Fotogrāfa ikdiena, mīlestības teorēma un spēks nepadoties

Ko saprotam ar vārdu mīlestība? Vai tā ir sajūta, kuru var uzzīmēt, uzrakstīt vai ieraudzīt? Kāzu fotogrāfs Klaids Lielbiksis uzskata, ka mīlēt nozīmē darīt. Viņam mīlestība ir darbības vārds.

Klaids ir Latvijas Top 10 kāzu fotogrāfs, kurš savā jomā darbojas jau astoņus gadus. 2023. gada Latvijas Kāzu fotogrāfu un videogrāfu asociācijas foto un video konkursā ieguva otro vietu kategorijā "Jaunais pāris".

Sarunas laikā Klaids pārsteidz ar labestību, humoru un mīlestību pret darbu un apkārtējo pasauli. Viņš iedrošina ļauties dzīves plūsmai, jo "pats foršākais, kas var būt, ir kad pieredzes un notikumi atnāk pie tevis pilnīgi negaidīti".

Keita Kokina, Santa Lutere, Studentu medijs Skaļāk

Intervija notika 2024. gada rudenī.

Uzspēlēsim spēli. Teiksim vārdu, un tavs uzdevums ir atbildēt ar pirmo asociāciju, kas ienāk prātā. Pirmais vārds – mīlestība.

Kārtīgs ceļojums, divi cilvēki.

Kāzas.

Manā gadījumā darbs, bet nekad neesmu to redzējis kā tādu deviņi līdz pieci (no angļu val.: nine to five). Tas ir kārtīgs tusiņš, ballīte, foršs notikums un iespēja daudz redzēt.

Fotogrāfija.

Viens mirklis.

Fotogrāfs.

Klaids Lielbiksis – persona, kas iemūžina svarīgu dzīves notikumu, apkārtni un visu, kas notiek ap mums. Laime. Būt veselam un justies labi.

Kāpēc mīlestība kā ceļojums?

Kāzu kontekstā mīlestībai piestāv vārds ceļojums, jo tas ir vidēji 12 stundu ilgs. Ja skatāmies uz to citādāk, sākot no pirmās dienas, kad notiek kņudēšana krūšu daļā, līdz brīdim, kad sirmgalvju vecumā turam viens otra roku – tas ir bijis ceļojums. Manuprāt, tas ir raibs un notikumiem bagāts.

(...) sākot no pirmās dienas, kad notiek kņudēšana krūšu daļā, līdz brīdim, kad sirmgalvju vecumā turam viens otra roku – tas ir bijis ceļojums.

Vai tev mīlestība būtu ceļojums uz siltu un saulainu galamērķi, vai tomēr uz sniegotu un kopā pārvaramu kalnu?

Man gribētos teikt, ka saule un jūra, bet, kad iedomājos sniegoto kalnu un trako haikingu (no angļu val.: pārgājiens) divu nedēļu garumā, ko vienmēr esmu vēlējies pamēģināt, tad neesmu vairs tik pārliecināts. Tur augšā ir dienas, kurās spīd saule, tu atpūties un baudi. Manuprāt, tās ir tās ikdienas kopdzīves ainas. Mēs esam divi cilvēki, ne vienmēr vienādi, un, lai attīstītos, ticu, ka jābūt dažādiem. Ļoti bieži dažādība mēdz iedzīt stūrī, taču tas ir labi, jo pēc tādiem atgadījumiem attīstāmies, augam un pilnveidojamies kopā. Ja mākam mācīties, uzklausīt, būt empātiski, saprast, kāpēc viens vai otrs šodien ir pacēlis spalvu – tas ir kalnā kāpiens līdz zenītam.

Ja mākam mācīties, uzklausīt, būt empātiski, saprast, kāpēc viens vai otrs šodien ir pacēlis spalvu – tas ir kalnā kāpiens līdz zenītam.

Šodien atrodamies tev emocionāli tuvā vietā - Rāmavas Depkina muižā. Kāpēc šāda lokācijas izvēle?

Pirmkārt, profesionālā pieredze. Esam piecu minūšu braucienā no Rīgas robežas, prom no skaļās pilsētas. No kāzu svinēšanas viedokļa ir ērti, ka esi ātri mājās, jo kāzas ir garš pasākums, aptuveni desmit vai vairāk stundas. Tāpēc ir forši, ka izdari darbu, saliec somu, no visiem atvadies un pēc desmit minūtēm esi mājās. Otrkārt, šī ir ļoti skaista muiža, kas parāda, kur man patīk fotografēt. Tā ir lieta, uz kuru esmu ilgi tiecies – fotografēt vietās, kur man patīk. Šī vieta ir tieši tāda – skaista, pareizi apbružāta, tagad moderni teikt – vintidžīga (no angļu val. retro stila).

Vai bez šīs muižas ir vēl kāda vieta, kas tevi piesaista profesionālā līmenī?

Tagad top vietas, kur svinēt kāzas, ir, piemēram, Abgunstes muiža. Sevi uzskatu par rezidentu, jo esmu tur piecas līdz septiņas reizes gadā. Bija viens gads, kad biju pat deviņas. Šobrīd jauna vieta kāzu svinībām ir Auces pusē, viesu mājā "Losbergi", tā ir ļoti autentiska betona būve ar metāla sijām, pretstats šai vietai. Fotogrāfa profesija sniedz iespēju nonākt dažāda stila kāzās, kas ir pluss, lai darbs nebūtu vienveidīgs.

Pašam vairāk patīk vintidžīgās (no angļu val.: retro stila) kāzas, kas notiek šeit, Rāmavas Depkina muižā vai tomēr Auces pusē?

Teikšu 50/50. Pagājušonedēļ biju kāzās, kurās bija divi cilvēki, un vissvarīgākais bija viņi paši. Protams, ir simpātiskākas vietas, kas bildēs izskatās skaistāk, bet svinības var būt arī dārzā ar picu busiņu un labākajiem draugiem. Nereti līgavas lielāko informācijas devu par kāzu norisi uzzina no interneta, tomēr ir labi, ja ir kāds, kas pastāsta par kāzu industriju, citādāk šķiet, ka internetā redzētais variants ir vienīgais pareizais. Kāpēc gan kāzu dienā neizbraukt ar motociklu vai kleitas vietā neuzvilkt bikškostīmu? Mēģinu līgavas iedrošināt un skatīties plašāk.

Runājot par kāzu fotogrāfa profesiju, tas ir tavs bērnības sapnis – strādāt ar kameru?

Nē, noteikti negribēju būt kāzu fotogrāfs. Viss sākās ar filmēšanu. Bērnībā doma bija, ka braukšu gonkās, rokas būs melnas un smaržas būs benzīns un riepas. Fotogrāfija atnāca pati, un tas ir pats foršākais, kas var būt, ka pieredzes un notikumi atnāk pie tevis pilnīgi negaidot.

Man bija 16 gadi. Kādā brīdī rokās nonāca kamera, uzņēmu pāris bildes, ieliku draugiem.lv un dabūju piecus laikus (no angļu val. man patīk) vairāk nekā citam draugam – forši. Tad nāca pirmie vasaras darbi, pirmā spoguļkamera, taču vislabākā pieredze bija skolas pasākumu fotografēšana. Nometot bailes pie malas, iemācījos labi dokumentēt pasākumu, kamēr kāds stūrī rādīja ar pirkstu. Pēc laika, kad biju jau fotografējis par naudu, tēvs pienāca un teica, ka ir paziņa, kas nodarbojas ar baksteidža (no angļu val.: aizkulises) menedžmentu, viņa ir fotogrāfe un jautā, vai nevēlos ar viņu pabraukāt un pafotografēt. Izbraukuma laikā iepazinos ar puisi vārdā Uldis Vilks un burtiski pēc pus gada filmēju festivāla "Summer Sound" atskatus un dziedātāja Dona klipu pie jūras.

Nebija grūti iejusties?

Mani, zaļo gurķi, iemeta riktīgā virpulī, un tas iemācīja ātri savākties. Sapratu, ka ir vajadzīga laba tehnika, un tas bija riktīgs lēciens no 300 latu kameras uz gandrīz 2000 latu kameru. Sapratu, ka esmu šajā iekšā un atpakaļceļa nav. Varēju teikt "nē", bet bija interesanti. Redzēju tik daudz no tā, ko citi skatījās tikai televizorā, piemēram, raidījuma "Okartes skatuve" baksteidžs (no angļu val.: aizkulises). Tajā brīdī man bija 18 vai 19 gadi un ar mani runāja kā ar pieaugušo.

Sapratu, ka esmu šajā iekšā un atpakaļceļa nav. Varēju teikt "nē", bet bija interesanti.

Kad sākās kāzu fotografēšana?

Līdz šim brīdim biju fotografējis pāris kāzas. Pēc pirmajām pateicu – nebūs! Šķita, ka viss iet pēc knipja principa – kurpīte, gredzeni, pušķīši. Tāda klišeja mani biedēja, jo viss izskatījās veci, un arī doma par kāzu fotogrāfu – čalis ar mugursomām, pārsvīdis, skrien kaut kam pakaļ – sapratu, ka nevēlos to. Tad nāca Instagram. Pamanīju puisi vārdā Kristaps Hercs, kurš kļuva par manu lielo iedvesmu. Viņš parādīja, ka var būt pilnīgi citādāk, ka var būt arī hipsterīgie pāri ar žigulīti. Sapratu, ka tas ir tas, ko vēlos fotografēt. Tad pie manis atnāca pāris, kuri pamainīja manu vīziju par kāzu svinēšanu. Viņiem bija lauku māja ar uzsistu dēļu grīdu un desertā zemenes ar blakus noliktu piena krūku. Šķietami vienkārši, taču tai pat laikā par visu rūpīgi padomāts.

Pirmajā vorkšopā (no angļu val.: darbnīca) 2018. gadā pie kāzu fotogrāfa Mika Šēla uzzināju, ka var nofotografēt 50 kāzas gadā. Interesanti! Man tajā brīdī bija astoņas sezonā, kas jau šķita daudz. Šobrīd pats fotografēju 50 kāzas gadā. Esmu tur, kur sapņoju būt. Pa šiem 13 gadiem daudz ir redzēts, piedzīvots, saprasts, un par savu lielāko vērtību uzskatu pieredzi.

Tāda klišeja mani biedēja, jo viss izskatījās veci, un arī doma par kāzu fotogrāfu – čalis ar mugursomām, pārsvīdis, skrien kaut kam pakaļ – sapratu, ka nevēlos to.

Esi sastapies ar klišejiskām kāzām un fotogrāfijām. Vai pēc šādām pieredzēm teiktu, ka tagad esi ceļā uz sava fotogrāfa individuālā stila atklāšanu vai tas jau atrasts?

Nevienam nav noslēpums, ka fotogrāfijas apstrāde ir filtrs, kuru var nopirkt. Nesen kolēģe par savu veikumu teica, ka viss slikti, nekas labi neizskatās. Tai pat laikā mana dzīvesbiedre par kolēģes bildēm runāja pilnīgi pretēji. Viņai patika uzņemtās fotogrāfijas. Bieži paši savu darbu nenovērtējam. Izaugsme un iešana uz savu stilu notiek visu laiku.

Ja trīs gadus atpakaļ patika siltie toņi, tad tagad atgriežamies pie dabīgā – bez liekiem filtriem. Nevari vienā dienā vai gadā visu mainīt, jo klienti ir redzējuši tavu darbu, un cer paši saņemt tādu. Zinu kādu, kurš ir nomainījis savu stilu un viss ir izdevies, tomēr neiesaku ieviest krasas pārmaiņas tiem, kuriem tas ir maizes darbs kā man. Var ciest lielus zaudējumus. Tomēr vienmēr jācenšas augt un pielāgoties tendencēm.

Par manu stilu vai rokrakstu – uz vietas kāzās esmu personība un labā roka ar savu pieredzi. Daudz ieguldu darbā, sākot no pirmā e-pasta, tikšanās, kontaktu apmaiņas, ieteikumiem jaunajām pārim, kleitas uzlaikošanas, auksta ūdens glabāšanas bagāžniekā fotosesijai vai Prosecco pudelītes mazai pauzītei. Vienmēr cenšos pārim atgādināt par ēšanu lielajā emociju virpulī.

Līgavām.lv tavā aprakstā minēts, ka pirms kāzu ceremonijām rīko tikšanās, taču citiem kāzu fotogrāfiem šāds punkts izpaliek. Kāpēc uzskati, ka ir svarīgi iepazīties ar jauno pāri pirms kāzām?

Ļoti bieži vēlmes pirms kāzām ir iegūtas no Pinterest. Ja to sakārtotu uz viena šķīvja, saturs būtu pīles fileja, kurai pa virsu ir laša tartars, blakus rasols un tad vēl kaut kāda pomāde. Vienvārdsakot – zviedru galds. Pateicoties manam kolēģim Aldim Kaņepem, kurš iemācīja man būt stingrākam un pastāstīt pārim reālo situāciju, kopā varam sakārtot šķīvja saturu, neapgāžot oriģinālās pāra vēlmes.

Tikšanās rada iespēju veidot pareizos apstākļus, parādīt, kas esi un, ka esi ieinteresēts kāzu procesā. Plus tā ir iespēja iepazīties ar pāri, lai nav situācija, ka kāzu dienā atnāc uz ceremoniju un domā, kurš ir līgavainis. Visas tikšanās, telefonu zvani, e-pasti mūs tuvina, jo kāzu dienā ir jābūt kā dzīvesdraugiem, kaimiņiem, kuri brīvdienās kopā cep gaļu un dzer vīnu. Tas palīdz cilvēkiem atvērties kameras priekšā.

Visas tikšanās, telefonu zvani, e-pasti mūs tuvina, jo kāzu dienā ir jābūt kā dzīvesdraugiem, kaimiņiem, kuri brīvdienās kopā cep gaļu un dzer vīnu.

Vai ir bijusi situācija, kad nopūties no laimes un domā – cik labi, ka norunāju tikšanos?

Pāris atsūtīja moodboard (no angļu val.: inspirācijas kolāža) un pamanīju, ka lielākā daļa bilžu uzņemtas ar zibspuldzi. Tas nav mans rokraksts, bet šobrīd tas ir moderni un man nav problēmu to izdarīt. Ja pirms kāzām nebūtu to redzējis, stilīgas vakara bildes pie bāra ar kokteiļiem nebūtu izdevušās pēc pāra iecerēm.

Runājot par tavu nesenāko apbalvojumu – Latvijas Kāzu fotogrāfu un videogrāfu asociācija apbalvoja tevi ar godalgoto otro vietu kategorijā "Jaunais pāris". Vai zināji, kuru bildi iesniegt, un kāpēc tieši tava fotogrāfija guva atzinību?

Man nebija nekādas ekspektācijas. To bildi izvēlējās mana draudzene. Viņa šobrīd ir mans lielākais atbalsts un palīgs. Arī ikdienā daudz fotografējot, tu zaudē svaigo skatījumu uz materiālu, tāpēc izpalīdzīga roka vienmēr ir zelta vērtē.

Visgrūtākais darbs bija atrast pareizo bildi un ielikt pareizajā kategorijā. Bilde bija eleganta, saprotama, viegli nolasāma, un varbūt tas žūrijai patika. Ļoti laba kategorija, kurā iegūt otro vietu. Varētu teikt – atzinība vietējā līmenī. Paldies draudzenei!

Kur smelies iedvesmu?

Šis ir jautājums, kuru pats sev dažreiz uzdodu. Zinu, ka ir fotogrāfi, kuri uzskata, ka mana 50 kāzu sezona ir neproduktīva un noved līdz izdegšanai, taču es mīlu savu darbu. Iepriekš esmu strādājis ģimenes biznesā, kas saistīts ar ēdināšanu, tur garās stundas un pasākumu organizēšana ir devusi man rūdījumu un iemācījusi smagi strādāt, lai sasniegtu mērķus. Kāzas ir ballīte, kur vienmēr patīkami atgriezties.

Katru sezonu pamainu tehniku, jo objektīvs – tā ir mana acs. Šogad man ir pilnīgi citādāki instrumenti nekā pagājušogad, tāpēc ir interesantāk fotografēt. Protams, cenšos palasīt, ko raksta lielie kāzu portāli un kādas ir jaunākās tendences. Vēl viens dzinulis ir jaunu vietu atklāšana. Daudz kur Latvijas teritorijā jau esmu bijis, tāpēc ar katrām jaunām kāzām gaidu simpātiskāku vietiņu kā iepriekšējo.

Kāzas ir ballīte, kur vienmēr patīkami atgriezties.

Vai arī daba ir daļa no tavas iedvesmas avotiem? "Līgavām.lv" aprakstā teikts, ka baudi doties pļavās un piekrastēs, kā arī fotografēt lietū un miglā.

Jā, bet, paskatoties manu portfolio, tas var šķist dīvaini, jo daudz fotografēju pilsētu. Nav tā, ka man tur visvairāk patīk, bet pilsētā ir ērti, tā ir iespēja izbēgt no karstuma, vienmēr pieejami "B" plāni. Ja līst, pilsēta ir daudz izdevīgāka vieta, nekā lauki. Tomēr daba palīdz man iedvesmoties. Esmu jūrmalnieks, kurš pie pirmās iespējas dodas uz jūru. Dabā smeļos ļoti daudz enerģijas, atpūtas, klusuma un miera.

Jā, esmu gatavs doties fotografēt pat lietū, taču ar jaunajām kamerām tas ir sarežģītāk. Ar veco kameru lietū sanāca superīga fotosesija vienam pārim. Tas notika pie jūras, augusta beigās, un nekas neliecināja, ka jābūt lietum. Kad nonācām krastā, pēkšņi sākās tik stiprs lietus, ka pārim teicu, ka izmirksim jebkurā gadījumā, tāpēc esmu gatavs fotografēt, jo kamera tāpat izdzīvos un iegūsim neaprakstāmi skaistas bildes. Pēc tam, protams, sāka spīdēt saule un bija skaists saulriets. Esmu gatavs darīt visu, lai vien gūtu fotogrāfijas, kas stāsta pāra patieso stāstu. Tas man rada prieku.

Kas tev vēl dzīvē sagādā prieku? 

Man ļoti patīk gatavot ēst. Kad strādāju pie bilžu apstrādes un pēkšņi uznāk besis, paņemu pauzīti, eju gatavot un izbaudu procesu. Lai gan ēst gatavošana ir svarīga manas dzīves daļa, neteiktu, ka tas ir hobijs. Tomēr nākotnē tas varētu kļūt par kaut ko nopietnāku, varbūt pat biznesu.

Nesen atgriezos sportā – boksā. Tās ir divas stundas, kurās varu par neko nedomāt, tur nav ikdienas raizes, tur esmu tikai es un bokss. Bieži pirms kāzu sezonas sākuma man sākas bailes un murgoju, tad aizbraucu uz treniņu un atbraucu kā cits cilvēks.

Aukstās peldes. Nevaru sagaidīt, kad ūdens paliks aukstāks. Ziemā, pēc peldes, sēžu viens pats siltā mašīnā, dzeru tēju un domāju, ko nākamajā sezonā darīt jaunu, kā sevi attīstīt. Šķiet, ka jebkuram, kas strādā radošajā jomā, ir ļoti svarīgi pabūt vienatnē. Beidzot esmu iemācījies apsēsties un neko nedarīt. Mūsdienās tā ir liela problēma – apzināties, ka vari paņemt pauzi, pateikt klientiem, ka tev šodien ir brīvdiena. Agrāk esmu izdedzis, nevis tāpēc, ka daudz fotografēju, bet gan tāpēc, ka nepārtraukti skrienu un nevaru rast mieru. Hobiji man palīdz, jo griezt burkānu ir ļoti, ļoti, ļoti relaksējoši.

Tava laimes atslēdziņa ir māka pabūt vienam?

Šobrīd jā. Patiesībā visu dzīvi tā ir bijis. Dzīvodams Jūrmalā, katru vakaru viens gāju uz jūru. Tiešām gāju, kam citi varētu neticēt, jo daudzi Jūrmalā dzīvojošie visu gadu nav bijuši nopeldēties. Mēdzu iet ārā, staigāt, apļot, domāt domas, kaut ko prātot pat no divām līdz trīs stundām. Šī ir mana atslēga, jo daudzi joprojām prasa, kā neesmu izdedzis, kā neesmu noguris. Protams, fiziski nogurstu, bet tāpēc ir treniņi, kas nostiprina. Manuprāt, ir ļoti forši, ja cilvēkiem attiecībās ir dažādas intereses un katram ir savs brīvais laiks. Tad izdodas viss – darbs, attiecības, draugi, sevis mīlestība.

Viss iet roku rokā, jo manā dzīvē fotografēšana nav tikai fotografēšana. Ļoti daudz strādāju ar pašiem pāriem, cenšos palīdzēt, organizēt, un domāju, ka nākotnē samazināšu kāzu skaitu fotografēšanai un pamēģināšu nodarboties ar organizēšanu. Esmu piedalījies vieslekcijās jaunajiem kāzu organizatoriem un saprotu, ka mana pieredze ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai sanāktu veiksmīgs kāzu organizators.

Tu radi foto stāstus katram pārim. Kāpēc tev šķiet svarīgi veidot stāstus, nevis tikai fotogrāfijas?

Jūtu atšķirību, kad cilvēki uzraksta, ka grib nofotografēties vai tomēr grib parādīt kaut ko svarīgu. Man ļoti patīk, kad cilvēki paši to vēlas, jo tad stāsti veidojas paši. Zvana pāris un saka: "Klau, mēs dzīvojam tur, un katru svētdienu ar suni ejam uz šo vietu ēst kruasānus un dzert kafiju, varētu pāris bildes uztaisīt." Stāsts gatavs. Cik forši, ka pēc divdesmit gadiem būs bildes, kas atsauc atmiņā pāra svētdienu. Kāzu kontekstā skatoties, ir forši, ka tiek uzņemtas ne vien plikas bildes, bet arī starpkadri. Arī vēju nobildēt ir māksla. Tas cilvēkiem rada sapratni par atmosfēru, tāpēc ir jāstāsta. Tagad moderni to saukt par storytellingu (no angļu val.: stāstījums).

Kuru kāzu daļu, piemēram, līgavas gatavošanos, pirmo skatienu, ceremoniju, tev vislabāk patīk fotografēt?

Joprojām ļoti satraucos no rīta, kad braucu uz kāzām. Viss griežas, rokas slapjas, pārdzīvoju, lai viss izdotos, jo, ja kaut kas neizdodas, tad vainīgs esmu es. Man kāzās vislabāk patīk brīdis, kad viss ir izdevies, moments, kad ceremonija ir beigusies un fotografēju viesus. Ar viesiem esam papļāpājuši, palielījušies ar kleitām un uzvalkiem un iedzēruši burbuļu dzērienu. Viesu čupiņu bildes man ir ļoti svarīgas. Pēc tam zinu, ka man ir desmit minūtes laika pārģērbties un ievilkt elpu. Izklausās slikti, bet foršākais moments ir tad, kad esi pabeidzis darbu. Ir tik forši saprast, ka viss ir izdevies. Redzi savu uzvaru, ballīte griežas un vari doties uz nākamajām kāzām.

Man kāzās vislabāk patīk brīdis, kad viss ir izdevies, moments, kad ceremonija ir beigusies un fotografēju viesus.

Pastāsti kādu smieklīgu atgadījumu kāzās.

Mācītājs nokrita ceremonijas laikā. Viņš neievēroja pakāpienu, bet pats par sevi pēc tam arī pasmējās. Šovasar sastapos ar astoņdesmit gadus vecu mācītāju, kurš pīpēja cigāru ceremonijas laikā. Klasiskais feiliņš (no angļu val.: misēklis) – kūkas krišana. Vēl gadījums, kuru atceroties baidos. Biju kāzās ļoti skaistā villā, tas bija hokeja čempionāta laiks un kāzas vadīja ceremonijmeistars, kurš īpašs ar to, ka māk vācu valodu, jo pāris ir no Vācijas. Ceremonija nevar notikt, jo izrādās viņš nav atbraucis, sajaucis datumus un mājās skatās hoķi. Vietējā līgava būtu sajukusi prātā, bet šis pāris izdarīja pretēji. Viņi saka: "Tad taisām vaļā bāru un pačilojam (no angļu val.: atslābstam), viņš taču pēc divām stundām būs!" Sapratu, ka kāzu kontekstā nav nekāda pareizā algoritma, kā to izdarīt. Vajag tik stiprus nervus vai labu saprašanu, ka mierīgi var darīt citādāk.

Tu ilgi dzīvo mīlestības un pozitīvisma enerģijā. Kā tu definētu mīlestību?Sauksim to par Klaida mīlestības teorēmu.

Mīlestība ir pareizi saplānotais kopīgais laiks. Uzticēšanās. Nekādu nevajadzīgu noslēpumu. Motivēšana. Mācēt motivēt un brīžiem tā, lai otrs pat nejūt. Sajūta būt mīlētam rada vēlmi dot vēl vairāk pretim, tā ir kā sniega bumba, kuru palaid, tā ripo un aug lielāka. Protams, visās attiecībās ir nesaprašanās brīži, bet šķiet brīžiem tas ir pozitīvs moments, kurā pasēdi, padomā, atrisini un pie tā vairs neatgriezies. Lai viss izdotos, ir jāuzticas. Jāuzklausa un uzklausīt ir nenormāli grūti. Jābūt godīgam. Jāmāk dalīties un dot. Jāmāk pateikt nē. Būšana dažādiem ļoti palīdz, jo dažādas intereses katram dod savu laiku, un rada vēlmi atgriezties.

Manās attiecībās ir tā – kad esam divatā, mums neko vairāk nevajag, tas ir kā labākais draugs. Nav tā, ka negribu uzzvanīt draugiem un uzlūgt ciemos, bet tajā brīdī nevajag neko ne skaitīt, ne domāt un ir vienalga, cik tev ir un kas tev ir. Varētu būt uz vientuļas salas un arī tad viss būtu labi. Manuprāt, ja šīs īpašības māki pārvaldīt, tad noteikti esi uz pareizā ceļa.

Sajūta būt mīlētam rada vēlmi dot vēl vairāk pretim, tā ir kā sniega bumba, kuru palaid, tā ripo un aug lielāka.

Kādu simbolu tu dotu mīlestībai?

Man šķiet mīlestību simbolizē savstarpējs solījums un tā pildīšana.

Kādu padomu dotu cilvēkam, kurš vēlas uzsākt kāzu fotogrāfa karjeru?

Paskatīties YouTube. Nežēlot naudu labai tehnikai, nebaidīties rakstīt kolēģiem. Gandrīz visi kāzu fotogrāfi ir ļoti sirsnīgi un forši cilvēki, tāpēc nekad nebūs tā, ka negribēs padalīties ar informāciju.

Censties atrast savu nišu, jo fotografēt visu pēc kārtas ir baigi grūti. Ir lietas, kuras nevajag uzņemties, sakost zobus un saprast, ka tas nav piemērots tev, tas ir jāatdod kādam citam. Mūsdienās ir diezgan skaidra formula, kā fotografēt, jautājums, kāda ir vēlme un atdeve. Tas nebeidzas tikai ar kāzu fotografēšanu, tā ir sazvanīšanās, tikšanās, domāšana, apstrāde, nodošana, komunicēšana. Tu esi sociālo mediju pavēlnieks, mārketings, grāmatvedība – viss vienā. Grūti teikt, ka jāmēģina būt oriģinālam, jo šobrīd ir pieejams viss, bet tas nav neiespējami. Jācenšas izcelties kaut vai ar vienu bildi.

Vēlējums, kas jādzird visiem lasītājiem?

Ļaujamies un svinam dzīvi!