Cik daudz vajag, lai justu?

Robertam bija tikai 17, kad viņš pirmo reizi centās sevi nogalināt, un 18, kad viņam uzstādīja diagnozi - depresija. Depresija var izpausties dažādi, šajā gadījumā tā slēpās kā sajūta, kas mudināja sevi sāpināt.

Marta Varlamova, Studentu medijs Skaļāk

Brīvajā laikā Roberts spēlē klavieres un dejo tautiskās dejas, kā arī mīl lasīt grāmatas un ir ļoti skaistas balss īpašnieks. Līdz 7. klasei Roberts bija enerģisks un atraktīvs, kā liela daļa viņa vienaudži, tomēr nomāktība viņu panāca un pārvērta par pilnīgi citu cilvēku. “Varbūt tikai reizi mēnesī man aizvērās širmis", atminas Roberts. Taču viņa nomāktībai nebija iemesla. Sliktais noskaņojums ar laiku pārvērtās par sajūtu, ka jānodara sev pāri. “Tās nebija domas, tās vairāk bija kā sajūtas, kas lika atņemt sev dzīvību,” viņš atklāja. “Bija ļoti grūti tā dzīvot," stāsta Roberts: "Jo nekad nevarēja zināt, kurā brīdī uznāks un uz cik ilgu laiku.”

Pamatskolas beigās bija lūzuma punkts. “Mans mērķis bija ideāla pašnāvība - es uzrakstu atvadu vēstuli, visas savas mantas sakārtoju, lai vecākiem tas nav jādara,” atceras Roberts. Taču tad domas par nākotni un tuvāko ciešanām viņu atturēja no šīs idejas realizācijas. 2020. gada 15. novembra naktī 17 gadīgais Roberts ieradās mājās, un pēc skarbāku vārdu apmaiņas ar mammu iegāja vannasistabā un ar papīrnazi sāka sev griezt rokas. “Man bija sajūta, ka es neesmu es pats. Mani neatturēja nekas. Tas bija mirklis, kad es beidzot kaut ko jutu,” atminas Roberts. Mamma atlauza vannasistabas durvis. “Vecāki domāja, ka tas ir neveiksmīgas mīlestības dēļ.”

Pēc sava pirmā pašnāvības mēģinājuma Roberts sāka apmeklēt psihologu, kas izrakstīja antidepresantus, taču tas bija īslaicīgs risinājums šo sajūtu apslāpēšanai. Pēc kāda laika tās atkal atgriezās ar vēl lielāku ietekmi nekā iepriekš. Tad viņu aizsūtīja uz psihiatrisko slimnīcu, kur veica izmeklējumus un testus. Robertam diagnosticēja *endogēno depresiju un izrakstīja arī zāles, kas palīdzēja un ir uzlabojušas viņa mentālo veselību. “Depresija man vēljoprojām ir, taču nav vairs vēlmes atņemt sev dzīvību,” ar apslāpētu lepnumu savā balsī paziņo Roberts. "Ja sākumā man bija vidēji smaga depresija, tad tagad man ir starp vieglu un vidēju".

Roberts vēljoprojām cīnās ar sevi un šīm nepatīkamajām sajūtām, taču nākotnē skatās ar cerību “Es domāju, ka paliks tikai labāk,” viņš ieminas: “Es jūtos it kā būtu uz pareizā ceļa.”

* Endogēnā depresija - depresijas epizode, kas var sākties bez acīmredzama iemesla. 

Vairāk informācijas https://www.pusaudzis.lv/