Kurp “dzen vilni” režisors Alvis Hermanis?

Politiskās kustības Bez partijām izveidošanas atspoguļojums Latvijas mediju publikācijās

Arī šis Saeimas vēlēšanu gads ir īpašs. Cīņa par mūsu balsīm sākušās netipiski agri. Gandrīz gadu pirms vēlēšanu iecirkņu atvēršanas ar solījumu “dzīt vilni” un “pārprogrammēt Latvijas valsts projektu” sevi politikā pieteicis Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis. 

Mariss Priekulis un Oļesja Garjutkina, Inquisitio

Inquisitio Nr.12 rakstu autori ir RSU studiju programmas "Žurnālistika" studenti – Oļesja Garjutkina, Anna Junga, Mariss Priekulis, Linda Marija Locika un Zane Slasporte. 

Pēc Alvja Hermaņa tvīta par lēmumu iesaistīties politikā 2025. gada 18. oktobra pusdienlaikā medijus pāršalca ziņas par jaunas politiskās kustības Bez partijām izveidi. Kā Latvijas mediji atspoguļoja šo notikumu un tajā iesaistītos? Tas aplūkots šī raksta autoru veiktajā pētījumā, kurā analizētas Delfi, TVNET, NRA, Lasi.lv, žurnāla Ir un atsevišķu reģionālo mediju publikācijas laika posmā no 2025. gada 18. oktobra līdz 21. novembrim – politiskās kustības Bez partijām pirmajā darbības mēnesī –, vērtējot mediju izvēlētos informācijas avotus un to pausto attieksmi. Raksta noslēgumā Alvja Hermaņa un viņa domubiedru publiskās aktivitātes un politisko piedāvājumu vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Dr. philol. Ilva Skulte un profesors Dr. sc. inf. Sergejs Kruks.

Teju pusgada garumā Hermaņa un viņa politisko domubiedru galvenais solījums ir nemainīgs – izveidot jaunu Saeimas vēlēšanu kārtību, lai pilsoņi balsotu nevis par partijām, bet par individuāliem kandidātiem. Toties šajā laikā ir mainījies Hermaņa domubiedru pulciņš. 2025. gada oktobrī jaunizveidoto kustību Bez partijām tā paša gada decembrī pameta režisora līdzgaitnieks Jāzeps Baško. Pēc divām nedēļām arī pats Hermanis atstāja šo kustību un Vecgada dienā pavēstīja par pievienošanos partijai Republika (2026. gada februārī pārdēvēta par Mēs mainām noteikumus).

Šāds solis Hermanim bija jāsper, lai varētu kandidēt 15. Saeimas vēlēšanās 2026. gada oktobrī, jo Saeimas vēlēšanu likums nosaka – kandidātu sarakstu vēlēšanām var iesniegt tikai politiskās partijas, kuras dibinātas vismaz gadu pirms parlamenta vēlēšanām.

Politisko ambīciju platforma - sociālie mediji

Hermaņa ienākšana un darbība politikā ir piemērs tam, kā mūsdienās veidojas politiskā komunikācija. Britu pētnieka Endrjū Čedvika (Andrew Chadwick) skatījumā hibrīdās mediju
sistēmās varu īsteno tie, kas rada un virza informācijas plūsmas dažādu mediju vidē (Chadwick, 2017).

Partijas Mēs mainām noteikumus stratēģiju īpaši precīzi var skaidrot, balstoties uz dezintermediācijas jeb mediju kā starpnieku izslēgšanas principa. Pirmie paziņojumi un regulāra komunikācija par jaunās partijas veidošanu, tās idejām un cilvēkiem notiek sociālās tīklošanās vietnēs. Ja tradicionāli ziņu mediji un žurnālisti darbojas kā sabiedriskās domas vārtsargi, filtrējot un interpretējot politiķu vēstījumus, tad hibrīdajā sistēmā politiķi var apiet šo profesionālu žurnālistu veidoto redakcionālo filtru, izmantojot sociālos medijus kā tiešas komunikācijas kanālu (Walsh & Singer, 2025), uzrunājot dažādas vēlētāju grupas un pilnībā kontrolējot vēstījuma saturu, tā biežumu un apjomu. 

Tādā veidā var sasniegt dažādus rezultātus. No vienas puses, ar tiešu sarunu politiķi var veicināt demokrātisku mobilizāciju un paplašināt sabiedrības politisko līdzdalību. Tā, piemēram, amerikāņu politiķe un aktīviste Aleksandrija Okasio-Kortesa (Alexandria Ocasio-Cortez)
2018. gadā izmantoja sociālos medijus tiešai sarunai ar vēlētājiem un politikas procesu skaidrošanai. No otras puses, sociālie mediji var kalpot dezinformācijas izplatīšanai, vienpusējai komunikācijai un sabiedrības polarizācijai. Šādi procesi raksturo ASV prezidenta Donalda Trampa stratēģijas, kurš dezintermediāciju nereti izmanto arī profesionālu mediju reputācijas graušanai.

Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa ienākšana politikā ir piemērota, lai analizētu ne tikai viņa veidotās kustības noteiktos darbības mērķus, bet arī to, kā mediji nosaka, kurš politiskais komunikators kļūst redzams. 

TVNET – vārds Bez partijām veidotājiem, esošajai koalīcijai un ekspertiem

Ziņu portāla TVNET 14 publikācijās par Alvi Hermani un kustību Bez partijām līdzās tās pārstāvjiem būtisku lomu ieņem divi koalīcijas politiķi – Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība) un Andris Šuvajevs (Progresīvie). Tāpat publikācijās ietverti trīs ekspertu vērtējumi. Pirmkārt, par Hermani izteikusies politoloģe, RSU docētāja Lelde Metla-Rozentāle (atsauce uz viņas pausto sižetā LTV raidījumā Panorāma). Otrkārt, ziņu portālā publicēts Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica faktu pārbaudes projekta Re:Check raksts, kurā lasāms politoloģes, Latvijas Universitātes profesores Ivetas Reinholdes viedoklis. Treškārt, intervijā ar TVNET žurnāliste Inga Spriņģe atklāj, ka, līdzīgi kā Hermanis, viņa ir pret pārāk lielām liberālisma izpausmēm, taču Spriņģe ir skeptiska par režisora izredzēm mainīt Saeimas vēlēšanu sistēmu. Tāpat TVNET publikācijās ir atsauces uz valsts iestādēm, valsts datubāzēs apkopotajiem datiem, kā arī Finanšu ministrijas sniegto informāciju. 

Pētījumā aplūkotajā laika posmā visplašākās iespējas izteikties TVNET sniegtas pašiem kustības Bez partijām pārstāvjiem: Alvis Hermanis trīs reizes vērtējis kustību, uzņēmējs Armands Broks – vienu reizi, savukārt Didzis Šmits divas reizes izteicis viedokli par koalīciju un opozīciju, tādējādi pozicionējot jauno kustību kā alternatīvu vecajām partijām.

Koalīcijas pārstāvji pret kustību Bez partijām attiecas kā pret kārtējo jauno partiju vai politisko “veidojumu”, lasāms TVNET publikācijās. Tomēr opozīcijas partija Latvija pirmajā vietā! atspoguļota kā iespējamā sadarbības partnere: 2025. gada 15. novembra publikācijā Šlesers partijas kongresā kritizē Siliņas valdību un aicina ZZS sadarboties ar LPV rakstīts, ka “Šlesers uzskata, ka Hermanis esot tāds partneris, kurš esot vajadzīgs LPV, un ar Hermani varot veidot valdību”. Pretstatā koalīcijas pārstāvju paustajam tas liecina par atšķirīgu, uz sadarbību vērstu attieksmi pret Hermaņa politisko iniciatīvu. TVNET intervētā žurnāliste Spriņģe piešķir Hermanim performera vīziju, raksturojot viņu kā zinošu cilvēku, kam vajag uzmanību un kurš tic saviem uzskatiem. 

DELFI – vairākas intervijas un lasītāju aptauja

Izanalizējot informācijas avotu sadalījumu medijā Delfi, skaidri redzams (sk. grafiku!), ka vēstījumu par Bez partijām veido paši šīs politiskās kustības pārstāvji. Pētījumā aplūkotajā laika posmā astoņās no deviņām Delfi publikācijām par savām politiskajām ambīcijām izteicies Alvis Hermanis un vienā – pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts un Bez partijām līdzdibinātājs Didzis Šmits. Jāņem vērā, ka Delfi piedāvāja apjomīgu interviju ar Hermani raidījumā Kāpēc. Vairāk nekā pusotru stundu garo interviju medijs samontēja īsos videoklipos, kurus izvietoja atsevišķās publikācijās, liekot kādu spilgtu Hermaņa citātu virsrakstā. 

Pēc Delfi aicinājuma trīs reizes kustību Bez partijām medija publikācijās vērtēja eksperti: politologs Jānis Ikstens, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers un konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Plašākas sabiedrības viedokli Delfi uzklausīja lasītāju aptaujā Vai Latvijā būtu jāmaina vēlēšanu sistēma?. Delfi ir vienīgais no analizētajiem medijiem, kas minētajā aptaujā skaidrojis savu lasītāju viedokli par Hermaņa iniciatīvu.

Arī Delfi publikācijās par jaunizveidoto politisko spēku pētījuma veikšanas laika posmā lielākoties izteikušies paši Bez partijām pārstāvji: piecas reizes pauduši savu attieksmi pret Hermani, astoņas reizes runājuši par kustību un vēl trīs reizes – par koalīciju, opozīciju un sabiedrību.

Īpaši saistoša ir “citu” avotu sadaļa analizētajos Delfi rakstos. Tajā dominē jurista un bijušā Saeimas deputāta Alda Gobzema (tagad – Arigo Toro) dibinātā politiskā partija Platforma 21, kuras piedāvājumu sadarboties Bez partijām noraidīja. Platforma 21 divreiz vērtē kustību Bez partijām un divreiz arī Latvijas sabiedrību kā vīlušos un neticošu, ka vēlēšanās var kaut ko mainīt. 

NRA.LV – atbalsts Hermanim un nelielas šaubas 

Izanalizējot 15 NRA publikācijas, tika secināts, ka no visiem deviņiem aplūkotajiem medijiem NRA visizteiktāk atbalstījis Alvi Hermani un viņa politisko kustību. Pētījumā aplūkotajā laika posmā medija saturs lielākoties (13 reizes) ir veidots, balstoties uz kustības Bez partijām pārstāvju izteikumiem (galvenokārt Hermaņa teikto un viņa ierakstiem sociālajos medijos), savukārt koalīcijas politiķi citēti tikai divas reizes – abos gadījumos premjerministre Evika Siliņa (Jaunā Vienotība), kas intervēta TV24 raidījumā, bet opozīcija, sabiedrības pārstāvji, institūcijas un aģentūras LETA ziņas avotu
sarakstā nav iekļautas.

Turklāt divas NRA tīmekļvietnē nra.lv publicētās intervijas ar Hermani nostiprinājušas režisora pozīciju un padarījušas viņu par galveno jaunās politiskās kustības idejas skaidrotāju. Hermanis par sevi kā topošo politiķi ir pārliecināts: “[..] cilvēki mani zina, man ir vairāki sekotāji… [..] Man ir šis resurss.” Savukārt antīko zinātņu doktore, publiciste un interneta žurnāla Telos redaktore Agnese Irbe intervijā nra.lv piesardzīgāk vērtējusi Hermaņa izredzes politikā: “Nepietiek ar to, ka cilvēks ir pierādījis sevi kādā jomā.”

Tīmekļvietnes nra.lv satura analīze liecina, ka Hermanis veido kopumā pret medijiem vērstu diskursu, lai samazinātu gaidāmās kritikas nozīmi. Profesionālu mediju noniecināšana var liecināt par vēlmi radīt naidīgo mediju efektu. To var skaidrot ar situācijām, kad atšķirīgas puses vienu un to pašu vēsti par strīdīgu jautājumu var uztvert kā tendenciozu, vainojot medijus neobjektivitātē. Naidīga attieksme pret medijiem liek partiju atbalstītājiem uzskatīt, ka mediji, kritizējot konkrētus uzskatus, vēlas noskaņot sabiedrību pret šo uzskatu paudējiem. Naidīgo mediju efektu ir iespējams mazināt, veicinot auditorijas medijpratību un izpratni par žurnālistiku (Feldman, 2017).

Divās nra.lv publikācijās 2025. gada novembrī fiksēti divi klikšķēsmai atbilstoši virsraksti. Viens no šādiem rakstiem ar nosaukumu Hermanis saņem nopietnu brīdinājumu vēsta par režisora saņemtu “brīdinājumu no vienotības (domāta partija Vienotība – red. piebilde) nometnes, ka tiek gatavots kriminālpants par JRT finanšu pārkāpumiem” par it kā gaidāmu vēršanos tiesā saistībā ar Jaunā Rīgas teātra finanšu pārkāpumiem, kas neesot notikuši. Otrs klikšķēsmas virsraksts – Latvijas nākotne apdraudēta: Hermanis izsaka brīdinājumu – ir Hermaņa brīdinājums par Latvijai draudošu sabrukumu pēc diviem trim gadiem, pēc kura tikšot zaudēta jebkāda valsts finansiāla neatkarība.

Nra.lv atspoguļojumā kustības Bez partijām pārstāvji visaktīvāk izsakās par sevi (septiņas reizes) un vienlaikus pretnostata kustību pārējiem politiskajiem spēkiem. Hermaņa paša citāti – “vispirms mediji darīs visu, lai pataisītu mani par kremļa aģentu” un “esmu Jaunajā Rīgas teātrī uztaisījis savu miniatūro Latviju” – rāda, ka režisors augstu vērtē savu pozīciju Latvijas sabiedrībā kopumā un vienlaikus pārbauda gan mediju, gan valdības attieksmi

LASI.lv – daudz rakstu, pretēji viedokļi

AS Latvijas Mediji tīmekļvietnē LASI.lv tika analizēts 21 raksts par kustības Bez partijām gaitām. Aplūkotajā laika posmā pusē analizēto rakstu ir izteikta neitrāla vai gan pozitīva, gan negatīva attieksme par politisko kustību Bez partijām, vienā trešdaļā publikāciju konstatēta jauno politisko spēku atbalstoša attieksme, katrā piektajā rakstā vērojams kritisks skatījums.

Atšķirīga attieksme pret Hermani un valdošo koalīciju jūtama feļetonista Egila Līcīša publikācijās, kurās autors caur lirisku un humoristisku prizmu pauž atbalstu Hermanim un viņa domubiedriem. Piemēram, 2025. gada 22. oktobra feļetonā Skan trešais zvans feļetonists raksta, ka “99,8 procentiem bezpartejisko Latvijas pilsoņu pilēja kā medutiņš uz lūpām [..]”, attiecinot to uz memorandu, ko Hermanis veidojis kopā ar pārējiem kustības Bez partijām dibinātājiem. “Hermaņa uzsaukums kardināli mainīt situāciju izpelnījās masu sajūsmību un līdzīgu popularitāti kā Zatlera slavenais Rīkojums Nr. 2 atlaist Saeimu,” raksta Līcītis. Viņš kritiski vērtē pašreizējās koalīcijas darbu, kā arī publiskos izteikumus, kas, viņaprāt, nav pietuvināti realitātei. “[..] kad premjere Evika Siliņa ar gudras šahistes seju ziņo, ka uz valdības galvas posteni kandidēs atkārtoti, uz baltās cielaviņas spārniem tiek aiznestas visas vienotībnieku nākotnes izredzes,” pauž feļetonists. Šajā gadījumā, kritizējot esošo koalīciju un tās vadītāju, feļetonists pauž atbalstu Hermanim.

Latvijas Avīzes 25. oktobra numurā publicēti lasītāju viedokļi par Hermaņa politiskajām gaitām. Vilnis Jēkabsons no Rīgas laikraksta žurnālistam stāsta, ka atbalsta Hermaņa politisko kustību, kas sola mainīt vēlēšanu likumu, lai vēlētāji balsotu par konkrētiem cilvēkiem, nevis partiju sarakstiem. Jēkabsons uzskata, ka “līdzšinējā partiju sistēma ir bijusi neefektīva”.

Taču jau laikraksta Latvijas Avīze 26. oktobra numurā iekļautais lasītāju vērtējums par jauno politisko spēku un Hermani ir negatīvs. Andris Kazinovskis no Susāju pagasta komentē īsi: “[..] nekompetence. Ir vēlēšanās, bet nav zināšanu.” Līdzīgi domā Lidija Ozoliņa no Pilskalnes pagasta: “Teikšu godīgi, Alvi Hermani īsti nesaprotu [..] Kā Hermanis iedomājas reizē strādāt parlamentā un teātrī?” Viņa arī apšauba, kā individualitāte vēlēšanās ļaus Saeimā nonākt pašiem kompetentākajiem.

Vai cita medija video pieteikums ir ziņa, un vai tam ir nepieciešams konteksts? AS Latvijas Mediji tīmekļvietnē LASI.lv jāizceļ divas publikācijas, kurās atspoguļots tikai Hermaņa viedoklis. 2025. gada 8. novembra publikācijā Alvis Hermanis: Tas, ko es tagad daru – es dzenu vilni lasāms īss teksts, kam pievienots platformas YouTube video no TV24 konta. Tā ir portretintervija ar Hermani. Lielākā daļa no īsā raksta teksta ir režisora citāti vai arī to atreferējums. Nav sniegts ne ziņas konteksts, piemēram, ziņu aģentūras LETA piedāvātais, ne arī pievienoti kādi citi avoti.

Līdzīga situācija vērojama 16. novembra publikācijā Hermanis par sadarbību ar Šleseru: Lai viņš ar dēliem no sākuma iestājas Zemessardzē. Tās pamatā ir Hermaņa un Šlesera pausto citātu un viedokļu apkopojums bez pretējās puses skatījuma un citiem ziņu avotiem, kas varētu sniegt kontekstuālu informāciju.

Žurnāls Ir - analītiska pozīcija

Žurnālā Ir 2025. gada oktobrī un novembrī tika analizētas sešas publikācijas, kurās minēts Hermanis un politiskā kustība Bez partijām. Būtiskākā atšķirība starp Lasi.lv un žurnāla publikācijām ir attieksme. Žurnāla Ir komentētājs Aivars Ozoliņš asi kritizē Hermaņa politiskās kustības ideju, to salīdzinot ar oligarhu ietekmi Latvijā, kā arī Krievijas ietekmes svirām. Piemēram, 23. oktobra komentārā Slikts teātris Ozoliņš min režisora piedāvāto “vēlēšanu demokrātiskās kārtības noārdīšanu” un partiju atcelšanu. Komentētājs uzsver, ka “tieši tāpat – par “projektu” – Krievijas vadonis Vladimirs Putins dēvē Ukrainas valsti”.

Savukārt 20. novembrī komentārā Stambulēšanas bilance (par Latvijas mēģinājumu izstāties no Stambulas konvencijas – red. piebilde) Ozoliņš vērtē Hermaņa atbildi “ok” uz partijas Latvija pirmajā vietā valdes priekšsēdētāja Aināra Šlesera piedāvājumu piebiedroties Bez partijām. Režisors teicis, ka sadarbība varētu noritēt ar nosacījumu, ka “Ainārs iestājas Zemessardzē”. Turpretī žurnāla tīmekļvietnē publicētajā viedokļrastā Ja nestrādā, tad jāmaina viens no kustības līdzveidotājiem – Armands Broks – skaidro tās mērķus un savu skatījumu. Viņš lūko pamatot Bez partijām mērķus un noraida naratīvu, ka kustība ir Kremļa atbalstītāja. Broks uzskata: ja katru citādi domājošo dēvējam šādi, “mēs nonākam tieši tur, kur šādas sistēmas zeļ – stagnācijā un bailēs”.

Reģionālo mediju komentāri

Lai analizētu Bez partijām atspoguļojumu, Latvijas Pasta abonēšanas sistēmā tika atrasti 24 Latvijas reģionālie laikraksti. Pēcāk visu laikrakstu tīmekļvietnēs, meklējot atslēgvārdus “Hermanis” un “Bez partijām”, četrās no tām tika atrastas publikācijas par jauno politisko spēku.

Gulbenes apkaimes laikraksta Dzirkstele tīmekļvietnē 4. novembrī publicētā Gintas Albertes redakcijas sleja Gudrība politikā iesākas ar asprātīgu rindu: “Sēņu laiks beidzies, sācies jaunu partiju, apvienību, kustību laiks.” Tēlainajam ievadam seko žurnālistes vērtējums, ka “[..] Hermaņa retorika gan vairāk līdzinās vienkārši klaigāšanai par kaut ko, fakti, argumenti viņu neuztrauc”, aicinot kustības dalībniekus vairāk pamatot savas idejas.

Cēsu reģiona laikrakstā Druva 7. novembrī publicēts žurnālistes Sallijas Benfeldes viedokļraksts ar intriģējošu virsrakstu Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?. Benfelde piekrīt Hermaņa un arī iepriekš dažu politiķu aizstāvētajam viedoklim, ka “Latvijā varētu samazināt ievēlamo deputātu skaitu, varētu mainīt vēlēšanu sistēmu, lai daļa ievēlamo būtu “brīvie cilvēki””, tomēr žurnāliste kā bīstamu uzskatu vērtē to, ka “plānot valsts dzīvi var katrs, kuram iegribas šad tad no Saeimas tribīnes kaut ko pateikt”.

Valmieras laikrakstā Liesma lasītājiem divās nedēļās piedāvāti divi viedokļraksti par Hermaņa iniciatīvu. Vispirms 24. oktobrī lasāms Daiņa Lemešonoka komentārs Režisoram sagribējies citā teātrī. Viņaprāt, “visu piecu lepno kungu izrādītais bezpartiju stulbums ir iespējams tikai tāpēc, ka Ministru prezidentīte ar saviem rosīgajiem ministriņiem – tāpat visvaldošākā partija Vienotība! – ir pamanījusies nolaist valsts varas autoritāti līdz kliņķim”. Komentāra autors ar Hermaņa idejām kritizē esošo koalīciju, lai gan tieši pierādītas saiknes nav.

Apkopojot Eiropas Savienībā veiktās sabiedriskās domas aptaujas Eurobarometer datus no 2018. līdz 2025. gadam, secināms – lai gan Latvijā iedzīvotāju uzticēšanās valdībai ir vēsturiski zemākā Baltijas valstīs, tā kopš 2021. gada rudens ir pieaugusi par astoņiem procentpunktiem, sasniedzot 31% iedzīvotāju uzticēšanos valdībai 2025. gadā. Tiesa, ja salīdzinām aptaujas rezultātus no 2024. gada vasaras, kad par Ministru prezidenti kļuva Evika Siliņa, iedzīvotāju uzticēšanās Latvijas valdībai ir samazinājusies par trīs procentpunktiem, liecina Eurobarometer dati.

Savukārt laikraksta Liesma 29. oktobra numura komentāra Konformisma robeža autors Andis Sedlenieks savos spriedumos ir piezemētāks un aicina lasītājus aizdomāties, kādas intereses ir meklējamas aiz jaunā politiskā spēka, ko “neviens tā īsti pat necenšas saprast”.

Atšķirīga ir Ventspils apkaimes medija Ventas Balss pieeja temata atspoguļošanai. Izdevums ilgstoši ir cieši saistīts ar Ventspils valstspilsētas pašvaldību, īpaši ar bijušo domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, pret kuru vairāk nekā 15 gadus turpinās kriminālprocess par vairākiem koruptīviem noziegumiem. Avīzes valdes locekle Ilze Elizabete Urga intervijā Latvijas Radio raidījumam Atvērtie faili 2025. gada 17. aprīlī sacīja, ka laikraksta redakcionālā politika paredz atbalstīt politisko partiju Latvijai un Ventspilij, kuras valdē joprojām ir Lembergs. Viņš 4. novembra laikraksta publikācijā Lembergs par kandidēšanu: “Nekad nesaki nekad!” vērtē Bez partijām ideju un ir mēreni skeptisks: “Vadīt teātri – tur ir vajadzīgs talants, neapšaubāmi. Piemēram, Zelenskis ir šovmens, tur vajag talantu. Ar to nepietiks, lai vadītu valsti, pie kam sekmīgi, bet es nesaku, ka Hermanim nav tādi līdera talanti, to tikai dzīve var apliecināt.”

Daudz politiskas pašprezentācijas, mazāk - atšķirīgu viedokļu

Apkopojot pētījuma datus, jāsecina, ka Latvijas mediji piedāvā dažādas pieejas: no daudzveidīga jaunā politiskā spēka ideju atspoguļojuma līdz analītiskam vērtējumam un vienpusīgam, nekritiskam atbalstam. Hermaņa iniciatīva lielākoties tiek atspoguļota kā jauna ideja un pretstats politiskās koalīcijas darbībai, iezīmējot skaidru konfliktu starp esošajiem un jaunajiem politiķiem.

TVNET pret Hermani un politisko kustību Bez partijām ieņem distancētu un neitrālu pozīciju. Medijs ne tikai atspoguļo kustības biedru teikto, bet arī kontekstuāli skaidro notiekošos procesus. Izmantojot Re:Baltica faktu pārbaudes projektu Re:Check, tiek veikta Hermaņa izteikuma, ka ierēdņu skaitam ir “tendence novienādoties ar strādājošo skaitu”, atspēkošana, analizējot datus un lūdzot izteikumu vērtēt ekspertiem.

Delfi interviju raidījumā Kāpēc Alvim Hermanim gan sniedza iespēju paust viedokli, gan arī lūdza skaidrot savus izteikumus un kustības mērķus politikā. Politologu un ekspertu uzskati ir citēti trīs reizes mazāk nekā Bez partijām pārstāvju viedoklis, tomēr nedaudz lielāka citējamība bijusi opozīcijas un Saeimā neiekļuvušo partiju biedriem, kas ļauj vērtēt iespējamos Bez partijām partnerus un sadarbības nosacījumus.

Nra.lv citu mediju vidū izceļas ar visizteiktāko atbalstu Hermanim un viņa kustībai, turklāt divos tā rakstos fiksēti klikšķēsmu virsraksti, kas piesaka rakstus, kuros nekritiski publicētas režisora pārdomas sociālajos medijos. Nra.lv izmantoto avotu loks ir šaurāks nekā citos analizētajos medijos – dominē kustības pārstāvju un viņus atbalstošo komentētāju viedoklis.

Ziņu vietnē Lasi.lv piedāvāts izlīdzsvarots ar Bez partijām saistīto notikumu atspoguļojums. Atzinīgi vērtējams Gunta Sčerbinska raksts, kurā atspēkots Hermaņa apgalvojums, ka “600 Ainažu iedzīvotāji nesen pārvākušies uz Somiju”, kā arī apkopoti dažādi lasītāju viedokļi.

Žurnāls Ir, līdzīgi kā Lasi.lv, akcentē savas vērtības, nostāju, taču lielākoties skeptiski raugās uz Hermaņa un viņa domubiedru politisko ideju, pamatojot to ar vērtībām, kas neesot savienojamas ar Latvijas valstiskumu un demokrātiju, un norādot uz jaunā politiskā spēka pārstāvju ideoloģiskajām saiknēm ar Krievijā pie varas esošo politiķu skatījumu.

Analizētajos reģionālajos medijos ir uzteicama viedokļrakstu un komentāru kvalitāte, žurnālistu argumentācijas spējas un krāšņa valoda, kas ir iedarbīgs informācijas nodošanas līdzeklis. Tomēr tikai dažos no rakstiem uzmanība pievērsta aktuālā politiskā procesa vērtēšanai.

Hermanis dzen vilni aizvien tuvāk Saeimas vēlēšanām. Brīžiem ar skaļiem lozungiem, citviet ar skepsi pret medijiem. Analizētajās publikācijās Bez partijām pārstāvji plaši izraudzīti kā mediju avoti, tomēr mediji retāk piedāvā kritisku viņu vēstījumu analīzi. Trūkst žurnālistu uzdotu papildjautājumu, konteksta, pausto izteikumu faktu pārbaude notikusi tikai dažos gadījumos.

Skatījums uz Hermaņa idejām caur politikas un vēstures prizmu 

Dr. philol. Ilva Skulte, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore uzskata: “Kad žurnālists strādā ar materiālu, viņš, nenovēršami, izdara vismaz piecas izvēles tieši par to, kas būs pieejams auditorijai. Šīs izvēles… par tām var diskutēt. Domāju, ka tas ir jautājums par medijpratību.” Viņasprāt, esam liecinieki mediju sistēmas pārmaiņām. Piemēram, ASV prezidents Donalds Tramps var savā sociālo mediju platformā Truth Social pateikt, ka tradicionālie mediji ir fake news (no angļu val. – “viltus ziņas”).

Alvja Hermaņa rosinātā diskusija par pašreizējo vēlēšanu sistēmu Latvijā, ekspertes skatījumā, vērtējama pozitīvi. Tā daudziem likusi aizdomāties plašāk par ierasto vēlēšanu norisi. Skulte cer, ka par to diskutē arī jaunieši: “Arī jauniem cilvēkiem varētu rasties jautājumi, kā darbojas demokrātija; ko mēs ievēlam; kāpēc politiķi var vai nevar kaut ko izdarīt.” RSU asociētā profesore aicina arī žurnālistus neļauties vilinājumam publicēt skandalozus virsrakstus, bet gan uzklausīt, vērtēt un skaidrot noteiktas sabiedrības grupas iniciatīvu par vēlēšanu sistēmas maiņu. Tomēr eksperte Hermani uzskata par mākslinieku “it visā, ko viņš dara, arī šajā [politiskajā procesā]”, tāpēc viņa vēlas izvairīties no politikas estetizācijas, piemēram, ja pārāk daudz par politiku runājam metaforās. Taču otra galējība esot par politiku runāt pārāk birokrātiskā valodā, tādējādi politiku depolitizējot.

Dr. sc. inf. Sergejs Kruks, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, izsakās kritiski: “Latvieši ir iestrēguši politiskajā kultūrā 18. gs. beigās, romantismā, kur vajadzīga inteliģence, zvaigzne, kas visiem parādīs, kā ir pareizi,” piebilstot, ka vajadzīgas prasmes uzklausīt dažādas puses, nevis “gaišos prātus”. Kruks vērš uzmanību, ka Hermaņa ideja tās dziļākajā būtībā nav par vēlēšanu sistēmas maiņu: “Jautājums ir par to, ka atgriezeniskā saite [starp politiķiem un pārējo sabiedrību – red. piebilde] nestrādā.”

Vērtējot mediju darbu, vēstot par Hermaņa politiskajām gaitām, profesors Kruks norāda uz ilgstošo tendenci – virsroku medijos ņem ziņu aģentūras LETA saturs. Viņš novērojis, ka žurnālisti atspoguļo atgadījumu, nevis procesu. “Žurnālistiem vajadzētu paskatīties spogulī un padomāt, kāpēc Hermanis grib runāt tikai tiešajā ēterā, kāpēc neuzticas montāžai?” režisora kritiskos izteikumus pret medijiem analizē Kruks.

Profesors norāda, ka Hermaņa ideju jau pirms teju 100 gadiem īstenoja Ministru prezidents un vēlākais Valsts prezidenta amata izpildītājs Kārlis Ulmanis, turklāt līdzīgas idejas virmojušas arī 20. gs. 90. gados un šī gadsimta sākumā. “Konstatē parlamentārās darbības problēmas, un risinājums ir mainīt vēlēšanu sistēmu. Hermanis nav pirmais un nebūs pēdējais,” akcentē profesors. Vai režisora un viņa domubiedru aicinājums mainīt vēlēšanu sistēmu varētu būt sasniedzis potenciālos politiskās kustības atbalstītājus? Vajadzētu vairāk datu, lai šādi spriestu, domā Kruks.

Žurnāls Inquisitio augstskolas paspārnē iznāk jau kopš 2015. gada. Kā norādījusi tā galvenā redaktore, RSU prof. Anda Rožukalne, Inquisitio ir kā treniņpoligons jaunajiem žurnālistikas censoņiem, kuru vārdus kādudien redzēsim Latvijas rakstošajos un raidošajos medijos. Žurnāla dizainu un maketu veidojis Egils Turss.