā īpašā sajūta mūzikai kaut kādā ziņā ir mazinājusies tehnoloģiju ietekmē.

Aiga Leitholde: Cilvēki daudz vairāk klausās dziesmas, no savām mīļākajām dziesmām veido paši savas izlases, mazāk klausās albumus kā kopumu - no pirmās līdz pēdējai dziesmai.

Vai “Spotify” ir laba platforma, lai jaunos māksliniekus ieraudzītu dažādas mūzikas kompānijas un producenti?

Aiga Leitholde: Jā un nē. Latvijas gadījumā biežāk nē, jo jaunais izpildītājs pazūd starp tik daudzām iespējām. No otras puses labs piemērs ir Latvijas hiphops, kurš ir regulāri pirmajās vietās Spotify čārtos, kaut arī sākumā dziesmai nav bijis radio atbalsts. Ja Spotify kombinē ar aktivitātēm citās sociālajās platformās – Instagram, Youtube, tad var gūt labus rezultātus arī jaunie mākslinieki. Valstīs, kur ir lielāks tirgus, Spotify ir konkrētās valsts mūzikas redaktors, līdz ar to jaunajiem ir vieglāk tapt pamanītiem. Latvijas mūziķi šādos nolūkos sadarbojas ar PR kompānijām, piemēram, Vācijā, Dānijā.

Aiga Leitholde: Ja Spotify kombinē ar aktivitātēm citās sociālajās platformās – Instagram, Youtube, tad var gūt labus rezultātus arī jaunie mākslinieki.

Elizabete Gaile: Ja runājam par Latvijas kontekstu, tad mūzikas industrija ir maza. Ir svarīgi iekļauties industrijas vidē, iet uz pasākumiem, pieteikties RIGaLIVE dziesmu rakstīšanas nometnēm. Tajās piedalījos arī es, tur iepazinos ar mūzikas industrijas pārstāvjiem, un man izveidojās jaunas sadarbības. Mūs sadalīja dažādās grupās, kur viens otru nepazinām. Taču pēc tam man izveidojās sadarbība ar Dj Rudd. Latvijā ir daudz svarīgāka komunikācija un kontaktu veidošana.  Bet, raugoties plašāk, nokļūšana lietotņu pleilistēs noteikti palielina iespējas kļūt atpazīstamam, iegūt arvien vairāk sekotāju. Labs piemērs, runājot par ārzemju pleilistēm, varētu būt pašmāju izpildītājs Chris Noah, kura mūzika nokļuva Youtube IndieAir pleilistē. Manuprāt, tas ir labs veids, kā tikt pamanītam ārzemēs.

Vai ir kāda aplikācija, kurai iespējams nav tik daudz lietotāju, tomēr tā nākotnē varētu izkonkurēt Spotify? Ja tāda ir, tad kas šajā aplikācijā ir tāds, kas nav Spotify?

Aiga Leitholde: Latvijā Spotify galvenais konkurents ir Youtube, jo tas ir bez maksas, taču kvalitāte ir zemāka. Apple Music ir nopietns konkurents Spotify, jo piedāvā unikālu saturu – īpašus raidījumus, filmas utt.

DJ Monsta: No mūzikas straumēšanas servisiem mans personīgais favorīts ir Tidal, jo viņam ir laba mūzikas kvalitāte un varu to izmantot savām profesionālajām vajadzībām, savienojot ar dīdžeju programmu - Serato. Nezinu, vai tas varētu izkonkurēt Spotify, taču manā skatījumā tas noteikti ir nopietns konkurents.

Vai aplikācijas un mūzikas straumēšana ir kļuvusi par vienu no galvenajiem peļņas avotiem mūziķiem?

Aiga Leitholde: Nē. Reāli no mūzikas straumēšanas peļņu gūst tikai desmit lielākie pasaules mākslinieki, kuri sadarbojas ar ietekmīgām mūzikas izdevniecībām. Ja mūziķim ir laba fanu bāze, kā arī laba stratēģija, tad mūzikas straumēšanas peļņa ļauj nosegt kaut kādus izdevumus, samaksāt algu komandai, bet mēs noteikti nerunājam par peļņu, tikai par godīgu atlīdzību.

Dj Monsta: Ar straumēšanu un aplikācijām mūziķi nevar pelnīt, vismaz Latvijā ne. Galvenais ienākums ir koncerti un pasūtījuma darbi. Mūzikas ienākumi no straumēšanu servisiem ir niecīgi.

Dj Monsta: Ar straumēšanu un aplikācijām mūziķi nevar pelnīt, vismaz Latvijā ne. Galvenais ienākums ir koncerti un pasūtījuma darbi.

Elizabete Gaile: Pilnīgi un noteikti nē, jo caur mūzikas straumēšanu naudiņa, ko mūziķi saņem, ir ļoti maza. Protams, jo tu esi lielāks izpildītājs, jo tev ir vairāk klausītāju, tev ir arī lielāks pieprasījums un lielāka peļņa. Bet es teiktu, ka galvenie mūziķa peļņas avoti ir koncerti. Taču tieši Covid-19 situācijas kontekstā, tad Spotify ir izveidojis jaunu opciju - klausītāji mūziķiem var maksāt pa tiešo. Klausītāji tiek aicināti iegādāties mūziķa veidotos diskus, kreklus un citas lietas, tādejādi atbalstot finansiāli.

Dj Rudd: Ir tā, ka tas ir atkarīgs no mēroga. Latvijā digitālais tirgus vēl ir diezgan zemā attīstības fāzē. Iespējams ir mākslinieki, kas šobrīd var nopelnīt ar disku tirāžu vairāk nekā var nopelnīt straumēšanas vidē. Savukārt ir mākslinieki, kuri nemaz neizdod fiziskos formātus. Tas ir paaudžu un kultūras jautājums. Protams, ka šobrīd vairāk jauniešu klausās hip-hop, un es neesmu redzējis ne Rolanda Če, ne Singapūras Satīna fiziskos formātus. Savukārt grupa Astro’n’out joprojām izdrukā vairākus tūkstošus disku, ko viņi savukārt pārdod koncertos. Latvijā koncertdarbība noteikti ir visienesīgākā.

Kas tiktu no šīs lietotnes sagaidīts arī turpmāk, lai tā nepazaudētu savu diezgan stabilo vietu kā viena no populārākajām mūzikas lietotnēm?

Aiga Leitholde: Atbildēšu no sava skata punkta kā Spotify lietotāja. Man personīgi nepatīk tas, cik Spotify ir  paredzams algoritms. Tas nozīmē to, ka cilvēks, kas mūzikā pats neorientējas, tā arī netiks tālāk par 15 tobrīd populārākajiem māksliniekiem. Lai gan esmu sajaukusi savu algoritmu tā, ka man piedāvā arī ko interesantāku, tomēr tas ir ļoti paredzami. Lai gan, no otras puses, katram mūzika nozīmē savu. Ir tik daudz cilvēku, kas ir apmierināti par paredzamo komforta zonu un nemaz nevēlas doties “muzikālajos atklājumos”. Man patiktu Spotify lasīt arī mūzikas jaunumus. Tāda funkcija daļēji ir pieejama lielajiem māksliniekiem. Gribētu vairāk vienlīdzības starp māksliniekiem.

Aiga Leiholde: Man personīgi nepatīk tas, cik Spotify ir  paredzams algoritms.

Kādas ir Jūsu prognozes, kas notiks ar mūzikas lietotnēm? Kuras kļūs populārākas, kuras ar laiku pazudīs? 

Aiga Leitholde: Ņemot vērā šī brīža situāciju ar vispasaules pandēmiju un dažādām prognozēm par nākotnes vīrusiem, domāju, ka nākotnē digitalizācija būs vēl aktuālāka. Klausītājs, iespējams, varēs līdzdarboties mūzikas radīšanā. Būs pieejams 3D un citas ekstras.

Dj Monsta: Ja skatās tuvākā nākotnē, tad gribētos, lai mūziķi tiktu vairāk novērtēti, būtu lielāka samaksa par atskaņošanas reizēm. Taču to var izmainīt tikai lielie vārdi no starptautiskās mūzikas industrijas. Spotify, Tidal paliks. Spotify tikai vajadzētu izdomāt kādu algoritmu, kas kontrolētu mūzikas kvalitāti, jo mūziku lietotnē var ielikt jebkurš. Ir atrodami daudzi samērā sliktas kvalitātes ieraksti, tādēļ Spotify sāk nedaudz pārvērsties par piegružotu portālu.

Dj Monsta: Spotify atrodami daudzi samērā sliktas kvalitātes ieraksti, tādēļ tas sāk nedaudz pārvērsties par piegružotu portālu.

Elizabete Gaile:  Manuprāt, tās lietotnes, kas šobrīd ir aktuālas, kā piemēram Spotify, noteikti saglabāsies kā aktuāla muzikālā platforma. Lai arī Spotify peļņa nav liela, klausītāji ir un to kļūst arvien vairāk. Amazon varētu kļūt arvien populārāks un konkurēt ar Spotify, jo viņi iegūst ienākumus ne tikai no straumēšanas. Manuprāt, ar laiku varētu pazust iTunes, jo popularitāte viņiem kļūst arvien mazāka, lai gan viņi bija vieni no pirmajām straumēšanas vietnēm, kas sāka strādāt. Domāju, ka varētu rasties jauni risinājumi arī Covid-19 krīzes dēļ. Tagad arī populārāks kļūst TikToks, kas nav domāts straumēšanai, bet ir veids, kā mūziķi sevi var popularizēt. Ir daudz piemēru, kā vairāki mūziķi kļuvuši ar to slaveni. Es pati TikTok izmantoju un redzu, ka varu piesaistīt jaunu auditorijas daļu.

Dj Rudd: Viennozīmīgi ticu mūzikas straumēšanas servisiem un to nākotnei. Lielās kompānijas tic šim biznesa modelim. Protams, arī TikTok kļūst ļoti svarīgs mūzikas biznesa pasaulē. Ja runājam par masu patēriņu, mūzikas straumēšana ir veids, kā augt. Amazon arī kā spēlētājs ir ļoti nopietns, jo tas grib konkurēt arī ar Netflix, kas savā ziņā viņiem arī sanāk.

Kā notiek dziesmas ievietošana Spotify?

Elizabete Gaile: Arī man pašai, kad izdevu savu pirmo dziesmu, nebija skaidrs, kā tas notiek.  Ir digitālās mūzikas izplatītāji, jeb agregatori (distributor), caur kuriem šo mūziku var ievietot un straumēt. Ir jāsaprot, ka agregatori ir vairāki, un svarīgi atrast visizdevīgāko. To, protams, var izdarīt, daudz lasot informāciju par katru no tiem. Daži no agregatoriem ir TuneCore, CD Baby, ONErpm, DistroKid. Tur mūziķis ievieto mūziku, un tad mūzika nonāk straumēšanā. Ir agregatori, kuriem ir jāsamaksā viena konkrēta summa, un tu divus gadus vari ievietot mūziku. Ir tādi agregatori, kur par katru singlu mūziķim ir jāsamaksā, piemēram, 20 dolāri.

Elizabete Gaile: Ir digitālās mūzikas izplatītāji, jeb agregatori, caur kuriem mūziku ievieto un straumē. Jāsaprot, kurš agregators būs visizdevīgākais.

Pēc kādiem kritērijiem izvēlaties, kurās platformās publicēt dziesmas?

DJ Monsta: Pārsvarā izvēlos agregatorus, kuri mūziku ieliek pēc iespējas vairāk straumēšanas servisos, jo dažādās pasaules malās tiek izmantoti dažādi servisi, un arī tas atkarīgs no viedierīces vai datora, uz kura klausās mūziku.

Caur kuru no mūzikas platformām Jums labāk patīk sazināties ar klausītājiem, kāpēc? 

Dj Monsta: Sekoju līdzi, kurš ir aktuāls serviss, jo tie ar laiku mainās. Agrāk tas bija Soundcloud, tagad tā nozīme strauji mazinās, un nav vērts tur ievietot mūziku. Sarunāties ar auditoriju man patīk Instagram, Youtube un Facebook platformās. Vēl neesmu piereģistrējies TikTok. Šie servisi nav ļoti saistīti ar mūziku, taču tajos var arī parādīt mūziķu ikdienas dzīvi un uzrunāt savu auditoriju tiešāk. Youtube ir samērā universāls portāls, jo tajā ir gan audio, gan video - tajā ir pilnīgi viss.

Elizabete Gaile: Es teiktu, ka YouTube un Spotify. Kad iznāk jauna dziesma, tad noteikti man labāk patīk komunicēt caur Spotify, jo ļoti daudz manu klausītāju tur jūtas vairāk piederīgi. YouTube ir noderīgs vizualizācijai – videoklipiem.  Cilvēkiem ir īpaši interesanti skatīties jauno izpildītāju videoklipus, lai redzētu, kā viņi kustas un izpilda dziesmu.

Ko sekotāju skaits mūzikas aplikācijās ietekmē? Kādas iespējas tas paver?

DJ Monsta: Piedaloties skatēs (showcase), žūrija skatās, cik daudz sekotāju ir mūziķim, cik viņš ir aktīvs. Bieži vien mūziķi netiek paņemti uz skatēm, jo pietrūkst sekotāju skaita un klausītāju intereses. Sociālie tīkli ir pirmais, kam ir jābūt pilnīgā kārtībā, uzreiz aiz mūzikas. Tāpat ir ar ārzemju koncertiem - organizatori skatās, cik daudz sekotāju ir noteiktā valstī, pilsētā vai reģionā.

Elizabete Gaile: Augot klausītāju skaitam, aug arī izpildītāja statuss - tu kļūsti atpazīstamāks. Jo sekotāju skaits ir lielāks, jo tu kļūsti novērtētāks starp citiem mūziķiem un citiem klausītājiem. Kad aiziet uz Spotify un paskatās, cik katram ir klausītāju, tas iedod skaidrību, cik apmēram atpazīstams izpildītājs ir.

Elizabete Gaile: Kad aiziet uz Spotify un paskatās, cik katram ir klausītāju, tas iedod skaidrību, cik apmēram atpazīstams izpildītājs ir.

Cik daudz no Spotify piedāvātajām iespējām Jūs ikdienā izmantojat kā mākslinieks?

Dj Monsta: Atzīšos, es maz izmantoju Spotify piedāvātās iespējas, jo pašreiz manu mūziku ir izdevuši citi izdevēji, un esmu uzticējis šo darbu viņiem. Pašreiz mana mūzika ir tapusi sadarbībā ar vairākiem sastāviem, tāpēc katrā no situācijām ir sanācis, ka kāds cits uzņemas atbildību par Spotify. Tuvākajā nākotnē plānoju izdot pats savu mūziku un tad noteikti iedziļināšos visās piedāvātajās niansēs.

Dj Rudd: Diezgan daudz. Spotify ir sadaļa, kas saucas Spotify for Artists, un tur var redzēt padziļinātu analīzi par to, kur un kad tevi klausās. Kā patērētējs arī primāri izmantoju Spotify kā savu vienīgo servisu, par kuru es maksāju abonēšanas maksu. Arī kā cilvēks, kurš rūpējas par dabu un aizdomājas par vides jautājumiem, esmu kļuvis par diezgan lielu fiziskā formāta pretinieku. Esmu pilnīgs straumēšanas izmantotājs.

Dj Rudd: Kā cilvēks, kurš rūpējas par dabu un aizdomājas par vides jautājumiem, esmu kļuvis par diezgan lielu fiziskā formāta pretinieku.

Elizabete Gaile: Spotify ir vieta, kur var gan par sevi pastāstīt – kas tu esi, ko tu dari, - gan informēt klausītājus par saviem koncertiem. Izmantoju iespējas parādīt savu tēlu – katrai dziesmai ir attēls, kas raksturo šo dziesmu.  Izmantoju Spotify for Artists, kas ļauj ieskatīties savā auditorijā. Var redzēt, kuros brīžos samazinās vai paaugstinās klausītāju skaits, var redzēt, kurās pilsētās tevi klausās gan Latvijā, gan ārzemēs. Ļoti daudz mūziķu skatās pēc statistikas un redz, ka viņu visvairāk klausās, piemēram, Rīgā un Jelgavā. Tādejādi viņi zina, ka Jelgavā ir vērts taisīt koncertu. Tāpat dara arī lielie mākslinieki, kas skatās statistiku valstīs. Uzskatu, ka man vajadzētu vēl labāk izmantot opcijas, ko piedāvā Spotify, jo tam ir liela nozīme.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka mūzikas straumēšanas aplikācijas ir zelta vidusceļš gan pašiem mūziķiem, gan klausītājiem, jo tur var legāli klausīties mūziku, un mākslinieks par to saņem atalgojumu?

Aiga Leitholde: Jā, piekrītu. Bet, manuprāt, tā ir arī loģiska un no klausītāju viedokļa ērta attīstība, ņemot vērā pasaules digitalizāciju. Mūzika CD, vinilā – tas, protams, ir skaisti, bet nav tik ērti, kā mūzika telefonā, kas vienmēr ir līdzi.

Dj Monsta: Nezinu vai tas ir zelta vidusceļš, taču ir labi, ka tas viss notiek legāli un mūziķi saņem par klausīšanās reizēm atalgojumu, kaut arī niecīgu.

Elizabete Gaile: Šodien straumēšanas aplikācijas atvieglo gan klausītāja, gan mūziķa dzīvi. Klausītājam ir daudz ērtāk tikt pie mūzikas, un to klausīties jebkurā brīdī. Ja runā par mūziķi un klausītāju, tad šobrīd tā ir ļoti laba atgriezeniskā saite. Mūziķis ievieto mūziku, klausītājs klausās, un visi ir priecīgi.

Dj Rudd: Mūzikas straumēšana arī nav tik dārga -  septiņi eiro mēnesī. Protams, viss ir relatīvi. Ir pieejami ģimenes plāni un studentu atlaides. Arī integrācija ir svarīga. Es varu savu Spotify pleilisti ielādēt sporta pulkstenī. Pirātisms ir kļuvis bezjēdzīgs. Tas nav neiespējami, bet uzskatu, ka tas ir kļuvis bezjēdzīgs. Absolūti esmu par straumēšanu kā jauno mūzikas patēriņa formātu.

Kā, Jūsuprāt, mūzikas formāta izmaiņas no diskiem un straumēšanas platformām ir mainījušas veidu, kā dziesmas tiek sacerētas, ierakstītas un pasniegtas klausītājam?

Elizabete Gaile:  Cilvēks bez muzikālās izglītības var uzrakstīt dziesmu un to izdot, pateicoties elektronikai. Tiek lietots autotune (automātiska noskaņošana) un aizstāts ļoti daudz mūzikas instrumentu arī uz skatuves. Tu uzej ar datoru, uzspied play un ir sampli jeb paraugi, kas dod dažādas skaņas, un viss ir ļoti modernizēts. Domāju, ka tas noteikti arī ietekmē tieši dziesmu radīšanas procesu. Es pati radu mūziku pie klavierēm vai arī kopā ar grupu. Mēs spēlējam instrumentus. Man ļoti patīk dzīvais formāts. Bet, kad tu aizej pie producenta un sāc dziesmu aranžēt, tad, protams, tur nāk klāt dators. Man ir liels prieks par to, cik daudz skaņu tehnoloģijas mums ir piedāvājušas. Taču es būšu vairāk tas izpildītājs, kurš pieturēsies pie dabiskas, dzīvas skaņas. Manuprāt, ir jāseko tendencēm, un īpaši popmūzikā 21. gadsimtā ir svarīgi, lai tu ietu līdzi laikam. Svarīgi saglabāt savu autentisko skaņu, taču cilvēki tomēr grib dzirdēt to, kas ir aktuāls šajā konkrētajā brīdī.

Dj Rudd: Tuvākajos piecos desmit gados domāju, ka mūzikas formātā nekas nemainīsies - laiks, kamēr tehnoloģijas nonāk pie kaut kā jauna, ir pietiekami ilgs.

Dj Rudd: Tuvākajos piecos desmit gados domāju, ka mūzikas formātā nekas nemainīsies. Jo laiks, kamēr tehnoloģijas nonāk pie kaut kā jauna, ir pietiekami ilgs, skatoties gan uz platēm, gan kasetēm, gan diskiem. Formāts vienmēr ir noteicis arī radošo procesu. Brīdī, kad mums bija vienkārši plate, bija ierobežots skaits minūšu, ko tu vari ierakstīt A un B pusē. Arī skaņas kvalitāte plates iekšpusē kļuva sliktāka, līdz ar to pat dziesmu secība bija pakārtota formāta īpatnībām. Kad parādījās kompaktdisks, kas ir astoņdesmit minūšu ilgs, arī tas ir ierobežots laiks, un mūziķi izdeva dubultalbumus. No biznesa viedokļa atšķirība ir tāda, ka visdrīzāk grupas fans par fizisko ierakstu samaksās divpadsmit eiro un nopirks to tikai vienreiz. Savukārt, ja mūziku klausīsies straumēšanas servisā, tad, lai arī cik 0,000 centi par vienu atskaņošanas reizi tie būtu, dziesmu vari klausīties bezgalīgi, kamēr tā vien ir pieejama. Tas nozīmē, ka tu tāpat vari saģenerēt vairāk naudas nekā divpadsmit eiro par vienu disku. Taču šobrīd dziesmām ir arī tendence kļūt īsākām. Ja agrāk dziesmas radio standarta ilgums bija trīs četras minūtes, tad tagad tas ir ap divām minūtēm. Tādēļ Spotify divas divu minūšu garas dziesmas ienesīs vairāk naudas nekā viena četru minūšu gara dziesma.

*Intervijas ar producentiem ir ierakstītas atsevišķi.