Ķīmiķis 3x3 futbola laukumā
Antonam ir augstākā izglītība ķīmijā, bet viņš organizē 3x3 futbolu Latvijā un nu jau drīz to darīs visā Eiropā. Antons Semeņaks, pateicoties vienam “jā” un uzdrīkstoties darīt kaut ko pirmo reizi, ir viens no vadošajiem līderiem 3x3 futbolā un jaunajā futbola kustībā “panna”.
Sintija Leimane, Studentu medijs Skaļāk
Foto: Privātais arhīvs
Ir auksts rīts Grīziņā, te neierasti būt ne tikai man, bet arī Antonam, kad sezona ir beigusies un Ghetto Games kolizejam cauri svilpo tikai auksts vējš. Antonam pašam skrien skudriņas, atceroties to, kā šis stāsts sākās jau sen, sen atpakaļ. Izejot cauri laukumiem, Antons rāda, kuri divi bija paši pirmie. Pirmais pasākums notika jau pirms desmit gadiem.
Antons, nav dzimis un audzis Rīgā, viņš nāk no Rēzeknes, audzis krievu ģimenē. Atrbaucot uz Rīgu, pirmais, ko daudzi pamanīja, bija viņa akcents. Rīgā nācās meklēt pirmo darbu, sākt studijas augstskolā, nevienu nepazīstot. “Atbraucu un vairs nezināju, ko es daru,” tā saka Antons par pirmajiem iespaidiem Rīgā. Pirms desmit gadiem pēc vidusskolas Antons tieši tāpat kā daudzi citi jaunieši, pārcēlās uz galvaspilsētu Rīgu - ar jaunām cerībām, lai iegūtu lielākas darba iespējas un augstāko izglītību.
Antons iestājās ķīmiķos, strādāja par pārdevēju apģērbu veikalā Guess un bija viens, bez draugiem, kuri palikuši Rēzeknē.
Šķiet, nekas traks, bet 18 gados tas ir svarīgi. Vai tajā brīdī Antons varēja iedomāties, ka būtu pasākumu organizators, vadītu 3x3 futbola un pannas kustību? Domājams, ka nē!
Kad Antonam pirmo reizi nācās paņemt rokās mikrofonu 24 h basketbola turnīrā “Krastu Mačs”, viss bija skaidrs, kur Antonam būtu jābūt un tas vairs nebija ķīmijas kabinets, tie bija dzīvi cilvēki apkārt, emocijas un futbols, pat ja pasākums bija basketbola laukumā. Tā aizsākās Antona Semeņaka “pamēģini vismaz 1x novadīt pasākumu” jaunais dzīves posms.
Bet ejot cauri savai desmitgadei profesionālajā karjerā Antons ir paspējis saskarties ar pirmajām reizēm nemitīgi. Pirmā reize tāmei, pirmā alga 25 lati, pirmā pasākuma vadīšana auditorijai, kurai tu esi nekas un pirmā reizē izsapņot sapni par Eiropas projektu, kas ir apstājies, jo visa pasaule ir uz nelielas pauzes.
Foto : Privātais arhīvs
Šobrīd ikdienā Antons organizē un vada 3x3 futbolu Latvijā, ar cerībām pavasarī doties Eiropas tūrē, kura pandēmijas dēļ ir atlikta vairākas reizes. Ap sevi un Ghetto Football Antons vasarā pulcē dažādus jauniešus, gan krievu tautības, gan latviešu. Gan profesionāļus, gan amatierus. “Ir sanācis sajaukt masu, lai katrs šeit, Grīziņā, atrod savu vietu. Tāda vide pirms desmit gadiem man ļāva iejusties un iefiltrēties jaunā vidē, kad tikko no Rēzeknes biju pārcēlies uz Rīgu.”
Ikdienas ritms ir mainīgs, stāsta Antons. "Ir dienas, kad tikai plāno pasākumu un nemitīgi izej cauri kļūdām, jo kļūdīties ir normāli, bet ir dienas, kas paiet tik ātri, it kā nomirkšķinātu acis un diena jau galā," atklāj Antons. Viņš stāsta, ka sezona notiek vasarā, bet gatavošanās tai - visu gadu. “Ļoti ceru, ka pavasarī dosimies Eiropas tūrē, ko atliekam jau kādu laiku. Vēlos redzēt un ticu, ka kopā ar kolēģiem spēsim šo kustību attīstīt ne tikai Latvijā," spriež Antons.
Ikviens var paņemt bumbu un sākt to spēlēt uz asfalta. Nav jābūt jauniem Nike apaviem, aizsargiem, vai Ronaldo talantam, ir jābūt gribasspēkam un ticībai sev!
"Ir jābūt ticībai spēlēt un būt labākajam pašam sev, pieņemot jaunus izaicinājumu katru dienu," Antons precizē.
“Jābūt ultra talantam, un neceriet, ka esat tas viens “ultra talants”. Pieņemiet sliktāko, arī talantam ir jāstrādā daudz, ķerieties pie katras iespējas, tā arī sapratīsiet, kas patīk, veidojiet attiecības, citādi - kādēļ mēs dzīvojam, garlaicīgi tikai priekš sevis,” tā Antons izsakās pēdējā intervijas minūtē. Tie droši vien ir vārdi, ko viņš būtu gribējis dzirdēt pirms 10 gadiem, pārceļoties uz Rīgu.
