Skip to main content

Uzlabojoties terapijai, HIV pacientu dzīve garāka un labāka

Raksti
Sarunas

Evita Januškeviča, Studentu medijs Skaļāk

Viena no šobrīd aktuālākajām tēmām medicīnas jomā ir HIV infekcija, par ko bieži izvēlas nerunāt vai otrādi – runāt, taču lūkojoties uz slimību caur stereotipu un mītu prizmu. Intervija ar infektoloģi, dermatoloģi, veneroloģi un SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas”, kā arī stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Infektoloģijas poliklīnikas vadītāju Dr. med. Ingu Ažiņu, palīdzēs izkristalizēt jau sen ierūsējušus aizspriedumus par šo infekciju.

 

Šobrīd pasaulē reģistrēti teju četrdesmit miljoni pacientu ar HIV infekciju, no tiem 2018. gadā pirmo reizi diagnosticēti gandrīz divi miljoni, nomira 770 tūkstoši. Kāda šobrīd ir situācija Latvijā: cik HIV pacientu reģistrēts un cik katru gadu pievienojas?

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati 2019. gada 1. janvārī bija šādi1: Latvijā kopā reģistrēti 7669 HIV pacienti. HIV infekcijas pīķis narkotiku lietotāju skaita pieauguma dēļ Latvijā bija 2001. gads - 807 jauni gadījumi. Desmit gadu griezumā vidējais jaunu gadījumu skaits ir ap 350. Pagājušā gada augusta beigās, jau reģistrēto jauno HIV pacientu skaits ir 247, kuri stājušies uzskaitē, bet vēl jau ir tie, kas dažādu iemeslu dēļ nav saņēmušies to izdarīt.

7669

Latvijā reģistrēti HIV pacienti līdz 2019.gada janvārim

ap 350Vidējais jaunu gadījumu skaits pēdējo desmit gadu griezumā

...

Nezināms skaits iedzīvotāju, kas inficēti, bet nav stājušies uzskaitē

Kā Jūs raksturotu HIV/AIDS situāciju Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm?

No Baltijas valstīm šobrīd vislabākā situācija ir Lietuvā. Mēs esam līderi jaunu HIV gadījumu ziņā, kaut iesākumā sliktākā situācijā bija Igaunija, kur šobrīd piecu gadu griezumā rādītāji par jauniem diagnosticētiem gadījumiem stabili iet uz leju, pateicoties ārstēšanas kritēriju ātrākām reformām, kas mums ir iekavējušās. Jaunatklāto gadījumu skaits Baltijas valstīs 2018. gadā: Igaunijā 190, Lietuvā 160, Latvijā 326.

Jaunatklāto gadījumu skaits Baltijas valstīs 2018. gadā:

190

Igaunijā

160

Lietuvā

326

Latvijā

 

Kāds ir šī brīža HIV pacients — vecums, dzimums, nodarbošanās?

Dzimums mūsdienās nav svarīgs, tāpat arī pacienta nodarbošanās — vai tas ir pasniedzējs vai sētnieks, vai students. Visvairāk pacientu ir vecumgrupā no 30 līdz 40, bet ir gan jaunieši, gan pensijas vecuma HIV pacienti. Narkotiku lietotāja profils ir strauji pārgājis uz parastu cilvēku. Nav viena simptoma vai pazīmes, kas HIV pacientu atšķirtu no pārējās sabiedrības daļas.

 

Kādi ir biežākie stereotipi?

Mīti izplatās gan ārstu, gan pārējo vidē. Daudzi uzskata, ka HIV pacientu ir maz un ka tā ir Āfrikas reģionu vai ASV problēma. Tāpat ārsts nepieļauj domu, ka “kārtīgam pacientam” var būt HIV infekcija — jābūt vai nu narkotiku lietotājam, ko viegli atšifrēt, vai arī pacientam, par kuru zināmi dati par nedrošu dzimumdzīvi. Joprojām ir gadījumi, kad pret HIV pacientu apskatēs izturas formāli, neiedziļinoties blakus slimībās, uzskatot, ka HIV pacienta dzīvildze jebkurā gadījumā būs īsa. Par laimi šis stereotips mazinās, jo, uzlabojoties terapijai, HIV pacienta dzīvildze pagarinās.

Tāpat ārsts nepieļauj domu, ka "kārtīgam pacientam" var būt HIV infekcija — jābūt vai nu narkotiku lietotājam, ko viegli atšifrēt, vai arī pacientam, par kuru zināmi dati par nedrošu dzimumdzīvi.

Gadījumos, kad analīzēs skaidri lasāms “pozitīvs” rezultāts, arī ārsts pirmajā mirklī var nejusties drošs runāt ar pacientu, lai pavēstītu nepatīkamās ziņas. Kā runāt ar pacientu pēc saņemta HIV pozitīva rezultāta?

Pacients no acīm nolasa ārsta reakciju, skatot analīzes. Ārsti nedrīkst nosodīt pacientu, izrādīt bailes, nedrošību! Tāpat nedrīkst šo ziņu neizskaidrot, bez sagatavošanas nosūtīt pie infektologa. Ir jārunā, jāatrod īstie vārdi. HIV nav taustāma un pacientiem tik ļoti zināma slimība, tas ir kas abstrakts, tāpēc jārēķinās arī ar pacienta noliegumu. No konsultācijas atkarīgs tas, vai pacients dosies pie infektologa vai slēpsies.

 

Īsumā — kā uzlabojusies terapija HIV pacientam? Cik medikamentu grupu šobrīd izmanto terapijas shēmās?

HIV infekcija joprojām ir jāārstē mūža garumā. Medikamenti ir jālieto pastāvīgi, bez pārtraukumiem. Mūsdienās HIV pacienta terapijā plaši izmantojam sešu dažādu klašu medikamentu kombinācijas. Priecē fakts, ka šobrīd aizvien vairāk pacientiem ir iespēja lietot fiksētas devas kombinētus medikamentus, kas bieži vien nozīmē tikai vienu vai divas tabletes dienā. Terapijas izmaksas ir pietiekoši lielas. Mūsu valsts tai tērē ievērojamus līdzekļus, un ir nepieciešams nodrošināt, lai pacienti zāles lietotu, būtu klātesoši un tiktu sasniegti ārstēšanas mērķi.

Šobrīd aizvien vairāk pacientiem ir iespēja lietot fiksētas devas kombinētus medikamentus, kas bieži vien nozīmē tikai vienu vai divas tabletes dienā.

 

Pacienta dzīvildze pēc HIV terapijas atklāšanas pieaug. Kādi ir terapijas mērķi ? Kas ietekmē terapijas efektivitāti?

Mērķi ir četri: virusoloģiskais, imunoloģiskais, klīniskais un epidemioloģiskais. Tātad jānomāc vīrusa vairošanās praktiski līdz nullei, vīrusa slodzei jābūt nenosakāmai, jāpagarina dzīvildze un jāuzlabo dzīves kvalitāte, jāreducē transmisija. Ja cilvēkam nav vīrusa, viņš nevar tālāk nodot infekciju! Galvenais mērķis terapijā ir sasniegt šo stāvokli.

Ja cilvēkam nav vīrusa, viņš nevar tālāk nodot infekciju!

Kādam, jūsuprāt, jābūt piemērotākajam HIV medikamentam?

Svarīga ir ērta lietošana — lai lietojot būtu laba panesamība, medikamentu nejustu. Infektologam, protams, svarīgs ir labs vīrusa nomākums, lai nav toksicitātes un nav rezistences pret vīrusu.

 

Kādi ir personīgie un kādi ir globālie mērķi šobrīd, ārstējot pacientu ar HIV diagnozi?

Globālākais mērķis — diagnosticēt visus un visus arī ārstēt, sasniegt Zviedrijas un Austrālijas panākumus. Mēs esam radošas profesijas pārstāvji, vēlos, lai katra pacienta gadījumā es prastu atrast pareizo pieeju un saikni. Ārstiem jāiemācās atrast emocionālu un fizisku izturību darbā, būt veseliem, turpināt izglītoties, svarīgi gūt atbalstu valstiskā līmenī, kā arī atbalstu no ģimenes un līdzcilvēkiem.

Slimību profilakses un kontroles centra materiāli par HIV infekciju:

Vairāk datu par slimības izplatību Latvijā, avots: Slimību profilakses un kontroles centrs