Pre'set: "Vislielākais ideju zaglis ir racionālā domāšana"

Ir vējaina rudens diena, kad stāvlaukumā satiekam audioinženieri Mārtiņu Ozoliņu-Ozolu (Pre'set) un viņa pelēko Mercedes. Viņš smaida, uzsāk sarunu un uzreiz mums liek justies pazīstamiem. Kopīgi dodamies uz viņa studiju Eternal World Rīgas centrā. Studija ir mājīga un aprīkota ar bungām, dažādiem mikrofoniem un skaņu monitoriem. Pie darba stacijas ir redzami zelta apbalvojumi dziesmām “Panika” un “Piepist Seju” par 2 miljoniem klausījumiem katrai. Gar sienu slejas plaukts ar priekšmetiem, kuri ir krājušies līdzās katram projektam un radošajai pieredzei. Šeit Mārtiņš sagaida katru studijas viesi ar dažādiem gardiem dzērieniem, kurus nodrošina sponsori.

Pauls Bindars, Elīza Rancāne, Studentu medijs Skaļāk

Foto autors: Pauls Bindars
 

Vai tu piekrīti, ka esi radošs cilvēks?

Āmen, protams! Vienmēr, jau kopš bērnības. Tāpēc tas atspoguļojas arī manā vārdā – Pre'set. Kāpēc mans vārds ir tieši tāds? Es domāju, ka esmu iepriekš iestatīts, lai radītu. Lai radītu mūziku.

Es domāju, ka esmu iepriekš iestatīts, lai radītu.

Kā tu pilnveidoji savas intereses jaunībā, lai nonāktu šeit, šodien?

Principā viss sākās ar bungām. Sākums bija interesants – trīs gadus paspēlēju vienkārši, lai saprastu pamatus. Tad sapratu, ka mūzikas skoliņā, kur gāju, viss iet uz riņķi, un es atkāpos. Tā bija kāda 6. klase. Nākamajā gadā mani uzaicināja spēlēt grupā, un no 7. līdz 11. klasei es tajā arī spēlēju. Kad uzstājāmies, bija vairāki jauno vokāli instrumentālo grupu koncerti un ansambļu konkursi, kuros mēs trīs reizes pēc kārtas uzvarējām.

Mana interese par ģitāras spēli auga, un es gribēju to apgūt pašmācības ceļā. Sāku iet pie Austras Pumpures – ļoti leģendāras folkloras mūzikas komponistes un ģitāristes. Tur es sapratu pamatus, apguvu pirmos akordus un tad sāku mācīties visas Līvu dziesmas – “Zīlīte”, “Dzelzsgriezējs” un citas. Visur viss gāja ap vieniem un tiem pašiem akordiem. Pašmācības ceļā mācoties, interese tikai auga, un es attīstījos. No ģitāras pārgāju uz klavierēm, un tad jau viss aizgāja tālāk līdz šim brīdim.

Vai tu teiktu, ka tava primārā darbības nozare ir audioinženierija? 

Pavisam noteikti tas šobrīd ir tas, pēc kā cilvēki mani atpazīst. Es domāju, ka Latvijā vēl nesaprot, kas īsti ir audioinženieris un kas ir producents, jo viss tiek ielikts vienā kategorijā – “bītmeikeris” (no angļu val. – ritma veidotājs). Es gan vairāk esmu producents nekā audioinženieris vai bītmeikeris, jo daru visu kopā – gan taisu mūziku, gan komponēju, gan sniedzu padomus, gan arī apstrādāju. Drīzāk es teiktu, ka esmu studijas producents.

Redzējām, ka studēji Latvijas Kultūras koledžā. Vai laiks tur bija saistīts ar to, ko tu pašlaik dari?

Tur nekas saistībā ar instrumentiem nebija, bet manā gadā iepazinu ļoti foršus cilvēkus. Mācījos kopā ar Valteru Grīnfogelu jeb reperi Odu, jeb Mauku Senci — tā mēs iepazināmies. Studiju laikā mēs ļoti labi apguvām, kā producēt pasākumus, kā perfekti sastādīt pasākumu tāmes un režiju no A līdz Z — kad pasākumi sākas, kad beidzas, kā izveidot laika un cilvēkresursu plānu. Principā visas tehniskās lietas par pasākumu, kas šobrīd man kalpo kā liels pamats visam.

Tur bija arī Photoshop un video montāža, kas, manuprāt, ļoti palīdz, jo, piemēram, šobrīd cenšos attīstīt radošās aģentūras virzienu. Man ir diezgan lieli sapņi arī šajā jomā, tāpēc jā, Kultūras koledža man ielika ļoti labus pamatus daudzos citos virzienos, kas saistīti ar radošo nozari.

Kādus pakalpojumus vai produktus tu piedāvā citiem?

Drēbes, producēšana, “bītmeikings”, ieraksts, apstrāde, miksēšana un “māsterings” (no angļu val. – galīgā apstrāde) – tie ir galvenie produkti, ko es piedāvāju. Paralēli, kā jau minēju iepriekš, mums ir arī radošā aģentūra, kur šobrīd vēl taustāmies, lai precīzi saprastu, ko tieši gribam piedāvāt. Taču virziens ir skaidrs – tie ir Instagram un TikTok īsformāta videoklipi. Tā ir vēl viena joma, kuru mēs ar komandu attīstām un piedāvājam kā papildu produktu.

Vai ir mūziķi vai citas sabiedrībā ievērojamas personas, ar kurām sadarbību vēlies izcelt?

Šobrīd noteikti populārākais ir Sudraba Sirds, īpaši, dažām konkrētām komūnām. Esmu uz skatuves spēlējis ģitāru kopā ar rolandu če. Kā jau minēju, Ods, Mauku Sencis, Grandmasters Neons. Ar Ozolu mēs regulāri sadarbojamies gan veicot ierakstus studijā, gan, piemēram, nesen biju dziesmu rakstīšanas nometnē pie viņa. Vēl jāpiemin Arturs Skutelis.

Vai tu pie projektiem strādā viens pats vai kopā ar kādu?

Tas atkarīgs no projekta. Es cenšos vienmēr piesaistīt kādu, jo zinu, ka reizēm esmu paņēmis pārāk daudz. Arī ar aģentūru tas ir kolektīvs projekts. Es cenšos izdarīt maksimumu no sevis, bet vienlaikus iesaistīt citus, lai visi strādātu kopā. Pamatā es strādāju viens, jo tāds vienkārši ir šī amata raksturs. Nav tā, ka Latvijā ar to varētu nopelnīt milzīgas summas, bieži vien jāstrādā vairāk. Tāpēc mums ir daudz sānu projektu. Tajos ieguldām nelielo, no blakus darbiem nopelnīto naudiņu, cerot, ka izdosies un no tiem varēs mēģināt izdzīvot.

Kā, tavuprāt, laika gaitā ir mainījusies audio industrija?

Tajā laikā, kad sāku, bija viegli atšķirt iesācēju — varēja dzirdēt, ka kāds tikai mācās. Mūsdienās, ar visiem pieejamajiem rīkiem, ir ļoti grūti saprast, kurš ir iesācējs. Standarts noteiktām lietām ir ļoti nokrities, un daudz cilvēku spēj radīt kvalitatīvu darbu. Mākslīgais intelekts ir daudz ko mainījis mūzikas industrijā un droši vien mainīs vēl vairāk, taču cilvēka faktoru tas nekad nevarēs pilnībā aizstāt.

Mākslīgais intelekts ir daudz ko mainījis mūzikas industrijā un droši vien mainīs vēl vairāk, taču cilvēka faktoru tas nekad nevarēs pilnībā aizstāt.

Ko tu dari, lai cilvēki uzzinātu par tevi un iegādātos to, ko piedāvā?

Intensīvi un organiski veidoju videoklipus, kurus publicēju TikTok un Instagram, kā arī regulāri parādos publiskajā telpā un sociālajos medjios. Veidoju dažādus projektus, kas cilvēkiem šķiet interesanti, piemēram, tiešraides, ko var skatīties mājās, vai “beat batlus” (no angļu val. - ritmu cīņa), kur cilvēki paši var piedalīties un iegūt balvas. Esmu aktīvs arī Instagram, regulāri publicējot stāstus un daloties ar saturu, lai uzturētu saikni ar auditoriju.

Kā tu salīdzinātu to, ko darīji Dirty Deal Audio, ar to, ko mēģini panākt ar saviem projektiem?

Tās ir ļoti atšķirīgas lietas, bet, teiksim tā, Dirty Deal Audio darbs bija diezgan lokāls, lai gan bija arī daži Eiropas projekti. Es gribu uzbūvēt tiltu starp Latviju un pasauli, ļaut cilvēkiem ar talantu iziet ārpus mūsu tirgus. Ir ļoti bēdīgi redzēt, ka tik daudz talantu Latvijā ātri vien nonāk stagnācijā. Tāpēc gribas veidot šo tiltu, lai mēs vismaz iegūtu pieredzi ārzemēs, pēc tam atgrieztos un turpinātu darbu. Nav pat obligāti jābrauc prom, jo daudz kas var notikt attālināti. Galvenais ir redzēt, kā ir citur, saprast summas un iespējas. Latvija ir pārāk maza — mums vienkārši vajag iegūt sajūtu par to, kā ir tur, kur iespējas ir lielākas.

Es gribu uzbūvēt tiltu starp Latviju un pasauli, ļaut cilvēkiem ar talantu iziet ārpus mūsu tirgus.

Kas ir grūtākais, kad esi pats sev priekšnieks?

Grūtākais ir saprast, ka, pat ja dari daudz, reizēm jūties tā, it kā neko neesi paveicis. Man ir dīvaina robeža — es mīlu to, ko daru. Katru dienu strādāju pie dažādām lietām, un, pat ja pavadu 8-9 stundas darbā, laiks paskrien ātri. Paiet sešas vai septiņas stundas, bet es pāreju mājās ar sajūtu, ka neko neesmu izdarījis. Kaut gan patiesībā esmu paveicis tik daudz. Brīžiem ir grūti sev ieskaidrot, ka arī es esmu vienkārši cilvēks, tāpēc man jāiemācās sev uzsist pa plecu.

Kas ir iespaidīgākais, pie kā esi strādājis vai ko pats esi izveidojis?

Iespējams, iespaidīgākais ir albums En Prise, jo pēc cipariem tas ir pārspējis visu, kas Latvijā līdz šim ir bijis, īpaši, repa žanrā. Tas ir klausītāks pat nekā Prāta Vētras jaunais albums, un, visticamāk, tā arī paliks. Tas ir projekts, ar kuru es vienmēr būšu lepns un priecīgs, ka biju daļa no tā.

Kā tu tiec galā ar izdegšanu vai radošajiem blokiem?

Man radošais bloks nozīmē, ka tu centies kaut ko darīt, bet nesanāk. Daudzi padodas, bet es vienkārši turpinu darīt, un kaut kādā brīdī sanāk. Tad atgriežas arī tas vilnis. Bet kā tu saki, reizēm nāk izdegšana, jo esi pārdarbinājis sevi. Tad vienkārši jāpārtrauc darbs, divas vai trīs dienas nedari neko saistībā ar mūziku, izgulies, ej viens pats apēst savu mīļāko burgeri, iedzer aliņu, izved sevi randiņā. Tas palīdz atjaunot enerģiju un radošumu.

Pieminēji neieslīgšanu darba tirgū. Kā to saprast?

Ja tu nezini, ko meklē darba tirgū, vari ļoti ātri atrast komfortu, no kura grūti izkļūt. Tu pierodi pie tā, ka tev regulāri ienāk nauda, kas šķiet pilnīgi pietiekami, bet tajā pašā laikā tev tiek atņemts liels dienas laika bloks, ko nevar izmantot savām radošajām lietām. Tas noved pie cita veida izdegšanas.

Ja tu nezini, ko meklē darba tirgū, vari ļoti ātri atrast komfortu, no kura grūti izkļūt.

Mana saskarsme ar darba tirgu lielākoties bija saistīta tikai ar praksi. Reālu darba pieredzi es ieguvu, kad vēl dzīvoju Liepājā un mācījos. Esmu strādājis fabrikā, pakojis etiķetes agrās rīta maiņās, bijis bārmenis, viesmīlis, šefs, cepis hotdogus. Dažkārt nācās uz darbu doties pulksten 19:00, kad klubs atvērās un mājās atgriezties pulksten 8:00 no rīta, pat eksāmenu laikā.

Šī pieredze man deva skaidrību, es negribu tajā atgriezties. Ir forši, ja darbs dod komfortu, it īpaši part-time (no angļu val. – nepilnas slodzes), bet mana pieredze rāda – lai cik smagi būtu, es vienmēr spēju tikt galā.

Kāds būtu tavs padoms vai motivācija studentam, kuram ir vēlme darīt to, ko dari tu?

Vienkārši dari daudz un dari visu, kas saistīts ar tavu mērķi. Esi dedzīgs par to un neļauj liesmai izdzist. Neļauj nevienam to arī dzēst. Atļauj sev reizēm palikt izsalkušam — no spiediena rodas dimanti, un tieši tajā brīdī radīsies idejas. Neļauj racionālajai domāšanai tevi ierobežot. Man šķiet, ka tā bieži ir lielākais ideju zaglis. Esi impulsīvs radošajos procesos, bet, racionāls, rīkojoties ar naudu, jo jāprot ietaupīt. Nebaidies, dari un savā radošajā darbā esi impulsīvs.