No klausītāja līdz ēteram: Mārtiņa Pabērža ceļš uz Latvijas Radio 5

Mārtiņš Pabērzis ir intervējis divus plaši atpazīstamus Eirovīzijas mūziķus: divkārtējo uzvarētāju Loreen no Zviedrijas un 2023. gada otrās vietas ieguvēju Käärijä no Somijas. Mārtiņš ir liels mūzikas cienītājs, galvenokārt Eirovīzijas fans, kuras dēļ viņu sauc par Latvijas Radio 5 kronēto karali. Mini jebkuru Eirovīzijas gadu, Mārtiņš spēs nosaukt visus uzvarētājus. Viņš ir Latvijas Radio 5 personība un raidījuma "Dārguma Lāde" dīdžejs. Kopā ar saviem kolēģiem Mārtiņš rīko dīdžeju skolu, kurā jauniešiem ir iespēja iepazīties ar šo profesiju. Viņš ir absolvējis Rīgas Valsts 2. ģimnāziju un šobrīd studē Latvijas Universitātē "Komunikācijas zinātnes" programmā.

Laura Luīze Pētersone, Madara Konjuševska, Studentu medijs Skaļāk

Intervija notika 2024. gada rudenī.

Cik ilgi tu strādā savā profesijā?

Oficiāli darbā esmu kopš 2023. gada pirmā janvāra, bet reāli tur ierados 2022. gada rudenī. Jāsāk ar to, ka izgāju cauri dīdžeju skolas procesam, ko piedāvā Latvijas Radio 5. Tādā veidā nonācu šajā vidē un turpinu aktīvi darboties.

Kādēļ tu strādā Latvijas Radio 5?

Kāda balstiņa prātā man pateica, ka jāiet tajā virzienā. Es iestājos studēt ar nodomu, ka vēl līdz galam neesmu izdomājis, ko darīt dzīvē. Zināju, ka gribu kaut ko darīt mediju virzienā. Iestājos Latvijas Universitātē Komunikācijas zinātnēs un tas bija brīdis, kad tika izziņota pieteikšanās uz Latvijas Radio 5 dīdžeju skolu. Kaut kas man prātā teica, ka šī ir tā vieta, kur iespējams pagriezt visu savu dzīvi. Tāpēc izdomāju, ka gribu šo pamēģināt, gribu ar šo nodarboties un uztaisīju maksimāli labu pieteikumu.

Radio 5 sekoju līdzi jau kādu laiciņu, arī bērnībā, kad mani vadāja uz skolu, mašīnā radio vienmēr bija ieslēgts tieši piecinieks. Varu teikt, ka nedaudz pat uzaugu ar viņiem. Un beigās man šķita tāda forša iespēja strādāt vietā, par ko zinu, par ko man jau bija izveidojies iespaids. Es iepriekš arī "Ēnu dienā" aizgāju ciemos. Aptuveni zināju, ko varu no tā visa sagaidīt. Beigās tādā veidā izdomāju tur nonākt.

Kaut kas man prātā teica, ka šī ir tā vieta, kur iespējams pagriezt visu savu dzīvi.

Ko tu domā par dīdžeju skolu un tās lomu jauno talantu attīstīšanā dīdžeju jomā?

Domāju, ka tā ir brīnišķīga iespēja visiem, kuri vēlas paskatīties, kā radio izskatās no iekšpuses. Lielākais ieguvums ir spēja izvilināt ārā lietas no pašiem cilvēkiem, kas pieteikušies. Ja vēlēsies veidot saturu radio un būs interese un griba iet tālāk, kad tiksi tālāk, tiksi arī pie darba iekšā radio. Tur atlasa sešus cilvēkus, tad izvēlas kādus trīs vai pat mazāk un atlikušie trīs tālāk netiek. Viņiem nedaudz skumji paliek, bet viņiem netiks pateikts nē, ja mēģinās vēlreiz iet tam visam cauri. Zinu dažus kolēģus, kuri izgāja cauri dīdžeju skolas procesam vairākas reizes. Tā ir platforma, kur pirmo reizi sevi parādi, ka vari darboties aktīvi tajā nozarē, ka ir iespēja, ka to var izdarīt.

Kas tev visvairāk patīk, strādājot radio?

Visvairāk man patīk, ka varu dalīties ar mūziku, kas man mīļa. Kaut kādā veidā arī pats varu attīstīt savas runāšanas prasmes. Mūzika – tā ir man kaislība kā klausītājam. Esmu ļoti aktīvs klausītājs jau vairākus gadus, tāpēc gribēju parādīt neizpētītās un mazāk izpētītās vietas tieši klausītājiem – tas man tieši visvairāk patīk. Protams, radio ir sava rotācija, arī savs mūzikas stils, ko ir aptuveni jāievēro, bet visam ir iespējams pielāgoties. Jebkurā gadījumā tas ir foršs, radošs darbs, kurā nav limitu. Ja ir interesantas idejas, kuras iedot gan radio, gan sociālo mediju saturam, tad viss tiks izskatīts un izdarīts. Spēja radoši darboties un dalīties ar mūziku – tas ir liels pluss.

Mūzika – tā ir man kaislība kā klausītājam.

Kādi ir tavi ikdienas pārbaudījumi un kā tu tos risini?

Pārbaudījumi parasti pienāk negaidīti. Reizēm mēdz būt tā, ka viesis kavējas vai atnāk kāds pavisam cits cilvēks. Tas nenotiek bieži. Biežāk ir viesi vai saturs radio, ko iepriekš esi ieplānojis. Visticamāk, ja pareizi tam gatavojies – viss noritēs kā pa diedziņu. Svarīgākais ir pateikt īstos vārdus īstajās vietās. Ja arī uzrodas kādi pārbaudījumi, kas ir negaidīti radio vidē, kad kaut kas nenotiek tā kā sākotnēji ir gaidīts, tad svarīgi ir nomierināties iekšēji un aši pielāgoties. Priekšrocība darbam radio ir tas, ka cilvēki dzird, viņi neredz, ir iespējams kaut ko nomaskēt un aši pamainīt situāciju. Ir bijušas arī tehniskas ķibeles, tad vajadzēja zvanīt par tehniku atbildīgajiem vīriem. Individuāls pārbaudījums ir atkarīgs no satura, ko katrs dīdžejs piedāvā. Ir iespējams kārtīgi sagatavot saturu, rakties informācijā un uzaicināt viesus, vai arī vienkārši iziet ēterā, uzlikt dažas dziesmas un kaut ko parunāt par dažām aktualitātēm. Ir dažādi darbības modeļi.

Tu pieminēji to, ka praktizē komunikāciju kopumā. Kā tu izvēlies savus intervējamos, vai ir kādi kritēriji?

Vislabāk ir izvēlēties intervējamos, par kuriem pašam ir interese. Tad arī viņiem ir interesanti runāt. Bet ne vienmēr tas ir iespējams. Ir jāatrod noteiktas personības vai cilvēka darbības šķautnes, no kurām vari izvilkt kaut ko interesantu. Citādi var runāt ar jebkuru cilvēku, nolasot jautājumus no lapiņas, kas atsevišķās situācijās ir okei, īpaši, kad intervijas ir mazāk ieplānotas. Kopumā galvenie kritēriji ir interese – tas ir pats galvenais. Ja ir interese, tad viss pārējais arī dabiski atradīsies.

Runājot par interviju, kā bija intervēt divas Eirovīzijas leģendas: Loreen un Käärijä?

Bija superīgi. Viena intervija sanāca nedaudz garāka par otru. Ar Käärijä diemžēl bija tā, ka mums bija dots laika limits, labprāt būtu viņu iztaujājis turpat nedaudz ilgāk par viss kaut ko citu. Kopumā tas bija liels gods man kā milzīgam Eirovīzijas fanātam. Es biju sagatavojis jautājumus, bet dzīvē ne vienmēr viss iznāk tieši tā, kā esi iztēlojies prātā, tāpēc atkal ir stāsts par pielāgošanos. Bija situācijas, kurās dažus jautājumus vienkārši šķita loģiski pajautāt. Kopumā abi bija ļoti forši cilvēki, radīja foršu iespaidu par sevi. Ja vēl intervējamie ir tiešām patīkami cilvēki, ar kuriem ir patīkami parunāties, tad uztraukums sāk zust, un foršākā lieta ir tad, kad sāku apzināties notikumu nopietnību, kad tas jau ir noticis. Es nointervēju cilvēkus un tad piecas minūtes vēlāk, kad biju viens pats, sāku atkal priecāties, ka šis ir noticis, šis ir super. Ja ir tāds fanboisms [angļu val.: faniem raksturīga uzvedība], tad labāk to pietaupīt vēlākam, bet to ne vienmēr var nokontrolēt.

Ja vēl intervējamie ir tiešām patīkami cilvēki, ar kuriem ir patīkami parunāties, tad uztraukums sāk zust, un foršākā lieta ir tad, kad sāku apzināties notikumu nopietnību, kad tas jau ir noticis.

Vai kāds somu vārds palika atmiņā?

Nē, vairāk par somu valodu intervēja mana kolēģe Agnese Pētersone, kura pati par sevi ir milzīga Käärijä fane, tāpēc viņa pieteicās man līdzi. Citos gadījumos būtu sūtījuši mani vienu pašu, bet beigās dalījām prieku. Labā ziņa par somu vārdiem ir tāda, ka tie ir iemūžināti sociālo mediju saturā. Instagram un TikTok to var atrast. Vismaz varu atkal apskatīties un paklausīties. Tās dažas sīkās detaļas nepaliek atmiņā.

Runājot par pieredzi, varbūt tev ir bijusi kāda konkrēta intervija, kas personīgi tevi izmainījusi vai sniegusi jaunu perspektīvu uz dzīvi?

Pirms gada bija posms radio, kad man bija vakara ēteri un biju uzņēmies uzdevumu, ka regulāri sākšu aicināt ar literatūru saistītus cilvēkus, jo agrāk biju kārtīgs lasītājs. Tagad laika ir atlicis nedaudz mazāk, ir citi pienākumi, bet tāpat par literatūru interesi izrādu. Katru nedēļu vakaros aicināju spilgtas personības, kas bija saistītas ar literatūru, visādus interesantus cilvēkus sanāca sastapt. Atceros pēdējais būtiskais cilvēks, kuru gribēju sarūpēt sev kā saldo ēdienu, bija komiķis Jānis Skutelis, kuram savilku literatūras saistību ar to, ka ir tāds literārs žurnāls "Avīzes nosaukums". Žurnālam ir specifiska nianse, ka katra mēneša numura veidošanā strādā cits redaktors ar savām interesēm un nodomiem. Viņi nonāca pie idejas, ka vajadzētu uzaicināt komiķi Jāni Skuteli kā redaktoru, kas man šķita ļoti interesanta izvēle. Izdomāju, ka varētu par to ar viņu parunāties radio vidē. Interesantākais, ka par Jāni Skuteli bija iespaids, ka viņš ir jautrs vīrs – stāsta daudz joku un kopumā brīvs, nepiespiests cilvēks, bet viņš atnāca pavisam citā veidolā. Protams, viņš izturējās brīvi, viņš bija viņš pats. Ar viņu nebūt nebija nepatīkami runāt, viņš bija ļoti interesants sarunu biedrs, bet tā bija viena no interesantākajām intervijām, kas man bijusi. Ja neuztver visu sarunu kā humora šovu, tad viss kaut ko interesantu var izvilkt ārā. Intervija ar Jāni Skuteli bija kaut kas tāds, ko noteikti atcerēšos.

Vai, tavuprāt, intervētājam ir jāveido emocionālā saikne ar intervējamo, lai saruna kļūtu īpaši atklāta un dziļa? Varbūt tev pašam ir sava personīgā pieeja?

Ja cilvēks ir tāds, kuru bieži intervē, ir jāmēģina saprast, kas ir viņa biežākais intervijas modelis un kā to pamainīt. Vajag domāt no intervējamā perspektīvas, viņš sniedz daudz interviju un daudz maz ir atbildējis vienu un to pašu. Ir forši, ja ir kaut kāda rozīnīte iekšā. Piemēram, radio vidē tās mēdz būt interesantas aktivitātes, spēles. Mēs tiekam galā ar ierasto informāciju, ka dziedātājam ir jauns singls, izrunājam visu ierasto – kā tapa, kāda nozīme un tā tālāk. Pēc tam kaut ko citu interesantu izdara, lai beigās būtu pozitīva pieredze. Ja tas ir radio vidē, tad intervētājam vajadzētu arī parādīt savu personību, padarīt visu vairāk par sarunu, nevis izprašņāšanu. Izprašņāšanas modelis gan vispār ir ļoti noderīgs. Tas gan vairāk attiecas uz sarunu šoviem, piemēram, Jānim Domburam raidījumā "1:1". Tur ir mazāk sarunu un vairāk izprašņāšana, bet katram ir savs modelis, jāskatās uz katru individuāli. Visiem nestrādās identiskas pieejas. Jāpaskatās, ko intervē, tad skaidrība atnāks.

Pieņemu, ka tev ir iecienīts intervēšanas modelis.

Tas modelis izpaužas tajā, kā vislabāk uzsākt sarunas, jo uzsākt – tas ir galvenais, pēc tam viss dabiski atraisās. Sākumā vislabāk man patīk paprasīt par kādu aktualitāti, kas varbūt ir saistīta ar to cilvēku, varbūt nav. Piemēram, kā cilvēks nonāca intervijas vietā. Ja tā ir radio vide, tad jāprasa par laika apstākļiem – kā patīk vasaras karstums vai lielais sniegs ziemā, kāda ir sajūta par pēdējiem mēnešiem. Tikai tad ķeros klāt galvenajam tematam. Kopumā tas sākums ir tāds neliels modelītis, kuru var paņemt, tad viss pārējais dabiski atrisinās.

Varam teikt, ka universāli ļoti svarīgs ir small talk [angļu val.: nelielas sarunas].

Jā! Šajā gadījumā varbūt ne gluži small talk, vairāk ievads, ledus laušanai – break the ice, bet idejiski tā var apzīmēt.

Vai ir kāds konkrēts cilvēks, ko vēlies intervēt nākotnē?

Citus Eirovīzijas cilvēkus, kas piestātu Rīgā vai tuvāk. Mums īstenībā radio top sarakstiņš ar tiem, kuri varētu pie mums atbraukt un cerams, ka arī viņiem izdosies piekļūt klāt. Protams, redzēs, kā būs, bet kopumā arī radošiem cilvēkiem ir ļoti daudz citas mūzikas zvaigznes, kuras būtu forši pēc būtības satikt. Šajā situācijā darba pienākumus ir svarīgs – kaut kāds saturs ir jāizvelk no cilvēka, bet vienlaicīgi arī, ja intervētājam ir kāds sapnis, kuru cilvēku vēlas nointervēt, tad manā gadījumā primāri domātu tikai par sevi. "Es šo cilvēku esmu saticis, tik superīgi." Visu pārējo noliktu otrā plānā, kas man šķiet savā ziņā notika ar Loreen, kad viņu satiku. Svarīgākais bija tas, ka šis cilvēks bija satikts.

Vienu cilvēku konkrēti nenosaukšu, bet, ja ir vēl citi forši mūzikas pasaules vai Eirovīzijas pasaules pārstāvji, kas varētu atbraukt uz Rīgu, vai es kaut kur varu aizbraukt, tad būšu priecīgs. Dzīve ir gara, viss var notikt.

Svarīgākais bija tas, ka šis cilvēks bija satikts.

Runājot par Eirovīziju, no kāda vecuma to sāki skatīties?

Īstenībā man šķiet, ka uz šo jautājumu sniedz atšķirīgas atbildes mani ģimenes locekļi, bet es tā definitīvi atbildēšu, ka 2015. gads. Man bija 11 gadi. Tas bija gads, kad Aminata iekļuva finālā, dabūja super augstu pozīciju – sesto vietu. Tajā laikā īsti neapzinājos un tagad neliels žēlums par to, jo uzreiz gadu vēlāk bija Justs un tad bija tā neveiksmju sērija. Pirmo reizi kārtīgi finālu skatījos 2015. vai 2016. gadā, 2017. gadā pilnībā visu noskatījos no sākuma līdz beigām, jo iepriekšējos gados bija nogurums un aizgāju gulēt. Pusfinālus sāku skatīties salīdzinoši vēlu, no 2021. gada.

Kādas ir tavas domas par Eirovīzijas nozīmi mūzikas pasaulē? Ko, tavuprāt, šis konkurss dod māksliniekiem un klausītājiem?

Eirovīzija ir forša lieta, kur katra Eiropas valsts, neatkarīgi no lieluma, cilvēku skaita vai ietekmes, var nolikt dziesmu uz pasaules skatuves, kas ir līdzvērtīga gigantiem un nāk no Zviedrijas, Lielbritānijas vai kādas citas valsts. Tas ir tas pats foršākais. Tāpēc tas ir arī vienmēr mans foršākais arguments, ko mest pretī cilvēkiem, kuri saka, ka Latvijai nevajag naudu tērēt, nevajag braukt katru gadu uz Eirovīziju un tā tālāk. Es tam nepiekrītu. Šajā gadījumā cilvēkiem, kuriem patīk Eirovīzija, argumentus ir ļoti vienkārši atrast. Tā ir milzīga pasaules skatuve, kurā ir svarīgi Latviju parādīt, un varbūt tie rezultāti nav paši labākie, tāpat ir iespēja atstāt iespaidu. Sudden Lights ir ļoti labs piemērs, viņi netika finālā, bet tās sezonas laikā Twiterī lasīju, ka daudz cilvēku bija nenormāli apsēsti ar dziesmu un ar Sudden Lights kā grupu kopumā. Arī pašiem izpildītājiem ir iespēja uzaudzēt savu atpazīstamību ārpus Latvijas. Pašā Latvijā vismaz pēdējos trīs gados noteikti ar Citiem Zēniem, Sudden Lights un Donu ir bijis tā, ka viņi tajā gadā tik tiešām ir kārtīgi izšāvuši. Vai nu pirmais vai kārtējais popularitātes vilnis viņiem ir uznācis tajā gadā. Pozitīvo efektu ir ļoti daudz.

Eirovīzija ir forša lieta, kur katra Eiropas valsts, neatkarīgi no lieluma, cilvēku skaita vai ietekmes, var nolikt dziesmu uz pasaules skatuves, kas ir līdzvērtīga gigantiem un nāk no Zviedrijas, Lielbritānijas vai kādas citas valsts.

Runājot par Latviju Eirovīzijā, notiks lielas pārmaiņas, īpaši Supernovā, būs jāsāk iesniegt dziesmas augustā un zināsim dalībniekus jau novembrī, nevis janvārī. Ko tu domā par šīm lielajām pārmaiņām? Vai Latvija būs spējīga turpināt kvalificēties Eirovīzijai?

Tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Katrs gads ir balta lapa. Ar baltajām lapām ir vieglāk strādāt, ja ir attīstīts nacionālais formāts. Es ceru, ka Supernova šobrīd iet pareizajā virzienā. Man ļoti patīk, ka jau laicīgāk esam sākuši par to domāt. Cik saprotu iepriekš izpildītāji uzzināja par piedalīšanos tikai dažas nedēļas pirms paša fināla. Tas bija pagājušos gados, kad janvāra sākumā tika paziņoti izpildītāji un pēc mēneša ir jāuzstājas. Man šķiet jaunais formāts būs daudz ērtāks izpildītājiem. Viņi laicīgi sapratīs, ka būs jāuzstājas un būs nedaudz vairāk laika, lai attīstītu priekšnesumu idejas un pat dziesmu ar sīkām detaļām uzlabot. Pēdējos gados ir bijušas valstis, kuras regulāri taisa rīvampus [angļu val.: pārveidošana] dziesmām. Pat ja dziesma ir izvēlēta Eirovīzijai, tas nenozīmē, ka modelis, kas uzvarēja nacionālajā atlasē, ir pats pēdējais dziesmas attīstības posms. Tur vēl kaut ko var pielikt klāt un kaut kādā veidā arī uzlabot beigu izredzes. Es ceru, ka iesim uz augšu. Man patīk, ka attieksme no pašiem izpildītājiem pēdējos gados ir pozitīvāka tādā ziņā, ka priekšnesuma kvalitāte ir augusi. Iepriekš bija tā, ka grupas un izpildītāji vienkārši uznāca uz skatuves, nodziedāja savu dziesmu, kaut kādas smukas krāsiņas bija fonā, un tas ir arī viss. Tagad formāts ir nedaudz attīstītāks.

2024. gada Eirovīzijā bija liels haoss, ko ietekmēja vienas valsts dalība un šī valsts diemžēl ir apstiprinājusi savu dalību 2025. gadā. Kā tu redzi Eirovīziju nākotnē? Vai domā, ka Eirovīzija tiks apdraudēta, ja Izraēla turpinās piedalīties?

Es ļoti ceru, ka nē. Eirovīzija ir pārdzīvojusi drāmas pagātnē, arī saistībā ar to, ka citām valstīm patīk, ka viena valsts piedalās un citām ne. Ceru, ka šī politiskā situācija, kara apstākļi netiks sevišķi saasināti turpmākajā laikā. Ļoti ceru uz politiskās situācijas stabilizēšanos, jo tas nozīmē, ka stabilizēsies arī pati Eirovīzija. Runājot par Izraēlu kopumā, viņi paši izvēlējās saasināt situāciju, iedot politisko vēstījumu savai dziesmai, un viss ir atkarīgs no tā, kā viņi paši sevi pēc attieksmes parādīs. Uz šo ir grūti atbildēt ar tādu definitīvu atbildi, pagaidām nedaudz par agru.

Jāņem vērā, ka Eirovīzija notiks Šveicē un tur atrodas arī Eiropas Raidorganizāciju apvienības ēka. Tāpēc ir uztraukums par to, ka Eirovīzija var tikt apdraudēta.

Jā, es ceru, ka nebūs. Bet internetā ir redzēts gana daudz cilvēku, kuri dramatizē situāciju. Daudzi teica, ka 2024. gads būs pēdējais gads. Daudzi arī pamatīgi dramatizēja situāciju, ka Izraēla uzvarēs tikai politisku iemeslu dēļ. Viņi, protams, savāca tos telebalsojuma punktus, bet, par laimi, šis konkurss vēlreiz atgādināja, ka ir nepieciešams nedaudz vairāk par politisko situāciju, lai gūtu maksimālos panākumus. Arī Ukrainas situācijā – viņiem bija laba dziesma un viņi to uzvaru nopelnīja.

Ja tev būtu iespēja izvēlēties kādu mākslinieku, ar kuru uzstāties uz skatuves, kurš tas būtu?

Gan jau, ka jāņem kaut kas tāds, ar ko es neizskatītos baigi tizli. Zinu, ka grupai "Green Day" ir tradīcija, ka viņi koncertos ik pa laikam uzvelk uz skatuves fanu, lai padzied dziesmu rindiņas priekšā. Viņi tādu sistēmu ir ļoti labi atstrādājuši. Tā varētu būt visai forša pieredze. Šis ir vēl viens jautājums, par ko diezgan maz esmu domājis, tāpēc ka neesmu sevišķi ar muzikālām dotībām apveltīts. Ja uzstājos, tad drīzāk esmu fona elements, ar kaut kādām deju kustībām varu izcelties, pakratīt matus. Pie smagajām grupām noteikti to varētu. Roks un metāls man tīri labi īstenībā patīk.

Ievērojām, ka tu Twitterī esi pārsvarā ielicis reitingus albumiem un dziesmām un ievērojām arī tavu Spotify pīrāgu. Pirmajā vietā tev bija The Rolling Stones. Ja tu novērtētu The Rolling Stones, tad kuri būtu pieci top albumi?

Šis ir foršs jautājums, tāpēc ka varu nosaukt precīzo piecinieku, ko pēdējo reizi sataisīju. Numur viens man bija Beggars Banquet, tas man ir ļoti mīļš albums. Numur divi – Tattoo You, tas ir arī labs. Trešo vietu piešķirtu albumam "Sticky Fingers". Ceturtajā – Out Of Our Heads un piektajā Goats Head Soup. Viņiem ir milzīga diskogrāfija. Izpildītājus pēc būtības man patīk klausīties pēc diskogrāfijas, tāpēc ka man patīk dot iespēju visiem karjeras posmiem un visādus dārgumus var izrakt no dziļākajiem nostūriem.