“Nārnijas” DĪVA
Dziedātāja Esmeralda nebaidās visu pamest un lekt nezināmajā, lai piepildītu savu sapni mūzikā. Piecus gadus nostrādājusi sporta nozarē, Laura Melbārde jeb Esmeralda saprata, ka tas nav viņas dzīves aicinājums. Lielākais solis tajā brīdī bija izdomāt, ko tagad darīt? Kā pateikt ģimenei? Laura sevi atkal atrada mūzikā, kas kopš bērnības ir bijusi viņas sirdslieta, un nu jau varam teikt, ka she is back better than ever! (no angļu val. viņa ir atgriezusies vēl labāka nekā jebkad) Tagad viņai pieder visiem zināmais dziesmas pants: “Es gribu dzīvot tavā Nārnijā”… Tiešām viss būs kārtībā!
Una Laura Siliņa un Sintija Šiliņa, Studentu medijs Skaļāk
Raksts tapis 2024. gada nogalē.
Kad pirmoreiz satikām Lauru Melbārdi mazajā “Mīkla” kafejnīcā Vaļņu ielā, viņa sevi uzreiz iepazīstināja kā Esmeraldu. Viņas īstais vārds nav nekāds noslēpums, taču nešķita arī jocīgi, ka dziedātāja sevi iepazīstina šādi. Esmeralda ir Lauras mūzikas un kristīgais vārds. “Esmeralda ir vārds, ko man iedeva mamma kristībās, taču tas nenozīmē, ka eju uz baznīcu un pielūdzu Dievu. Ilgu laiku vidusskolā to izmantoju kā segvārdu, ko pateikt Vecrīgā, ja negribēju iepazīties. Kad nonācu līdz mūzikai, man uzreiz bija skaidrs, ka es gribu būt Esmeralda nevis Laura,” stāsta mūziķe.
Esmeralda uzauga Valmierā. Bērnībā bija īsts rebelis - gāja uz skeitparku, tusēja zem *fly box, kas ir dubultā rampa skeitparkā, bijusi diezgan nekontrolējama jauniete. Ar smaidu un siltām atmiņām viņa stāsta par to, cik ģimeniska ir Valmiera - pilsēta ar mieru, klusumu, mežiem un Gauju.
Bērnībā Esmeralda bija īsts rebelis - gāja uz skeitparku, tusēja zem *fly box, bijusi diezgan nekontrolējama jauniete.
Bērnībā Esmeralda nodarbojās ar jāšanas sportu. Apmēram četrus gadus dzīvojās stallī, kopa savu ķēvi Caneimu (aut.piez.- izrunā ar K) un piedalījās sacensībās. Sākot šo hobiju, mainījās arī viņa pati. Rebeļa ēra noslēdzās. Pēc tam, kad zirgam atklāja sirds mazspēju, Esmeralda neturpināja jāšanas sportu, jo bija emocionāli grūti aiziet pie cita zirga. Tā kā tuvojās vidusskola, viņa saprata, ka ir laiks pamest šo hobiju. Nostaļģijas ieskauta sarunā Esmeralda atminas: “Viņa bija brūna ķēve ar baltām, mazām zeķītēm pie nagiem, uz pieres balts, mazs mēness. Caneimas diemžēl vairs nav. Nomira vienā vasarā, saindējoties ar skābu sienu.”
Ārpus sporta un citiem hobijiem, pusaudžu vecumā piespiedu kārtā Esmeraldai bija jādodas ģimenes pārgājienos. “Tētim patīk atpūta dabā, viņš mūs visur ņēma līdzi. Tīņu gados tas bija par spīti, es to negribēju, ienīdu.” Tagad viņa atceras šos braucienus ar prieku, un ir pateicīga, ka vecāki iemācīja mīlestību pret dabu. Šobrīd pastaiga ar sunīti pa mežu Vaidavā, kas atrodas netālu no Valmieras, ir iemīļots veids, kā atpūsties, izveidot connection (no angļu val. saikne) ar dabu un iztīrīt savu galvu no visādām domām.
Mamma arī neļāva pusaudžu laikā darīt visu, ko gribas. Esmeralda smejoties stāsta, ka sešpadsmit gados gribēja tetovējumu, jo mammai arī abas rokas ir notetovētas. Mūziķei pirmais plānā bija grupai “Linkin Park” veltīts tetovējums, taču mamma kategoriski pateica nē, bija jāsagaida pilngadība, tad kaut vai Mikipeli varēšot uz dibena tetovēt. “Mans pirmais tetovējums ir vilks uz rokas, totāli izskatās pēc mana suņa, un to uztetovēju pirms man bija suns. Savukārt mīļākais ir skelets uz rokas. Kad atnācu mājās, un mamma to ieraudzīja, viņa bija šokā.”
Esmeraldas mīļākais tetovējums
Jau kopš 11. klases Esmeralda zināja, ka turpinās savu karjeru sporta nozarē. Viņai bija daudz enerģijas un intereses izzināt fitnesa pasauli. Esmeralda atrada programmu Rīgas Stradiņa universitātē un ieguva augstāko izglītību veselības sporta specialitātē. Piecus gadus nostrādājot par fitnesa treneri, florbola treneri, izmēģinot savus spēkus gandrīz jebkurā sporta nozarē, sajuta, ka tas nav viņas dzīves aicinājums. “Tā arī nedabūju gandarījumu par veikto darbu. Es nācu mājās depresīva, man gribējās gulēt un ēst visu laiku. Nebija spēka un enerģijas nekam citam. Pieņēmu lēmumu, ka pametīšu sportu.”
Tā arī nedabūju gandarījumu par veikto darbu. Es nācu mājās depresīva, man gribējās gulēt un ēst visu laiku. Nebija spēka un enerģijas nekam citam. Pieņēmu lēmumu, ka pametīšu sportu.
Esmeraldai vaicājām: ko tava ģimene teica par šo lēmumu? Šķiet tik izaicinoši pamest un kā ar nazi nogriezt to, ko daudzus gadus viņa bija darījusi. Lēmums nebija viegls, tas tiesa. Esmeralda stāsta, ka vajadzēja saņemt drosmi, lai paziņotu vecākiem. “Tētim ir savs bizness. Jau kopš bērnības uz viņu skatos kā elku, jo tētis ir daudz sasniedzis. Man gribas sevi pierādīt viņa acīs. Es biju ļoti uztraukusies.”
Ģimene bija pārsteigta. Īpaši par viņas risinājumu - sākt rakstīt mūziku. Un arī šajā stāstā tas ir negaidīts lēmums, taču mūzika viņai vienmēr bija blakus. Vidusskolā Esmeralda apmeklēja džeza vokāla nodarbības, kā arī muzicēja kopā ar Henriju Mucenieku (aut.piez. - tagad “Līvu” ģitārists, “Muud” un “Kreisā Krasta” sastāvā), uzstājoties mazos, akustiskos koncertos un pasākumos. Toreiz tas nešķita tik nopietni, jo viņa nedomāja, ka mūzikā ir, ko patiesi piedāvāt. Visa dzīve bija vērsta fitnesa virzienā. “Ja jau mūzika man vienmēr ir dzīvē bijusi, tad might as well try it (no angļu val. varētu pamēģināt). Biju bezdarbnieks, tāpēc man nebija daudz ko citu darīt. Kā apņēmīgs mežāzis pieķēros pie vienas lietas, sāku mācīties producēt mūziku, taisīt bītus, improvizēt, rakstīt tekstus. Spēlēju klavieres vai atradu kādu samplu (no angļu val. sample - muzikāls piemērs). Un viss sāka līmēties kopā.”
Ģimene bija pārsteigta. Īpaši par viņas risinājumu - sākt rakstīt mūziku.
Esmeraldai vienmēr paticis pops, r&b, reps - to varam saklausīt arī viņas mūzikā. Patīk tādi mākslinieki kā Mac Miller, Billie Eilish, SZA. Veidojot savu mūzikas karjeru un mācoties producēt, Youtube skola bija galvenais zināšanu ieguves avots. Sarunas laikā viņa stāsta arī par nakti, kad satika Tallinas kvartālā klavierskolotāju Matīsu Repsi. “Viņš spēlēja tur naktī klavieres. Es uzjautāju, vai viņš pasniedz nodarbības, un izrādās, ka pasniedz! Tad nu domā nākamajā dienā par to, ko esi pāļa bazarā sarunājis. Es ar viņu sakontaktējos. Sākumā notis nepazinu, neko nemācēju, kas arī viņam bija neierasti, bet atradām vidusceļu un turpinājām sadarbību veselu gadu. ”
Sākumā notis nepazinu, neko nemācēju, kas arī klavierskolotājam bija neierasti, bet atradām vidusceļu.
To gadu Esmeralda izvēlējās izolēties mājās. Viņa iekapsulējusies mērķtiecīgi rakstīja mūziku. Kā pati saka, bija hibernācijā, reti satiekot savus draugus. Vajadzēja izrāpties ārā. Un kā saka, ka viss notiek īstajā brīdī un laikā, tā Esmeralda negaidīti saņēma ziņu no grupas “Olas” dalībnieka Arvja Reika. Viņš bija pamanījis Esmeraldas mūziku un uzrakstīja, vai negrib pievienoties mazai rakstīšanas nometnei. “Plašāku klausītāju loku es ieguvu tad, kad satiku grupu “Olas”. Tas mūsu iepazīšanās stāsts ir nodrillēts. Pilnīgi gribas izdomāt jaunu.”
“Olas” un Esmeralda uzrakstīja trīs dziesmas. Pašu pirmo “Pilsēta” pat iekļāva “Muzikālajā bankā”, kur katru dziesmu neiekļauj. Esmeralda atminas, ka toreiz viņai bija iespēja pirmo reizi piedalīties radio ēteros, dziedāt “Dod pieci!” labdarības maratonā un iepazīstināt sevi kā jauno mūziķi. Uztraukums bija liels, taču nepameta sajūta, ka viss notiek tā, kā tam ir jābūt. “Sāc darīt lietas pareizajā virzienā un parādās iespējas. Man ir bijis tik daudz šaubu par katru sīkumu. Un šajos gadījumos ir ļoti svarīgi, ka tev ir blakus draugi, tuvākie cilvēki, ģimene, kas tevi iedrošina un tic. Ja kāds domā tāpat, kā tu “ai, ko tu tur muļķojies”, tad ir grūti.”
Un, protams, sadarbības laikā tapa visiem zināmā “Nārnija”. Vaicājot par dziesmas veidošanas procesu, Esmeralda saka: ”No manas puses “Nārnija” tapa uzreiz. Es atnācu uz studiju, viņi man uzlika bītu. Man radās ideja, piegāju pie mikrofona, iedziedāju. Viss! Tajā brīdī telpā bija neiedomājami liela enerģija, ka es sapratu - šis ir ļoti labi. Un atceros, kad iznāca “Nārnija”, tad Somijā atpūtos, slēpoju. Chilloju (no angļu val. pa mierīgo, atpūtos).”
Patiesībā dziesma pirmajā izdošanas mēnesī neaizgāja. Tā kļuva populāra TikTok dēļ, kad daudzi lietotāji sāka veidot video un storiju trendu ar šo dziesmu. “Nārnija” sasniedza pat ārzemju klausītājus. Pēc influenceru pasākuma tā kļuva arī par vasaras lielāko hitu, un vienu no retajiem, kas Latvijā veidots house mūzikas žanrā. “No sākuma daudzi nesaprata, kas ir Nārnija, kāpēc Nārnija. Bet, kad tu klausies to skaļi, tad ir tusiņš un labas sajūtas. Varu teikt, ka man nebija nekādu ekspektāciju. Mēs nesēdējām, netaisījām nekādus rituālus. Viss atkal, manuprāt, notika pareizajā laikā un vietā.”
Dziesma pirmajā izdošanas mēnesī neaizgāja. Tā kļuva populāra TikTok dēļ, kad daudzi lietotāji sāka veidot video un storiju trendu ar šo dziesmu. “Nārnija” sasniedza pat ārzemju klausītājus.
Tagad Esmeralda ir kļuvusi par “Nārnijas” dīvu, taču jautājot par to, vai sastopas ar atpazīstamību ikdienā pēc dziesmas lielās popularitātes, dziedātāja atbild, ka to neizjūt. “Visi mani asociē ar “Nārniju”... It’s okay, it’s fine (no angļu val. ir okei, ir labi). Atpazīstamību izjutu tikai pēc, piemēram, šīs vasaras koncertiem, kad cilvēki gribēja fotografēties. Viņi jautā nofotografēties ar mani, un tas parasti ir foršs pārsteigums: "Oho, labais! Nu, aiziet, varam!" Tā pieredze, kas ir bijusi šovasar lielajos koncertos, ir crazy (no angļu val. traka). Atskatoties uz to, nevaru noticēt, ka tas notika. Šis bija grūdiens man.”
Dziedātāja stāsta, ka pirmajos koncertos bijis grūti, jo baidījusies. Toreiz un pat tagad ļoti daudz cilvēku nāk klausīties tikai “Nārniju”. Dziedot solo, ir jāiet uz skatuves mēles un jādzied kopā ar saviem klausītājiem. Esmeralda atceras, ka pirmajā koncertā Žanis (aut. piez. grupas “Olas” dalībnieks Žanis Pavlovskis) stūma viņu, lai iet publikai tuvāk, taču dziedātāja visu laiku bēga atpakaļ. Tagad koncertos ir vieglāk nodziedāt, jo Esmeralda ir pieradusi pie tā, zina, kas būs gaidāms.“Es nekad nebiju iedomājusies, ka publikas hype (no angļu val. sajūsma) un enerģija atnāks pie manis tik ātri.”
Viņas individuālais koncerts notika 8. septembrī Vaidavā, pludmales krastā, akustiski spēlējot ģitāru. Septembris šogad bija ļoti silts, pagarinātā vasara. Pēc tik jaudīgiem koncertiem uz lielās skatuves skaļā un enerģiskā publikā rodas vēlme pamainīt vidi un dalīties ar savu muzikālo veikumu intīmākā un mierīgākā gaisotnē. To Esmeralda mīl visvairāk - izbaudīt katru dziesmu mazākā cilvēku lokā, jo tā veidojas vēl tuvāka saikne ar klausītājiem.
Pēc jaudīgiem koncertiem uz lielās skatuves skaļā un enerģiskā publikā rodas vēlme pamainīt vidi un dalīties ar savu muzikālo veikumu intīmākā un mierīgākā gaisotnē.
Esmeraldu ne tikai iespējams klausīties dažādos koncertos, bet arī katru dienu “Latvijas Radio 5” dienas laika ēterā. Tieši tāpat kā piedāvājums no grupas “Olas”, tā arī darbs radio nokrita kā no gaisa. Viņa stāsta, ka tajā dienā nesa nodot depozītu, kad saņēma ziņu no Toma Grēviņa, viena no “Latvijas Radio 5” dīdžejiem. Sākumā Esmeralda jutās skeptiska, jo nevarēja saskatīt sevi radio dīdžeja lomā, bet tomēr aizgāja paskatīties, kā tur ir. Tā viņa vēljoprojām mūs priecē katru dienu ēterā no plkst. 13:00 līdz 16:00. Tā kā radio ir rutīnas darbs, Esmeralda saka, ka tāpēc jāmāk plānot savs laiks. Nepieciešams veikt kādu rituālu, lai atietu no dienas pirmās daļas. Jāmēģina ikdienu sabalansēt. “Braukšu uz Barselonu rakstīt mūziku viena, top mans debijas albums. Man ir ļoti daudz demo versiju un muzikālu skiču, no kurām gribu paņemt labākās un salikt vienā albumā.”
Šī gada sākumā Esmeralda apņēmās katru mēnesi izdot dziesmu, lai pieturētos pie mērķa turpināt darīt. Ceļš ir bijis grubuļains, jo nesanāk publicēt dziesmu tādā ritmā, taču viņa aizvien pieturas pie šī koncepta. Sākot strādāt mūzikā, Esmeralda stāsta, ka katru nākamo dziesmu ir arvien vieglāk izlaist. Sākumā bijis grūti, jo viņa uztraucās par to, ko domās citi cilvēki, kā viņi sapratīs stāstu.
Lai gan Esmeralda šo stāsta ar smaidu un entuziasmu, kustinot rokas, it kā dejodama, dziesmu “TJZ” viņa veltījusi savam mīļotajam draugam dzimšanas dienā. Tas nešķiet nekāds pārsteigums, ka dziesma veltīta kādam cilvēkam, taču tam apakšā stāv aizkustinošs stāsts. Dziesmā atskan vārdi “Tu jau zini, ka mana sirds pieder tev”, ko viņa sarakstījusi brīdī, kad nekā cita nebija, ko dāvāt svētkos, izņemot savas jūtas, kuras apvīt skaistā melodijā.
Ir skaidrs, ka, arvien vairāk muzicējot, Esmeralda kļūst vēl atklātāka pret saviem klausītājiem, kā arī pret cilvēkiem, kam velta šīs dziesmas. Kautrīgā meitene ir palikusi pagātnē.
Lai gan sarunas laikā Esmeralda atklāja to, cik skeptiski jūtas par katru savu lēmumu, tas līdz šim ir palīdzējis viņai nonākt līdz karjeras ceļam, kas sniedzis gandarījumu, prieku un jaunus panākumus.
Par spīti iepriekš zināmajai rutīnai un tam, ka viņa visu pameta, Esmeralda izvēlējās un turpina veidot savu ceļu mūzikā. Galvenais ir saņemt drosmi, un viss būs kārtībā! Tā ir iedvesma nebaidīties sevi izaicināt un pieņemt trakus lēmumus, kas sākotnēji nešķiet tā vērti, un izmantot iespējas, tām sakot jā, nevis nē. Lai gan sarunas laikā Esmeralda atklāja to, cik skeptiski jūtas par katru savu lēmumu, tas līdz šim ir palīdzējis viņai nonākt līdz karjeras ceļam, kas sniedzis gandarījumu, prieku un jaunus panākumus. Sarunas beigās viņa secina: “Es noteikti jūtos uz pareizā ceļa, jo viss manā dzīvē šobrīd ir saistīts ar mūziku. Man bieži bijuši tādi brīži, kad vajadzēja sev iekniebt, lai zinātu, ka šis ir pa īstam. Dzīvē viss tik strauji var mainīties.”
