Aleksejs Stepanovs: "Es esmu influenceris, kurš kautrējas"

Aleksejs Stepanovs ir komiķis, kurš komēdiju un humoru izmanto, lai kaut uz vienu minūti iepriecinātu cilvēkus ar īsajiem video. Tos viņš publicē sociālajos medijos TikTok un Instagram kā @alexsstepanovs. Šajos īsajos klipiņos viņš rada saturu, ar kuru ikviens var identificēties un kam ikviens var just līdzi. Intervijā viņš stāsta par to, kāds cilvēks viņš ir un uzsver, ka citādi nemaz nemāk.

Jana Drone, Marta Erzama, Studentu medijs Skaļāk

Intervija notika 2024. gada rudenī.

Kad tu pēdējo reizi raudāji un kāpēc?

Aizvakar. Iedomājos, ka mani kaķi nomirs, palika bēdīgi. Esmu ļoti sensitīvs.

Kas tu esi un ko tu filmē, kāpēc cilvēkiem pēc šīs intervijas vajadzētu iet skatīties tevi?

Es filmēju komiskas dzīves situācijas, kuras atceros no bērnības. Filmējot cenšos vēlreiz tās izdzīvot. Veidoju komisku kontentu, kuru vēl neesmu redzējis latviešu platformās, tāpēc jāskatās manas unikalitātes dēļ, un domāju, ka visi, kuri skatīsies, varēs atminēties kaut ko no sava piedzīvotā.

Kā tu atradi sevī komiķi? Kas tev lika saprast, ka tu vēlies veidot komisku saturu?

Saturu filmēju ļoti sen, pirms parādījās TikToks. Tikai tad filmēju vienkārši kaut kādus trendus, kur cilvēki dejo un ķēmojas pie kameras. Man pat nepatīk dejot, varbūt tikai nedaudz, bet jūtos stulbi un nevienam nevēlos rādīt, kā dejoju. Protams, nevienam neinteresēja to skatīties, jo to darīja visi. Tad man draugi teica, lai mēģinu taisīt kaut ko smieklīgu, tā arī atradu sevi, un tas aizgāja.

Vai īstajā dzīvē atšķiries no tēla, ko rādi sociālajos medijos?

Man ir 26 gadi, esmu vīrietis, kuram patīk iejusties 14 gadus veca bērna tēlā. Nevēlos būt vecs un nopietns, protams, tāds esmu, tad, kad tas ir nepieciešams. Pārsvarā savā draugu lokā esmu tas, kurš kaut ko joko, stāsta. Reizēm domāju, vai tas vispār ir normāli. Esmu kompānijā kā klauns. Varbūt nemaz nevajag tā darīt un patiesībā tas ir uzmanības trūkums. Bet, no citas puses, esmu tāds cilvēks un citādi nemāku. Cilvēki, paskatoties uz mani, mēdz domāt, ka ir noticis kaut kas slikts, bet tā vienkārši ir mana seja. Tādēļ cilvēki, kuri satiek mani ielās, saka, ka viņiem bail pienākt, jo esmu tik nopietns, iedomīgs cilvēks, bet tā nav – tā vienkārši ir seja. Dzīvē esmu tāds pats kāds esmu sociālajos medijos. Uzskatu, ka ir forši pieiet visam ar pozitivitāti un jokiem.

Dzīvē esmu tāds pats kāds esmu sociālajos medijos.

Vai tavs tēls ir radies no iekšējiem pārdzīvojumiem, traumām, kuras esi ieguvis? Vai tādā veidā centies no tām atbrīvoties?

Cik labs jautājums! Parunāsim par traumām! Nebiju par to domājis, bet, manuprāt, nē. Sieviete, ko atveidoju, ir radusies, iedvesmojoties no man zināmām sievietēm. Saliku viņu īpašības kopā un izveidojās Sveta. Protams, man ir daudz bērnības traumu, bet šis tēls nepalīdz ar tām tikt galā.

Vai esi sastapies ar heiteriem? Kā tu reaģē uz heitu?

Man ir paveicies, mani neviens neheito, laikam visiem patīk komisks saturs. Ja runājam par sliktiem komentāriem, to ir kādi trīs mēnesī. Tas ir ļoti maz salīdzinājumā ar citiem satura veidotājiem Latvijā. Pārsvarā tas ir kāds pieaudzis vīrietis, kurš nevar pieņemt to, ka cilvēki pārģērbjas tēlam. Mēdzu saņemt komentārus par izskatu vai uzvedību. Tādos brīžos par to pasmejos kopā ar saviem sekotājiem. Kopumā nesaņemu daudz naidīgu komentāru, jo mana auditorija pārsvarā ir sievietes, un viņas smejas par maniem jokiem, nevis nomelno.

Vai tu varētu raksturot savu stilu vienā vārdā?

Grūts jautājums, bet savu stilu sauktu par “Es mēģināju”. Ļoti iedvesmojos no citiem cilvēkiem, kurus redzu Pinterest vai Instagram. Runājot par stilu un modi, jau kādu laiku apmeklēju Riga Fashion Week, pat pirms manas TikTok karjeras. Esmu influenceris, kurš atnāca no Instagram, un kurš vēl joprojām šo platformu izmanto. Tikai tur esmu cits cilvēks, tur publicēju dabu, kaķus, savu ikdienu, modi un tā tālāk. Kā arī publicēju saturu par to, ka apmeklēju Kopenhāgenas Fashion Week, kas, manuprāt, bija daudz ievērojamāks par Rīgas. Man ļoti patika, un tas mani ļoti iedvesmoja, tāpēc tagad cenšos ģērbties tā, kā man patīk. Kādreiz ļoti kautrējos. Esmu influenceris, kurš kautrējas, bet tik un tā visiem saku, ka katra diena jādzīvo kā pēdējā, nav jābaidās, jāvelk tas, ko gribi.

Esmu influenceris, kurš kautrējas, bet tik un tā visiem saku, ka katra diena jādzīvo kā pēdējā, nav jābaidās, jāvelk tas, ko gribi.

Kas, tavuprāt, vienmēr paliks modē?

Vienmēr modē paliks unikalitāte. Bet, ja runājam par atsevišķiem aspektiem, kā raksts vai materiāls, tad varbūt denim [angļu val.: džinss) paliks. Tas nav nekas īpašs, bet cilvēka odziņa vienmēr būs aktuāla.

Vai tu uzskati, ka LGBTQ jauniešu vidū ir trends?

Šo esmu apspriedis ar draugiem un arī pamanām to, ka šis ir vairāk kā trends kļuvis. Gan es, gan citi zina, cik grūta un smaga šī tēma ir, un, ja bērns skatās un izlemj, ka vēlas to darīt for fun [angļu val.: prieka pēc], bet dzīvē viņš ir cits cilvēks, tad tas ir trends. Cilvēks var būt viss, kas viņš vēlas būt, bet jaunieši vēlas būt kādā tusiņā, lai iejustos. Viņi ir gatavi darīt kaut ko, lai būtu kaut kas. Citi augot saprot to, ka pieder tai kompānijai. Vispār Latvijā par šo ir grūti runāt. Citās valstīs cilvēkiem ir atļauts mīlēt.

Kas ir tas, kas tevi motivē ikdienā nepadoties un turpināt iet uz priekšu?

Ir tādi momenti, kad saprotu, ka nē, viss, nevajag, pietiek. Man šogad vēl nav bijusi neviena brīvdiena. Daudzi cilvēki domā, ka es neko nedaru, nestrādāju algotu darbu, tikai filmēju video sociālajiem medijiem. Video filmēt un montēt taču ir ļoti viegli. Tādos brīžos ir grūti rast motivāciju, reizēm negatīvisma ir par daudz. Bezdarbnieks esmu tikai pāris mēnešu, bet tas nenozīmē, ka nemeklēju citu darbu. Satura veidošanā aiziet visa mana enerģija, brīvais laiks un līdzekļi, kas atalgojas ar maniem sekotājiem. Man ir ļoti paveicies ar viņiem, viņi atstāj mīļus komentārus un novēlējumus, raksta man privāti, sakot, ka spēju likt viņiem pasmieties, tādējādi uzlabojot viņu dienu. Ir ģimenes, kuras kopīgi skatās manus video, tad sūta savā ģimenes čatā un salīdzina ar to, kas viņiem notiek. Mans galvenais mērķis ir uzlabot cilvēku garastāvokli, kaut uz vienu minūti, lai viņi pasmejas un lai apkārt mums ir vairāk pozitīva nekā negatīva. Būt influencerim nav viegli, tas nav tikai pafilmēt sevi un ielikt sociālajos medijos. Es teiktu, ka tas ir pilna laika darbs, un, lai neizdegtu, ir jābūt ļoti labai komandai, kura man ir. Jā, cilvēki man apkārt ir mans vislielākais motivators. Nevaru noklusēt, ka arī sadarbības ir neliels motivators.

Satura veidošanā aiziet visa mana enerģija, brīvais laiks un līdzekļi, kas atalgojas ar maniem sekotājiem.

Tu vairāk visu dari skatījumiem vai tomēr sev?

Neskrienu pēc slavas, bet ir savi labumi no tā. Mana draudzene Elīna brīdināja, ka būt atpazīstamam nemaz nav tik patīkami, tam ir daudz plusu un mīnusu. Visvairāk tas nogurdina, jo kaut kādā veidā nākas uzņemties daļu atbildības. Pirmkārt, ar to nodarbojos sevis dēļ. Esmu atradis sevi un man tas patīk. Teikšu, ka tas ir hobijs, kas pārtop par kaut ko lielāku. Tajā ieguldu visu, kas man ir – laiku, līdzekļus, enerģiju un tā var turpināt. Pateicoties tam visam, esmu sasniedzis 60 000 sekotāju, kas ir ļoti liels skaitlis. Tas nozīmē, ka nu jau esmu atpazīstams – cilvēki mani pazīst, nāk klāt runāt, taisīt bildes vai kāds vienkārši nopēta mani. Protams, nav noslēpums, ka, ja esi atpazīstama persona, sāk parādīties sadarbības, ar kurām vari nopelnīt. Nemelošu, sakot, ka tas mani nemotivē. Šis viss lēnām sāk pārvērsties par manu oficiālo darbu. Varu teikt, ka šo daru vienlīdz gan sev, gan skatījumiem.

Iedomājies, ka tev tagad pazūd viss, ko esi izveidojis, vairs nav tavs tēls internetā. Vai tu sāktu no jauna to veidot, vai tomēr darītu ko citu?

Domāju, ka veidotu to pašu komisko saturu, kas man jau ir, jo pašam tas patīk. Neredzu sevi kā cilvēku, kurš veidotu saturu par ēdienu, modi, ko nopirku veikalā, vai ko tamlīdzīgu. Nevēlos veidot to, kas neesmu. Varbūt tikai uzlabotu, pieliekot kādu jaunu tēlu, pamainot lokāciju vai pārdomājot jokus, ko saku. Komēdija ir tas, ar ko dzīvoju visu savu dzīvi, tādēļ no tā negribētu šķirties. Bez tām emocijām es nevarētu. Pie tam Latvijā, manuprāt, nav komiķu-influenceru, man patīk būt unikālam. Nevēlos veidot vienkāršus video, kur dejoju visas trendu dejas, stāstu, ko šodien nopirku vai kādas dāvanas saņēmu. Domāju, ka tādi satura veidotāji ir ļoti daudz un līdz ar to viņi nevar izsisties.

Komēdija ir tas, ar ko dzīvoju visu savu dzīvi, tādēļ no tā negribētu šķirties.

Dīvainākais komentārs, ko esi saņēmis zem kāda sava video?

Saņemu daudz dīvainu komentāru, pārsvarā no bērniem. Viņi reāli domā, ka esmu sieviete un tad jautā, kā sievietei var būt bārda. Parasti nezinu, kā viņiem to paskaidrot, tas ir mulsinošs jautājums. Tad vēl dīvainus jautājumus saņemu no bēdīgiem, pieaugušiem vīriešiem. Viņi parasti komentē, ka es runāju kā dzērājs, ka mani joki nav smieklīgi, un nav normāli, ka pieaudzis vīrietis, kā es, nodarbojas ar šo – tēloju sievieti parūkā – nevis strādāju normālu darbu. Raksta, ka viss, ko daru, ir stulbi un neviens mans video nav smieklīgs. Par tādiem komentāriem parasti pasmejos, varbūt viņi saklausīja savas dzērāju balsis, un tas viņus aizskāra. Pārsvarā manus video skatās sievietes, un tie viņām šķiet gana smieklīgi. Apzinos, ka mans saturs nav paredzēts visiem, katram ir sava humora izjūta.

Iedod piecus padomus, kā veidot savu saturu un kļūt atpazīstamam mēneša laikā.

Pats galvenais ir publicēt saturu regulāri. Nevar filmēt video reizi mēnesī un cerēt uz daudz sekotājiem. Es publicēju video katru dienu, līdz ar to veidojas pieprasījums pēc vairāk jauniem video. Nevar arī veidot saturu, lai tikai dzītos pēc slavas. Jābūt pareizi noskaņotam, un tad tā atnāks pie tevis. Arī mana draudzene teica, ja veido saturu tikai atpazīstamības dēļ vai naudas dēļ, ar to neko nesniegsi. Tavas domas tajā brīdī, kad taisi video, fokusējas uz kaut ko citu, līdz ar to saturs var būt nekvalitatīvs. Tad vajag atrast arī savu odziņu – jābūt unikālam, jo bieži vien ir garlaicīgi skatīties 100 vienādus video. Man apniktu skatīties visu laiku video par to, kas ir manā somiņā, vai ko es nopirku veikalā. Ir jābūt unikālam, jāatrod kas tāds, ko vēl neviens nefilmē, vai arī to dara tik maz cilvēku, ka tas dod iespēju vieglāk izsisties un parādīt sevi. Jācenšas arī būt jaukam, atsaucīgam un draudzīgam ar saviem sekotājiem. Nevienam nepatīk sekot cilvēkiem, kuri ir nejauki pret citiem. Ja sanāk, tad jācenšas komunicēt ar sekotājiem, lai viņi jūstos saistīti ar tevi. Pēdējais ietiekums – ir forši, ja zini pamatus, kā montēt bildes un video. Es pats to sākumā nezināju un iemācījos laika gaitā, bet tas ļoti palīdz veidot kvalitatīvāku saturu. Nevienam nepatīk skatīties saraustītus video, kur pusi no sacītā nevar uztvert, visiem patīk kvalitāte.

Nevar arī veidot saturu, lai tikai dzītos pēc slavas. Jābūt pareizi noskaņotam, un tad tā atnāks pie tevis.

Kā tu redzi sociālo mediju nākotni? Vai uzskati, ka platformas un veids, kā cilvēki patērē saturu, mainīsies?

Man šķiet, ka pēdējā laikā cilvēki atkal atgriežas pie garāku video skatīšanās. Domāju, ka tas ir sācies no pirmās mājsēdes, kur cilvēkiem bija vairāk laika skatīties garākus video, un tagad tas jau ir kļuvis par ieradumu. Piemēram, TikTok arī ir ielicis funkciju, ka tagad var publicēt video līdz pat desmit minūtēm garu, kas šķiet tik dīvaini, jo kādreiz bija tikai līdz 30 sekundēm. Manuprāt, ar laiku izzudīs tādas platformas kā Instagram un Snapchat, jo tās sāk kopēt pilnībā visu no citām platformām. Kā arī novēroju, kādas platformas izmanto mani draugi. Aizvien populārāks atkal paliek YouTube. Cilvēki tur ir vairāk sākuši likt podkāstus video formātā. Tur pat ir iespēja paātrināt video, ja nav laika to noskatīties normālajā ātrumā vai arī vienkārši nevari koncentrēties. Tāpēc domāju, ka daudzi atgriezīsies tur, konstanti veidojot savu saturu, tai skaitā, arī es par to esmu aizdomājies.

Iedomājies, ka pie tevis uz mājām atnāk tavi sekotāji ar kamerām un tu esi pilnīgi nesagatavots šim. Kura būs istaba, kuru tu slēpsi?

Man ir viena liela problēma: es ne tikai tērēju naudu drēbēm, bet arī ļoti daudz mājas interjeram. Es dzīvoju ar tādu domu, ka pie manis jebkurā brīdī var ierasties Latvijas Televīzija, tāpēc esmu gatavs jebkuram momentam. Daru visu ar domu, ka cilvēkiem, kuri nāks ciemos, būs "wow" moments. Gribu, lai viņi saka, ka viss ir zaļumos, ka viss ir salikts pa plauktiņiem un ka neona krāsa ļoti labi izskatās. Tā kā man nav, ko slēpt, visu, ko gribu pastāstīt, izlieku uz āru iespaidam. Varbūt vienīgais, ko varētu noslēpt, ir mazā noliktavas istaba. Tur man ir neliels bardaks, bet tā visas durvis ir atvērtas, lai tik staigā un skatās.

Es dzīvoju ar tādu domu, ka pie manis jebkurā brīdī var ierasties Latvijas Televīzija, tāpēc esmu gatavs jebkuram momentam.