Neesmu māksliniece, mans darbs ir praktisks

Nonākot Latvijas Televīzijas 403. kabinetā, datorgrafiķu telpā, pirmo pamani skeletu, kas karājas pie griestiem. Tam zobos iesprausta cigarete, bet ap kaklu - preses akreditācija. To jokojot darbinieku vidū dēvē par pirmo LTV darbinieku… vai arī par pēdējās rezerves cigaretes turētāju, ja nu kādam ir iestājies izmisums. Datorgrafiķu darbs ir spraigs un temati mainās katru dienu. Tuvojoties Ziemassvētku laikam, jādarbojas visvairāk un maz sanāk veltīt laiku atpūtai un miegam. Pie LTV datorgrafiķes Līvijas Tilgases ciemojamies trešdienā - tā ir Pasaules panorāmas diena. Trešdienās Līvija savu darbu velta tieši šim ārzemju ziņu raidījumam.

Katrīne Liepzare, Emīlija Mariševa, Studentu medijs Skaļāk

Pirms darba Latvijas Televīzijā maldījusies profesiju izvēlē

Līvija mācījusies Rīgas Mākslas mediju tehnikumā, kas agrāk saukts par Rīgas Amatniecības vidusskolu. Tajā no sākuma apguvusi juveliera profesiju, reklāmas nozari. Tad mācību ceļi aizveduši līdz Latvijas Mākslas akadēmijai - grafiķa profesijai. “Labāk strādāju, nevis mācos,” atzīst grafiķe, atceroties studiju laikus. Viena no viņas pirmajām darba vietām bija TV24, kur nostrādāts vien gads. Latvijas Televīzjā Līvija darbojas jau deviņus gadus. Tas neesot daudz, Līvija smej, jo balvas sākot dot tika no divdemit pieciem gadiem.

Māksliniece vai praktiķe?

Mīļākie darba temati ir tie, par kuriem grafiķe vismazāk zina. Grūti ir izvēlēties vienu tēmu, jo ikdienā sanāk satrādāt ar materiāliem par ārpolitiku, kultūru arī iekšpolitiku, arī daudz citām tēmām. Ja tēma ir interesanta, nedzirdēta un jauna, tas vēl vairāk piesaista uzmanību darbam. Viņas darbs ir praktisks un noderīgs. Līvija sevi nesauc par mākslinieci. Reizēm, protams, gadās izveidot arī kādus māksliniecisku darbus, bet daudzreiz tas notiek ļoti nejauši un sagadās. Lai iedvesmotos saviem darbiem Līvija iet uz izstādēm, teātri un, ja pietiktu laiks censtos vairāk arī lasīt grāmatas. Viņasprāt arī var staigājot pa dabu un tur iedvesmoties. Ja, neieciešams izveidot konrētu projektu, tad iedvesmas tiek meklēta internetā un labs palīgs ir mākslīgais intelekts, tikai tam jāmāk definēt konkrētu tēmu.

Ikdienas darba process

Televīzijas 403. kabinets ir vieta, kur darbojas televīzijas grafiķi. Lai atgādinātu, kurā telpā atrodamies, pirms intervijas Līvija sev galvā uzliek cepuri ar šiem trīs svarīgājiem cipariem. Viņas darba vietu papildina uz kolēģes datora uzlikti divi mazi rotaļu dinazauri, bet viņas datoru rotā uzlīme ar kaķi, kam virsū uzliktas brilles. Goda vietā pie sienas pielikts Igaunijas suvenīra veikalā iegādāts Ukrainas karogs, ko atvedusi kolēģe Aija Kinca. Karogam virsū ir slavenais Ukrainas karavīrs, kas Krievijas karakuģi sūta uz vienu konkrētu vietu. Datografiķu darba telpas vakarpusē ir klusas līdzīgi kā garie un remontu gaidošie televīzijas gaiteņi. Ja ir attiecīgas programmas un labs dators, grafiķi var strādāt arī no mājām, atzina Līvija. Darba process pārsvarā aizrit, darbojoties Adobe programmas, taču mūsdienās ikdienā daudz kur palīdz arī mākslīgais intelekts. Viena no spilgtākajiem piemēriem bijis kāds De Facto raidījuma sižets, kur bijis jāizveido grafiku par Latvijas mūsdienu spiegiem, un arī šajā gadījumā ļoti palīdzējis mākslīgais intelekts. “Ekrānu proporcija ir nestandarta, un ar mākslīgā intelekta palīdzību vajag pielikt klāt malas bildēm. Reizēm pat cilvēkam jāpieģenerē klāt roka. Galvenais, to darot, neizveidot melojošu bildi,” stāsta Līvija. Savā darbā visvairāk patīk, ka var katru dienu uzzināt jaunas lietas. Pozitīvs ieguvums ir arī darba kolēģi, žurnālisti ar kuriem darba ikdienā ir jāsadarbojas. “Cilvēki, kas strāda šeit ir brīnišķīgi un fantastiski. Man ļoti patīk, mans darbs,” atzīst grafiķe. Kolēģe, ārzemju ziņu žurnāliste Ina Strazdiņa Līviju raksturo kā zinošu un ļoti radošu profesionāli. “Atsaucīga un ļoti laipna. Rezultāts vienmēr ir perfekts. Viņa ir arī veidojusi vizuālo noformējumu vairākām manām dokumentālajām filmām, un tas vienmēr ir izjusti un precīzi.” Šiem vārdiem piekrīt arī kultūras žurnāliste Zane Brikmane: “Starp projektiem, manuprāt, ir sava veida konkurence par to, kurš varēs sastrādāties ar Līviju.” Diemžēl arī grafiķiem tāpat kā jebkuram no mums sanāk kļūdīties. Šajā darbā tās ļauj labot raidījumu atkārtojumi. Tiesa, šajā laikmetā visa informācija uzreiz nokļūst internetā, kur auditorija jau ir krietni lielāka. Labā ziņa ir tā, ka arī internets reizēm dod iespēju tās izlabot. 

Viņas veidotos darbus skatītājs var atšķirt?

“Mana vecmāmiņa skatās titros,” nosmej Līvija pēc neilga pārdomu brīža. Grafiķe tomēr cer, ka skatītāji tomēr spēj atsķirt viņas orģinālo stilu, īpaši gadījumos, kad grafikas ir veidotas daudz radošākas. Raidījumam Kultūrdeva grafikas Līvija veido kopā ar kolēģi Kristīni. “Domāju, ka Kultūrdevā noteikti var just, kurš ir strādājis, jo, mums ar Kristīni atšķiras stili.”

Darba spriedze

Strādāt par datorgrafiķi nav viegli, reizēm jāziedo svarīgās miega stundas. Uz ēteru strādāt ir daudz saspringtāk, no šī darba Līvija ir atteikusies, jo slodze vienkārši ir par lielu. No cita aspekta raugoties, darīt šādu darbu ir daudz vieglāk, jo tam ir konkrētas darba laika beigas. Ēters beidzas un tas arī viss. Ikdienā vissarežģītākais ir vienlaikus domāt par vairākim projektiem. Ir grūti koncentrēties un saprast, ar kuru vajadzētu sākt. Vienlaikus nedrīkst arī aizmirst par savu veselību. “Ir jāsaprot to brīdi, kad jāatsakās no kāda darba,” saka Līvija.