Jaunatnes basketbols Latvijā. Uz jautājumiem atbild basketbola eksperts Artūrs Šēnhofs

Artūrs Šēnhofs ir basketbola eksperts, Best4sportTV producents, bijušais “VEF Skola” direktors. Artūru var dēvēt par vienu no detalizētākajiem basketbola ekspertiem, kurš vienmēr ir ar savu viedokli par notiekošo un gaidāmo. A.Šēnhofs studentu medijam stāsta par jaunatnes basketbolu no eksperta un bijušā basketbola skolas direktora perspektīvas.

- Kāds, pēc jūsu domām, šobrīd ir jaunatnes basketbols Latvijā?

- Jaunatnes basketbols šobrīd ir ļoti labā līmenī. Latvijā ir daudz jaunu ambiciozu jaunatnes basketbola treneru, liels skaits bērnu nodarbojas ar šo sporta veidu. Ir sakārtota gan lokālā, gan starptautiskā spēļu sistēma. Visu līmeņu jauniešiem ir iespēja sacensties regulāri ar laba līmeņa pretiniekiem.

- Kādas ir galvenās problēmas jaunatnes basketbolam Latvijā? Kā tās risināt? 

- Galvenā problēma ir pāreja uz pieaugušo basketbolu, ja runājam par profesionālo basketbola attīstību. Ir vajadzīga spēcīga klubu sistēma, ko sakārtot ļoti grūti. Nav klubu sistēmās tradīciju, kā attīstīt vietējo problēmu. Lētāk ir nopirkt gatavu produktu, nevis nedaudz upurējot rezultātu attīstīt spēlētājus. Trūkst klubiem finansiālas motivācijas to darīt. Tāpat prasās sistemātiska pieeja vai filozofija valstiskā līmenī. Prasās uzlabojumi sistēmas koordinācijā, lai bērni Talsos apgūst līdzīgas prasmes kā Rēzeknē. Treniņos prasās daudzveidība, labi sakārtoti basketbola treniņi. Bet kopumā pietrūkst fiziskās sagatavotības treniņi, sevišķi mazajās sporta skolās.

- Kāpēc jaunieši tagad tik daudz izvēlas braukt uz ārzemēm spēlēt un trenēties?

- Manuprāt, ir divi galvenie iemesli. Viens - ir tāda iespēja, ir atvērtas durvis, ir vairāk aģentu un liela informācijas aprite šobrīd Eiropā. Otrs - pāreja uz pieaugušo basketbolu. Mūsu labākie spēlētāji agrākā vecumā tiek pie iespējas spēlēt augstā līmenī. 

- Esot “VEF Skolas” direktoram, kādas problēmas un kā jaunatnes basketbolu tad redzējāt? Vai šobrīd esot medijos, tas ir mainījies?

- Galvenā problēma nemainīga un tā ir jau daudz pieminētā pāreja uz pieaugušo basketbolu. Strādājot medijos, esmu secinājis, ka Latvijas basketbols atpaliek no ārzemju klubiem "self promotion". Neslavējam sevi, pasniedzam pieticīgi. Turpretī, piemēram, serbi sevi un tautiešus slavē visur, tādējādi ceļot vērtību Serbijas basketbola brendam.

Latvijā ļoti smalki un rūpīgi aprūpē talantīgākos spēlētājus.

- Vai kaut kas būtu jāuzlabo jaunatnes basketbola sistēmā? Pēc kā būtu jātiecas, kāpēc?

- Visu laiku jācenšas sevi uzlabot. Jaunatnes basketbols nav izņēmums. Lai neatkārtotos, ķeršos klāt detaļām, kas nav iepriekš pieminētas. Nacionālā līmenī prasītos agresīvāka 1 pret 1 aizsardzības trenēšana, jau no agrāka vecuma. Turpretī, jauniešiem paliekot vecākiem ap 14-15 gadiem, jābūt pacietīgākiem treneriem un necensties tik lielu uzsvaru likt uz taktiku, bet tā vietā ļaut spēlētājiem spēlēt individuālāku, ātrāku, vairāk veidot uz viens pret vienu balstītu spēli. Esam ļoti taktiski advancēti agrā vecumā, salīdzinot ar Eiropas konkurentiem, kas, manuprāt, nav optimāli.

- Kas pozitīvs ir Latvijas jaunatnes basketbolā?

- Daudzas lietas. Individuālais darbs, spēles izpratne, slodzes sadalīšana, tehniskā sagatavotība, labs metiens. Šajos elementos esam spēcīgi uz Eiropas fona. Individuāla pieeja talantiem, Latvijā ļoti smalki un rūpīgi aprūpē talantīgākos spēlētājus. Talantu nav tik daudz, esam ļoti uzmanīgi ar viņiem. Adekvāts spēļu skaits un pieejamība (vajag vēl samazināt). Daudz jauni treneri - jaunatnes treneris basketbola treneru vidū ir iekārojams amats. Lieliski jaunatnes izlašu panākumi, lai gan prasās sistēmiska pieeja jaunatnes izlasēm. Šobrīd katrs treneris realizē savu vīziju.

- Kā Jūs domājat, kas mūs sagaida nākotnē jaunatnes basketbolā? Kādas ir tendences? Vai varam arī turpmāk gaidīt daudz talantu?

- Pēc tā ko redzu, talantu paliek arvien vairāk un sagaidu, ka situācija turēsies vismaz esošajā līmenī.

- Kā ir mainījies jaunatnes basketbols laika gaitā?

- Jaunatnes basketbols seko pieaugušo basketbolam. Tas kļūst ātrāks, atlētiskāks, pozīcijas saplūst. Viss, kas notiek pieaugušo spēlē, apmēram pēc trim gadiem nonāk arī jaunatnes basketbolā. Spēlētāji vidēji ir kļuvuši daudz tehniskāki. 

- Kā, jūsuprāt, varētu veiksmīgāk pārvarēt problēmu Latvijā, lai būtu veiksmīgāka pāreja jauniešiem uz profesionālo basketbolu?

- Vajadzīga viena spēcīga sistēma, kas uz to koncentrējas. Latvijas Universitātes sistēmu redzu, kā klubu, kas varētu ieņemt šo nišu. LU sistēmai pietrūkst saikne ar profesionālo basketbolu. Teorētiski apvienojot VEF un LU iespējas redzu optimālo sistēmu. Rezerves variants ir Latvijas Basketbola savienības organizēts klubs. Skatīt Francijas INSEP Paris paraugu.

- Vai šogad U19 Pasaules čempionātā un citos jaunatnes izlašu turnīros mums ir pamats gaidīt lielus panākumus?

- Laiku pa laikam mums ir ļoti talantīgas paaudzes. 1998. gadā dzimuši un 2000. gadā dzimušie. Lielākās cerības saistu ar U19 pasaules čempionātu, bet daudz kas būs atkarīgs no vadošo spēlētāju pieejamības. No U20, U18 un U16 brīnumus negaidu. Labs rezultāts būtu visiem noturēt vietu A divīzijā. 

Autors: Mārcis Egle

Foto no personiskā albuma