„Vai viegli būt jaunam” uz steroīdiem. „Eiforija”
★★★★★★★★★☆
Kā vakar atceros pagājušā gada sākumu un gaidas pēc pirmdienu vakariem, kad tika izlaista jaunākā „Euphoria” epizode. Šķiet mazliet aizvēsturiski, jo esam pieraduši pie prakses skatīties vairākas epizodes uzreiz jeb binge watching kā to dēvē angliski. Neatminos, kad pēdējo reizi gaidīju veselu nedēļu, lai redzētu kāda seriāla nākamo sēriju. Bet jāsaka, ka tajā bija arī savs šarms – nevarēju noskatīties visu sezonu divās dienās un tikpat ātri aizmirst par to. Nē, tas bija vesels notikums, ko skatīties kopā vai pēcāk pārrunāt ar draudzeni. Tobrīd šķita, ka šis ir seriāls, kuru mums tik ļoti vajadzēja – tāds kā atpakaļmetiens vidusskolas gados pirms pandēmijas, kad ballītes bija teju katras nedēļas darba kārtībā. Lai arī „Eiforijas” centrālās tēmas – narkotikas, garīgās veselības problēmas un sekss – nebija sveša lieta manu vienaudžu vidū, tas nekad neizpaudās tik ekstrēmi kā seriālā. Mēdzu smieties, ka par manu un vidusskolas draugu dzīvi varētu sarakstīt grāmatu vai izveidot seriālu, bet, salīdzinot ar „Euphorija”, tas būtu krietni priecīgāks un vienkāršāks stāsts. Ir diezgan baisi domāt, ka kādam „Eiforija” nav tikai seriāls, bet gan realitāte. Pazīt šādu dzīvi nenovēlu nevienam.
Kate Katrīne Kalniņa, Studentu medijs Skaļāk
Publicitātes foto
Sema Levinsona veidotā „Euphoria” platformā HBO parādījās 2019. gadā. Šobrīd 18+ seriālam ir iznākušas divas sezonas. „Eiforijas” stāsts ved cauri amerikāņu vidusšķiras vidusskolēnu dzīves līkločiem. Katrs no viņiem dzīvo ar kādu nesadziedētu traumu un no tās izrietošajām sekām. Vienam tā ir tēva nāve, kas saasināja virkni jau esošo garīgās veselības problēmu un noveda pie narkotiku atkarības, citam mātes alkoholisms un tēva prombūtne, kas noved pie tieksmes meklēt mīlestību apšaubāmās vīriešu figūrās, bet vēl kādam tas ir tēvs, kurš slepus guļ ar jauniem puišiem un transpersonām, kas jaunietī izraisījis nekotrolētus agresijas uzplūdus un attiecību problēmas. Mūsu narators un šķietamais „Eiforijas” centrs ir Rū (Zendaya), kura iepazīstina ar sev apkārt esošajiem: Džūlsu (Hunter Schafer), Neitu (Jacob Elordi), Madiju (Maddy Perez), Kasiju (Sydney Sweeney), Leksiju (Maude Apatow), Ketu (Barbie Ferreira), Fesko (Angus Cloud) un citiem varoņiem.
Ja seriāls būtu jāraksturo dažos vārdos, es teiktu, ka tas ir „Vai viegli būt jaunam” uz steroīdiem.
Bet, lai arī cik pārspīlēti un patvaļīgi „Euphoria” jaunieši brīžiem varētu šķist, es to neuzveru kā seriāla mīnusu. „Eiforija” īpaši neizceļas ar reālismu un tas ir OK – nedomāju, ka skatītāji rastu tik lieli interesi piezemētos jauniešos, kuri nodarbojas ar ikdienišķām rutīnas lietām, reizi pa reizei uzsmēķē marihuānu un klusībā strīdās ar savu galvu. „Viņu ikdienas realitāte [..] šķiet radīta, lai injicētu izmisumu ikviena skatītāja sirdī, kas ir pietiekami dumjš, lai joprojām uzskatītu, ka tā sauktie bērni ir mūsu nākotne,”1 raksta The New Yorker. Un tiešām – ja visiem apkārt ir tādas problēmas, kādas cerības mums ir uz nākotni?
Publicitātes foto
Katrs no jaunajiem spilgti iemieso Z paaudzes izaicinājumus un iepriekšējo paaudžu kļūdas pašos pamatos – vai tā būtu audzināšana, vai visa lielā sistēma. Rū seriāla sākumā norāda, ka piedzima dažas dienas pēc 11. septembra terorakta: „Es zinu, ka tas viss šķiet skumji, bet zini ko? Es neuzbūvēju šo sistēmu, ne arī to sačakarēju.” Z paaudze ienāca pasaulē, kura jau bija fundamentāli mainījusies, un tika spiesta sadzīvot ar sekām no notikuma, kuru nepieredzēja. Kā raksta Esquire: „Eiforija iedziļinās paaudzē, [..] kurā tiek uzņemti kailfoto, pieejamas iepazīšanās lietotnes un viegla piekļuve pornogrāfijai – tas tiek darīts ar mērķi izprast Z paaudzi un precīzi noteikt pusaudža pieredzi 2019. gadā, vienlaikus aicinot pieaugušos uzņemties atbildību par sabojātas pasaules radīšanu, kurā viņi atstāja savus bērnus cīnoties pašiem par sevi. [..] Šī stāsta ļaundari pārsvarā ir heteroseksuāli baltie vīrieši – tie, kas padarīja šo pasauli par elli citai paaudzei.”2
Publicitātes foto
Tomēr visā negatīvajā ir arī gaišā puse – „Eiforija” neromantizē narkotiku lietošanu. Jā, mēs redzam narkotiku vilinājumu un efektu, bet tajā pašā laikā redzam arī to, ka varoņi apzinās savas rīcības negatīvās sekas. „Viņa (Rū) zina, cik nepareiza ir viņas pasaule. Viņa zina, ka tas, ko viņa dara, ir nepareizi, bet šī ir vienīgā pasaule, ko viņa zina,”2 raksta Esquire. Seriāls parāda arī skarbo pārdozēšanas realitāti, kas, protams, ir bīstama dzīvībai un izraisa neiedomājamas sāpes tuviniekos. Turklāt atlabšana ir ilgs un smags process.
„„Euphoria” man pārdeva narkotikas, un tagad tā man teica, ka ir pienācis laiks doties uz rehabilitāciju,”1 raksta The New Yorker.
„Eiforija” ir kontroversāls, nekārtīgs, mulsinošs, jēls, brutāls, vizuāli krāsains un spilgts piedzīvojums. Un kurš gan nav dzirdējis „Euphoria” skaņu celiņu. Par to lielākoties parūpējies angļu dziedātājs Labirinth. Pat nevaru iztēloties vēl piemērotāku mūziku šim seriālam. Arī aktieru izvēle ir slavējama – visiem ir iespējams noticēt, kādam just līdzi, bet kādu arī bišķīt ienīst. Daži no viņiem jau bija plašāk pazīstami (piemēram, Disney zvaigzne Zendaja vai Ēriks Deins no „Grejas anatomijas”), citi ne tik, bet tagad (vismaz jauniešu vidū) viņu vārdi ir zināmi daudziem. Vadoties pēc IMDb datiem, „Eiforija” ir saņēmusi 42 dažādas balvas, bet kopumā tikusi nominēta 106 dažādām balvām.
Publicitātes video
Seriāla cienītāji ar nepacietību un, visticamāk, satraukumu gaida trešo sezonu. Bet līdz tam tiešām būs jāpagaida. Kā ziņo Elle: „Nākamā „Euphoria” daļa tiks rādīta agrākais 2025. gadā.”3 Ir daudzi jautājumi, uz kuriem seriāls ir parādā atbildes, tomēr Fesko liktenis šobrīd šķiet viens no aktuālākajiem – jūlija beigās, pārdozējot narkotikas, pāragri mūžībā devās viņa atveidotājs Angus Klauds. Viņš bija viens no „Eiforijas” kodola. Ticu, ka Angus pietrūks teju katram seriāla fanam.
Publicitātes foto
Viss plūst un mainās, tāpēc ar jaunā mācību gada iestāšanos ieviesīsim kaut ko nedaudz jaunu arī šeit – sākšu vērtēt seriālus desmit baļļu sistēmā. Tad nu tā – man personīgi seriāls ļoti patīk, varbūt brīžiem nesapratu, kas tur notiek, bet tas ir ļoti aizraujošs un kvalitatīvi izveidots. Gan mūzika, gan vizuālais noformējums sķiet super labi izdevušies. Seriāls nekoncentrējas uz drāmu tik daudz, kā uz reālu problēmu izgaismošanu. Domāju, ka „Euphoria” jau ir izpelnījusies savu vietu ikonisko TV seriālu sarakstā. Gan saturs, gan noformējums ir augstu vērtējams, tāpēc kopumā „Eiforijai” dodu 9 no 10.
Kamēr gaidīsim „Eiforijas” turpinājumu, kas nesolās ierasties tik drīz, nākamreiz pievērsīsim uzmanību vēl kādam populāram jauniešu seriālam – „Sex Education”.
