Skip to main content

Kārotais saturs melu klikšķa attālumā

raksti

Atverot publikāciju, kura satur tikai pieaugušo auditorijai adresētu informāciju, parādās brīdinošs dialoglogs jautājuma vai apgalvojuma formā. Visbiežāk var izvēlēties divas tālākās darbības – apstiprināt pilngadību un turpināt aplūkot saturu vai atbildēt noraidoši un atstāt lapu. Personu apliecinošu dokumentu neviens šajā situācijā nepieprasa uzrādīt, un arī cita veida autorizācija, kas apliecinātu lietotāja pilngadību, nav bieža parādība ziņu un izklaides portālos. Kāda nozīme ir šim brīdinājumam, ja viena formāla klikšķa attālumā jebkurš, arī bērns un pusaudzis, var aplūkot tikai pieaugušajiem paredzēto saturu? Kā šo sabiedrības grupu pasargāt no nevēlamā satura?

Kerija Broka, Inquisitio

            
Žurnāla pilnā versija pieejama šeit!
            
Inquisitio Nr.8 rakstu autori
ir RSU studiju programmas “Žurnālistika” studenti – Rūta Reinsone, Margarita Sēkliņa, Evita Januškeviča, Megija Neimane, Kerija Broka, Ieva Cepliša, Elizabete Ronija Dreimane; 
RSU Studentu medijs “Skaļāk” -Šarlote Ivanova, Madara Iverta, Una Eglīte; 
Eiropas Žurnālistikas observatorija (RSU Komunikācijas fakultāte, EJO pārstāve Latvijā) un Olīvija Samnika.
            
Screenshot 2022-07-11 at 13.11.56.png

                                                             

Pikantas fotogrāfijas vai pornogrāfija?

Sākumā ir būtiski nodalīt, kas skaitās tikai pieaugušo auditorijai paredzēts saturs un kas no tā nonāk ziņu un izklaides portālos, kur sev aktuālu informāciju meklē arī bērni un pusaudži. Bieži ziņu un izklaides portāliem ir noteikta mērķauditorija, taču tos nav aizliegts lietot visu vecumu personām.

Nav vienkārši kategorizēt to, kāda veida pieaugušo saturu ziņu un izklaides portālos ir aizliegts ievietot un kad par to ir jābrīdina lietotājs. Robeža starp erotiskām, pikantām, izaicinošām fotogrāfijām un klaji seksualizētu saturu nav nemaz tik skaidri iezīmēta.

Jurists Ilmārs Punka norāda: “Bērniem ir aizliegts saturs, kas rada draudus viņu garīgajai attīstībai, identitātei, apdraud viņu intereses un drošību. Skaidrs, ka šis formulējums nav (un nevar būt) precīzi ierobežojošs, jo visu nav iespējams paredzēt, tāpēc tas abstrakti runā par bērna interesēm. Tomēr ir gadījumi, kad likumi satur skaidrus aizliegumus.”

Bērnu tiesību aizsardzības likumā teikts, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma. Bērna drošības un aizsardzības interesēs viņa tiesības var tikt pakļautas dažādiem ierobežojumiem, par kuriem viņš ir jābrīdina (tas attiecas arī uz 18+ brīdinājumu medijos). Likuma 50. pants “Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi” paredz, ka ir aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt, propagandēt un jebkādā citā veidā padarīt pieejamus videoierakstus, datorspēles, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kurās atainota cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai vai bērna identitātei.

Bērnu tiesību aizsardzības nolūkos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka ierobežojumus elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumos pēc pieprasījuma. Likuma 23. pants paredz, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, sniedzot pēc pieprasījuma tādus pakalpojumus, kuri var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, nodrošina šiem pakalpojumiem ierobežotas piekļuves kontroli (lai parastos apstākļos tie nebūtu uztverami). Tāpat arī video koplietošanas platformām un citām vietnēm ir jāveic pasākumi, lai pasargātu sabiedrību no tādiem raidījumiem, lietotāju veidotiem video un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, kuru saturs var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai.

Tātad ziņu un izklaides portāli, strādājot likumu ietvaros, var izvēlēties, kādu saturu publicēt, un to pienākums ir brīdināt par satura aplūkošanas vecuma ierobežojumiem. Visbiežāk šajos portālos 18+ brīdinājums ir erotiska rakstura publikācijām, ja saturā ievietots video ar vardarbību, slepkavībām, smagām autoavārijām, nepatīkamiem skatiem un necenzētu leksiku.

 

Godprātība pret personu apliecinošu dokumentu

Ir interneta vietnes, kas paredzētas tikai pieaugušo auditorijai. Dažos gadījumos tajās nepieciešama lietotāja autorizācija, piemēram, personu apliecinošs dokuments vai bankas kredītkarte.

Latvijas lielākajos ziņu un izklaides portālos (Delfi, TVNet, Jauns.lv, NRA.lv u. c.) netiek pieprasīta lietotāju reģistrācija (izņemot šo portālu maksas satura sadaļas), lai apskatītu pieaugušajiem paredzēto saturu. Šajos portālos parādās tikai brīdinošs dialoglogs, uz kuru atbildēt apstiprinoši vai noraidoši var pēc godaprāta principa.

 

Spiest vai nespiest "man ir 18 gadi"?

Lai noskaidrotu, kā cilvēki reaģējuši uz brīdinājumu par vecuma ierobežojumu, ja saturs atrodas viena klikšķa attālumā, dzīvesstila portālā Santa.lv tika izveidots īpašs rīks. Likumi paredz dažādus aizliegumus par lietotāju personisko datu ievākšanu, tāpēc šis rīks tikai palīdz konstatēt faktu, cik daudz cilvēku atbild apstiprinoši vai noraidoši. Rīks neļauj redzēt lietotāju vecumu un citus parametrus.

Apskatīsim vienu piemēru. Portālā publicēta intervija, kurai ir pievienotas erotiska rakstura fotogrāfijas. Pirmo piecu dienu laikā pilngadību apstiprina 13 470 portāla lietotāju, bet noraidoši atbild 1118 (t. i., 7,6 %). Var tikai minēt, vai šie ir bijuši bērni un pusaudži, jaunāki par 18 gadiem, vai cilvēki, kuri vienkārši nav vēlējušies apskatīt saturu.

Lai noskaidrotu, kāda ir nepilngadīgo pusaudžu rīcība, kad viņi saskaras ar brīdinājumu, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā tika veikta skolēnu aptauja, kurā piedalījās 66 skolēni vecumā no 14 līdz 17 gadiem.

 

Kā pieaugušo saturs ietekmē bērnus un pusaudžus?

Latvijas Drošāka interneta centra pārstāve Maija Katkovska norāda, ka bērns, kurš ziņu un izklaides portālā ir ieraudzījis brīdinājumu par 18+ saturu, sevi nedaudz sagatavo tam, ko viņš tur redzēs. “Ja bērns sevi sagatavo tam, kas tajā publikācijā varētu būt, sekas pēc, piemēram, nepatīkama video, ieraudzīšanas varētu būt mazāk traumējošas.”

Seksuāls saturs var būt dažāds, un tas atstāj atšķirīgu iespaidu uz bērnu un pusaudzi. Ietekme atkarīga arī no bērna vecuma – ir svarīgi, vai saturu aplūko mazs bērns vai pusaudzis.

Bērnu un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs stāsta: “Ir vairāki faktori: cik emocionāli un fiziski pusaudzis ir nobriedis, kādas ir viņa zināšanas par seksualitāti un kā par šīm tēmām tiek runāts ģimenē. Pusaudži var sākt izmantot seksuāla rakstura materiālus un pornogrāfiju, lai pašapmierinātos, kas ir normāli šajā vecumā." 

Eksperts turpina: "Taču pusaudzis, kurš cieš no, piemēram, trauksmes traucējumiem, šos materiālus var izmantot, lai nomierinātos, kas var izvērsties par atkarību. Tāpat pastāv risks, ka pusaudži, izmantojot seksuāla rakstura materiālus, tā aizstāj seksuālo pieredzi reālajā dzīvē. Tas var kavēt viņus uzsākt dzimumdzīvi. No otras puses, šādai rīcībai nav tikai negatīva nozīme. Pusaudži jau vēsturiski ir izmantojuši seksuāla rakstura materiālus, lai pašapmierinātos. Tā ir pieņemama rīcība attiecīgajā vecumā.”

Savukārt bērnam pastāv citi riski. “Ja bērns ir pārāk mazs, tad viņa psihe var nebūt nobriedusi un nespēj integrēt redzēto. Tā var būt traumatiska pieredze, pēc kuras var attīstīties psihiski traucējumi, piemēram, trauksme un depresija, kā arī pieaugot tas var ietekmēt seksuālo dzīvi,” norāda Nils Sakss Konstantinovs.

Psihoterapeits min, ka ir svarīgs konteksts, kādā bērns vai pusaudzis redz publikācijās nepatīkamus skatus, vardarbību, cietsirdību, materiālus ar slepkavībām: viņa psihoemocionālais stāvoklis, attiecības ar vecākiem un tas, kā vecāki palīdz bērnam saprast, ko viņš ir redzējis. Savukārt tiem pusaudžiem, kuriem ir mentālās veselības problēmas un nosliece uz psihopātisku uzvedību, video ar vardarbību nāks par sliktu. “Vardarbīgas ainas, ciešanas, nepatīkami skati un pornogrāfija ir liels stimuls smadzenēm, ko dažiem bērniem un pusaudžiem var būt grūtības integrēt. Dažkārt arī pieaugušajiem. Tas var atstāt iespaidu un radīt trauksmi, panikas lēkmes un citas veselības problēmas,” atklāj psihoterapeits.

 

Vai var būt kas efektīvāks par 18+ dialoglodziņu?

Uz jautājumu, vai ziņu un izklaides portālos vajadzētu ievietot pieaugušajiem paredzētu saturu, psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs atbild: “Tas varētu būt nodalīts un bērniem nepieejams saturs, bet jārēķinās, ka erotika tomēr ir daļa no cilvēka dzīves, un tas, ko mēs vēlamies darīt, ir radīt pasauli, kur tas ir pēc iespējas adekvātāk pieejams un kur pusaudži zina, kā to iekļaut savā dzīvē. Jo vairāk mēs izslēgsim šādu saturu no kopējās telpas, jo biežāk pusaudži nonāks ar to saskarsmē nekontrolētā veidā.”

pusaudzi_atzistas.jpg

Savukārt Drošāka interneta centra pārstāve Maija Katkovska min dažādus digitālos rīkus, kurus vecāki var izmantot, lai mazi bērni nepiekļūtu pieaugušo saturam: “Vietnē Youtube var uzlikt ierobežojošo režīmu mazākajiem bērniem. Bērns varēs redzēt to saturu, kas nav atzīmēts kā bērniem kaitīgs. Ja par kādu video ir ziņots, ka tas ir nepilngadīgajiem nevēlams, tad brīdī, kad bērns mēģinās to atvērt, viņam parādīs brīdinājumu, ka tas nav iespējams. Savukārt Google ir pieejama drošā meklēšana, kur, jau ievadot pornogrāfiska rakstura atslēgvārdus, nostrādā filtrs, kas ierobežos rezultātus, kas bērniem tiek parādīti. Tās ir divas elementāras lietas, ko var darīt, lai pasargātu pirmsskolas vecuma bērnus. Vecāki bērni jau, protams, uzreiz sapratīs, ka viņi neredz, un sāks meklēt, kā mainīt uzstādījumus, lai sasniegtu vēlamo saturu.”

pusaudzi_atzistas2.jpgMaija Katkovska atgādina, ka vecākiem nevajadzētu dot savas ierīces bērniem: “Vecāki ir reģistrējušies dažādās vietnēs. Tādēļ vecāku ierīcēs parādās visas pieaugušajiem paredzētās reklāmas un cita veida informācija. Piemēram, iepriekšējā vakarā tētis ir paskatījies izklaidējoša rakstura video, un nākamajā dienā viņš iedod bērnam savu telefonu, lai skatītos video par cūciņu Pepu. Tad nav jābrīnās, ja parādīsies apakšveļas reklāmas vai kādas saites, kas aicina apmeklēt pieaugušo izklaides vietas. Algoritms piemeklē to saturu, ko cilvēks jau ir skatījies.”

Maija Katkovska norāda, ka šobrīd liela problēma ir Eiropas Savienības normatīvo aktu nesakritība: “No vienas puses, ir jārūpējas par bērnu drošību, lai viņiem nav pieejams šis saturs, un viņiem kādā veidā būtu jāautorizējas – vai nu ar personu apliecinošu dokumentu, vai kredītkarti. Taču pretī ir otra regula par to, ka uzņēmumi nedrīkst ievākt pārāk daudz informācijas par saviem lietotājiem.”

 

Apskati visu žurnālu Inquisitio!

Žurnāls Inquisitio augstskolas paspārnē iznāk jau kopš 2015. gada. Kā norādījusi tā galvenā redaktore, RSU Komunikācijas fakultātes dekāne prof. Anda Rožukalne, Inquisitio ir kā treniņpoligons jaunajiem žurnālistikas censoņiem, kuru vārdus kādudien redzēsim Latvijas rakstošajos un raidošajos medijos. Žurnāla dizainu un maketu veidojis Egils Turss. Vāka foto: depositphotos.com