Latgalietis Lauris Zalāns karjeras līkločos

Lauris Zalāns ir cilvēks, kurš nebaidās apdedzināties savas dzīves profesionālās izvēlēs un lēmumos. Radio ir vieta, kur viņa dabiskā un pozitīvā enerģija liek klausītāju ausīm nosarkt un lūpām pasmaidīt, vismaz kaut nedaudz. “Ja tas izdodas, tad misija ir izpildīta un diena izdevusies,” stāsta Lauris, RADIO TEV ētera balss īpašnieks, digitālā satura veidotājs un vienkāršs puisis no Preiļiem.

Matīss Mičāns, Marta Brāle, Studentu medijs

Intervija notika 2024. gada rudenī.

Foto: Laura Zalāna privātais foto arhīvs

Ar ko sākās tavs ceļš sociālo mediju vidē?

Mans sapnis vienmēr bija strādāt radio. Mēģināju tikt Pieci LV, bet mani nepaņēma latgaliešu akcenta dēļ. Izgāju aktiermeistarības, radio dīdžeja kursus un sāku strādāt brīvprātīgo darbu Ghetto Games. Vadīju pasākumus, taisīju publikācijas sociālajiem tīkliem un intervēju cilvēkus. Sociālie tīkli un Ghetto Games mani virzīja tālāk, un tā arī sāka nākt piedāvājumi viens pēc otra, ieskaitot RADIO TEV, kuri uzrunāja ar jautājumu – varbūt gribi pamēģināt pie mums strādāt? Uzreiz nepiekritu, jo bija doma ar Ghetto Games braukt ārpus Latvijas, bet sākās Kovids, un es atgriezos pie RADIO TEV ar jautājumu – varbūt jums vēl joprojām vajag? Izturēju konkursu un jau kādu laiku tur strādāju. 

Kādi ir lielākie izaicinājumi, strādājot radio industrijā? 

Katram radio ir savs virziens un vērtības. Tas sevī ietver runāšanas ilgumu, kāda mūzika un ziņas skan. Visādas nianses, kuras agrāk nebūtu iedomājies. Ir jāspēj atbildēt uz jautājumu “kāpēc manī klausīties?” un jānodod pēc iespējas vairāk informācijas tikai ar balsi. Jāsaprot, cik daudz runāt, ko un kā to darīt.

Ir jāspēj atbildēt uz jautājumu – “kāpēc manī klausīties?"

Minēji, ka tevi nepaņēma radio akcenta dēļ. Tevi sūtīja uz valodas kursiem. Vai tiešām akcentu var izmainīt?

Pilnīgi noteikti var. Viss ir atkarīgs no tā, cik ļoti to gribi. Pēc trešās nodarbības es sapratu, ka tomēr negribu. Parādījās sajūta, ka pazaudēšu savu identitāti. Komiķis Jānis Skutelis ir no Latgales. No viņa to ir grūti nolasīt, kaut gan, viņš nav mācījies kursos. Tu esi citā vietā un zemapziņā rodas sajūta, ka ir jāpielāgojas. Zinu, ka man pašam ir pamainījusies izruna, bet tam vairs līdzi nesekoju.

Pēc trešās valodas kursu nodarbības sapratu, ka tomēr negribu mainīt savu akcentu.

Latgaliešu valoda ir valoda vai tomēr dialekts? 

Nemācēšu precīzi atbildēt, bet uzskatu, ka valoda. Ir konkrēti vārdi, kurus var pateikt tikai latgaliešu valodā.

Varbūt ir kāds piemērs?

Jā, vuška. Zināt kas ir vuška? Tā ir aita. Pasaku vuška un, ja nesaproti latgaliešu valodu, tu nezini, ko tas nozīmē. Ir daudz tādu vārdu.

Pirms diviem gadiem valsts prezidents Levits, Latgalei piešķīra savu oficiālo karogu. Latgalē daudz kur rakstībā tiek izmantota latgaliešu valoda, piemēram, braucot uz Latgali ir rakstīts “Preiļu novads” un apakšā arī latgaliešu valodā. Nekur citur tā nav.

Tu minēji, ka arī rakstība atšķiras. Vai latgaliešu valoda atšķiras rakstībā un runā?

Jā, atšķiras! Latgaliešu valodā tiek izmantoti burti, piemēram, “y” un tas izrunājas kā cietais “i”. Ļoti līdzīgi kā krievu valodā cietais “i”. Ir vēl daži burti, kuri tiek lietoti, bet nav latviešu alfabētā.  

Vai latgaliešu valodā ir akcenti? 

Jā, katrā vietā tas ir mazliet citādāks. Kāds kaut kur pavelk garāk vārdu, kāds to saka pilnīgi citādāk, izmanto iestarpinājumus. Piemēram, Baltinavā, Krievijas pierobežā, ir radikāli citādāka latgaliešu valoda, bet Rēzeknē ir vistīrākā latgaliešu valoda. 

Tu esi viens no piedzīvojumu nometne Street Warriors vadītājiem. Pastāsti, lūdzu, par šo nometni!

To organizē Street Warriors izveidotājs Gatis Kondrāts. Tā ir jauniešu piedzīvojumu nometne. Jaunieši pilda uzdevumus, krāj punktus un pēc nedēļas redz sasniegto. Divas nedēļas viņi ir atrauti no ārpasaules. Tur dzīvo pēc tās vietas noteikumiem. Visu laiku notiek pozitīvās enerģijas apmaiņa.  Katrai komandai ir savi vadītāji, un viens no tiem biju arī es. Tāda vesela pilsētiņa, milzīga komūna izveidojas, kur cilvēki fokusējas tikai uz to, kas notiek nometnē. Beigās visi raud, jo ir žēl, ka viss ir noslēdzies, vajag atvadīties un atgriezties savā ikdienā.

Ko tu novēlētu topošajiem multimediju speciālistiem?

Saprast sevi. Nodefinēt, kas tu esi un par ko tu vēlies kļūt. Palikt pie tā, un ar augsti paceltu galvu iet uz priekšu. Nebaidīties no brīvprātīgā darba.

Ja gribi strādāt radio, raksti pa taisno un mēģini tur tikt. Ja tevi neielaiž pa durvīm, lien iekšā pa logu. Mēģini un nedomā par to, ka otrā pusē kāds gaida tavu ziņu, lai tev uzreiz atteiktu. Tā nav.

Mani uzaicināja uz šovu “Gandrīz ideālas vakariņas’’. Projektā strādāja citas televīzijas raidījuma producente. Es gatavoju ēdienu un viņa pienāca pie manis ar telefonu, sakot: “Lauri, pagriezies tagad pret mani un saki to un to.” Mētājot sēnes improvizēti pateicu to, ko viņa lika teikt. Pēc tam viņa teica: “Paldies, es aizsūtīšu savām meitenēm. Mēs kā reiz tagad meklējam jaunu raidījuma vadītāju!” Nākamajā dienā atnācu uz provēm un mani paņēma. Ir jādara lietas ārpus komforta zonas. Katra pieredze ir kaut kas pozitīvs un ir jāmēģina to saredzēt.

Nedomā par to, ka otrā pusē kāds gaida tavu ziņu, lai tev uzreiz atteiktu. Tā nav.