„The Crown” īstās dzīves traģēdija
Britu karaliskā ģimene ir teju visas pasaules nerimstošās intereses objekts jau gadiem ilgi. Karaliskās kāzas, šķiršanās, jauno mantinieku sagaidīšana un bēres – tam seko līdzi visu acis. Šķiet, ka tikai nesen pasaule aizturēja elpu, pavadot karalieni Elizabeti II mūža pēdējās gaitās. Tas, protams, atkal nostādīja karalisko ģimeni prožektoru gaismās un uzjundīja interesi uzplēst vecās rētas, izceļot gaismā nedaudz noputējušo kastīti ar uzrakstu karaliskie skandāli. Lai gan princis Harijs ar sievu Meganu visai aktīvi rūpējas par publisku ģimenes netīrās veļas mazgāšanu, arī seriāls „The Crown” to dara jau pēdējos septiņus gadus. Jāsaka, ka karalienes nāve savā ziņā kalpoja kā reklāma seriāla jaunākajai 5. sezonai, kas Netflix iznāca pērnā gada novembrī.
Kate Katrīne Kalniņa, Studentu medijs Skaļāk
Publicitātes foto
Nemelošu, iemesls, kādēļ vispār sāku skatīties „The Crown” bija princese Diāna. Un tolaik vēl princis Čārlzs. Bet galvenokārt Diāna. Lai arī šis stāsts ir ļoti labi zināms, iespēja pavērot pasaku, kas pārvērtās murgā, bija pārāk vilinoša. Turklāt princese Diāna ir tik apspēlēts un iztirzāts personāžs, kuru lielākoties attēlo kā tautas mīlētu, taču sistēmas salauztu cietēju. Reizēm ir viegli aizmirst to, ka viņa bija īsts cilvēks. Mani māca ziņkāre par to, kāda tiks attēlota gan pati Diāna, gan viena no visu laiku slavenākajām un skandalozākajām laulībām. Tomēr sižets sākas no sākuma, proti, princeses Elizabetes un prinča Filipa kāzām, kam seko Elizabetes tēva karaļa Džordža nāve. Viņas tituls mainās no princeses uz karalieni Elizabeti II. Arī šajā paaudzē netrūka drāmas un sirdēstu. Toties tagad stāsts ir nonācis līdz pagājušā gadsimta 90. gadiem un Diānas un Čārlza laulības kraham.
Mīlestība + noteikumi = salauztas dzīves
Nevarētu teikt, ka visi Elizabetes bērni ir tāds laulāto dzīves paraugs kā viņa to vēlējās – princese Anna un karalis Čārlzs III ir precējušies divreiz un princis Endrjū ir šķīries. Vienīgi princis Edvards joprojām ir kopā ar pirmo sievieti, ko apprecēja. Taču lielākās galvassāpes karalienei sagādāja Čārlzs un slavenais mīlas trijstūris, jeb kā pati Diāna to dēvēja – trīs cilvēku laulība. Kā vēsta BBC, „90. gados karaliskās personas patiešām sāka uzskatīt par slavenībām, lielā mērā pateicoties „Velsas karam”, jeb toreizējā Velsas prinča un princeses laulības publiskajam sabrukumam.”1 Šeit lielākais uzsvars jāliek uz karaļnama nespēju mācīties no pagātnes kļūdām. Iemesls, kādēļ Elizabete vispār kļuva par karalieni, bija karaļa Edvarda VIII aizliegums precēties ar šķirteni. Tādēļ viņš atkāpās no troņa, kuru nācās ieņemt Elizabetes tēvam. Vēsture mīl atkārtoties, kā tas notika arī šoreiz, kad Čārlzs iemīlējās sievietē, kura apprecēja citu vīrieti. Lieki teikt, ka Kamillas un Čārlza attiecības tajā laikā šķita neiespējamas, jo neviens neatļautu topošajam karalim apprecēt šķirteni. Un tad spēlē iesaistījās Diāna – jauna, skaista, daudz labāk piemērota nākotnes karalienes lomai nekā Kamilla. Lai gan šis ir skarbs stāsts, seriāls to pasniedz mazliet vieglākā mērcē. Kā raksta The New York Times, „stāstam, kurā patiešām būtu jēga par Čārlzu un Diānu, ļoti iespējams, vajadzētu būt mežonīgākam, skarbākam un dzēlīgākam, nekā „The Crown” var atļauties.”3 Lai vai kā, ir skaidrs, ka Diāna jau no paša sākuma bija nolemta neveiksmei. Mēs redzam kā šo sievieti salauž sistēma, kurai bija viņa jāpasargā. Savu roku pielika arī žurnālists Martins Bašīrs. Viņa neētiskie paņēmieni, viltojot dokumentus un liekot noticēt, ka Diānu nepārtraukti izspiego, izraisīja sievietē vēl lielāku paranoju. Kā bumba ar laika degli, Bašīra slavenā Panorāmas intervija bija tikai nestabilas sievietes palīgā sauciens, cerot, ka kāds viņu pēdējā brīdī izvilks no ūdens.
Kā raksta The New York Times, „stāstam, kurā patiešām būtu jēga par Čārlzu un Diānu, ļoti iespējams, vajadzētu būt mežonīgākam, skarbākam un dzēlīgākam, nekā „The Crown” var atļauties.”
Lai arī galvenais fokuss ir uz Diānu un Čārlzu, seriāls sniedz skumju ieskatu arī princeses Mārgaretas mīlas dzīvē. Arī karalienes jaunākās māsas dzīvi diktēja strikti noteikumi, kas laupīja viņas šķietami vienīgo iespēju būt patiesi laimīgai. Jaunībā Mārgareta neglābjami iemīlējās Lielbritānijas gaisa spēku virsniekā Pīterā Taunsendā. Viss būtu bijis labi, ja vien Pīters nebūtu jau vienreiz precējies un šķīries. Kā mēs zinām, šķirteņi karaliskajā ģimenē nav iecienīti. Elizabete nevilšus deva māsai liekas cerības, ka abu laulība ir iespējama, bet tikai ar noteikumiem. Tā Pīters tika aizsūtīts prom uz pāris gadiem, bez iespējas tikties ar Mārgaretu. Kad noteiktais laiks bija iztecējis, Mārgaretas mīlestība nebija zudusi, bet solījumi par laulību gan bija. Rezultātā Pīters apprecēja citu sievieti, bet Mārgareta salaulājās ar kādu fotogrāfu, taču abu laulība izrādījās katastrofa. Ne Pīters, ne Mārgareta nevarēja aizmirst viens otru. Sava mūža beigās Pīters uzmeklēja Mārgaretu, apliecinot, ka joprojām mīl viņu. Tas tikai atgādināja Mārgaretai par māsas lomu viņas dzīves sagraušanā. Un atkal – tas viss šķita netaisni un lieki.
Jāsaka, ka arī pašai Elizabetei laulības dzīve nav bijusi spīdoša. Seriāls „The Crown” liek nojaust par prinča Filipa sānsoļiem, lai gan tam nav reālu pierādījumu. Pat pēc vairāk nekā 40 gadiem laulībā, karalienei bija aizdomas, ka Filipam ir romāns ar kādu gados krietni jaunāku britu aristokrāti. Gari un izplūsti
Jāatdzīst, ka, lai tiktu līdz interesantākajām daļām seriālā, bija jāizdzīvo arī daudz nenozīmīgu politisko detaļu un nesaistītu blakus stāstu. Daudzi no šiem side story nepalīdzēja sižeta attīstībai, bet gan vienkārši aizpildīja vietu seriālā. Reizēm bija grūti koncentrēties un neaizplūst no notiekošā. „Pašam seriālam ir sajūta, ka tā laiks ir pienācis un pagājis. Šīs jaunās epizodes ir sūras un bieži vien vienkārši garlaicīgas, un scenārists Pīters Morgans meklē blakus sižetus, lai slēptu faktu, ka viss, kas viņam sakāms par Vindzoriem, jau ir pateikts,”2 raksta The Guardian. Bet šis garlaicīgums brīžiem piedeva drūmu, saltu un nopietnu garšu, kas seriālā nepadarīja karaļnamu un tajā notiekošo par pilnīgu cirku.
Cik patiess ir uz patiesiem notikumiem balstīts seriāls?
Skatoties „The Crown,” rodas sajūta, ka esam iekļuvuši privātās ģimenes afērās, kuras nevajadzētu publiski apspriest. Tiek atklātas skandalozas un intīmas detaļas, kuras neviena ģimene nevēlētos izpaust publiski. Kur nu vēl karaliskā ģimene. Bieži vien liku pauzi un ieniru interneta dzīlēs, lai noskaidrotu, kas bija iesaistītās personas un cik no stāstītā bija patiesība. Kā vēsta BBC, „bijušais premjerministrs Džons Meidžors ir raksturojis seriālu kā „pilnīgas muļķības”, noliedzot, ka 1990. gadā princis Čārlzs vēlējās panākt, lai karaliene atsakās no troņa. Aktrise Džūdija Denča ir uzrakstījusi atklātu vēstuli, nodēvējot to par „rupju sensacionālismu”, kā rezultātā Netflix ievietojis paziņojumu reklāmkadrā, uzsverot, ka tas ir „izdomāts dramatizējums”. Vai „The Crown” un tā radītājam Pīteram Morganam vajadzētu tik brīvi spēlēties ar faktiem? No vienas puses, neapsūdzot „The Crown” par pārmērīgu izdomājumu, nozīmē palaist garām, iespējams, tā galveno jēgu – atklāt to, kas notiek aiz pils durvīm. Bet, ja fakti tiek sajaukti vai vienkārši ignorēti, šķiet pamatoti jautāt, kāpēc – un kura labumam.”1
Vizuāli seriāls ir estētiski baudāms – tas ir pelēcīgu toņu caurvīts un neprātīgi grezns. „The Crown” veidotāji ir pieturējušies pie klasiskas un elegantas montāžas. To papildina tieši tāda paša – klasiska, eleganta un ieturēta – mūzika, kas, manuprāt, ir ļoti atbilstoša, jo tā nenovērš uzmanību no sižeta. Lai gan aktieru sastāvs sezonu gaitā mainās, šoreiz vēlos izcelt princeses Diānas atveidotāju Elizabeti Debicku. Viņas atveidotā Diāna bija ne vien netipiski līdzīga īstajai, bet arī daudz asāka un spēcīgāka, nekā citas princeses atveidotājas. Turpretī Dominiks Vests nebija ne tuvu tik līdzīgs Čārlzam. Tomēr viņš, nenoliedzami, bija šarmants. Abu aktieru starpā bija jūtama ķīmija, kas ļāva noticēt stāstam par nelaimīgo pāri. Lai gan man traucēja garuma atšķirība, proti, Diānas atveidotāja bija garāka nekā Čārlzs. Tas deva maldinošu sajūtu, ka viņa ir pārāka, lai gan realitāte bija gluži pretēja.
Mēs atklāti redzam, ka jau no paša sākuma tā nebija pasaka, kurai noticējām. Tas ir pat traģisks stāsts, kas riņķo ap sievieti, kuras pūliņi būt perfektai valdniecei dārgi atmaksājās viņas ģimenei.
Gadu gaitā seriāls „The Crown” ir saņēmis 30 dažādas balvas, tajā skaitā divas „Zelta globusa” balvas par labāko televīzijas seriālu kategorijā drāma. Pēc BBC teiktā, „The Crown” ir „ģimenes psihodrāma un stāsts par institūciju, kas cīnās ar iekšēju disfunkciju.”1 Mēs atklāti redzam, ka jau no paša sākuma tā nebija pasaka, kurai noticējām. Tas ir pat traģisks stāsts, kas riņķo ap sievieti, kuras pūliņi būt perfektai valdniecei dārgi atmaksājās viņas ģimenei. Runā, ka nākamā sezona atnesīs liktenīgo autoavāriju, kurā pasaule zaudēja princesi Diānu. Tikmēr nākamajā reizē apspriedīsim Vila Smita zvaigžņoto debiju uz ekrāniem – „The Fresh Prince of Bel-Air”.
- https://www.bbc.com/culture/article/20221104-the-crown-series-5-review-gripping-but-badly-told-soap
- https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/nov/05/the-crown-season-five-review-its-time-for-this-bitty-boring-show-to-end-forever
- https://www.nytimes.com/2022/11/09/arts/television/the-crown-season-5-review.html