Vai tu jau šogad izdegi?
Ir par daudz. Ir par ilgu. Viss ir slikti. Pandēmijas un ierobežojumu nomocīts jebkurš var sabrukt, nepanesami nogurt, nespēt savākties, izdegt. Neatkarīgi no tā, vai esi studente, pasniedzēja, tētis, dīkstāvis vai pārstrādājusies profesionāle, vientuļš vai trīs bērnu "izklaidēts". Ārkārtējās situācijas gada jubilejā varam par daudz ko niknoties un skumt, bet vismaz viena pozitīva blakne šim būs. Augstskolās, skolās, darbavietās un online lekcijās esam vairāk sākuši runāt par to, kā jūtamies, kā nogurstam un kā tikt galā ar psihiskās veselības sarežģījumiem. Tomēr ne par psihisko veselību, ne izdegšanu priekšstati nav dzimuši šogad.
Marta Kāle, Studentu medijs Skaļāk
Foto: cottonbro, pexels.com
Šobrīd izdeg mediķi. Es jūtu viņiem līdzi. Diez mediķi izdega arī Spānijas gripas laikā 20. gadsimta sākumā? Pierādījumus neesmu atradusi, bet esmu diezgan droša, ka neizdega. Neizdega tādēļ, ka tādas kaites vārdā "izdegšana" nebija1. Bet esmu droša, ka viņiem bija nepanesams nogurums, kādam bezmiegs, citam cinisms, galvassāpes, problēmas ar ēšanu, asinsspiedienu un citām fiziskās un psihiskās veselības problēmām. Tikai neviens to vēl nebija apkopojis zem viena nosaukuma.
Kad šoziem mācījos Sociālās antropoloģijas kursu "Kā saprast ārprātu?", mani2 pārsteidza, cik ļoti psihiskās veselības jautājumi ir izdomāti, cilvēku radīti. Tas nenozīmē, ka psihiskās slimības nav īstas. Tas nozīmē, ka simptomu apkopošana zem viena nosaukuma ir cilvēku radīts koncepts. Iespējams simptomus varētu apkopt un diferencēt arī citos veidos. Pagaidām vēl nav iespējams izmērīt nespēku, galvassāpes, trauksmes līmeni, skumjas un cinismu objektīvās, salīdzināmās mērvienībās, kā var izmērīt dzelzs, D vitamīna vai trombocītu daudzumam organismā.
Izdegšana – slinkums, slimība vai kas?
Izdegšana nav slinkums – par to eksperti ir vienojušies. Bet valstu vidū būtiski atšķiras izpratne par to, vai izdegšanas sindroms klasificējams kā slimība ar diagnozi vai nē. Pagaidām Pasaules Veselības organizācija (PVO) to neklasificē kā slimību3. Tomēr Latvijas mediji un speciālisti4, tostarp no Rīgas Stradiņa universitātes5, ir steiguši sveikt izdegšanas sindromu kā oficiālu diagnozi. Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropas Savienībā, kurai izdegšanas sindroms bija iekļauts arī arodslimību sarakstā6.
Bet kāda starpība, kā to uztveram? Tas taču nemaina neko, jūs varbūt teiksiet. Un es nepiekritīšu.
Tas, vai izdegšana ir klasificēta kā slimība, var ietekmēt attieksmi pret šo sindromu un pret izdegušajiem cilvēkiem. Ja to neuzskatām par slimību, tad uzņēmumu vadītāji var uzskatīt izdegušus darbiniekus par slinkiem vai nekompetentiem, bet pārstrādāšanos – par apsveicamu praksi vai standartu. Tā joprojām domā daudzi vadītāji Latvijā. Kad virtuāli tikos ar vairāku uzņēmumu personāla vadītājām, viena no viņām stāstīja, ka "pirms pieciem gadiem vadītājiem bija "what the f***, kāda izdegšana!". Ja tu nestrādā virsstundas, tad tu neiederies, jo nesasniedz tos augstos rezultātus."
Ja izdegšanu neuzskatām par slimību, tad uzņēmumu vadītāji var uzskatīt izdegušus darbiniekus par slinkiem vai nekompetentiem, bet pārstrādāšanos – par apsveicamu praksi vai standartu.
Toties, ja izdegšanas sindroms ir slimība, tad ārsti var noformēt slimības lapu un darbinieki var saņemt pabalstu un ārstēšanu. Uzņēmumiem šādā situācijā ir lielāka interese plānveidīgi un preventīvi veltīt resursus darbinieku psihiskajai veselībai.
Tomēr, ja izdegšanu klasificējam kā slimību, tam var būt blaknes. Piemēram, var rasties stereotipi par cilvēku grupu, kas parasti izdeg, un var rasties slēpta diskriminācija. Tieši šis man bija būtiskākais pārsteigums un baža, ko piedzīvoju sarunās ar personāla vadītājām.
Zvans personāla vadītājām
Mani interesēja, kādā veidā uzņēmumi saprot, ka ar darbinieku kaut kas nav kārtībā, un ko tie dara, lai darbiniekam palīdzētu. Ja mēs uz izdegšanu skatītos kā uz slimību, vai tas uzņēmumiem palīdzētu ātrāk ieraudzīt problēmu un to risināt, vai arī sadalītu cilvēkus "pa kastītēm"? Lai arī sarunas bija par darbiniekiem, viņi ir tādi paši cilvēki kā studenti, skolēni un vecāki. Neviens nevar pagūt visu, visu, VISU! Vai arī var, bet - cik ilgi un par kādu cenu?
Lai to noskaidrotu, sazvanījos ar četrām zinošām personāla vadītājām7 Latvijas uzņēmumos. Trim no viņām ir aptuveni 10 gadu pieredze personāla vadībā vismaz 100 cilvēku uzņēmumā (galvenokārt biroja darbinieki), ceturtajai – 25 gadu pieredze lielā uzņēmumā Baltijā. Arī viņas atbildībā primāri bija biroja darbinieki.
Personāla vadītājas rūpējas citastarpā arī par darbinieku psihisko veselību: "Pie manis nāk izrunāties," un "Mana atbildība ir darbinieku labsajūta darbā". Uzņēmumos par personālu atbildīgos neformāli mēdz dēvēt par uzņēmuma "psihologiem" (bez profesionālām zināšanām) un "mammām". Personāla vadītāji uzsver, ka rūpējas par darbinieku iesaisti, izaugsmi, labsajūtu, nodrošina dažādus labumus, veido pozitīvu darba vidi un uzlabo komunikāciju gan darbiniekiem savā starpā, gan ar uzņēmuma vadību.
Lai no vadības panāktu papildus līdzekļus darbinieku atbalstam, sanāksmēs jārunā par produktivitāti - produkta un procesa nepārtrauktību, par mazāku slimību lapu skaitu, par produktivitātes kāpumu vai kritumu un attiecīgo ietekmi uz izmaksām.
Vienlaikus personāla vadītājām, kā viņas pašas norāda, ir jāspēj runāt "biznesa valodā". Sarunās ar uzņēmuma īpašniekiem un vadītājiem par darbiniekiem jārunā kā par resursu un investīciju. Par darbinieku psihisko veselību uzņēmumā runā kontekstā ar produktivitāti – kā to nezaudēt un kā kontrolēt ar produktivitātes zudumu saistītos riskus. Personāla vadītāju mērķis sarunās ar vadību ir iegūt papildus līdzekļus, lai atbalstītu darbiniekus un viņu veselību. Lai to panāktu, sanāksmēs viņas runā par produkta un procesa nepārtrauktību, par mazāku slimību lapu skaitu, par produktivitātes kāpumu vai kritumu un attiecīgo ietekmi uz izmaksām. Kā mana pieredzējušākā sarunas biedre stāstīja: "Ja personāla vadītājs nerunā par cilvēku kā par investīciju, tad uzņēmuma vadītāji vienkārši nedzird. "Hei, mums te cilvēki mirst" – tas valdē nestrādā. Jānes business case!"
Kas veicina izdegšanu?
Kā galvenos iemeslus izdegšanai personāla vadītājas minēja četras lietas. Pirmkārt, izdeg tie cilvēki, kam tiek iedota prasmēm un sagatavotībai nepiemērota atbildība. To raksturo kā "cilvēks nav īstajā vietā" un "netiek galā". Tas var būt saistīts, piemēram, ar paaugstinājumu darbā vai jomas eksperta kļūšanu par vadītāju. Otrkārt, izdeg cilvēki ar neadekvāti augstām prasībām pret sevi un sasniedzamo darba kvalitāti – to dēvē par "teicamnieka sindromu". Treškārt, darbinieku izdegšana ir saistīta ar nepiemērotu vadītāju vai negatīvu darba vidi. Piemēram, vadītājam var būt atšķirīga izpratne vai vērtības, nespēja saklausīt padotā viedokli vai problēmas, vai arī vadītājs var būt uzbrūkošs. Iespējams, vadītājs pats ir tuvu izdegšanai. Visbeidzot, izdegšanu veicina neskaidrība par pienākumiem un rezultātiem, kā arī par uzņēmuma nākotni un plāniem: "Atnes to, nezin ko, aizej tur, nezin kur, bet man vajag rezultātu!"
Tas izklausās pazīstami arī studentu dzīvē, vai ne? Pieci intesīvi kursi, prasīgi pasniedzēji vai citreiz pasniedzēji, kuru prasības netop skaidras pat pēc stundām ilgas iedziļināšanās. Sajūta, ka neko nesaproti, ka neko nevari pagūt. Bet vai tas ir tikai nogurums vai jau izdegšana?
Kā diagnosticē izdegšanu?
PVO izšķir trīs būtiskākos izdegšanas simptomus:
(1) enerģijas izsīkums un pārgurums;
(2) pieauguša atsvešinātība no darba vai negatīvas, ciniskas sajūtas par savu darbu;
(3) neefektivitātes un sasniegumu trūkuma sajūta8.
ICD-11 klasifikatorā izdegšanas sindroms minēts tikai kā ar darbu vai bezdarbu saistīta problēma. Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas katedras vadītāja, profesore Santa Purviņa Latvijas Radio 1 raidījumā Kā labāk dzīvot skaidroja: "Tas paredz pārslodzi un pārpūli darbā, gan fizisku, gan psihoemocionālu, un neietver sevī izdegšanas sindromu, kas rodas mājās, kopjot, piemēram, slimu tuvinieku." Tomēr personāla vadītāji norādīja, ka parasti izdegšana rodas tieši darba problēmu un privātās dzīves problēmu kombinācijā. Kā stāsta viena no personāla vadītājām: "Tu centies visu saplānot mājās un darbā, līdz minūtēm. Līdz ko kāds no elementiem nobrūk, tā viss nobrūk gan mājās, gan darbā." Personāla vadītāji uzsver, ka bieži sakne ir saistīta ar emocionālo darba vidi, bet tai pievienojas sarežģītas situācijas mājās. Tas esot "tipiskais pārītis".
Vai izdegšana mājās un izdegšana darbā vispār ir nodalāmas?
Tātad problēmas privātajā dzīvē ietekmē spēju tikt galā ar problēmām darbā un otrādi. Tad vai izdegšana mājās un izdegšana darbā vispār ir nodalāmas? Un kā to godprātīgi nodalīt darba devējam, un kā – ģimenes ārstam? Šie jautājumi man vēl paliek neatbildēti.
Būtisks aspekts darba devēja atbildībā ir uzņēmuma gaidas no darbinieka. Kā viena no manām sarunu biedrēm precīzi noformulēja: "Darba vidē sagaida, ka vienmēr esi labā omā, tev nekad nevar būt problēmu, bet jābūt risinājumiem. Jābūt varošam un gribošam strādāt papildus, gatavam palīdzēt kolēģiem. Visās sanāksmēs jābūt spējīgam izteikt viedokli. Jāspēj pateikt, ko domā, bet ne aizvainojoši un ne pārāk daudz. Tev jāspēj noformulēt savas vajadzības un nepieciešamās mācības, lai arī vēl gadiem tam nebūs budžeta. Tev ir jāturpina nākt ar ieteikumiem un iniciatīvu, lai arī tavas idejas mēdz neuzklausīt un gandrīz nekad neievieš. Tev jābūt vienmēr gatavam jauniem izaicinājumiem teikt jā. Tev jāizliekas, ka dzīvē viss ir labi. Tas arī veido mūsu spēju dzīvot mākslīgā vidē un tēlot katram savu lomu darbā. Kaut kāda ietekme uz mentālo veselību tur ir jūtama, jā."
Dažas personāla vadītājas norādīja, ka bieži vien, viņuprāt, izdeg cilvēki, kuriem jau ir kādas psihiska rakstura problēmas, iespējams, slēptas. Dažas norādīja, ka stress darbā un mājās tikai saasina slēptas kaites. Tas gan neapstiprinās pētījumos par izdegšanu, depresiju un trauksmi9. Šāda iedomāta sasaiste izdegšanai ar citām psihiskām saslimšanām var būt bīstamas sekas, saliekot visus “vienā kastītē”. Tas var ietekmēt attieksmi pret izdegušajiem kolēģiem un arī sniegt nepiemērotus risinājumus izdegšanas prevencijai.
Lai arī kopējais iespaids par izdegšanu bija saprotošs un racionāls, tomēr izrādījās, ka personāla vadītāji dažkārt diskriminē darbiniekus ar izdegšanas sindromu vai aizdomām par tādu. Piemēram, "Es neņemu darbā cilvēkus, kuri ir iepriekšējā darbā izdeguši," un "Stresa noturība būtu jāņem vērā atlasē – citādi cilvēks pats sevi nodedzinās."
Šis var kļūt par pamatu liekām stigmām, kas var novest, piemēram, pie slēptas diskriminācijas vai pie cilvēku nevēlēšanās runāt par savu psihisko veselību.
Vai izdegšanai ir dzimums?
Īsā atbilde – nē, izdegšanai nav dzimuma. Izdegt var jebkurš – vīrieši un sievietes, vadītāji un asistenti, pie datora sēdošie un smaga fiziska darba veicēji. Tomēr izdegšanas izpausmes atšķiras.
Manas sarunu biedres primāri varēja atcerēties gadījumus, kad izdegušas sievietes. Kad specifiski jautāju par vīriešu izdegšanām, pirmā reakcija bija norādīt, ka vīrieši jau tik daudz neraudot. Vai tad izdegšana ir tikai publiskas asaras? Pēc PVO definīcijas – nē.
Pēc ilgākas domāšanas personāla vadītājas varēja atcerēties arī situācijas, kurās izdega vīrieši. Šajos gadījumos problēmu izgaismoja alkohols - konkrētajos gadījumos viņas pamanīja, ka kolēģis sākt biežāk dzert, kavēt darbu vai pat ierasties darbā alkohola reibumā. Kā citus vīriešu "simptomus" minēja darba rezultātu pasliktināšanos, izmaiņas ārējā izskatā, cinisku attieksmi, ātra aizsvilšanās (dusmas), retāk – aizlūzušu balsi, asaras acīs.
Retāk manītos vīriešu izdegšanas gadījumus personāla vadītājas skaidroja ar dzimumu atšķirībām. Tomēr es šo skaidrojumu apšaubu. Viņas norādīja uz sieviešu emocionalitāti un tendenci uz perfekciju, pretnostatot to vīriešu spējai vieglāk pieiet atbildībai un veicamajiem uzdevumiem. Vai tiešām? Un vai tās ir dzimumu bioloģiskās atšķirības vai tomēr dzimumiem uzliktās lomas un atbildības?
"Puiši mums labāk māk novilkt robežas, nestrādā virsstundas, vairāk sporto. Pieiet vēsāku prātu."
"Man vairāk gadījumi ir meitenēm. Viņām baigi rūp. Sievietes atklātāk pauž savas emocijas. Vīrieši māk vieglāk pārslēgties, ņem vieglāk, saka “ies un risinās”, “šobrīd nav par to, ko ņemties”. Vīrieši cenšas nebūt ievainojami."
"Pārsvarā manā pieredzē izdeg sievietes. Viena, piemēram, pārāk daudz uzņēmās. Gribēja būt perfekta mamma saviem četriem bērniem, perfekta kolēģe, atbilst skaistuma prasībām, būt izcila profesionāle, pagūt visus pulciņus, visu visu. Viņa izdega – sāka domāt, ka cilvēki sazvērējušies pret viņu. Imunitāte nobruka, sāka slimot."
Vai tas, ka vīriešiem pietiek laika sportam, liecina par labāku laika plānošanas prasmi vai mazāku atbildību (piemēram, par bērnu ikdienu, drēbēm, veselību)? Pandēmijas laiks ir īpaši paspilgtinājis joprojām pastāvošo pienākumu nevienlīdzību saistībā ar bērniem un ikdienas mājasdarbiem. Vai darbavietās vienlīdzīgi "piedod" sieviešu un vīriešu pacietības zaudēšanu, aizsvilšanos, asaras, kliegšanu?
Šie citāti un jautājumi iezīmē potenciālus riskus sākt veidot "standarta" izdegšanas gadījumus, cilvēku "tipus", kuri biežāk izdeg vai ir vairāk pakļauti izdegšanas riskam. Par šo brīdina filozofs Īans Hakings (Ian Hacking). Var sanākt, ka izdomājam cilvēkus (making-up people), kas iederas kādā kategorijā (šajā gadījumā – izdegšanas).10
Kā uzņēmumos "ārstē" izdegšanu?
Personāla vadītājas spēja definēt veidus, kādos viņi preventīvi vai reaktīvi "ārstē" darbinieku psihisko veselību. Šajā kontekstā viņas izmantoja tādus apzīmējumus kā "darba un dzīves balanss", labbūtība (wellbeing), "proaktīvs darbs ar savu veselību".
Viens no visbiežākajiem reaktīvajiem rīkiem ir apmaksāta tikšanās ar speciālistu. Parasti tas ir personīgās attīstības treneris jeb koučs, retāk – psihologs vai psihoterapeits. Iemesls, kādēļ darbiniekiem iesaka iet pie personīgās attīstības trenera, esot tāds, ka uzņēmumam svarīga ir cilvēka spēja "tikt ar sevi galā" un atgūt savu produktivitāti.
Otrs rīks ir fiziskās aktivitātes: sporta zāles birojā, apmaksātas sporta nodarbības, izkustēšanās birojā – tie visi tiek uzskatīti par psihiskās veselības uzlabošanas rīkiem. Trešais minētais rīks bija dažādas lekcijas un semināri visiem darbiniekiem kopā. Jaunākā tendence izdegšanas prevencijai, ko kā svarīgu glābiņu minēja visas personāla vadītājas, ir darbinieku veselības apdrošināšanās iekļaut psihoterapijas konsultācijas. Personāla vadītājas gan norāda, ka nav informētas par to, vai kāds šīs konsultācijas izmanto, un atzina, ka nemācētu darbiniekiem ieteikt speciālistus, pie kuriem vērsties.
Ja nu izdegšanas cēlonis ir tajā, ka pienākumu par daudz, neskaidrības par daudz, novērtējuma par maz?
Pēdējā gada laikā uzņēmumi meklē arvien jaunus risinājumus. Ar dažiem no tiem var iepazīties, piemēram, nevalstiskās organizācijas Global Shapers Riga šim jautājumam veltītajā Facebook lapā FULL11. Tostarp uzņēmumi piedāvā ieklausīšanos kolēģos, gaisa kvalitātes mērīšanu, diennakts palīdzības telefonlīniju, skaistus materiālus par psihisko veselību. Tomēr šis viss liek domāt, vai neizvēlamies ignorēt izdegšanas cēloņus, kas rodas nesakārtotu darba procesu dēļ, neatbilstošu pienākumu, vadītāju vai slodzes dēļ. Ja nu cēlonis ir tajā, ka pienākumu par daudz, neskaidrības par daudz, novērtējuma par maz? Ja nu izdeg darba tiešo nepilnību dēļ, tad neviena fiziska aktivitāte vai mindfullness treniņš nepalīdzēs.
Esam ceļa sākumā
Uzņēmumi Latvijā aizvien vairāk sāk domāt par darbinieku psihiskās un fiziskās veselības uzlabošanu, lai izvairītos no izdegšanas un citiem darba produktivitāti mazinošiem veselības faktoriem. Uzņēmumos un medijos biežāk tiek runāts par izdegšanas sindromu. Problēmas izgaismošanai ir daudz pozitīvu ietekmju gan individuālā, gan sabiedrības līmenī. Tomēr, kā jau minēju, sarunās ar personāla vadītājām iezīmējas vairāki potenciāli riski, ja izdegšanas sindromu sāk uztvert kā slimību. Šādā gadījumā ir risks pārlieku standartizēt izdegšanai pakļauto cilvēku tipu un stigmatizēt šo sindromu.
Bet ko darīt studentam? Ko darīt augstskolai? Rīgas Biznesa skola šobrīd testē rīku Optimal Work12 Kā man pastāstīja Rīgas Biznesa skolas Baklaura programmu direktora vietniece Paula Elksne, šis rīks palīdz sagatavoties koncentrētam darbam un sasniegt labākos rezultātus, cerams, nepārdegot. Arī RSU Psihosomatikas klīnika piedāvā bezmaksas emocionālo atbalstu studentiem13.
Šis ir tikai ceļa sākums un mēs tajā esam kopā. Izdegšanas un psihiskās veselības publiska apspriešana ir uzplaukusi nesen. Mēs šobrīd piedalāmies izdegšanas radīšanā. PVO klasifikatorā tā tiks iekļauta tikai 2022.gadā, toties ikdienā ar izdegšanu saprot dažādas lietas (no noguruma līdz depresijai). Izdegšanu veido un turpinās veidot ne tikai eksperti, bet arī mūsu pašu stāsti, pieredzes, joki medijos, forumos, vakariņās, darbā un pie ārsta.
1 Psihologs Herberts J. Freudenbergs (Herbert J. Freudenberger) tiek uzskatīts par izdegšanas "tēvu". Savā pirmajā rakstā 1974. gadā viņš par izdegšanu runāja kā par sociālu problēmu, kas "ir kaut kur gaisā". Tas nebija domāts kā zinātnisks raksts, bet autobiogrāfisks stāsts ar iezīmētiem izaicinājumiem. Ar īso izdegšanas vēsturi var iepazīties Torbjona Friberga (Torbjorn Friberg) 2009.gada rakstā “Burnout: From Popular Culture to Psychiatric Diagnosis in Sweden”.
2 Es esmu Rīgas Stradiņa universitātes programmas "Sociālā antropoloģija" maģistra programmas 2.kursa studente, kā arī stratēģiskās cilvēkresursu un komunikācijas vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA (www.erda.lv) stratēģiskā direktore.
3 Starptautiskajā slimību klasifikatorā ICD-11, kas stāsies spēkā 2022. gadā, izdegšanas sindroms ir iekļauts kā "problēma saistīta ar darbu vai bezdarbu" (World Health Organization 2020). Tas joprojām šī klasifikatora kontekstā nav slimība, bet tikai problēma, kas var veicināt slimības un kaites. Uzzini vairāk te: https://www.who.int/news/item/28-05-2019-burn-out-an-occupational-phenomenon-international-classification-of-diseases
4 Kā labāk dzīvot? - Izdegšanas sindroms - izplatīta 21.gadsimta slimība. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/izdegsanas-si…
5 RSU eksperts: Izdegšanas sindroms ir slimība, nevis slinkums. Skatīts 09.01.2021.: https://www.rsu.lv/aktualitates/rsu-eksperts-izdegsanas-sin…
6 Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība. 1. pielikums, 5.15. punkts. https://likumi.lv/ta/id/147550-arodslimibu-izmeklesanas-un-… Skatīts 10.01.2021. Lastovkova, Andrea, Melanie Carder, Hans Martin Rasmussen, Lars Sjoberg, Gerda J. De Groene, Riitta Sauni, Jiri Vevoda, et al. 2018. "Burnout Syndrome as an Occupational Disease in the European Union: An Exploratory Study." Industrial Health 56 (2): 160–65. https://doi.org/10.2486/indhealth.2017-0132.
7 Sava pētījuma ietvaros apsolīju anonimitāti savām sarunu biedrenēm. Sociālajā antropoloģijā šī ir pierasta prakse, lai pasargātu informatus un ļautu tiem brīvi izteikties.
8 World Health Organization. 2020. ICD-11 for Mortality and Morbidity Statistics (Version : 09/2020) https://icd.who.int/browse11/l-m/en#/http://id.who.int/icd/…
9 Meta-analīzes pētījumā izpētīts, ka saikne starp izdegšanu un depresiju, kā arī izdegšanu un trauksmi ir neviennozīmīga, norādot, ka izdegšana ir atsevišķa no citiem minētajiem mentālās veselības stāvokļiem. Koutsimani, Panagiota, Anthony Montgomery, and Katerina Georganta. 2019. "The Relationship between Burnout, Depression, and Anxiety: A Systematic Review and Meta-Analysis." Frontiers in Psychology 10 (MAR): 1–19. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2019.00284.
10 Īans Hakings to nosauca par cilpas efektu (looping effect). Cilvēkus mēdz likt kategorijās. Piemēram, pieaugušais, tīnis, alkoholiķis, heteroeksuālis, cilvēks ar kustību traucējumiem, mileniālis. Kad ir izveidota kategorija, kas apraksta arī grupu raksturojošas rīcības un uzvedības, sāk veidoties jauni cilvēku dalījumi grupās. Tai skaitā, sevis asociēšana ar kādu grupu. Šo sauc par cilvēku izdomāšanu (making-up people). Pieaugoši klasificējot zem kāda nosaukuma, mēs sākam pamanīt aizvien vairāk līdzības, apstiprinošas iezīmes.Papildus, tie, kas identificējas ar šo grupu, sākt rīkoties atbilstoši. Tā sanāk apstiprināt šādas cilvēku kategorijas eksistenci un turpināt viņus pētīt un definēt. Tā veidojas cilpas efekts.
Vairāk par šo te: Sparti, Davide. 2001. "Making up People: On Some Looping Effects of the Human Kind - Institutional Reflexivity or Social Control?" European Journal of Social Theory 4 (3): 331–49. https://doi.org/10.1177/13684310122225154.
11 https://www.facebook.com/fulllatvia/
12 Rīkam ir 30 dienu bezmaksas izmēģinājums, kuru iesaku pamēģināt: https://www.optimalwork.com
13 Par tuvākajiem pasākumiem var uzzināt šeit: https://www.rsu.lv/aktualitates/rsu-psihosomatikas-klinika-piedava-studejosajiem-un-darbiniekiem-emocionalo-atbalstu
