Sociālo tīklu saturs kļūst personiskāks, bet ne privātāks
Rūta Gabrāne, Studentu medijs Skaļāk
Pirms filmas The Social Network (2010) izrādīšanas Kino laboratorijā šovakar, 14.novembrī piedāvājam interviju ar Draugiem Group runasvīru Jāni Palkavnieku par to, kā lietotāju paradumi Latvijā mainījušies pēc datu noplūdes gadījumiem ārvalstīs, un kādas šobrīd novērojamas sociālo tīklu attīstības tendences.
Kino laboratorija ir tematisks filmu lekciju cikls, kuru veido RSU docētāja kinokritiķe un Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, pirms katra seansa uz sarunu uzaicinot ar filmu tematiski saistītas jomas speciālistu.
Vai pēc datu noplūdes un vēlēšanu ietekmēšanas skandāliem, kas pēdējos gados skāruši Facebook, cilvēki ir kļuvuši uzmanīgāki ar savu personīgo informāciju?
Nevarētu teikt, ka cilvēki agrāk bija neuzmanīgi, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, pirms skandāliem. Agrāk publiskoja tādu pašu informāciju, kādu tagad, tāpēc neredzu nekādas lielās izmaiņas. Protams, ir cilvēki, kam ir paranoja par saviem datiem, bet parasti viņu individuālie dati nav tik vērtīgi, lai kāds vēlētos tos nopludināt, bet īsumā krasas izmaiņas nav novērotas Latvijas sabiedrībā.
Foto no Jāņa Palkavnieka personīgā arhīva
Kādā mērā datu noplūdes skāra Draugiem Group kompāniju?
Mūsu pašu dati nav nopludināti, pagaidām, bet nekad nevar zināt. Es pats necenšos lielīties ar informāciju, kas varētu kādam rast interesi par to. Mūs tas tieši nav skāris, bet tas nenozīmē, ka esam labāki par tiem, kurus tas ir skāris. Neviens nav pasargāts no kiberuzbrukuma. Ja kāds pilsonis vēlēsies to veikt, tas ir izdarāms tikai pāris minūšu laikā. Pasargāts nav neviens, jo izdarāms tas ir elementāri, neatkarīgi no tā, vai to dara hakeris vai cilvēks ar IT zināšanām.
Kādas ir pēdējā laika attīstības tendences sociālajos tīklos?
Saturs paliek personiskāks, un pēdējos gados populāri kļūst dažādu veidu mesendžeru pārtapšana sociālajos tīklos. Piemēram, Facebook mesendžeris (Facebook Messenger) ir no sarakstīšanās platformas kļuvus par sociālo tīklu, bet šauram draugu lokam. Mēs arī redzam, kā Instragram ļoti mainās - storiji un ieraksti ir nosūtīti konkrētai grupai vai auditorijai, kur iespējams privāti atbildēt uz šiem storijiem, imitējot privātumu. Cilvēkiem liekas, ka publicētā informācija ir kļuvusi privātāka nekā agrāk, bet ir tieši otrādi. Ja esi nopublicējis tikai vienam adresātam, tas nenozīmē, ka nav iespējama informācijas apceļošana uz citām interneta vietnēm, un viena cilvēka vietā to redzēs vai dzirdēs tūkstošiem cilvēku.
Filma The Social Network iznāca 2010. gadā, kā ir mainījusies lietotāju uzvedība lielajās platformās?
Ir izveidojušās vairākas interneta lietotāju paaudzes. Internetu pirms divdesmit gadiem izmantoja tikai gados jauni cilvēki vai IT profesionāļi, jo tas nebija paredzēts pieaugušajiem. Mūsdienās ir izaugusi vesela paaudze, kas ir citādāki, tā ir segmentējusies grupās, ir dažādu vecuma grupu lietotāji, kur katram ir savs burbulis, kas definēts pēc interesēm. Agrāk vairāk populāri bija mediji, tai skaitā žurnāli, piemēram, "Laba", kas 80.gados bija izveidots kā jauniešu žurnāls, bērnu žurnāls "Avene", "Dari pats", kas parāda mediju segmentāciju jau toreiz. Mediju segmentācija ir novērojama jebkuram portālam, jo redzamas sadaļas "bizness", "mode", kas parāda visaptverošu saturu katra interesēm, dzimumam un vēlmēm.
Facebook lietotāju skaits Latvijā aug, Draugiem.lv - sarūk, vai gadījumā netaisāties mirt kopā ar saviem lietotājiem?
Lietotāju skaits ir ļoti sarucis, šobrīd tas ir 280 000 aktīvo lietotāju, kas nav maz Latvijai, bet ir mazāks nekā pirms desmit gadiem. Draugiem.lv turpina strādāt un dzīvot. Iepriekšējā gada finanšu rādītāji ir ļoti labi, kā arī peļņa un lietotāju bāze. Reti kuram uzņēmumam ir aktīvi 280 000 lietotāju un, ja attiecina vārdu “mirt” uz vecumu, tad lielākā lietotāju vecuma grupa ir sievietes vecumā no 25 līdz 30 gadiem, kas iet roku rokā ar pašas Latvijas interneta aktīvāko lietotāju datiem.
Titulbilde: www.shopcatalog.com
