"It ends with us": Tas nav romantiski, tas ir skumji

Ja vēl pirms pāris gadiem diskutējām, ka grāmatu laikmets pavisam drīz beigsies, vismaz papīrformātā, tad šobrīd redzam, ka tā nebūt nav. Pēdējo gadu laikā grāmatu bizness atkal zeļ un plaukst – paldies tam, visticamāk, var teikt megaplatformai TikTok. Platformā pat ir izveidojusies atsevišķa sadaļa BookTok, kas veltīta tikai grāmatu ieteikumiem un lasītāju domu plūsmām. Šeit dažādi satura veidotāji dalās ar lasāmvielu, izmantojot spilgtus komentārus, piemēram, “ko tikai es neatdotu, lai lasītu šo grāmatu no jauna kā pirmo reizi” vai “grāmatas, kurām vērts pārdot dvēseli”. Šādi izteicieni piesaista uzmanību, uzreiz liekas – grāmatai noteikti jābūt labai. Bet, vai tiešām kaudze ar pozitīviem komentāriem nozīmē, ka kāda ārkārtīgi apspriesta grāmata ir lasīšanas vērta?

Agnija Reiniece, Studentu medijs Skaļāk

Attēls: Agnija Reiniece

Tieši tā es uzdūros kādai ļoti populārai grāmatai It ends with us. Drīzumā iznāks arī grāmatas ekranizācija ar Bleiku Laivliju (Blake Lively) galvenajā lomā. Grāmata tulkota arī latviski ar nosaukumu Manas laimes lauskas (sakara ar oriģinālo nosaukuma pilnīgi nekāda, bet ne par to stāsts), autore ir Kolīna Hūvere (Colleen Hoover). Varētu teikt, ka Hūvere pašlaik ir savas slavas virsotnē. Viņas grāmatas, piemēram, Verity, Ugly Love, All Your Perfects un vēl citas, ir pārpludinājušas internetu kā pārrauts dambis. Tomēr rakstnieces superzvaigzne ir tieši It ends with us. Redzēju šo grāmatu visur, un atsauces bija tik intriģējošas un pozitīvas, ka likās – man nav variantu. Jālasa vien ir. Biju sagatavojusies vieglam, interesantam romānam, kura beigās noteikti raudāšu, jo tieši tāds bija mans mērķis (dažreiz savādāk nevar!), tomēr grāmata mani pārsteidza.

Par grāmatu

Stāsta galvenā varone ir Lilija (Lily) – sieviete, kura no mazas pilsētas pārvākusies uz Bostonu un uzsākusi savu biznesu, atverot ziedu veikaliņu. Grāmata sākas ar ne pārāk romantisku iepazīšanos starp Liliju un Railu. Lilija pēc sliktas dienas gribēja pasēdēt uz jumta viena ar savām domām un vērot naksnīgo pilsētu, bet Rails (Ryle) bija nolēmis savu vakaru pavadīt entuziastiski dauzot nevainīgu metāla krēslu – pirmais sarkanais karodziņš, bet, nu, Rails ir ļoti izskatīgs, un harizmātisks, un viņš, kā vēlāk izrādās, ir arī ķirurgs. Tieši tāpēc vienu karodziņu jau var piedot, vai ne?  Tālāk seko pirmais, acu skatiens, pirmie pārmītie nedrošie vārdi, pirmās simpātijas un tā tālāk. Pēc kāda laika viņiem izveidojas nopietna saikne, abi saprot, ka strauji iemīlas viens otrā, uzplaukst skaista mīlestība, lai arī sākumā ne viens, ne otrs nemeklēja attiecības un tās pat nevēlējās. Taču viss nav nemaz tik brīnišķi.

Pēc laika, kad šarmanti saldais mīlestības plīvurs sāk dilt, Rails biežāk izrāda agresijas pazīmes, un viņa dusmu lēkmes arvien vairāk pavēršas pret Liliju pašu.

Pēc laika, kad šarmanti saldais mīlestības plīvurs sāk dilt, Rails biežāk izrāda agresijas pazīmes (atcerēsimies to nelaimīgo krēslu) un viņa dusmu lēkmes arvien vairāk pavēršas pret Liliju pašu. Sākumā viņa cenšas sevi pārliecināt, ka tas bijis tikai negadījums, iespējams, pat viņas vaina vai vienkārši sagadīšanās. Lilija piedod Railam, jo vienmēr atrodas kāds iemesls, lai piedotu. Galu galā tā jau bija tikai viena reize – kāpēc lai tas atkārtotos... Arī agrāk savā dzīvē Lilija ir saskārusies ar vardarbību ģimenē – viņas tēvs pacēla roku pret māti. Katrs noteikti esam dzirdējuši – ja cilvēks kaut ko var izdarīt vienu reizi, viņš to izdarīs arī otro un trešo reizi. Un tieši tā arī notiek. Rails atkārtoti ir vardarbīgs, un mēģina savu agresiju pavērst kā nelaimes gadījumus, vienmēr briesmīgi pārdzīvo un atvainojas, un pēc tam ir neatvairāmi jauks. Tomēr pēc atkārtotām agresijas izpausmēm arī Lilijai vairs nav iespējams noliegt acīmredzamo – veiksmīgais, šarmantais un teju vai perfektais vīrietis, ko Lilija mīl, ir manipulējošs varmāka. Negaidot viņas dzīvē uzrodas arī sāpīgā pirmā mīlestība Atlass, un tas liesmām pielej eļļu.

"Šī grāmata ir jāizlasa ikvienam cilvēkam, kuram ir sirdspuksti”. Tā bija sestā visvairāk pārdotā grāmata 2021. gadā, un USA Today to nosauca par “grāmatu, kas tiek padota tālāk”

Varbūt vienreiz pietiks?

Pēc naratīva jau var noprast, ka šis gluži nav vienkārši kārtējais romāns par mīlas trijstūri, lai gan, lasot grāmatu, reizēm liekas, ka autore ļoti mēģina iegrozīt fokusu uz sarežģītajām attiecībām starp Liliju, Atlasu un Railu. Nemelosim, katram reizēm gribas izlasīt kaut ko saldu un banālu, un emocijām pārbagātu. Tomēr šis romāns ir diezgan problemātisks. Ms. internetžurnāls raksta “citāts uz Kolīnas Hūveres bestsellera romāna It ends with us vāka apgalvo: “Šī grāmata ir jāizlasa ikvienam cilvēkam, kuram ir sirdspuksti”. Tā bija sestā visvairāk pārdotā grāmata 2021. gadā, un USA Today to nosauca par “grāmatu, kas tiek padota tālāk”. Kāds recenzents šo grāmatu raksturoja kā neapstrādātu, godīgu, iedvesmojošu un ļoti skaistu. Taču It ends with us spilgti izceļ toksisko vīrišķību. Tā romantizē sarkanos karodziņus attiecībās un slavina harizmātisku, bet bīstamu vīrieti (viņš ir sarežģīts! viņš ir sabojāts!).”² 

Bet šo vīrieti noteikti “var” mainīt, jo galu galā viņš var būt arī gadīgs un mīļš, un tas visu atsver. Grāmatā minēts, ka Railam bijusi traumatiska pieredze bērnībā, un tāpēc viņš ir tāds, kāds viņš ir. Tomēr neuzskatu, ka tas ir attaisnojums vai iemesls pieņemt viņu ar visiem "trūkumiem". Jā, varbūt tā nav viņa vaina, ka viņš tāds ir kļuvis, bet tas ir viņa pienākums strādāt ar šo traumu, lai tā nelauztos uz āru kā ērkšķi. 

Tā romantizē sarkanos karogus attiecībās un slavina harizmātisku, bet bīstamu vīrieti - viņš ir sarežģīts, viņš ir sabojāts, bet viņu noteikti “var” mainīt! 

Ms. raksts arī min kādu konkrētu notikumu grāmatā, kurā Rails ir sākumā mierīgs, tad pauž pasīvo agresiju, vēlāk mēģina izvarot Liliju un tad pielieto fizisko vardarbību, kā rezultātā Lilija atslēdzas. “Kamēr Lilija ir bezsamaņā, Rails “izraujas” no agresīvā stāvokļa, tad pauž nožēlu. Taču šeit ir loģikas problēma: Rails nekad tajā nav “iekritis”, lai izrautos.. Viņš plānoja šo uzbrukumu. Viņš to izplānoja, sagaidīja Liliju un pēc tam gandrīz metodiski izpildīja ieplānoto. Viņš pat apgalvo, ka izvarošanas mēģinājuma laikā viņš to dara, jo nav pierādījis, cik ļoti viņu mīlu." Šis nav labs puisis ar sliktu raksturu – viņš ir briesmonis.”³ Domāju, ka mums vienreiz jābeidz romantizēt tēli, kas ir perfekti izkopuši manipulēšanu. Tas nav romantiski, tas ir skumji un tajā nav nekā skaista. Kādā citā ainā Rails sadusmojas par atrastu telefona numuru aiz Lilijas telefona vāciņa, un pēkšņi kļūst biedējošs. 

"Rail, tu mani biedē. Kas noticis?"

"Viņš paceļ manu telefonu un tikai skatās uz mani tā, it kā man būtu jāzina, kas notiek. Kad es neizpratnē pakratu galvu, viņš paceļ papīra lapu. "Smieklīgi," viņš saka, “Es nejauši nometu tavu telefonu. Vāks nokrita. Un šis numurs ir paslēpts tā aizmugurē.  Es domāju –  tas ir dīvaini. Lilija no manis neko neslēpj,” viņš pieceļas un paceļ manu telefonu. "Tāpēc es piezvanīju," viņš savelk dūri ap telefonu, " Viņam ir paveicies, ka es saņēmu tikai balss ziņu," Viņš aizmet manu telefonu pāri istabai, un tas atsitas pret sienu, sašķīstot uz grīdas."

"Ir trīs sekunžu pauze, kurā, manuprāt, tas varētu notikt vienā no diviem veidiem: 

viņš mani pametīs. Vai arī viņš man nodarīs pāri."

Otrais variants izrādījās pareizais – Liliju nogrūž pa kāpnēm. Pēcāk mēģina viņai iegalvot: "Tu nokriti". Bet, nu, nē - viņš viņu pagrūda!  Rails pat necentās noskaidrot, kāpēc viņai ir šis telefona numurs, necenšas viņu uzklausīt. Pats izdara absurdus secinājumus un kļūst teju vājprātīgs. Skumji, ka Lilija jau zināja, ka šis notikums nekādā veidā nebeigsies labi. Vēlāk grāmatā atklājas, ka Lilija ir stāvoklī no šī cilvēka, kas, protams, padara situāciju daudz sarežģītāku. Liekas, ka ir grūtāk aiziet, jo galu galā viņš ir bērna tēvs.

Ja Rails nebūtu aprakstīts tik harizmātisks un veiksmīgs, ja viņam būtu alus vēderiņš vai atkāpušies mati – vai arī tad  fanu domas joprojām dalītos?

Bet viņš taču nožēlo!

Varētu domāt, ka ir pašsaprotami, ka lasītājs sapratīs – Rails nav nekāds nevainīgais vīrietis, kuram vienkārši reizēm “pasprūk”. Tomēr realitāte ir citādāka. Sociālajos medijos bieži redzu grāmatas fanus, kuri iedala šo mīlas trijstūri komandās. Pirmajā – Lilija un Rails, Otrajā – Lilija un viņas pirmā mīlestība Atlass. Pārsteidzoši, cik daudzi atbalsta Lilijas un Raila attiecības. Cik daudzi pauž nožēlu par to, ka grāmatas beigās viņi izšķīrās. Pauž nožēlu par to, ka viņiem “nesanāca”, joprojām glorificē Railu kā tēlu, kuram vienkārši vajag dot vēl vienu iespēju, jo viņš taču nožēlo.

Cilvēki joprojām romantizē pievilcīgu, acīmredzami nelabvēlīgu vīrieti. Ja Rails nebūtu aprakstīts tik harizmātisks un veiksmīgs, ja viņam būtu alus vēderiņš vai atkāpušies mati – vai arī tad  fanu domas joprojām dalītos? 

Ekrānšāviņi no Instagram

Arī autore bērnībā saskārusies ar vardarbību ģimenē, tāpēc stāsts viņai ir īpaši sensitīvs – viņa minējusi, ka no visām grāmatām šo ir bijis visgrūtāk uzrakstīt. Es nesaku, ka grāmata ir slikta un ka nevienam nevajadzētu to lasīt. Tikai gribu iezīmēt, ka šis nav stāsts par skaistu mīlestību, un cilvēkiem vajadzētu to apzināties. Laikam jau lielākā problēma ir tā, ka grāmatu visvairāk lasa tieši pusaudži un jaunieši. Ja viņi ir iecīnījusi Hūveres grāmatas, kurās bieži attēlotas šādas nelabvēlīgas un sarežģītas attiecības, jauniešiem var sākt likties, ka tas ir normāli un ka tāda vienkārši ir mīlestība. Ja reālajā dzīvē viņi piedzīvo vardarbību no partnera, iespējams, viņi neuzskatīs to par pārāk lielu problēmu, jo tā ir "daļa no attiecībām un no romantikas". 

Par pozitīvo varu teikt – grāmata ir ļoti viegli lasāma, gandrīz vai viena vakara romāns. Vēl jāpiemin tas, ka romāna beigās jau Lilija tomēr saprot, ka dot vēl vienu iespēju šim cilvēkam būtu nepareizi, un viņa noslēdz šo vardarbīgo ciklu. Gribētu teikt, ka otru iespēju es grāmatai nedotu, bet atzīšos, ka ekranizāciju noteikti noskatīšos...

[2] https://msmagazine.com/2022/09/07/it-ends-with-us-book-revi…

 [3] https://msmagazine.com/2022/09/07/it-ends-with-us-book-revi…