Vestards Šimkus. Pārdomas, komponējot mēmajai filmai “Cirks”

Šogad kinoteātris “Splendid Palace” svin 95 gadu jubileju. Visa gada garumā tas centies skatītājus lutināt ar interesantu un bagātīgu pasākuma programmu, taču jau pavisam drīz gaidāms svinību programmas noslēgums.

Noslēgumā varēs sagaidīt Latvijas izcilā pianista Vestarda Šimkus uzstāšanos, kurš pavisam no jauna  centies radīt muzikālo pavadījumu Čārlija Čaplina mēmajai filmai “Cirks”.

- Kā iesaistījāties projektā?

- Tas bija aicinājums no kinoteātra “Splendid Palace”. Apmēram pirms gada es saņēmu šo aicinājumu piedalīties 95 gadu jubilejas svinībās, kuras plānotas kā Čārlija Čaplina filmas “Cirks” seanss un kurā man piedāvāts pašam atskaņot savu, speciāli šai filmai komponēto orģinālmūziku. Un es labprāt tam piekritu, tāpēc, ka tas ir tiešām radošs projekts, kurā es varu izpausties kā pianists, kā komponists, kā improvizētājs, kā kino mūzikas komponists. Tās ir tās lietas, kas man jau gadiem ilgi interesē visvairāk. Tad es saņēmu šo filmu, izvērtēju to, kas man tur būtu darāms, un ķēros pie darba. Darba bija diezgan daudz, jo filma ir apmēram 69 minūtes gara un mūzika tehniski skan nepārtraukti, jo tā ir mēmā filma un līdz ar to mūzika tā īsti nekad nevar apklust. Šobrīd viss komponēšanas process tuvojas noslēgumam, un seanss būs 18. un 19. decembrī.

- Vai par filmu “Cirks” zinājāt pirms tam?

- Zināju, ka tāda filma ir, bet pašu filmu nebiju redzējis. Biju redzējis dažas citas Čaplina filmas, bet ne šo. To noskatoties, man uzreiz kļuva skaidrs, ka šī filma ir muzikāla savā kadru ritmā, un novēroju, kā aktīvākas epizodes mijas ar mierīgākām un kāda ir kadru montāža. Viss liecināja, ka to ir uzņēmis režisors, kurš ir bijis arī lielisks mūziķis un komponists. Arī šai filmai, viņš pats ir komponējis mūziku un arī to pat iedziedājis un iespēlējis tajā vijoles partiju.

- Kā norisinājās komponēšana? Vai skatījāties filmu paralēli, veidojot jaunu melodiju, vai priekšroku devāt klusumam?

- Komponēšanas process norisinās kopš tā brīža, tiklīdz saņemu piedāvājumu komponēt. Jau tad man galvā sāk nākt dažādas muzikālas idejas un mēģinu izvērtēt, cik tās ir piemērotas konkrētajam projektam. Kas attiecas uz kino mūzikas komponēšanu, tad tas ir tāds praktisks nošu pierakstīšanas process, protams, kas notiek, skatoties katru konkrēto filmas epizodi atkal un atkal. Šo filmu “Cirks” šobrīd esmu redzējis jau ļoti daudzas reizes, tieši šā iemesla dēļ, un zinu to faktiski no galvas. Kino mūzikā ir jāsaprot, kas ir mazās niansītes, ko mēs redzam uz ekrāna un kuras vajadzētu atspoguļot mūzikā, vai arī gluži otrādi, uz kurām vajadzētu nereaģēt. Tie ir daudzi lēmumi, kurus, strādājot ar mūsdienu filmām, pieņem komponists kopā ar filmas režisoru. Bet šajā gadījumā, man nav iespēju vairs apspriesties ar filmas režisoru Čārliju Čaplinu, tad visas manas muzikālās izvēles attiecībā uz mūzikas komponēšanu šai filmai ir vienīgi mana paša atbildība.

Jāspēj nepagurt un pagūt ievilkt elpu, jo tas ir gan radoši, gan garīgi, gan fiziski iztukšojošs process, gan komponēt to mūziku, gan arī nospēlēt to filmas seansa laikā

- Ar kādām grūtībām nācās saskarties komponēšanas laikā?

- Tā lielākā grūtība, noskatoties šo filmu, bija tā, ka filma ir ļoti intensīva. Tā varbūt nav ļoti gara filma mūsdienu izpratnē. Mūsdienās pilnmetrāžas filmas iet pat apmēram divas stundas, šī ir uz pusi īsāka. Kā jau teicu, tā ir mēmā filma, kur mūzikai ir jāskan nepārtraukti. Katras epizodes intensitāte un informācijas daudzums, ko saņemam vizuāli no epizodes ir tik liels un blīvs, ka mūzikai ir jāspēj turēt tam visam līdzi un nepagurt. Piemēram, man pašam spēlējot, ir jāspēj nepagurt un pagūt ievilkt elpu, jo tas ir gan radoši, gan garīgi, gan fiziski iztukšojošs process, gan komponēt to mūziku, gan arī nospēlēt to filmas seansa laikā. Es noteikti zinu, ka pēc katra no šiem diviem seansiem būšu ārkārtīgi noguris.

- Cik laika vajadzīgs, lai sacerētu minūti garu mūziku?

- Vienu minūti var uzrakstīt gan vienā dienā, gan vienā nedēļā, atkarībā no tā, cik daudz mūzikas instrumentu ir iesaistīti vienas minūtes atskaņošanas procesā. Patiesībā viena minūte nemaz nav tik maz, kā tas varētu šķist, jo tajā bieži vien kā pabeigtā kompozīcijā ir daudz nošu.

- Kur smeļaties iedvesmu?

- Atrast iedvesmu, komponējot kino mūziku, ir ļoti viegli, jo iedvesmas avots ir skaidri zināms. Tā ir pati filma un nekur citur šis iedvesmas avots nav jāmeklē. Protams, ir svarīgi izprast stilu, kāds būtu piemērots konkrētajai. Šeit ir noteikts stils, kas saistās ar filmu, kura ir radīta 1928.gadā Amerikā. Tas ir laikmets, kad zeļ un plaukst džezs, tas ir jāņem vērā. Pieņemot šos stila noteikumus, visas tālākās idejas rodas, iedvesmojoties no tā, ko redzu uz ekrāna. Esmu dzirdēju, ka kāds izcils kino mūzikas komponists teicis:  ikvienam patiesam kino mūzikas komponistam ir šī spēja jebko vizuālu pārtulkot skaņu valodā. Tātad redzot kaut vai vienu kadru, sastingušu fotogrāfiju, kadra bildi, uzreiz rodas muzikālas idejas galvā. Skatoties arī kādu konkrētu epizodi, komponisti lielākoties tās dzird uzreiz kā mūziku, kā skaņu kopumu.

- Vai ir kāds kritiķis, kas to novērtē un iesaka, kā skaņdarbu uzlabot?

- Parasti, komponējot kino mūziku, lielākais kritiķis ir kino režisors vai filmas producents. Katrā ziņā kāds no tiem, kas saistīts ar filmu. Līdzšinējā mana pieredze, komponējot mūsdienu filmām, ir tāda, ka režisoriem ir ilgi un detalizēti jākonsultējas, pirms es sāku kaut ko rakstīt. Līdz ar to, kad es piedāvāju kādus uzrakstītus mūzikas fragmentus, tad notiek pielāgošana vai izmainīšana. Režisors ir tas cilvēks, kurš lielā mērā mēdz kritizēt un ieteikt, ko vajadzētu mainīt, bet šajā gadījumā vienīgais kritiķis šā darba sakarā - esmu es pats.

Esmu pianists un atskaņoju citu komponistu skaņdarbus, tāpēc uzskatu, ka man obligāti ir jāiemīl šie skaņdarbi, lai es tos varētu kvalitatīvi un gana interesanti klausītājiem atskaņot

- Kāda veida filmām dodat priekšroku?

-  Cenšos abstrahēties no savas gaumes kino jomā un no tā, kas man patīk vai nepatīk, kad es komponēju mūziku. Esmu pianists un atskaņoju citu komponistu skaņdarbus, tāpēc uzskatu, ka man obligāti ir jāiemīl šie skaņdarbi, lai es tos varētu kvalitatīvi un gana interesanti klausītājiem atskaņot. Tieši tāpat ir ar filmu. Skatoties man ir svarīgi to iemīlēt, izprast režisora domu gājienu, kāpēc viņš veidojis tieši tādu filmu, un maksimāli piedāvāt mūziku, kas būtu filmai vispiemērotākā. 

- Kādas ir turpmākās ieceres, ko skatītāji, klausītāji varēs sagaidīt pēc koncerta?

- Pēc šiem diviem diviem seansiem, kuri notiks 18. un 19.decembrī, uzreiz nākamajā dienā 20. decembrī, man būs tas gods būt īpašajam viesim arēnā Rīga “Mesa” koncertā. Tas arī būs interesants un radošs projekts. Tas ir tuvākais pasākums, savukārt, nākamais gads būs piepildīts ar vairākiem koncertiem ārvalstīs – Francijā un Spānijā. Būs arī šeit pat Latvijā man īpaši svarīgs projekts, 2019.gada 25.janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, kuram es šobrīd jau ideju līmenī gatavojos. Tas būs koncerts, kurā es uzstāšos ar pilnībā improvizētas mūzikas programmu, un šo koncerta programmu papildinās videomākslinieka veikums, kas arī būs improvizēts. Tas būs labdarības koncerts manas pirmās skolas - Emīla Dārziņa mūzikas skolas - zāles atjaunošanai. Tā bija mana pirmā skatuve, līdz ar to es uzskatu to par pienākumu šādu koncertu nospēlēt.

Autore: Sindija Bankovska

Foto: Jānis Deinats no Vestarda Šimkus personiskā arhīva