Skip to main content

Viņš reprezentē pārtijus nevis partijas | Intervija ar ansi

raksti
sarunas

Reperis ansis ir viens no šobrīd klausītākajiem māksliniekiem Latvijas hiphopā. Viņš ir pacēlis Latvijas repu jaunos augstumos. Pat tie, kuri sākumā bija kritiski noskaņoti, nu jau noteikti ir pievienojuši viņa daiļdarbus savā pleilistē.

ansis ir ieguvis daudz nozīmīgu balvu, kas tikai apliecina to, ka reps Latvijā nav dažu jauniešu izprieca. ansis ir Zelta Mikrofona Gada albuma un Austras balvas ieguvējs, kuram augustā noritēja lielais solokoncerts Mežaparkā.

Himnas”, Balzāms” vai Liela māksla” noteikti nav sveši vārdi tiem, kas klausās latviešu mūziku. Uzrunāju ansi uz interviju, lai apspriestu viņa radošās gaitas, nākotnes plānus un arī to, kādēļ viņš nav eirovīzijas formāts.

Madara Iverta, Studentu medijs Skaļāk

republikas-ture-ansis-51948277.jpgFoto: Ritvars Stankevičs

Cepures ir neatņemama tava tēla sastāvdaļa. Vai esi skaitījis, cik cepures tev ir? Un kāds ir tavs noslēpums, ka pat traki ārdoties uz skatuves cepure paliek vietā?

Šobrīd man cepure vairs neturētos, jo uz ziemu esmu atlaidis matus. Viss darbojas ar to, ka pāris milimetri ir uz galvas un nav no kā slīdēt nost. Bet par kopējo skaitu – man ir viena atvilktne piepildīta ar tām. Tur ir gan pašas pirmās, kuras jau ir antīkas, gan tās, kuras ikdienā velku. Tās man ir dažādās krāsās, atšķirībā no apģērba tad arī piemeklēju īsto.

Kādēļ neesi mēģinājis savus spēkus Supernovā, lai iegūtu iespēju pārstāvēt Latviju Eirovīzijā?

Man šķiet, tā ir ļoti specifiska teritorija mūzikā, tā noteikti nav piemērota visiem. Atslēgas vārds varētu būt – formāts. Tas bieži varbūt labs izaicinājums pamēģināt, lai apskatītos vai tas no tevis velk kādas interesantas un oriģinālas lietas. Neesmu nonācis vēl situācijā, kad man liktos, ka Eirovīzijas formāts man būtu patīkami izaicinošs, nevis kā ierobežojošs uzdevums. Neesmu mēģinājis, jo man pašam nebūtu liela ticība par dziesmu. Repa dziesmu latviešu valodā Eiropa nesapratīs. Varētu doties reklamēšanas nolūkos, lai atrādītos auditorijai, bet esmu palicis diez gan pesimistisks par to visu. Man šķiet, ka lielākā daļa no auditorijas, kuru varu dabūt, jau esmu ieguvis. Līdzīgi arī ar radio, jo ne visa mūzika ir radio formāts. Citiem atkal ir doma uztaisīt foršu radio dziesmu, nevis foršu anša dziesmu vai repa dziesmu. Esmu veidojis vienu dziesmu ar nolūku, ka tā būs radio dziesma, un tā ir Zemes stunda”.

Nav apnicis jau izpildīt koncertos šo dziesmu?

Man jau šķiet ļoti forša dziesma, bet mazliet sabojāta ar to, cik daudz reizžu izskanējusi. Nesen gan redzēju ierakstu no televīzijas spēles, kur bija jautājums - šis mūziķis ir saņēmis to un to balvu un izdevis dziesmu Zemes stunda”, kurš tas ir? Un divas meitenes pēc kārtas atbildēja, ka laikam Ozols. Tādēļ acīmredzot nav daudz cilvēku sasniegtu un vajag lielāku hītu, lai visi jaunieši to zinātu. Daudz ir sanācis arī izpildīt Zāles”, tā man arī ir koncerta dziesma. Tomēr, kādu laiku koncertos speciāli izlaidu “Zemes stundu”, lai nedaudz atgādinātu, ka es tomēr salieku koncerta programmu. Tā mēdzu niķoties.

Kādēļ nav dziesmu angļu valodā?

Man patīk atbildēt, ka es repoju valodā, kurā domāju. Repoju tādā stilā, kādā es runāju ar tuviem draugiem. Es neizvairos no slenga vai necenzētas leksikas, jo es tā runāju ar draugiem. Tā arī cenšos uzrunāt klausītājus un rakstīt dziesmas. Angliski rakstot, rodas jautājums – kādā akcentā repot? Ļoti svarīgi, manuprāt, repojot ir saglabāt savu identitāti. Savs stils, teksts un vērtības.

Vai ir kādas noteiktas lietas, kuras palīdz īstenot dziesmas tapšanu? Vai tomēr tādas lietas procesu neietekmē?

Mazliet tuvāk otram variantam. Cenšos piefiksēt tos brīžus, kad atnāk idejas un tās pierakstīt. Braucot mašīnā, ierakstu balss piezīmi vai pie datora, tad ierakstu piezīmēs, kuras ir nodēvētas Random stuff”. Neesmu saskatījis likumsakarību, ka tieši noteiktos apstākļos uzrodas idejas. Mans novērojums ir, ka man drīzāk nav lielas kontroles par to. Esmu no tiem, kam ir jāsagada kamēr atnāks iedvesma, neviss censties to pašam uzburt. Man ir pasīvās antenas loma. Protams, tālākajā procesā, kad tiek slīpēts teksts, notiek jau šī paša grūšanas process, lai teksts un audio labi darbotos. Šobrīd jau trešā ziema man paiet mazā angļu mājiņā, ko saucu par treileri. Telpa ir maza, bet tur es arī sarakstu, ierakstu un palaižu internetā izveidoto.

Kā izskatās šī telpa?

Aizmgurē man ir skapis, kur ir sagrūsti Nike apavi, bet pārsvarā tikai skaņas tehnika, kas palīdz procesā.

Un mīļākā kafijas krūze?

Studijā nē. Bet burtiski pāris dienu atpakaļ izlēmu piebremzēt kafijas patēriņu. Šķiet, ka tas ietekmē trauksmes efektu. Tagad labāk padzeros ko citu – tēju vai apelsīnu sulu.

Kā parasti norit sagatavošanās koncertam?

Pirms koncerta uz stundu es cenšos nolīst un pabūt viens. Sagatavot balsi un elpošanu, lai pēc otrās dziesmas nepazūd balss. Pāriet cauri tekstam, jo mēdz gadīties, ka tieši pirms koncerta saprotu, ka neatceros tos vārdus, kurus iepriekš atcerējos. Tad atkārtoju, lai nav stresa. Dienu iepriekš arī mēģinu labi izgulēties un nestresot par neko.

Vai izjūti spiedienu pret sevi par to, ka katram nākamajai darbam jābūt lielai mākslai?

Noteikti. Man šis efekts ir jau kopš “Himnas". Kad izdevām tās, man šo jautājumu arī uzdeva. Tad izdevām “Balzams”, kas arī saņēma balvas, un tad man visi teica, ka nevar būt, ka spēšu turpināt noturēt kvalitātes augstumu. Es to biju pieņēmis kā normālu lietu. Nevar visu laiku trāpīt, un “Lielu mākslu” veidoju ar domu, ka tas nav nekam domāts. Taisīšu, kā man patīk, un, acīmredzami, tas arī patika cilvēkiem. Saņēmām gada albuma balvu, un, man šķiet, neviens to nepamanīja. Nākamajā dienā, lasot ziņas, visur bija rakstīts par to, ka pandēmijas laikā notiek ceremonija. Nebija nekādas lielas diskusijas par uzvarētājiem un iegūtajām balvām. Varbūt, ja sanāks vēlreiz vinnēt un nebūs pandēmijas, tad cilvēki pamanīs.

Tomēr nākamais man plānos nav solo albums. Mēs ar brāli kā bīta veidotāji mēģināsim parādīt, ka veidojam arī bītus. Varbūt  cilvēki, kas man ir sekojoši līdzi, bet nekad nav aizdomājušies, kas tā ir par mūziku, aizdomāsies. Redzot un dzirdot būs jaizsecina, ka šeit viņi taisa mūziku un ir ciemiņi reperi, bet kādēļ viņi tā izdarīja? To arī vēlos panākt, lai cilvēki runā, diskutē, uzdod jautājumus un izglītojas. Tādēļ nākamais albums nekonkurē ar “Liela māksla”, jo tas ir cits lauciņš.

Salīdzinājumā ar citiem pašmāju reperiem tev dziesmās necenzētās leksikas ir mazāk. Kādēļ?

Šis ir interesanti, jo man ir tie lamuvārdi dziesmās. Man šķiet “Liela māksla” ir tikai viena dziesma, kurā nav lamuvārdu un, kuru nevajadzēja cenzēt radio. Man ir minējuši, ka  mana valodas stila dēļ lamuvārdi netiek uztveris saāsināti. Tie vārdi nav kā kaut kas negaidīts un tāds, uz ko tiek likts akcents. Varētu teikt, ka es māku nemanāmi jeb pieklājīgi lamāties!

Vai atceries visus dziesmas vārdus?

Nesen biju vienā pasakumā, kur man piedāvāja, ja man nav grūti, lai norepoju kaut ko. Tad sāku domāt, ko es varētu norepot un sapratu, ka neko neatceros. No pagajušā gada augusta man nav bijuši mēģinājumi, gatavošanās un neesmu neko klausījies. Sapratu, ka tieši tik ilgs laiks ir nepieciešams, lai tagad atcerētos tikai pirmo vai otro rindu.

Pirmā reize, kur un kad dzirdēji savu dziesmu?

Es neklausos daudz radio, kur skan mana mūzika. Sanācis ir  vairāk klausīties klasisko radio vai kristīgo. Man šķiet, ka tas ir interesants ieskats citā pasaulē. Pluss, protams, ir tāds, ka klasiskajā radio retu reizi mūzika atkārtojas - nav uz riņķi viens un tas pats. Kristīgā radio kontekstā man patīk klausīties, par ko tur tiek runāts, jo nostādu sevi jaunas informācijas telpā. Tā arī rodas idejas, kuras ierastajā ikdienā netaptu. Bet tādu pirmo wow” reizi es neatceros. Ir bijis tā, kad esmu veikalā un ir sākusi skanēt mana dziesma, tad ir neērti. Tagad vismaz vieglāk, jo sejas aizsargmaskas. Negribas, lai nāk un saka: “Hei, šī tava dziesma!” kamēr es cenšos izdomāt, ko nopirkt.

Kādēļ ansis ar mazo burtu?

Man gribējās kaut ko atšķirīgu no pases vārda. Tomēr neko labāku neizdomāju un paliku pie ansis. Tagad gan ansis ar mazo burtu ir ļoti labs tests, cik uzmanīgi cilvēki klausās un parūpējas pirms koncerta. Citreiz ansis ar lielo a man ir kā “red flag”, ka ir japainteresējas, vai viss ir kārtībā un vai saņēmuši raideri.

Kas ietilpst raidera sarakstā?

Sen nav bijuši koncerti, jau esmu piemirsis, bet noteikti ūdens stikla pudelēs, lai nav plastmasas. Enerģijas dzēriens drošības pēc, ja nu gadījumā slikti gulēts vai stresots, tad uz skatuves noderēs. Pēc koncerta varbūt kāds alus, bet pārsvarā jau pēc koncerta ir jāstūrē pašam mājās.

Dziesmas, kuras ansis iesaka?

Šķiet, jau pagājušā gada nogalē es piedalījos projektā, kur pieaicināja mūziķus uztaisīt savus miksus un uztaisīju tādu viltotu radio”. Tur ir arī manējais, kuru arī esmu jau papildinājis. Tāds foršs kanāls, kur katrs mūziķis atrod savu pieeju.

Playlist : No sex just talk”  https://soundcloud.com/nosexjusttalk