Skip to main content

Lekcija viena klikšķa attālumā

raksti

Sandra Aleksandra Lode, Studentu medijs Skaļāk          

Šobrīd visās mācību iestādēs Latvijā un lielā daļā Eiropas universitāšu mācību process, ieskaitot lekcijas un praktiskās nodarbības, pārcelts uz e-vidi*.  Kādam tas ir ērti, kāds vēl nesaprot, kā īsti process notiks. Dažiem skolēniem un studentiem attieksme ir pozitīva, citi par pārmaiņām nav sajūsmā. Kas tieši mainījies studentu dzīvē?

sandra_taustini_1500.jpg

Foto: hjl, flickr.com

Linda Laizāne, Rīgas Stradiņa universitāte, 1. kurss

Kad uzzināju, ka klātienes lekcijas nenotiks, jau bija nedroša sajūta, ka arī mēs no šī vīrusa neizbēgsim. Protams, tas lika aizdomāties par to, kā notiks lekcijas, bet īpaši liela uztraukuma man nebija. Nav iebildumu mācīties attālināti, tāpat pildu visus uzdotos uzdevumus un katru dienu sekoju līdzi informācijai. Tas ir daudz citādāk nekā doties klātienē uz lekcijām, taču mums tāpat ir pietiekami daudz materiāla, lai apgūtu nepieciešamo.

Dienas režīms gan ir krasi mainījies. Ja katru rītu pirms šīs ārkārtas situācijas es cēlos laicīgi un devos uz universitāti, tad tagad ceļos pēc sajūtām. Ir vairāk laika, lai atpūstos. Mācību ziņā uzdotie darbi tāpat ir un tie ir jāpilda, protams, tagad to ir daudz vairāk. Domāju pozitīvi un mēģinu plānot savu dienu citādāk. Dažreiz ir garlaicīgi pavadīt visu dienu mājās, bet izmantoju šo laiku lietderīgi. Manas apņemšanās ir daudz vairāk lasīt grāmatu, mēģināt saplānot savu dienu tā, lai pusi dienas nenoguļu mājās. Pārsvarā organizēšu savu laiku tā, lai pabeigtu un iesniegtu tos ātrāk, lai nebūtu lieka stresa pirms nodošanas. Noteikti vairāk braukšu uz laukiem pie vecmāmiņas. Tur apkārt gandrīz vispār nav cilvēku, un daudz laika var pavadīt pie dabas. Dzīvošos vairāk pa māju un neklausīšos cilvēku baumās. Uzskatu, ka cilvēki pārāk daudz streso par visu šo situāciju, tāpēc mēģināšu noskaņot sevi pozitīvi.

 

Madara Zviedre, Ziemeļvalstu ģimnāzija, 12. klase

Biju sašutusi, jo neatbalstu un neredzu, kā visu varēs apgūt attālināti, īpaši 12. klasē. Mācības notiek caur google classroom, skype un citām mājaslapām/lietotnēm.

Ieguvums ir tāds, ka beidzot varu izgulēties, bet kļūstu slinkāka. Ir vairāk laika mājas darbiem un ģimenei. Darba vietu aizvēra, nepatīk mājās sēdēt. Man sāk parādīties bailes un šaubas par to, cik labi es vārēšu nolikt eksāmenus, kāds būs rezultāts. Galvenais tagad ir saņemties un izpildīt visus skolas darbus, pabeigt ģimnāziju un kā normālam cilvēkam kaut kur iestāties.

 

Anna Mizikovska, Latvijas Universitāte, 3. kurss

Pirmo reizi, kad paziņoja, ka lekcijas iespējams būs atceltas un notiks caur e-studijām, es domāju, ka tā ir pareiza izvēle, jo tad nebūs jāpavada laiks sabiedriskā transportā braucot uz universitāti. Vēl likās interesanti izmēģināt, kā ir mācīties tālmācībā. Darba uzdevumus pasniedzēji uzdod caur e-studijām, viss ir jāatbild rakstiski, ir arī testi. Nav jāapmeklē lekcijas, ir jāapgūst tēmas pašiem un jāatbild uz jautājumiem.

Tagad nav ne darba, ne skolas. Dienas paiet mājās režīmā, bet pēc iespējas eju ārā. Bieži pazūd motivācija mācīties, jo gribas vairāk skatīties seriālus vai lasīt, vai kaut ko gatavot ēst, vai plānot kur aizbraukt atpūsties pie dabas. Grūti piespiesties koncentrēties un pildīt skolas lietas, ņemot vērā, ka ir iestājies pavasaris - saulīte, gribas darīt kaut ko citu.

Man bija paredzēts ceļojums uz Itāliju, kas atcēlās. Bija jāpavada laiks karantīnā, jo mēs bijām ceļojumā uz Zviedriju.

 

Loreta (vārds ir mainīts) Rīgas Tehniskā universitāte, 1. kurss

Biju negatīvi pārsteigta, kad paziņoja par attālināto mācīšanos, jo zināju, ka tas viss tikai apgrūtinās studēšanu. Individuāli ne vienmēr viss sanāk tikpat labi, kā klātienē. Zināju to, ka ne visi pasniedzēji prot rīkoties ar tehnoloģijām un būs daudz nesaprašanu. Tagad ir ar visu jātiek galā pašiem, jo par katru nesaprotamu jautājumu jau nezvanīsi vai nerakstīsi.

Apgrūtina tas, ka visi radošie darbi un prezentācijas ir jāpublicē online, tas man šķiet neērti, jo nevar normāli to izdarīt,  nav nekādu papildierīču, lai to kvalitatīvi izdarītu un sasniegtu vēlamo rezultātu. Man nepatīk tas, ka sevi ir jāfilmē un jāpublicē. Ļoti grūti ir pielāgoties online lekcijām, jo pasniedzēji nav bieži ar to saskārušies un es pati arī nekad, tāpēc nezinu, kur kas ir, kā uzdot jautājumus.

Visa dienas rutīna ir totāli izjukusi šī attālinātā mācību procesa dēļ, jo tagad ir jāmācās daudz vairāk, nav laika atpūsties vispār. Visa diena, no rīta līdz pat vēlam vakaram ir jāmācās, jo uzdod daudz un nav nekādu paskaidrojumu. Nav laika atpūtai, hobijiem, kopā būšanai ar ģimeni. Turklāt, mācoties klātienē man vienmēr bija labs noskaņojums, bet tagad esmu dusmīga, un tas kaitē manai pašsajūtai. Liekas, ka viss ir jau paveikts, taču pēc brīža atnāk vēstule ar papildus darbiem un par atpūtu vairs nevar būt ne runas. Man ļoti nepatīk mācīties attālināti, sevišķi svešvalodas, tas veicina zemus rezultātus un būtiski pazemina izaugsmi, grūtības sagādā arī testu izpilde, kur par katru atstarpi vai punktu ir kļūda, nav sapratnes, kas un kā jādara, jo piemēru nav un katrs uzdevums ir uz laiku, kas rada stresu un grūtības koncentrēties. Vēl arī grūti ilgu laiku pavadīt mājās, jo esmu pieradusi katru dienu doties sabiedrībā, pastaigāties, komunicēt, taču tagad esmu pārsvarā sliktā noskaņojumā, jo pastāv ierobežojumi. Es ļoti ceru, ka šī situācija kaut nedaudz uzlabosies un mēs varēsim atgriezties sākotnējā procesā, kaut gan nebiju nekad domājusi, ka man būs tāds viedoklis.

* Ņemot vērā Covid-19 izplatību pasaulē un ar to saistītos riskus Latvijā, no 12.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināta ārkārtas situācija.