Paldies uz maizes neuzsmērēsi

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, kas notiks 2022. gada 1. oktobrī, publiskajā telpā aktīvi izteikties par politiskajiem jautājumiem sāk dažādi sabiedrībā zināmi sociālās tīklošanās platformu satura veidotāji jeb influenceri. Partiju slavināšana sociālo tīklu platformās pēc savas uzbūves un mērķa ir grūti definējama, tāpēc nolēmām izpētīt un saprast, vai satura veidotāju paustais ir reklāma, politiskā aģitācija vai viedoklis.

Evita Januškeviča un Megija Neimane, Inquisitio

Žurnāla pilnā versija pieejama šeit!              Inquisitio Nr.8 rakstu autori ir RSU studiju programmas “Žurnālistika” studenti – Rūta Reinsone, Margarita Sēkliņa, Evita Januškeviča, Megija Neimane, Kerija Broka, Ieva Cepliša, Elizabete Ronija Dreimane;  RSU Studentu medijs “Skaļāk” -Šarlote Ivanova, Madara Iverta, Una Eglīte;  Eiropas Žurnālistikas observatorija (RSU Komunikācijas fakultāte, EJO pārstāve Latvijā) un Olīvija Samnika.

Covid-19 ietekme uz politisko reklāmu

Covid-19 pandēmijas laiks, nenoliedzami, ieviesa savas korekcijas arī Latvijas politiskajā ainā. Laikā, kad notika sabiedrības sašķelšanās dažādos ar pandēmiju saistītos jautājumos, pieauga arī dezinformācijas kanālu popularitāte un izteikta neapmierinātība ar valdības lēmumiem Covid- 19 krīzes pārvarēšanā. Šajā laikā bija vērojama arī kaujinieciska attieksme, paužot savu nostāju un meklējot domubiedrus. Sociālās tīklošanās platformām kļūstot par vienu no galvenajiem mūsdienu cilvēka informācijas kanāliem, kā arī pandēmijai atņemot iespēju socializēties klātienē, pieauga viedierīcēs pavadītais laiks un līdz ar to – dažādu influenceru veidotā satura patērēšana. Lai arī šajā digitālās komunikācijas laikmetā informācijas pārpilnība arvien pieaug, influenceriem izdodas pievērst savu sekotāju uzmanību ar autentiskumu un neformalitāti.

Foto: www.Pixel.la Free Stock Photos, flickr.com

Tā kā sociālajos medijos influenceri var sasniegt lielu auditoriju, viņus var uzskatīt par digitālā viedokļa līderiem. Agrāk viņi galvenokārt parādījās kā eksperti tādās tēmās kā mode un sports un izmantoja savu statusu, lai sadarbotos ar zīmoliem mārketinga nolūkos. Taču pēdējā laikā influenceri pievēršas arī politiskākam saturam, paužot savu nostāju par vakcināciju, Covid-19 pandēmijas apkarošanu, valdības kļūdām, jaunajiem vai esošajiem politiskajiem spēkiem. Influenceri atvieglo politisko komunikāciju, taču tajā pašā laikā nemanāmi integrē produktu reklāmas savās sociālo mediju ziņu plūsmās. Šajā kontekstā ir vērts apspriest influenceru jeb ietekmētāju politiskā satura negatīvos aspektus, piemēram, iespējamo radikālās politiskās ideoloģijas vai sazvērestības teoriju veidošanās pieaugumu, liecina Magdalēnas Rīdlas un līdzautoru 2021. gada pētījuma “Politisko ietekmētāju pieaugums – jēgpilna satura tendences perspektīvas” dati.

Digitalizācijas ietekme uz politisko reklāmu

Otrs pavērsiena punkts, politiskajām partijām lemjot par labu influenceru piesaistei partijas reklamēšanā, ir digitalizācija. Mūsdienīga pieeja komunikācijā un auditorijas sasniegšanā iezīmējas dažādās jomās, tostarp medijos. Drukātie mediji tiek digitalizēti, sniedzot patērētājiem iespēju tos iegādāties un lietot interneta vidē. Tāpat ir novērojams, ka politiskās partijas vairs nedrukā masveida bukletus, ko ievietot iedzīvotāju pastkastītēs, bet tā vietā izvēlas veidot digitālās reklāmas interneta vidē, ko var pamatot ar lielākas sabiedrības daļas aptveri. Viens no biežāk izmantotajiem informācijas nodošanas kanāliem internetā ir influenceri, kuru aktīvā darbība ir īpaši tikusi pamanīta un apspriesta pēdējo četru gadu laikā. Influenceru veidotais vizuāli intriģējošais saturs un familiaritāte ar sekotājiem nereti rada ilūziju: ja sekotājam ir saistoša influencera dzīves uztvere un attieksme pret konkrētiem aktuāliem jautājumiem, tad, influencerim sākot diskutēt par jaunām tēmām, piemēram, politiku, reflektīvi tiek atbalstīta arī viņa politiskā nostāja, pat ja realitātē satura patērētājs uzskata citādi.

Kas ir influenceri, un kā tie strādā?

Influenceri jeb sabiedrībā vai kādā sabiedrības grupā pazīstami viedokļu līderi ir pēdējo pāris gadu Latvijas digitālā mārketinga jaunums (pasaulē tie pazīstami jau sen), ko steidz izmantot ne viens vien zīmols. Par influenceru mārketingu sauc mārketinga veidu, kas koncentrējas uz konkrētiem viedokļu līderiem, kā mārketinga instrumentu izmantojot viņu atpazīstamību. Visbiežāk influenceru mārketings darbojas tieši sociālo mediju vidē, kur tiem seko dažādas mērķauditorijas grupas.

Par sociālo mediju influenceriem uzskatāmi kādā nozarē vai nišā pazīstami cilvēki, kas aktīvi darbojas dažādās sociālo mediju platformās un ir savākuši ievērojamu sekotāju pulku. Ņemot vērā globālās auditorijas apmērus, Latvijā tos iedala trīs kategorijās: ir mikroinfluenceri (5000–100 000 sekotāju), vidēja lieluma influenceri (100 000–1 000 000 sekotāju) un makroinfluenceri (vairāk nekā 1 000 000 sekotāju).

Par viedokļu līderi var kļūt jebkurš, galvenais noteikums – atrast savu nozari un piesaistīt auditoriju. Viena no pateicīgākajām platformām ir Instagram (arī YouTube, ja tuvs ir video formāts), kur iespējams ātri savākt lielu sekotāju skaitu. Nākamais solis – veidot saturu, kas būtu oriģināls, interesants un saistošs.

Nereti paši zīmola pārstāvji uzrunā influencerus, lai tie savu sociālo tīklu ierakstos iekļauj informāciju par produktu vai pakalpojumu, pretī saņemot vai nu atalgojumu, vai pašu produktu. Viss atkarīgs no sadarbības mērķa un līguma.

Influenceri partijā

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ

Apģērbu veikala Butterfly īpašniece un medijos plaši apspriestā influencere Elīna Didrihsone sava Instagram profila īsstāstos 2021. gada augusta sākumā atbalstīja Aināra Šlesera atgriešanos politikā, izceļot viņa iepriekšējos panākumus Latvijā – veikalu tīkla Rimi darbības iniciēšanu mūsu valstī. Šiem video pievienots arī viņas radītais tēmturis #PaldiesAināram, kas izraisīja plašas diskusijas sociālo tīklu platformās, ironizējot par viņas pateicībām un uzskaitot Aināra Šlesera paveikto viņa politiskās darbības laikā Latvijā.

Augusta beigās Elīna savā Instagram popularizēja jau citu Šlesera “labo darbu”. Šoreiz stāsts bija par aviokompānijas Ryanair darba uzsākšanu lidostā Rīga.

“Pirms pāris gadiem nemaz nebija tik lēti iesēsties lidmašīnā un aizlidot. Un arī lidosta nebija tāda, kāda viņa ir tagad, tāpēc ka lidojumi bija dārgi un nebija pieejami kuram katram. Tagad ar Ryanair, sākot ar 50 eiro, var aizlidot uz jebkuru pasaules malu. Mēs ikviens varam iesēsties un aizlidot. Tad, kad noslēdza līgumu ar Ryanair, viņš piekrita braukt uz Latviju, veidot starptautiskus lidojumus tieši caur mums, parādījās apgrozījums, parādījās lielāka nauda. Cilvēki lidoja, izmantoja lidostu. Ziniet, kam es varu pateikt paldies? Es varu pateikt paldies Aināram!” tā saviem sekotājiem Instagram stāsta Elīna Didrihsone. Tomēr pāris mēnešu vēlāk, plānojot jau nākamo ceļojumu, influencere Instagram pauda, ka šīs aviokompānijas pakalpojumus vairs neizmantos, izceļot nekvalitatīvo servisu.

* Avots: Digitālā mārketinga aģentūra Top Media, 2020.

Elīna Didrihsone 2021. gada 14. augustā piedalījās partijas Latvija pirmajā vietā dibināšanas kongresā, uzstājoties ar runu, pēc kuras labus vārdus izpelnījās arī no paša partijas dibinātāja Aināra Šlesera: “Mūsu uzdevums ir ievest politikā jaunus cilvēkus. Elīna no šodienas vairs nav influencere 70 000 cilvēku. Viņa ietekmēs politiku visā Latvijā. Jauniem politiķiem ir jābūt moderniem. Kristiešiem ir jābūt moderniem. Paldies, Elīna, ka tu esi! Esmu pārliecināts, ka tev būs vēl vairāk sekotāju. Tu izmainīsi Latvijas politiku, Latvijas politikas seju. Nebūs tā, ka Latvijā politikā iet tikai lūzeri, kam nav darba, vai kādi ierēdņi. Politikā ies normāli, moderni cilvēki. Arī divdesmitgadnieki ir vajadzīgi politikā.”

Ekrānuzņēmumi no Elīnas Didrihsones Instagram 

Arī modes influencere un Latvijas Blogeru un influenceru asociācijas vadītāja Maija Armaņeva ir partijas Latvija pirmajā vietā atbalstītāja un nereti sava Instagram profila īsstāstos piemin Šlesera paveiktos darbus. Decembra sākumā Ainārs un Maija tiešraidē atbildēja uz dažādiem sekotāju jautājumiem, tostarp par Maijas piederību partijai: “Es esmu viena no partijas līdzdibinātājām. Finansiālu labumu no šīs partijas es neiegūstu.” Taču dati par finansiālo labumu ir grūti iegūstami, jo, kā skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes profesore un sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne, labums var būt ne tikai maksājums.

Ainārs Šlesers, tiešraidē uzklausot jautājumu par sadarbību ar influenceriem, Armaņevas devumu partijai komentēja šādi: “Pirmkārt, gribu pateikt paldies Maijai, ka viņa pievienojās mūsu komandai, kad partija vēl nebija izveidota. Man ir prieks, ka politikā iet cilvēki, kuri ar politiku iepriekš nekad nav bijuši saistīti, tāpēc ka viņi ir daļa no tautas. Maijai ir daudz sekotāju, tas nozīmē, ka viņas viedoklī ieklausās. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai politikai sekotu jauni cilvēki. Tādi cilvēki kā Maija spēj ar savu ietekmi pārliecināt cilvēkus nebraukt prom no Latvijas, un tie, kuri ir jau izbraukuši, var sadzirdēt Maijas viedokli un atgriezties Latvijā.”

Izvērtēt saturu un komunikācijas veidu lūdzām Denisam Ševeļovam, influenceru mārketinga stratēģim un biznesa attīstības direktoram uzņēmumā Golin, pētniecības asistentam Rīgas Stradiņa universitātē, partijas Latvijas attīstībai biedram.

Uz jautājumu, vai Maijas Armaņevas un Elīnas Didrihsones darbības saistībā ar partiju Latvija pirmajā vietā liecina par reklāmu vai viedokļa paušanu, viņš atbildēja: “Šeit mēs varam tikai spekulēt. Saskaņā ar Latvijas Republikas Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, reklāma ir jebkura informācija, ko sludina vai izvieto pret materiālo labumu – naudu, produktu, atlaidēm u. c. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra lietu pret Adrianu Miglāni tiesa ir noteikusi, ka sociālo platformu lietotāja sekotāju daudzums neietekmē atbildību. Pat ja tev ir 0 sekotāju, reklāmai jābūt marķētai. Kā mēs varam zināt, vai Didrihsone vai Armaņeva saņem kādu labumu? Šis ir grūti pārbaudāms. Varbūt tā ir viņu pilsoniskā pozīcija, un nav liegts par to stāstīt. Ir, protams, arī reputācijas jautājums. Abām kundzēm tā nav labākā un dod pamatu šaubīties par viņu godprātību. Tieši tāpēc pastāv likums, kas paredz reklāmas marķēšanu. Gan mani, gan starptautiskie pētījumi parāda, ka cilvēki nemāk atšķirt reklāmas saturu no naratīva. Jo zemāks ienākumu un izglītības līmenis, jo vairāk cilvēki kļūdās. Abām kundzēm ir raksturīgs pārdošanas komunikācijas naratīvs, vai tā būtu pārtika, modes zīmols vai pat politiskā partija.”

Tāpat Denisam uzdevām jautājumu, kāpēc, viņaprāt, politiķis ir izvēlējies influenceres kā partijas vēstneses sociālo tīklu platformās. Uz to viņš atbildēja, ka pastāv iespēja, ka Didrihsone pati pieteicās. Iespējams, viņu uzrunāja ne tikai viņas lielā sekotāju daudzuma dēļ, bet arī tādēļ, ka Šlesers vienmēr esot koķetējis ar kristīgi reliģiskām sektām un Didrihsone ir draudzes Prieka vēsts dalībniece. Cita spekulācija esot, ka Didrihsones sekotāji ir jaunās Šlesera partijas elektorāts. Pēc Denisa domām, veidojas iespaids, ka kopumā Didrihsones auditorija ir mazāk kritiski domājoša, neapmierinātāka ar dzīvi un, iespējams, vairāk ir cietusi no pandēmijas.

Šis nav pirmais gadījums, kad influenceri aktīvi informē savus sekotājus par politiku vai kādu konkrētu partiju, slavinot to un izceļot politiķu veikumu. To apstiprina arī Deniss Ševeļovs, pieminot Sindiju Bokāni, kura ir kandidējusi no partijas Zaļo un Zemnieku savienība saraksta Rīgas pašvaldības vēlēšanās, Beatu Jonīti, kura kandidēja no partijas KPV LV, kā arī Natāliju Knipši, kura stāstīja par Eiropas Savienības lietām un kopēju aktīvismu. Tāpat Deniss uzsver, ka ir virkne politologu, sabiedrisko darbinieku un viedokļu līderu platformā Twitter, kuri regulāri informē par vietējo un ārzemju politiku, paužot savus viedokļus.

Jautājumu, vai šāda prakse politiskajā komunikācijā varētu tikt izmantota arī turpmāk, Deniss skaidro šādi: “Pirms pieciem gadiem biju paredzējis, ka ietekmētājus jeb influencerus mēģinās iesaistīt politiskajā mārketingā. Manas domas apstiprinājās, kad divi pazīstami Instagram ietekmētāji vērsās pie manis pēc padoma. Dažas politiskās partijas viņus uzrunāja iesaistīties kampaņās kā Saeimas deputātu amata kandidātus. Toreiz rekomendēju to nedarīt, ja vien viņi paši 100 % nevēlas to darīt, piedaloties Latvijas politiskajā dzīvē. Nerekomendēju, jo, pirmkārt, var atklāties viltus motīvi, kas kaitēs ietekmētāja reputācijai; otrkārt, jaunākā auditorija ir vairāk apolitiska un pat antagonistiska, līdz ar to viņi var atsekot; treškārt, esošie reklāmdevēji var pārtraukt sadarbību; ceturtkārt, būs grūtāk piesaistīt jaunus reklāmdevējus. Es arī biju prognozējis, ka Armaņeva drīzumā iesaistīsies lielajā politikā. Šo biju saistījis ar to, ka viņai bija virkne reputācijai kaitīgu skandālu, kas samazināja pieprasījumu reklāmas izvietošanai.”

Politiskās aģitācijas un reklāmas līkloči

Influencera darbam kļūstot populārākam, aktuāls kļūst jautājums par atbildību pret to, kādu informāciju drīkst paust. Vai visu var uzskatīt par viedokli, vai arī viedokļa paušana politiskajos jautājumos tomēr tiek uzskatīta par politisko aģitāciju? To skaidrot lūdzām Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētājai Baibai Liepiņai un Rīgas Stradiņa universitātes profesorei un sabiedrisko mediju ombudam Andai Rožukalnei.

Atbildot uz jautājumu, kādi galvenie noteikumi attiecas uz influenceru publicētajām politiskajām reklāmām, Baiba Liepiņa uzsver, ka ir Priekšvēlēšanu aģitācijas likums un tas ir spēkā attiecībā uz jebkuru politiskās aģitācijas veidu, tostarp arī uz influenceru darbību.

Politiskās reklāmas definēšana

Baiba Liepiņa stāsta, ka šobrīd norit diskusijas, vai un kā identificēt politisko reklāmu – tās vairs nav tikai partijas reklāmas, tā ir arī sabiedrībai aktuālu jautājumu komunikācija. Spilgts piemērs ir abortu aizliegumi Polijā – tā tomēr nav sociāla, bet politiska reklāma, jo tās mērķis ir panākt rīcību, paužot nostāju. Tāpat Baiba Liepiņa uzsver, ka precīzi nodefinēt, kas ir politiskā reklāma, ir sarežģīti. Arī reklāmas industrijas pusē raisās diskusijas – lai nav tā, ka sociālās kampaņas “paiet” zem politiskajām un tās nav iespējams atdalīt. “Nav nekādas nozīmes, kādā kanālā kaut kas tiek reklamēts. Noteikumi visiem ir vieni, un tie ir atrodami Reklāmas likumā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzskata, ka nav vajadzīgs papildu regulējums, jo noteikumi ir skaidri definēti, tomēr influenceriem būtu jāiepazīstas ar normatīvo aktu bāzi un likumiem. Bieži vien influenceri neapzinās to, ka viņu darbība ir saimnieciska, tā ir jāreģistrē un jārīkojas atbilstoši likumam,” skaidro Baiba Liepiņa.

Vārda brīvība politiskajās reklāmās

Atgriežoties pie politiskās partijas reklamēšanas, Baiba Liepiņa apgalvo, ka ir grūti noteikt, kur beidzas vārda brīvība: “Jā, influenceris var paust savu personisko viedokli un nostāju, tomēr gadījumā, kad auditorija tiek aicināta uz konkrētām darbībām, jāpatur prātā, ka influenceris var būt arī labuma guvējs, bet tas var būt grūti pierādāms.” Anda Rožukalne papildina, ka tas var būt arī, piemēram, solījums šo influenceri iekļaut vēlēšanu sarakstā.

Baiba Liepiņa uzsver, ka labums nav tikai maksājums, tas var būt personisks un mantisks. Šī ir vājā vieta politiskajā reklāmā, un tai vajadzētu būt skaidrāk sakārtotai. Anda Rožukalne piebilst, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka, ka visiem medijiem un reklāmistiem šī perioda laikā jādefinē cenas, lai visiem būtu līdzvērtīgas iespējas piedalīties. Protams, politiķiem un partijām ir tiesības par sevi informēt un veicināt diskusijas, bet būtu stingrāk jādefinē cenas, lai partijas ar lielāku kapitālu būtu vienā līmenī ar partijām, kurām kapitāls ir mazāks. Skaidrāka definēšana palīdzētu arī līdzekļu izsekošanai, jo ir ierobežojumi tam, cik drīkst tērēt aģitācijai. Anda Rožukalne skaidro, ka te iespējama nākamā problēma – piemēram, ja partija aģitāciju sāk pusotru gadu agrāk, tad tā iztērē trīs reizes vairāk, tādējādi priekšvēlēšanu aģitācijas periodā startējot no dažādām pozīcijām ar partijām, kuras aģitāciju pirms tam nav veikušas vai veikušas ar minimāliem līdzekļiem.

Kas maksā par politisko reklāmu?

Anda Rožukalne uzsver, ka vēl viens svarīgs jautājums, kas būtu stingrāk jādefinē, ir pats maksātājs. Kas maksā? Nevis aģentūra X vai Y, bet kura partija ir pasūtītājs? Tā ir identifikācija, kas ļauj atšķirt, ka tā nav vienkārši ideju cīņa, bet politiskais mērķis izmantot konkrētas idejas vai vēstījumus, lai gūtu politisko labumu. Tāda veida identifikāciju veikt ir elementāri, teic Baiba Liepiņa, – šobrīd, ja ir vēlēšanās, tehnoloģijas ļauj jebkuras digitālās reklāmas marķēt. Anda Rožukalne piebilst, ka pašregulācija gan partiju vidū, gan reklāmas industrijā varētu uzlabot esošo situāciju. Savukārt Baiba Liepiņa teic, ka cilvēki, kas darbojas politiskajās partijās, nereti piesaista savas personiskās kredītkartes Google vai Facebook kontiem. Šīs sadaļas ir grūti kontrolējamas, jo tām nav konkrētu cenrāžu, tādēļ nevar paredzēt noteiktus izdevumus, tikai aptuvenu budžetu un plānu, cik paredzēts tērēt šāda veida reklamēšanā. Tāpat viņa min, ka Facebook tikai post factum atsūta rēķinu, tomēr arī tas partijām būtu jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, taču aktīvistus ar privātiem kontiem, kas, piemēram, labu laiku pirms vēlēšanām popularizē konkrētu partiju, notaksēt nav iespējams.

Kurš runā un kā vārdā?

Anda Rožukalne, veicot partiju un partijas biedru Facebook kontu izpēti, secinājusi, ka biedri savos privātajos kontos būtībā replicē partijas konta saturu. Viņa atzīst, ka regulējumā būtu jānošķir privātie konti no publiskajiem, kā arī politiskā reklāma no sociāliem vēstījumiem. Baiba Liepiņa tam piekrīt, jo tā varētu identificēt runātāju un to, kā labad viņš strādā.

Baibai Liepiņai interesants šķiet fakts, ka influenceri nav vērsušies Latvijas Reklāmas asociācijā ar vēlmi izprast, kā pareizi būtu jālieto tēmturi vai jānodala reklamizēts saturs, bet te jāmin arī tas, ka influenceri vairāk komunicē ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), jo centram ir tiesības viņus sodīt. Viņa uzskata, ka Latvijas Blogeru un influenceru asociācijai vajadzētu sadarboties ar PTAC, lai izpratne par procesiem ir vienāda, kā arī uzteic PTAC par to, ka viņi preventīvi mēģina parādīt visus problēmjautājumus, veidojot izglītojošus seminārus un vadlīnijas, kas atvieglo influenceru darbību.

Punkti uz “I”: aģitācija, reklāma vai viedoklis?  

Uz galveno jautājumu, kā traktēt šādas darbības – kā politisko aģitāciju, reklāmu vai viedokļa paušanu –, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšniece Anda Rumjanceva atbildēja, ka saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1. panta 3. punktu priekšvēlēšanu aģitācija ir politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību vai deputāta kandidātu. Tā kā Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ir noteikts priekšvēlēšanu aģitācijas periods – 120 dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai –, tad likumā noteiktie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi ir attiecināmi uz aģitāciju, kas tiek veikta priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

Ņemot vērā Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto, aicinājums doties balsot par Aināra Šlesera dibināto partiju Latvija pirmajā vietā satur aģitācijas pazīmi, tomēr, tā kā šobrīd nav priekšvēlēšanu aģitācijas periods, uz šo aicinājumu nav attiecināmi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktie ierobežojumi. Likums neaizliedz veikt aģitāciju periodā, kas nav priekšvēlēšanu aģitācijas periods.

Tātad no trīs iespējamiem variantiem atliek divi: politiskā reklāma un viedoklis. Balstoties uz Baibas Liepiņas un Andas Rožukalnes teikto, varam secināt, ka visu izšķir tas, vai par konkrētās informācijas paušanu par partiju tiek maksāts naudiskā, mantiskā vai personiskā veidā. Ja pateicība tiek izteikta naudiskā vērtībā, tad tā tiek traktēta kā reklāma un šie izdevumi ir jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, taču jāuzsver, ka šis nosacījums darbojas tikai priekšvēlēšanu periodā. Reklamēt var ilgāk un vairāk, nedefinējot reklāmas investīcijas. Konkrētajā gadījumā saistībā ar partiju Latvija pirmajā vietā publiskajos datos šāda veida izdevumus par politisko reklāmu influenceri nav uzrādījuši. Atliek vien mantiskā vai personiskā norēķināšanās, taču šādus datus mēs nevaram iegūt, tāpēc atliek vien prātot... Ja par politiskās partijas slavināšanu nekāds labums netiek gūts, tad tā ir tikai viedokļa paušana, uz kuru ir tiesības ikvienam no mums.

Sociālo platformu lietotājiem informācijas pārbagātības laikā jāspēj kritiski analizēt saturu, kas tiek patērēts, jo ne visos gadījumos influenceri darbojas, nesavtīgu nolūku vadīti. Atklātība par savu piesaisti kādai partijai liecina par influenceru attieksmi pret sekotājiem un politiskās reklāmas caurskatāmību, kas savukārt ietekmē Latvijas politiskās vides kvalitāti.

Žurnāls Inquisitio augstskolas paspārnē iznāk jau kopš 2015. gada. Kā norādījusi tā galvenā redaktore, RSU Komunikācijas fakultātes dekāne prof. Anda Rožukalne, Inquisitio ir kā treniņpoligons jaunajiem žurnālistikas censoņiem, kuru vārdus kādudien redzēsim Latvijas rakstošajos un raidošajos medijos. Žurnāla dizainu un maketu veidojis Egils Turss. Vāka foto: depositphotos.com