Matīss Zvaigzne: "Ir garlaicīgi, ja visu laiku darām vienu lietu."

“Es noteikti iesaku studentiem izmantot iespēju aizbraukt apmaiņas programmā,” saka Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vadītājs un docents Matīss Zvaigzne, kuram savulaik bijusi iespēja studēt Beļģijā. Viņš uzskata, ka tas iedod iespēju saprast plašumu. “Mēs esam rokas stiepiena attālumā no ļoti dažādām iespējām un kontaktiem, un apmaiņas studiju laiks man ļauj paskatīties mazliet citādāk arī uz to, kā es varu šīs iespējas izmantot savos darbos,” stāsta Matīss. Viņš ir absolvējis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas un šobrīd ir daudzpusīgs dizainers ar bagātu pieredzi koka izstrādājumu un rūpnieciskā dizaina jomās.

Mūsu saruna notiek Latvijas Mākslas akadēmijas pagalmā, kur Matīss dalās pieredzē par dizaina nozari, tās izaicinājumiem un savu ceļu no izglītošanas līdz darbam starptautiskā vidē.

Adele Indrāne un Evelīna Bule, Studentu medijs Skaļāk

Saruna notika 2024. gada rudenī.

Vai varat pastāstīt par savu agrīno aizraušanos ar dizainu – kas jūs piesaistīja tieši koka izstrādājumos?

Aizraušanās ar dizainu bija jau diezgan agrīnā vecumā. Sākot no 4. klases, devos pie mākslinieka Ulda Rogas. Mācījos pie viņa zīmēt, gleznot, gatavojos idejiski. Domāju startēt Jaņa Rozentāla Mākslas skolā un tālāk, iespējams, Mākslas akadēmijā. Kaut kur pa ceļam es sastapos ar atklāsmi, kā atšķiras māksla un dizains. Dizains ir problēmu risinātājs, izaicinājumu un labbūtības veicinātājs. Savā ziņā mēs ikdienā cenšamies pēc iespējas trāpīgāk, veiksmīgāk, ilgtspējīgāk un atbilstošāk radīt risinājumus produktiem, pakalpojumiem un citām idejām.

Pa ceļam, domājot par to, vai doties tālāk mākslas vai dizaina virzienā, es nonācu Rīgas Dizaina un Mākslas Vidusskolā (RDMV). Atvērto durvju dienā bija iespējams uzzināt vairāk par to, ko dara šajā vidē. Viens burvīgs pasniedzējs, šobrīd mans Mākslas akadēmijas kolēģis Ervīns Pastors iedvesmoja mani doties šajā virzienā un mēģināt saprast, kas ir dizains.

Dizains ir problēmu risinātājs, izaicinājumu un labbūtības veicinātājs.

Kāpēc tieši koka izstrādājumi?

RDMV programmas ir veltītas dizainam, un tad nāk klāt konkrētu spēju specializēšanās viena materiāla izmantošanā. Kā materiāls man ļoti tuvs šķita koks. Tas, ko mēs darījām, ir produkta dizains, bet prototipi un idejas bija mēģinājumi domāt par materiālu kā par vienu no galvenajiem elementiem. Man tas šķita saistoši. Darbojoties pie idejām un risinot savus projektus, es kombinēju tos ar dažādiem citiem materiāliem, domāju par mērķi, kam es to veltu.

Jūsu izglītība variējas no koka izstrādājumu līdz rūpniecisko izstrādājumu dizainam. Kā šī daudzveidīgā pieredze ietekmēja jūsu pieeju dizainam?

Daudzveidīgā pieredze ir iespēja saprast plašākus laukus. Nav tāda viena lieta, bet ir centieni apzināties dažādas vides, industrijas, un ir veidi, kā varam skatīties uz dizainera pienesumu. Es iestājos funkcionālajā dizainā, kas pašā pamatā velta uzmanību lietotāju īpašību principiem, universālā dizaina aspektiem, ilgtspējībai, sociālajiem aspektiem. Ņemot vērā to, ka es ikdienā daru grafisko dizainu, paralēli tam, ko studēju, man bija interese pētīt vēl citus laukus un veidot unikālus risinājumus. Industriālais dizains, kuru mobilitātes programmā Erasmus+ gadu studēju Beļģijā, pavēra iespēju apskatīt, kā produktu dizainu piedāvā apgūt vidē, kur industrija ir krietni attīstītāka. Latvijā produktu dizaina industrijas ražotnes pilnīgi noteikti nav tādā apjomā kā citviet Eiropā.

Jums patika studēt Beļģijā?

Es noteikti iesaku studentiem izmantot iespēju aizbraukt apmaiņas programmā. Tas dod iespēju saprast to plašumu. Savā ziņā Eiropa ir maza. Mēs esam rokas stiepiena attālumā no ļoti dažādām iespējām un kontaktiem, un apmaiņas studiju laiks man ļauj paskatīties mazliet citādāk arī uz to, kā es varu šīs iespējas izmantot savos darbos.

Savā ziņā Eiropa ir maza. Mēs esam rokas stiepiena attālumā no ļoti dažādām iespējām un kontaktiem.

Reflect Studio koncentrējaties uz ilgtermiņa un lietotāju vērstiem dizaina risinājumiem. Kā nodrošināt, lai dizains laika gaitā paliek gan funkcionāls, gan estētiski pievilcīgs?

Tam pamatā ir sakārtota stratēģija. Ir materiāli, kas tiek nodrošināti komandai, kas strādā tālāk, saprotot, kā tos pielietot un attīstīt. Bieži vien sadarbības ar zīmoliem darām ilgtermiņā. Nav tā, ka ir viens darbiņš, pie kura pāris mēnešus padarbojamies un tad aizmirstam. Mēs turpinām attīstīt jau iestrādātās lietas, kad komanda vēlas jaunieviesumu vai papildinājumu.

Pašā pamatā estētika ir viena no funkcijām veiksmīgam dizainam. Skaistas, rūpīgi izstrādātas lietas pievērš uzmanību un kalpo ilgāk, bet pamatā ir tas, ka tu radi, nevis, kas tajā mirklī ir trendīgs. Tu domā par to, kā tas darbosies ilgtermiņā un kā saglabāt fokusu uz mērķauditoriju un vēstījumu.

Skaistas, rūpīgi izstrādātas lietas pievērš uzmanību un kalpo ilgāk, bet pamatā ir tas, ka tu radi, nevis, kas tajā mirklī ir trendīgs.

Vai varat mūs iepazīstināt soli pa solim, kā no pētniecības tiekat līdz gala produktam un kā tā ietekmē gala produkta dizainu?

Pētniecība un kontekstuālā apzināšanās ir būtiska detaļa, par ko sākotnēji ir svarīgi izstāstīt - kādēļ tas nepieciešams un kā tas palīdzēs šim risinājumam. Ja mēs ķertos jau pie gatava produkta, piemēram, mājaslapas, mēs riskētu ar to, vai to ieraugot, tā patīk vai nepatīk, kas ir ļoti virspusējs rezultāts. Mēs cenšamies no tā izvairīties, piedāvājam izpētes procesu, veidojam radošās darbnīcas un stāstām par kontekstu. Tad kopīgi precīzāk definējam, uz ko virzāmies. Iepazīstot viņus, saprotam, kādi izaicinājumi pirms tam ir bijuši un ko tuvākajos gados plānots paveikt. Pēc tam seko posms, kurā ģenerējam idejas un meklējam radošos risinājumus. Šajos posmos ik pa brīdim pieslēdzas partneri, un mēs nonākam līdz skaidram virzienam, kuru vēlamies attīstīt un ieviest.

Kā jūs organizējat savu darbu,  ja ir jāstrādā pie vairākiem projektiem vienlaikus?

Mūsu komandā ir projekta direktore, kura atbild par darba plānošanu un strukturēšanu. Nav mirklis, kurā ir tikai viens projekts – vienmēr paralēli ir vairāki projekti. Daži ir jārada pāris nedēļās vai dienās, pie citiem mēs strādājam pusgadu vai gadu.

Pašā pamatā tas ir plānošanas jautājums. Ir noteikts dienas resurss, ko mēs sadalām. Saprotam, kas ir prioritātes un laicīgi informējam partnerus par to, kad risinājums varētu būt gatavs. Viens no maniem bijušajiem kolēģiem par vairāku darbu vienlaicīgu darīšanu teica, ka vajadzētu būt tā, ka, ja mēs visu laiku darām vienu lietu, ir pārāk garlaicīgi, tāpēc ir svarīgi saprast, kā visu saplānot.

Vai ir grūti apvienot Reflect Studios ar darbu Mākslas akadēmijā?

Tas noteikti nav vienkārši. Tas prasa daudz resursu un laicīgu plānošanu, bet katrā no šīm vidēm man ir sava komanda. Dizains ir par komunikāciju. Jau studiju laikā centos apvienot dažādas lietas, tāpēc man šķiet loģiski spēt noorganizēties.

Kas jums palīdz izlauzties cauri radošajam blokam un kur jūs gūstat iedvesmu?

Veids, kā atslēgties, pārslēgties, restartēties, ir svarīgs. Man tā ir aktīvā atpūta, sports vai būšana dabā. Tās var būt arī citas radoša veida aktivitātes, bet, lai ir iespēja to troksni, kas radies no ikdienas procesiem izkliedēt un ar svaigu prātu ķerties atkal klāt.

Ir svarīgi, ka troksni, kas radies no ikdienas procesiem ir iespējams izkliedēt un ar svaigu prātu ķerties atkal klāt.

Esat dedzīgs skrējējs un organizējat skriešanas pasākumus. Kā tas aizsākās?

Noteikti neesmu vienmēr izbaudījis skriešanu. Agrāk likās, ka man tā ļoti nepatīk un daļa no tās nepatikas ir saistīta ar traumām no pamatskolas stundām, kurās tas notika diezgan haotiski – atnāca un teica, tagad būs kross un tev jāskrien vairāki kilometri maksimālajā ātrumā. Pēc tā man šķita, ka es diez vai kādreiz vēl skriešu, bet, sākot sadarbību ar Rīgas maratona komandu un iepazīstoties ar viņiem, sapratu, ka ir nianses, ko es vispār nebiju sapratis un es centos tam pats iet cauri. Varētu teikt, ka darbs pie Rīgas maratona zīmola identitātes man atvēra jaunu pieredzi skriešanā.

Darbs pie Rīgas maratona zīmola identitātes man atvēra jaunu pieredzi skriešanā.

Kā studiju laikā grupu darbi atšķīrās no industrijas komandas darba?

Studiju procesā bieži jādarbojas komandās ar vairākiem dizaineriem, bet industrijā tu esi vienīgais dizainers. Industrijā katram ir sava loma, katrs zina savu iesaisti un virza projektus uz priekšu.

Ar kādām dizaina  programmām un rīkiem jūs strādājat?

Cenšamies pieturēties pie industrijas standarta. Ir rīki, kuri ir vairāk izplatīti un ir svarīgi, ka mēs darbojamies ar tiem, jo bieži darbus ir jānodod tālāk maketētājam vai digitālie prototipi programmētājam. Lielākoties sanāk strādāt Adobe programmatūras, kuras būtu gan Adobe Illustrator, gan Adobe Photoshop. Video gadījumā tas būtu Adobe Premiere Pro vai Adobe After Effects. Ja veidojam prototipus digitāli, izmantojam Figma vai Adobe XD. Reizēm ir unikāli risinājumi ar kādu citu vidi, kas ir jāizmanto. Iespēju robežās mēs pielāgojamies.

Esat pasniedzis datoru mākslu Nacionālajā Mākslu vidusskolā un tagad vadāt Mākslas akadēmijas dizaina nodaļu. Kādas atšķirības novērojāt izglītības pieejā šajās iestādēs?

Jaņa Rozentāla Mākslas skola ir vidējā līmeņa mācību iestāde un līdz ar to cita auditorija. Tur ir jaunieši, kuri plāno, kur viņi startēs tālāk. Ir arī līdzības – abas šīs vides ir salīdzinoši kompaktas, līdz ar to sanāk individuāla pieeja, jo ar katru ir iespējams parunāties, palīdzēt atrast risinājumus. Arī Mākslas akadēmijā vienā kursā ir kādi 10 studenti. Esot mazā grupā, ir daudz ciešāka sadarbība. Tas imitē pieeju industrijai, kur mēs darbojamies radošajās komandās, un viens otru pazīstam. Atšķirība vēl ir tajā, ka Rozentāla Mākslas skolā fokuss ir uz mākslas izglītību, bet dizaina nodaļā uz dizainu.

Kādas izmaiņas esat ieviesis Mākslas akadēmijā kā dizaina nodaļas vadītājs, lai sagatavotu studentus jaunajai dizaina nozarei?

Jau vairākus gadus septembra ievada nedēļā rīkojam aktivitātes, kas ir paredzētas tieši vides iepazīšanai. Veidojam stāstu vakarus, kuros studenti dalās ar savām pieredzēm vasaras skolās un mobilitātes apmaiņās, tādā veidā pastāstot par to, kas vēl notiks. Vēl mums ir tradīcija doties kopīgā pārgājienā, uz kuru mēs aicinām visu kursu studentus un pasniedzējus, lai ir iespēja iepazīties, pirms sākas studiju process.

Esat minējis, cik svarīgi ir izprast krāsu profilus dizainā, īpaši starp Ziemeļamerikas un Eiropas standartiem. Kā jūs to iekļaujat mācību procesā?

Viens no kursiem ir datorprogrammas studijas, kurā mēs sakārtojam visas programmatūras. Ir studenti, kas ar programmu saskaras pirmo reizi un ir studenti, kas to ir lietojuši gadiem, bet neko nav saregulējuši, lai programma veiksmīgi kalpotu darba procesiem. Mēs izejam cauri visām niansēm un saliekam precīzus uzstādījumus.

Kādi, jūsuprāt, ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem mūsdienās saskaras jaunie dizaineri un kādus padomus sniedzat, lai tos pārvarētu?

Pirmkārt, apkārt ir liela informācijas pārbagātība. Saprast, kam pievērst uzmanību, bieži vien ir problemātiski. Ir jāsaprot, kur meklēšana ir vērtīga un kur ir lieks troksnis. Otrkārt,  mēs bieži vien cenšamies dizainēt to, ko neesam izpētījuši. Respektīvi, ja es vēlos salikt grāmatas vāka izkārtojumu, bet ikdienā nelasu grāmatas, es nezināšu, kā ir saskarties ar šo no lietotāja pieredzes. To var attiecināt uz lietotnēm, mājas lapām, iepakojumiem vai jeb ko citu, ko dizainējam, tāpēc tas ir jāizpēta.

Saprast, kam pievērst uzmanību, bieži vien ir problemātiski. Ir jāsaprot, kur meklēšana ir vērtīga un kur ir lieks troksnis.

Kādas dizaina tendences kļūst arvien populārākas? Kā tām izsekot līdzi?

Tendences ir saistītas ar tehnoloģiskiem risinājumiem un zīmolu nepieciešamību komunicēt, lai izprastu, kādā veidā to veiksmīgāk izdarīt. Es teiktu, ka aizvien vairāk parādās risinājumi, kuros tiek lietots mākslīgais intelekts. Ir daudzi risinājumi kuros redzam, kā dizaineri to veiksmīgi pielieto, nevis uzskata, ka šis rīks atņems mums darbu.

Vēl ir tendence uz dažādām niansēm skatīties vienotāk. Sen jau esam aizmirsuši par laiku, kurā kāds vēlējās vienkārši radīt logotipu vai vienu mazu detaļiņu. Rodas sapratne, ka viss kopums, ko ikdienā komunicējam, rada zīmola tēlu. Dizains kļūst aizvien izplatītāks un pieejamāks. Ir ļoti daudz talantīgu jauniešu un dizaineru, kuri uzsāk savu profesionālo darbību, atrodot materiālus tīmeklī. Veidojas pārbagātība ar iespēju kaut ko radīt. Šīs tēmas kļūst pieejamākas, bet līdz ar to saturs ir ļoti dažāds.

Vai ikdienā izmantojat mākslīgo intelektu, vai esat pret mākslīgā intelekta izmantošanu?

Es izmantoju, bet ir jāskatās, kādiem mērķiem to izmantot. Tas nedrīkst aizstāt pilnvērtīgu pētniecību vai personu, fokusa grupu vai viedokli. Mākslīgais intelekts spēj kalpot kā rīks, lai veikli attēlotu dažādas vīzijas, idejas, skices vai atrast references un strukturēt materiālu. Man šogad bija iespēja būt vienam no muzeja balvas žūrijas dalībniekiem Imanta Ziedoņa muzejā. Muzeja komanda bija radījusi burvīgu risinājumu, kurā bija iespēja sarunāties vai dzirdēt I. Ziedoņa domas par dārzniecību, un šis stāsts bija mākslīgā intelekta radīts.

Mēs iedrošinām mākslīgā intelekta rīkus izmantot arī studentiem. Ir svarīgi ar viņiem saskarties un no tiem nebaidīties. Ir svarīgi, ka mēs atrodam iespējas, kā to pielietot savos radošajos risinājumos.

Ir svarīgi saskarties ar mākslīgo intelektu un no tā nebaidīties. Ir svarīgi to pielietot savos radošajos risinājumos.

Ilgtspējība dizainā kļūst arvien svarīgāka, kā jūs iekļaujat ilgtspējīgas prakses savā darbā Reflect Studio un Mākslas akadēmijā?

Ilgtspējīga prakse ir domāt par to, kur un kā tu izmanto resursus. Mēs cenšamies mazāk lietot drukātas lietas, materiālus kur tas nav obligāti nepieciešams. Cenšamies uzturēt elektronisku komunikāciju un iespēju robežās arī tikšanās un aktivitātes. Mēs ierosinām projektus, kuros domājam par ilgtspējīgiem aspektiem. Viss, kas ir digitāls kaut kur fiziski atrodas – ir kāds lielais serveris, kur tam visam ir jābūt uzglabātam. Arī šeit ir svarīgi, ka risinājums ir optimizēts un lieki netērē resursus. Jārada kas tāds, kas kalpos piecus, desmit gadus uz priekšu.

Vai process sasniegt ilgtspēju likās sarežģīts?

Universālā dizaina principi par iekļaujošu risinājumu bija aktuāli jau studiju laikā. Jāprot radīt risinājumus, kuri der visiem vai lielākajai sabiedrības daļai. Ilgtspējā ir jautājums par to, kā mēs iekļaujam dabas resursus  un, kā mēs tos izmantojam. Tā ir daļa no manas dizaina ētikas, un, ja es redzu kādu risinājumu, kas, manuprāt, nav ilgtspējīgs vai ignorē kādas no šīm komponentēm, man šķiet, ka es esmu nofeilojis (no angļu val. failed – neizdevies). Mums visiem ir simtiem ideju, bet sarežģītākais posms sākas, kad ideja ir jāīsteno un tai jāturpina dzīvot.

Mums visiem ir simtiem ideju, bet sarežģītākais posms sākas, kad ideja ir jāīsteno un tai jāturpina dzīvot.

Ja jūs varētu dot vienu padomu topošajiem dizaineriem, kuri vēlas radīt ietekmīgu un ilgtspējīgu dizainu, kāds tas būtu?

Neuzķerties uz trendiem, kuri šobrīd ir populāri. Padomāt par to, vai un kā šis zīmols, vai produkts varēs sadzīvot pēc viena, diviem, trīs, vai pieciem gadiem. Padomāt dažus soļus uz priekšu, lai pārliecinātos, ka tas ir ilgtspējīgi.