Latvijai 100. Rokopera “Lāčplēsis” vēsturisks vēstījums jauniešiem
Ņemot vērā Latvijas simtgades tematiku, šis gads ir lielas svinības visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pār lielpilsētām plīvo valsts karogi, uzņēmumi ražo simtgadei veltītus produktus un ēku sienas rotā milzu plakāti, kas reklamē simtgadei veltītus pasākumus.
Novembris katru gadu ir Latvijas valsts nozīmīgākais mēnesis, kurā svin valsts brīvību un neatkarību. Lai arī šā gada laikā katra diena liek paturēt atmiņā Latvijas neatkarības svētkus, 2018. gada novembris ir īpaši patriotisku notikumu pilns. Viens no tiem ir rokopera “Lāčplēsis”, ko Arēnā Rīga izrādīja 8.novembrī. Šis pasākums mani mudina atgriezties pie Lāčplēša tēmas un atgādināt par to šajā tik nozīmīgā valsts svētku laikā.
Lāčplēsis ir simbolisks latviešu tēls, kas ir aprakstīts galvenokārt tautas literatūrā un filmās. Lāčplēša vārds un tēla elementi ir sastopami arī plašākā latviešu kultūrā, kas vēl joprojām tiek paturēti aktuāli, jo visiem latviešiem šis ir zināms un nozīmīgs tēls. Viens no pazīstamākajiem darbiem, kurā aprakstīts Lāčplēsis, ir Andreja Pumpura varoņeposs "Lāčplēsis". Tas ir pirmais latviešu eposs, kuru izdeva 1888. gadā trešo Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā. To sarakstījis latviešu autors Andrejs Pumpurs laika posmā no 1872. gada līdz 1887. gadam. Šis ir dzejas formā sacerēts darbs, kurā apvienojas sižets un autora liriskais pārdzīvojums. Tas ir cildinošs vēstījums par liktenīgu cīņu tautas vēsturē.
Ikreiz vēsturiska pagrieziena brīžos Lāčplēsis atkal mudina tautu cīnīties par brīvību un pašnoteikšanos
Lāčplēsis ir veidots no latviešu teikas tēla. Lāčplēsis simbolizē tautas diženumu, bet viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni no iebrucējiem. Lai arī pēdējie gadu desmiti ir pavadīti bez nepieciešamības aizstāvēties, Lāčplēsis joprojām ir aktuāls tēls, jo to metaforiski var pielīdzināt jebkurai drošsirdīgi paveiktajai darbībai. Katra diena tiek pavadīta strādājot valsts labā, to kopīgi sakopjot, par to rūpējoties. Lāčplēsis simbolizē ne vien tautas diženumu, bet pašu tautu un to, ko tā spēj paveikt. Šā simboliskā tēla galvenais uzdevums ir nodot tautai ziņu, ka tikai kopā mēs visi varam nodrošināt sev taisnīgu un brīvu valsti. Tikai visi kopā mēs varam iet cīnīties un izcīnīt! Šāda pašapziņa ir nepieciešama katram valsts iedzīvotājam, tāpēc par to turpina runāt, rakstīt dziesmas, dziedāt un veidot filmas. Lāčplēsis ir īpašs fenomens latviešu literatūrā – šis tēls tik ļoti ietekmējis turpmāko autoru darbus kā neviens cits, un ikreiz vēsturiska pagrieziena brīžos Lāčplēsis atkal mudina tautu cīnīties par brīvību un pašnoteikšanos.
Eposā tiek veidots stāsts par varoni Lāčplēsi, kas pasargā savu tēvu no lāča. Tas ir viņa pirmais eposā minētais varoņdarbs, kas liek pārējiem viņu godāt. Līdz ar tautas cieņu un atbalstītājiem nāk arī ļaundari, kas cenšas stāties Lāčplēsim ceļā. Lāčplēsis ir tautas varoņtēls. Viņš apkopo sevī labākās tautas varoņa pazīmes – vēlmi aizstāvēt un upurēties, stāvēt gaismas pusē cīņā ar tumsas spēkiem. Eposa galvenais konflikts ir tautas varoņa Lāčplēša un vācu iebrucēja sadursme – visspēcīgāk attēlota Lāčplēša cīņā ar Tumšo bruņinieku. Ievēroti eposa kompozīcijas principi – ieveidotas vairākas dramatisku notikumu virknes (Lāčpleša varoņdarbi, piemēram, vecās Burtnieku pils atbrīvošana no ļauno garu varas un tās pacelšana dienas gaismā). Sižetā ievīti teiku motīvi, Daugavas, Lielvārdes, Aizkraukles un Burtnieku pils tēlojumi.
Eposā ir daudz darbojošos personu un blakus cilvēku tēliem darbojas mitoloģiskās būtnes. Līdzās Lāčplēsim svarīgi ir arī citi tēli, kas īpaši izceļas eposā. Laimdota ir pozitīvisma un labklājības tēls. Tas atspoguļojas viņas darbībās.Viņa ir Lāčplēša, tautas varoņa, sieva, Staburadzes meita. Kangars - tautas nodevējs un gļēvulis. Bāls, izbijies cilvēks, kurš trīc par savu dzīvību un ir gatavs darīt visu, lai to saglabātu. Spīdala eposa sākumā no ārienes attēlota kā laba princese, bet patiesībā viņa ir ragana, kas eposa beigās labojusies un kļuvusi par labu tēlu un par Kokneša sievu. Savukārt Koknesis ir cīnītājs. Viņš ir Lāčplēša palīgs. Koknesis ir vienmēr gatavs jauniem izaicinājumiem tautas labā.
Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir "Es esmu Latvija", akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.
8.novembrī bija unikāla iespēja pirmo un vienīgo reizi redzēt un dzirdēt šo iespaidīgo eposu rokoperas iestudējumā ar simfoniskā orķestra pavadījumu diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Kopš 1988. gada 23. augustā notikušās Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas "Lāčplēsis"pirmizrādes, rokopera "Lāčplēsis" ir kļuvusi par mūsu nācijas Atmodas simbolu, kas ir izturējis laika pārbaudi - rokoperas fragmenti joprojām skan koncertos, bet 2013. gadā rokoperas jauniestudējumu noskatījās vairāki desmiti tūkstošu skatītāju visā Latvijā. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir "Es esmu Latvija", akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. Rokoperas "Lāčplēsis" iestudējums ar simfonisko orķestri ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm.
Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas "Lāčplēsis" jauniestudējumā 8. novembrī "Arēnā Rīga" galveno lomu izpildīja dziedātājs Dons, īstajā vārdā Arturs Šingirejs, informē iestudējuma producents Juris Millers. Pēc viņa teiktā, šis ir simbolisks gads, kad svin ne tikai mūsu valsts simtgadi, bet arī 30 gadu jubileju rokoperai "Lāčplēsis" un 130 gadus, kopš Andrejs Pumpurs sarakstīja eposu “Lāčplēsis”. Atzīmējot šīs trīs jubilejas, notika rokoperas "Lāčplēsis" jauniestudējums. Līdz ar Donu rokoperas "Lāčplēsis" jauniestudējumā piedalījās arī Zigfrīds Muktupāvels, grupa "Jumprava", Jānis Skanis, Marts Kristians Kalniņš, Ieva Kerēvica, Ginta Krievkalna, Ieva Sutugova, Jānis Buķelis, Atis Ieviņš, Raimonds Bramanis un citi solisti. Tāpat koncertuzvedumā piedalījās Nācijas kopkoris, kurā dzirdēja apmēram 1000 dziedātājus no dažādām pasaules valstīm, folkloras kopa "Skandenieki", simfoniskais orķestris un ritma grupa Zigmara Liepiņa vadībā.
Autore: Lana Radčenko
