Skip to main content

Kultūras leģenda. Rainis. Dzejnieks ar attieksmi un spēku iedvesmot

raksti

Ja kādam cilvēkam palūgtu nosaukt vienu nozīmīgu Latvijas kultūras personību, tas visticamāk būtu tieši Rainis, un iemesli tam varētu būt visdažādākie. Kāds par Raini ir dzirdējis skolas solā, kāds, lasot viņa darbus, radis spēku cīņai par neatkarīgu Latviju, bet kāds cits tieši viņa darbos rod iedvesmu sevis paša radošajai izaugsmei. 

divi_raiņi_skulptūra.jpg

Rainis jeb īstajā vārdā Jānis Pliekšāns tiek uzskatīts par ģēniju, kas izmainījis Latvijas vēsturi, latviešiem parādījis, kas ir patiešām svarīgs, un palīdzējis izveidot mūsu valsti tādu, kāda tā ir mūsdienās. Savas dzīves laikā Rainis devis milzīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā – sarakstījis neskaitāmi daudz dzejoļu, lugu un citu darbu, kas aizvien turpina iedvesmot latviešus iestāties par savām vērtībām un turpināt pilnveidot gan sevi, gan savu valsti un tās kultūru.    

Ideju par nepieciešamību virzīties uz priekšu paaudzē pēc paaudzes, var teikt, ir ieviesis tieši Rainis un viņa darbu iedvesmojošais raksturs

Savos darbos Rainis nepārtraukti uzsver nepieciešamību augt un attīstīties, kā arī pārlieku cieši neturēties pie pagātnes principiem un tradīcijām, jo laiki mainās un mums ir jāmainās tiem līdzi. Tas, kas bija patiess vakar, vairs var nebūt patiess šodien un mums vienmēr ir tam jābūt gataviem. Mūsdienu sabiedrībā šī ideja par nepārtraukto virzību uz priekšu un jauna meklējumiem ir ļoti izplatīta un varētu domāt, ka to paaudzē pēc paaudzes ir ieviesis tieši Rainis un viņa darbu iedvesmojošais raksturs. Nesen interneta žurnāls Satori sadarbībā ar Raiņa un Aspazijas māju izveidoja projektu Aspazija. Rainis. Reloaded, kurā jaunos latviešu dzejniekus aicināja veltīt dzejoļus abiem šiem izcilajiem autoriem (Satori 2018). Projekta atklāšanas pasākumā vairāk nekā desmit iesaistītie dzejnieki prezentēja kādu Raiņa dzejoli un tā savu dzejas parafrāzi, versiju, turpinājumu, dekonstrukciju vai kompilāciju (Memoriālo muzeju apvienība 2018). Šis, varētu teikt, ir lielisks piemērs “kustībai uz priekšu” – dzejas interpretācija mūsdienu kontekstā, jaunā veidošana bet vecā neaizmiršana un pieminēšana.

Dzejnieki Elvīra Bloma, Arvis Viguls un Aivars Eipurs, kas piedalījās projektā, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” uzsvēra, ka katrs uz Raini un viņa daiļradi skatās citādāk un katrs no tās paņem ko citu, ko sev tuvu(Satori 2018).. Dzeja tāpat kā jebkurš mākslas veids ir brīvi interpretējams un tādēļ tā var dzīvot mūžīgi.

Rainis var būt gan liels, gan mazs attiecībā pret katru no mums

"Aspazija. Rainis. Reloaded" rāda, ka Rainis iedvesmo dzejniekus un ne tikai. Par pamatu ņemot Raiņa idejas, dažādu kultūras jomu pārstāvji ir izveidojuši un turpina veidot visdažādākos darbus. Viens no vislielākajiem un iespaidīgākajiem Raiņa iedvesmotajiem darbiem ir jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka “Gaismas Pils”, kuras dizains ir bāzēts uz lugā “Zelta Zirgs” aprakstīto stikla kalnu. Starp citu, šī gada 11. septembrī pie šī objekta tika atklāts vēl kāda mākslinieka darbs ar nosaukumu “Divi Raiņi”. Tagad pie Gaismas pils gozējas divas jaunas Raiņa skulptūras – viena lielāka, otra mazāka. Pats darba autors Aigars Bikše teic, ka statuju galvenā ideja ir tajā, ka Rainis var būt gan liels, gan mazs attiecībā pret katru no mums un statuju aplūkotājs izlemj, kas tad viņam īsti ir Rainis (LSM 2018).

Kādam no mums Rainis ir vienkārši dzejnieks, kas ir iegājis Latvijas vēsturē
kā ievērojama kultūras persona

Katra mākslinieka, autora darbus mēs katrs interpretējam un uztveram citādi – to var attiecināt arī uz Raini. Daudziem, jāsaka, it īpaši vecākiem cilvēkiem, Rainis ir kā svēta persona, kā elks, kā kāds, kuram līdzināties. Teicot runu “Divu Raiņu” atklāšanas ceremonijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis apgalvoja, ka, viņaprāt, Raiņu nekad nevar būt par daudz (LSM 2018). Valsts prezidenta teiktais parāda, ka Rainis mūsu tautā jau ir iegājies kā pašsaprotama kultūras sastāvdaļa, bez kuras Latvija nebūtu Latvija. Tomēr kādam no mums viņš ir vienkārši dzejnieks, kas ir iegājis Latvijas vēsturē kā ievērojama kultūras persona.

Kultūras saturs laika gaitā ir mainījies un pielāgojies atkarībā no tā, kādu funkciju tai jāpilda

Daudzas kultūras jomas, gan mūzika, gan dzeja, gan kino un citas ir sekmējušas Latvijas valsts attīstību un atstājušas iespaidu uz cilvēkiem. Kultūras saturs laika gaitā ir mainījies un pielāgojies atkarībā no tā, kādu funkciju tai jāpilda. Rainis savus darbus veidoja laikā,  kad latviešiem bija jāierauga vīzija par Latviju kā neatkarīgu valsti. Viņš tēlainā bet tiešā veidā runāja par konkrētajā laikā esošajām problēmām valstī un mudināja tās iedzīvotājus kopīgi ieraudzīt Latvijas nākotni un sākt rīkoties, lai pie tās nonāktu.

Mūsdienās kultūrai ir citādas funkcijas, it īpaši dzejai – Raiņa darbības galvenais motīvs bija uzsākt revolūciju, bet tagad viņa daiļradi var skatīt kā paraugu tam, kā mums būtu jālūkojas uz savu valsti un kā būtu tā jāturpina veidot. Jaunie dzejnieki joprojām runā par aktuālajām problēmām, bet lielajā kultūras formu un personību kopumā ir grūti panāk to, lai tavus darbus sadzirdētu plašāka publika. Tomēr parasti māksla sasniedz tos, kuriem darbos izteiktā doma ir sirdij tuva un svarīga – tāpat kā tika sadzirdēta Raiņa dzeja.

Jāsaka, ka jaunajiem autoriem, rakstniekiem, māksliniekiem piemīt liels spēks, bet arī liela atbildība. Ko līdz cilvēks sāk runāt par politiskām vai sociālām problēmām, jārēķinās ar to, ka viņam iespējami tiks pievērsta lielāka uzmanība.

Nesen par godu Rainim atklātās izstādes “Rainis 1918” autors Reinis Suhanovs intervijā stāstīja, ka viņam bijis ļoti svarīgi parādīt to, kā piedzimst pasaule uz rakstāmgalda (LSM 2018). Izstādē apmeklētājiem ir iespēja apsēsties pie rakstāmgaldiem, pie kuriem Rainis rakstījis savus darbus un domājis par Latviju. Rainis principā patiešām izveidoja veselu “pasauli”, veselu valsti pie rakstāmgaldiem. Lai gan viņš nebija notikumu epicentrā vai pat neatradās Latvijā, viņa idejas nokļuva līdz cilvēkiem, kuriem tās bija svarīgas, tuvas un, kuri tās īstenoja dzīvē.  Tas, ko spējis paveikt cilvēks ar spožu prātu un milzīgu neatlaidību un degsmi, ir apbrīnojami, un tas mums visiem būtu jāatceras.

“Tikai brīvībā ir radoša kultūra. Būs nebrīvība un nekultūra, nebūs Latvijas,” tā kādā uzrunā teicis pats Rainis – kultūra ir spēcīga, tā ir spējīga iekustināt cilvēkus un pat palīdzēt īstenot revolūcijas, kā to parādīja Raiņa darbu un latviešu tautas mijiedarbība (Latvijas Vēstnesis 1995). Kultūra jebkurā valstī iet roku rokā ar politiku un citām jomām, kultūra ir tā, kas iedzīvotājus satuvina un liek domāt ne tikai par materiālām vērtībām. Rainis un citi leģendāri mākslinieki un autori ir parādījuši ciešo saikni starp kultūru, cilvēku un pasauli ap viņiem, kas ir ļoti svarīga un nepieciešama jebkurā saliedētā, veiksmīgā un brīvā valstī.

Autore: Madara Vingre