Rīgā garlaicīgi?
Kates Telegram kanāls ar nosaukumu В Риге не скучно (Rīgā nav garlaicīgi), varētu būt iedvesmojošs cilvēkiem, kas, tāpat kā es, nesen pārcēlušies dzīvot uz Rīgu un vēlas iemīlēt šo pilsētu, gluži kā daži vietējie un arī pati Kate. Viņa vienmēr dalās ar jaunām interesantām vietām, kas pilsētā jāapmeklē, un ar nedēļas nogales notikumu sarakstu. Arī es izmantoju Kates ieteikumus, kad lemju, ko darīt nedēļas garumā.
Arina Khlus, Studentu medijs Skaļāk
Foto: Arina Khlus
Skaidri atceros savu pirmo tikšanās reizi ar Kati Streļču. Es biju uzsākusi dzīvi Rīgā un strādāju modes industrijā. Pēc vairākiem gadiem, kad uzzināju par Kates jauno Telegram kanālu, atcerējos, cik radoša un interesanta šķita viņas personība. Un šodien, tikšanās mērķis ir parunāt par Kates Streļčas iepriekšējiem projektiem un pašreizējo darbu mākslas centrā Zuzeum. Kā uzlabot šo pilsētu un popularizēt viedokli, ka Rīgā nav garlaicīgi, ja vien jūs zināt, kurp doties?
Tikšanās intervijai notika Zuzeum mākslas centrā. Par centru uzzināju tieši no Kates Telegram kanāla. Šo radošo vietu esmu ļoti iecienījusi un bieži apmeklēju vairākas izstādes. Kate tagad sēžot omulīgajā stūrītī uz dīvāna, ko ieskauj apbrīnojami mākslas darbi un radošas mēbeles, šķiet, šeit iederas nevainojami. Tieši šajā vietā nolēmām sarunāties, viņa dalījās ar savu pieredzi un stāstīja par savu darbu Zuzeum, kā arī par Telegram kanālu.
Kā tu sāki nodarboties ar reklāmu un mārketingu Rīgā?
Kādu laiku atpakaļ Rīgā bija zīmols Narciss, kuru vadīja dizainere Alise Trautmane, un viņi piedāvāja praksi, kurā es pavadīju trīs mēnešus uzreiz pēc skolas pabeigšanas. Pēc tam man piedāvāja jau pilnas slodzes darbu zīmolā, kas bija pārdošanas un mārketinga jomā. Jau tur iemācījos daudz lietu, piemēram strādāt ar Instagram un Facebook. Un 2016. gadā tas bija kaut kas jauns, un es pat nevarēju iedomāties, ka tālāk arī nodarbošos šajā jomā.
Biju ieguvusi pieredzi, strādājot arī citos zīmolos, līdz nolēmu pārvākties dzīvot uz Maskavu, kur strādāju reklāmas aģentūrā. Pēc kāda laika atgriezos Latvijā un strādāju par mārketinga menedžeri tūrisma aģentūrā. Tuvinieki nebija pārliecināti, vai es šajā jomā iederētos, jo ikdienā neesmu īpaši saistīta ar tūrismu, taču beigās izrādījās, ka šis bija viens no interesantākiem darbiem, ko esmu darījusi līdz šim.
Tālāk nonācu Honeymoon High influenceru un sociālo mediju aģentūrā. Aptuveni gadu strādāju kopā ar Agniju Griguli, un šajā laikā realizējām daudz interesantu projektu. Viens no tiem ir žurnāla Pastaiga vāki un speciālizdevums par mūsdienu jaunatni, kas bija ļoti interesants projekts. Tajā laikā es sāku strādāt par projektu vadītāju.
Kad sākās pandēmija, vairāki uzņēmumi saprata, ka plašs darbinieku skaits reklāmas aģentūrā vairs nav tik nepieciešams. Ilgu laiku biju bezdarbniece, jo šāda tipa uzņēmumi bija krietni samazinājuši gan budžetu, gan darba spēku, kas iepriekš likās neiedomājami. Kad tuvojās pandēmijas karstā punkta beigas un tika palielināts darbaspēks, atgriezos reklāmas aģentūrā par projekta vadītāju. Long story short (no angļu val - īsumā), tagad jau gadu strādāju šeit Zuzeum, kā digitālā mārketinga un projektu vadītāja.
Foto: Arina Khlus
Vai vari pastāstīt vairāk par Zuzeum?
Zuzeum ir lieliska vieta, jo tas nav tikai muzejs, bet arī mākslas centrs, kurā notiek ļoti daudz dažādu projektu. Pārsvarā apskatāmas izstādes, bet šeit ir arī veikals, kafejnīca, nodarbes, kas notiek darbnīcu zonā un pat dažādi pasākumi Zuzeum terasē kopā ar dīdžeju. Aiz Zuzeum ēkas ir būvlaukums, kur notiek brīvdabas kino vakari un ļoti daudz projektu, kurus mēs cenšamies organizēt un iekļaut šis vietas konceptā.
Zuzeum ir Zuzānes kolekcijas māja, iesākumā šeit tika izstādīti tikai Zuzeum ģimenes kolekcijas darbi. Pagājušā gada rudenī pie mums norisinājās Baltijas kolekcionāru izstāde, kur bija iespējams apskatīt mākslas darbus arī no privātām kolekcijām. Izstādīti darbi ir ļoti dažādi, kā arī paši mākslinieki brauc pie mums veidot savus jaunos darbus nākamajām izstādēm.
Mūsu suvenīru veiklas ir pilns ar lietām, ko parasti nevar sastapt muzejos. Mēs mēģinām veidot konceptuālu veikalu. Šeit ir zīmoli ne tikai no Latvijas, bet no citam pasaules valstīm, meklējam foršus māksliniekus vai dizainerus. Cenšamies, lai tas nav basic (no angļu val. parasts) suvenīru muzeja veikals, lai varētu atrast kaut ko interesantu sev vai tuviem cilvēkiem.
Foto: Arina Khlus
Mēs satikāmies, kad strādāji tieši modes sfērā, kāda pieredze tev bija strādājot zīmolā Moel Bosh?
Darbs modes sfērā nav nemaz tik vienkāršs, tas nav tikai skaistums un sievišķīgums. Tomēr darbs ar Zuhru bija lieliska pieredze. Pati Zuhra Inat ir no Uzbekistānas. Mēs kopā realizējām daudz dažādu projektu, viens no tiem bija skate Rīgas Centrāltirgū, dārzeņu paviljonā. Mēs parkā rīkojām piknikus influenceriem, attālināti piedalījos modes skatē Taškentā, pēc tam rīkoju skati Kazahstanā. Esot Tbilisi modes nedēļā, bija lieliska iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem un paskatīties, kā modes sfēra strādā no iekšpuses. Bet, skatoties uz modes industriju Rīgā, varu secināt, ka šeit tā nav vēl pietiekami attīstīta.
Savā karejas ceļā esmu lauzusi stereotipus.
Kāpēc esi uzsākusi mācības universitātē, kad tev jau ir tik daudz pieredzes?
Gribu būt cilvēks ar augstāko izglītību, lai gan mana pieredze šķiet kā divas pabeigtas izglītības. Bet es nezinu, kur būšu pēc pieciem gadiem, cik nopietni būs nākotnes projekti. Es nezinu, ko gribēšu, un augstākā izglītība ir vajadzīga, lai jebkurš ceļš man būtu atvērts. Savā karejas ceļā esmu lauzusi stereotipus. Nebija viss pēc kārtas - skola, universitāte, darbs un pēc tam ģimene un tā tālāk. Esmu ieguvusi tik daudz pieredzes strādājot dažādās kompānijās, ka tagad liekas vajag nedaudz atkāpties atpakaļ un iemācīties visu to, kas vēl var noderēt nākotnē.
Kā ideja par Telegram kanālu В Риге не скучно nonāca pie tevis?
Tas īstenībā radās ļoti nejauši, tāpēc ka es pati esmu no Rīgas, kaut arī gadu dzīvoju Maskavā. Dzīvojot tur, man bija viens PR projekts vienā PR festivālā. Maskava ir diezgan liela pilsēta, un, ja tu gribi kaut kur aiziet un apmeklēt kaut kādus pasākumus, tev vajag to iepriekš saplānot. Iegūstot jaunas prasmes, sāku pievērst lielāku uzmanību dažādiem interesantiem pasākumiem, sapratu arī to, ka man ir specifiska gaume un meklēju to, kas mani interesē, sataisu sev sarakstu, ko pa brīvdienām varu ātri un ērti paspēt apmeklēt.
Kad atgriezos Rīgā, centos apmeklēt dažādus piedāvātos pasākumus un apskatīt nebijušas vietas. Mani draugi un pazīstamie bieži jautā, kā spēju atrast vietas, ko apskatīt, jo taču Rīgā ir tik garlaicīgi. Tomēr, ja es varu atrast, kā interesanti pavadīt savu ikdienu, tad kāda problēma to izdarīt arī citiem vietējiem. Mans kanāls sākumā bija domāts tikai maniem draugiem, lai viņi redzētu pasākumus, ko apmeklēju. Publiski В Риге не скучно ir pieejams citiem jau aptuveni trīs gadus. Lai gan bija pandēmija un daudzi pasākumi nenotika, es turpināju ieguldīt savu laiku un darbu šajā kanālā, un ar katru dienu pieprasījums auga.
Kāpēc izvēlējies tieši Telegram kā platformu?
Telegram ir viena no platformām, kas mūsdienās jau zināma katram trešajam cilvēkam. Kad uzsāku, tas man bija kas jauns un nezināms. Man bija interesanti uzzināt, kā strādā šī platforma un kā tajā strādā promotions (no angļu val. - akcijas, publicitāte). Sākotnēji samaksāju Instagramā par kanāla reklāmu 15 eiro, un tā palēnām sāka pieaugt auditorija. Publicējot saturu В Риге не скучно, katrs tā sekotājs saņem paziņojumu telefona ekrānā un ērtā veidā to var apskatīt. Protams, mūsdienās cilvēkiem šo paziņojumu daudzums nāk no dažādām platformām, un, lai tie netraucētu ikdienas darbam, tos izslēdz ārā. Kopumā, es neesmu nožēlojusi, ka izvēlējos tieši Telegram platformu, jo, manuprāt, tā ir ļoti ērti izmantojama.
Man gribas palīdzēt jaunajiem Rīgas iedzīvotājiem viegli integrēties mūsu pilsētas dzīvē.
No kura brīža В Риге не скучно sāka strauji attīstīties?
Sākot ar COVID-19 ierobežojumu parādīšanos, uzreiz sāka pieaugt auditorija, jo cilvēkiem bija daudz vieglāk atrast visu vienā vietā. Sapratu, ka pandēmijas laikā nebija jēgas publicēt pasākumu sarakstu, jo tādu lielākoties nebija. Izdomāju veidu, kā varu izklaidēt auditoriju arī savādāk, skaidrojot valstī uzstādītos ierobežojumus skaidrā un saprotamā valodā. Es atceros, kā gaidīju visas jaunās ziņas, kas saistītas ar COVID-19, jo sekotāju pieaugumus bija ļoti liels. 2022. gadā bija vislielākais sekotāju pieaugums kanāla vēsturē. Pie mums ir atbraukuši ļoti daudz Ukraiņu, tādēļ gribas palīdzēt viņiem viegli integrēties mūsu pilsētās dzīvē.
Apmēram pirms gada ieliki YouTube arī savu podkastu В Риге не скучно, vai vari pastāstīt vairāk par šo projektu?
Īstenībā, es diezgan ilgi domāju par šo, lai gan realizācija notika super ātri, arī ātri tas projekts beidzās un vairāk neeksistē. Es vienkārši savā dzimšanas dienā pastāstīju vienam draugam par šo ideju un viņš reaģēja ļoti atbalstoši, sakot: “Okey, taisām”. Viņš paņēma mikrofonus, piezvanīja mūsu kopīgajam draugam Ozolam, kas arī bija mūsu pirmais viesis un mēs nofilmējām podkāstu. Kopumā mūsu podkāsta laikā tika intervēti pieci viesi. Iespējams kāds domā, ka podkāsta izveide nav nekas grūts, bet patiesībā šeit ir jāiegulda daudz laika, naudas un spēka, lai viss izdotos. Ir nepieciešama liela komanda, kurā katrs veic savus mazos darbiņus. Atzīstu, ka man šis bija grūti, jo neuzskatu, ka esmu kameras cilvēks. Iespējams no malas to nevarēja pamanīt, bet jutos neērti gan backstage (no angļu val. - aizkulises), gan kameras priekšā.
Dzirdēju arī par tavu nelielo projektu, kas saucas Riga Walk Club, kas tas ir?
В Риге не скучно savā Telegram čats apvieno un ļauj iepazīt jaunus cilvēkus. Mums pat bija pārītis, kas iepazinās čatā un kādu laiku bija attiecībās. Arī es pati iepazinu jaunus cilvēkus un ar vienu no tiem iepazinos tuvāk un izrādījās, ka mūs vienoja daudz kopīgu interešu. Man ļoti patīk pastaigāties, kas patika arī manam draugam, līdz ar to izlēmām uztaisīt sacensības, ko nosaucām par Riga Walk Club. Šis projeks eksistē jau kādu laiku, mēs mēģinām iedvesmot Rīgas iedzīvotājus staigāt vairāk. Vasaras periodā labprāt braucu ar riteni, bet, kad pienāk ziema, dodos ar kājām. Starp citu, projektu iesākām pandēmijas laikā, lai paplašinātu ideju, ka nav jāsēž tikai mājās visu dienu, bet var doties pastaigā un iepazīt savu pilsētu.
Man ir tik daudz mīļāko vietu Rīgā, ka es nespēju izvēlēties vienu.
Kura ir tava mīļākā vieta Rīgā?
Dodoties pastaigā ar suni, es vienmēr ieeju Rocket Bean kafejnīcā, tā ir viena no manām mīļākajām vietām Rīgā. Kad sākās pandēmija, mēs katru dienu devāmies pie viņiem, lai atbalstītu uzņēmumu, jo pandēmijas laikā daudzi bankrotēja. Kopā ar draugiem bieži apmeklējam kafejnīcu Zefīrs, bet pusdienoju pārsvarā kafejnīcā Stock Pot. Brīvdienu vakaros mani bieži var satikt bārā Laska vai Space Falafel. Man ir tik daudz mīļāko vietu Rīgā, ka nespēju izvēlēties vienu.
Ar ko gribētu sadarboties nākotne, kā velētos padarīt šo pilsētu labāku ar saviem nākotnes projektiem?
Šobrīd liekas, ka manā dzīvē nav vietas jauniem projektiem, jo ir jau tik daudz viskautkas, ko daru ikdienā. Tuvāko laiku turpināšu uzlabot dzīvi Rīgā, padarot to interesantāku caur Zuzeum un В Риге не скучно primāri, jo tie ir mani vissvarīgākie projekti šobrīd. Kas būs tālāk, es vēl nevaru pateikt. Man liekas, tas ir brīnums, ka В Риге не скучно joprojām eksistē, jo tas ir mans ilgākais projekts līdz šim, pagaidām neko mēģinu neplānot, lai nezaudētu interesi.
