Vai katra cilvēka informācijas burbulis pārsprāgst, pārvācoties uz ārzemēm?

Pieaugot globalizācijai un migrācijai, arvien vairāk cilvēku nolemj dzīvot ārpus savas dzimtās valsts. Emigrējot uz ārvalstīm, cilvēki piedzīvo kultūras atšķirības un patērē jaunu mediju vidi, tāpēc reizēm ir grūti uzturēt saikni ar dzimteni. Ierastais mediju patēriņš var kļūt neaktuāls un nevajadzīgs. Tiek veidota mijiedarbība ar lokālajiem komunikācijas kanāliem, lai izglītotu sevi par aktuālākajiem notikumiem vietā, kur atrodas indivīds.

Ance Kalniņa, Studentu medijs Skaļāk

Mediji ir kļuvuši globāli, taču atšķirības tajā, kas ir aktuāls jaunietim Latvijā vai Īrijā, pastāv. Par būtiskākajām atšķirībām mediju saturā un tā lietojumā intervēju četrus Latvijas jauniešus – Kristiānu, Lauru, Jēkabu un Ievu, kuri visi pārvākušies uz Īriju darba dēļ.

Mediju tilts starp Latviju un Īriju

Ģimene, draugi un sociālie tīkli ir galvenie kanāli, caur kuriem uzzināt aktualitātes dzimtenē un uzturēt komunikāciju. Visiem jauniešiem vecāki ir palikuši dzīvot Latvijā, tāpēc tas rada iespēju veidot sarunas par dažādām aktualitātēm. Lai kur dotos cilvēks, ģimene vienmēr sniegs pašu saistošāko informāciju, jo tā ir katra jaunieša ciešākā saikne ar mājām un notikumiem Latvijā. Tam seko draugi un sociālie tīkli. Sociālo tīklu saturs nodrošina iespēju sekot līdzi informācijai, kas šķiet aktuāla, un rada iespēju uzņemt sev vēlamu informāciju. Tomēr liela daļa no uzņemtās informācijas sociālajos tīklos ir vispārīga un bieži sniedz viena cilvēka subjektīvu viedokli. Saikne starp Īrijā dzīvojošu jaunieti un vienaudžiem Latvijā dod iespēju uzzināt citu, demogrāfiski līdzīgas auditorijas viedokli, par aktualitātēm pasaulē.

Jēkabs, foto no personīgā arhīva

Latvijas mediju patēriņš, dzīvojot Īrijā

Jauniešu paradumi, pārvācoties uz Īriju, ir mainījušies. Gandrīz visi sniedza atbildi, ka Latvijas medijus patērē maz. Tomēr, vēl arvien viņi seko līdzi Latvijas medijiem. Jaunieši visvairāk patērē portāla DELFI un LSM.lv radīto saturu, kā arī televīzijas kanālu LTV1.

Interese par sportu Jēkabu mudina apskatīt aktualitātes Latvijā, izmantojot portālu sportacentrs.com. Viņš apgalvo, ka aptuveni puse stundas dienā ir pietiekams laiks, lai būtu lietas kursā par to, kādas ir aktualitātes par interesējošiem tematiem. “Ikdienā, darbā, sanāk uzturēt ciešu saikni ar Latviju, sekot līdz aktualitātēm ekonomikā un dažādu uzņēmumu industrijās,” stāsta Jēkabs. Šī iemesla dēļ puisis vēl joprojām cītīgi seko līdzi Latvijas mediju saturam, jo tas ir vieglākais veids, kā būt lietas kursā par notikumiem dzimtenē. Lai uzturētu komunikāciju ar vecākiem un draugiem, Latvijā notiekošās aktualitātes ir lielisks veids komunikācijas uzturēšanai. Tāpēc Jēkabs ikdienā patērē manāmi vairāk Latvijas, nevis vietējos medijus.

Savukārt Laura ir iemīdījusi pavisam citu taku savā Latvijas mediju satura patēriņā. Viņa atzīst: “Jo ilgāk esi projām no Latvijas, uzturēt kontaktu sanāk arvien mazāk, tā gluži vairs nav liela prioritāte.” Laura izmanto sociālo mediju Twitter, kurā aktuālākās ziņas var saņemt visātrākajā veidā. Ja kāda no tēmām ir intereses vērta, tad šī ziņa tiek meklēta mediju portālos. Tomēr Laura atzīst, ka Latvijas medijus lieto tikai reizi pusgadā. 

Īrijas medijus baigi nečekoju…

Latvijas jaunieši Īrijā atzīst, ka ikdienas aktualitātes viņi nesteidz uzņemt no Īrijas interneta ziņu portāliem vai laikrakstiem. Lielāka iespējamība, ka tiks pievērsta uzmanība mediju saturam ir tad, ja tas būs par gaidāmu koncertu vai citu pasākumu. Kristiāna atzīst, ka Īrija mēdz būt vecmodīga. “Ja gribi zināt, kas notiek, tad uz staba redzēsi plakātu ar informāciju, kur jāiet,”bilst Kristiāna.

Bet, protams, nākas saskarties ar ziņām un rakstiem par Īriju. Kā komentēja Jēkabs un Laura, tad The Irish Times ir, viņuprāt, kvalitatīvākais medijs, kas atspoguļo vietējiem iedzīvotājiem aktuālu informāciju. Jaunieši atzīst, ka reti pievērš uzmanību medijiem Īrijā. Piemēram, Laura medijus lieto: “Tikai tad, ja vajag informāciju par kādu koncertu, ja kaut kas slikts noticis, par jauniem likumiem.”

Ieva intervijas laikā atklāj, ka dzīvojot ārzemēs ir tā, ka cilvēks vēlas integrēties tajā kultūrā, kurā dzīvo, saņemt informāciju par lietām, kuras būtu jāzina. Bet tajā pašā laikā nevēlas zaudēt saikni ar Latviju. Tad jāpaliek pa vidu, gribot iejusties jaunajā vidē, bet nepazaudējot veco. Tādā veidā katrs jaunietis nonāk situācijā, ka ik dienu patērē ļoti dažādus medijus, tostarp Latvijas, Īrijas, Dānijas, Igaunijas un vēl daudzus citus.

Kurš avots tīrāks, no kura lai padzeras?

Portāls DELFI un LSM.lv iet roku rokā, kad jaunieši vēlas uzzināt aktualitātes par notikumiem Latvijā. Šis saturs ir konkrēts, sniedz faktus un datus par notiekošo. Savukārt Twitter, Instagram, YouTube un TikTok tiek izmantots, lai iegūtu personīgāku pieeju par aktualitātēm. Šajās sociālo mediju platformās jaunieši var dalīties ar viedokli un rosināt diskusijas par sev svarīgām tēmām. Jāmin arī tas, ka jauniešiem ir daudz lielākas iespējas personalizēt saturu tieši sociālajos medijos, kas atbrīvo no “liekiem avotiem”.

Par “tīrāko” avotu Īrijā jaunieši uzskata The Irish Times, kurā viņi saņem vispārīgu un svarīgu informāciju par aktualitātēm savā atrašanās vietā. Tas atspoguļo notikumus, likumus un negadījumus, par kuriem jaunieši ir ieinteresēti uzzināt, jo tas ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Tomēr izklaides un kultūras pasākumu aktualitātes tiek meklētas uz ielas un ceļā uz vai no darba, jo kā atzīst jaunieši, tad Īrijā plaši tiek izmantoti plakāti un afišas, lai informētu iedzīvotājus par gaidāmajiem notikumiem.

Kristiāna, foto no personīgā arhīva

Ko uzlabot medijiem? Tiešraides un radio!

Tieši tā! Jaunieši atzīst, ka, būdami ārzemēs, viņi nevar vērot tiešraides par notikumiem Latvijā, kā arī klausīties Latvijas radiostacijas. Tas šķiet pašsaprotami, tomēr tehnoloģijas šos trūkumus var novērst jau sen. Mūzikas straumēšanas platformā Spotify jau radītas daudzas radiostacijas, un jaunieši cer uz to, ka arī populārākie Latvijas radio kanāli varētu nodrošināt savu saturu vietnē Spotify. Kas attiecas uz tiešraidēm, tad to pieejamību var nodrošināt, ja tiek straumēts saturs sociālo tīklu platformās, izmantojot live opciju. TikTok, Facebook un Instagram nodrošina šādas funkcijas, pasākumu rīkotājiem tas ir veids, kā paplašināt auditorijas pieejamību. Kā intervijā minēja Laura, varbūt ir iespēja šīm tiešraidēm veikt ierakstus, kuriem būtu pieeja pēc tiešraides beigām.

Jaunieši neslēpj, ka Latvijas medijiem saturā derētu iekļaut vairāk informācijas par Latvijas diasporas jautājumiem un ārpus Latvijas notiekošo. Kā atzīst jaunieši, trūkst tā, ka nav pieejams viens konkrēts medijs, kur visa šī informācija varētu būt apvienota.

Raksts ir izstrādāts kā Rīgas Stradiņa universitātes multimediju komunikācijas studiju programmas 1.kursa noslēguma darbs.